Iesaki rakstu: 
Kad Covid-19 ietekmē Latvijā darbu un ienākumus zaudēja tūkstošiem cilvēku, valdība pieņēma loģisku lēmumu sniegt tiem atbalstu. Vienīgā problēma, ka par izpildītāju tika izvēlēta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme.
Taisnību sakot, tā būtu loģiska izvēle, jo VID rīcībā ir visapjomīgākās datu bāzes un citi instrumenti, kas ļauj ātri aprēķināt un izmaksāt pabalstus tiem, kuriem tie ir nepieciešami, piešķirt nodokļu brīvdienas uzņēmumiem utt.
Problēma ar šo izvēli ir tāda, ka VID vadībā šobrīd atrodas nekompetenta ierēdne, kura nespēj nokārtot pat elementāru ierēdņa kvalifikācijas eksāmenu un kura atrodas amatā tikai tāpēc, ka valdošajai koalīcijai bija vajadzīga "lielākā kretīne".
Diemžēl šobrīdējā VID vadītāja Ieva Jaunzeme katru dienu demonstrē savu nekompetenci un arvien vairāk atgādina mērkaķi ar granātu rokās. Viņai nav nekādas izpratnes par reālo uzņēmējdarbības vidi vai vismaz makroekonomikas pamatlikumiem, toties šobrīd jūtas svarīga, jo valdība viņai ir piešķīrusi miljoniem eiro, kas jāizdala krīzes skartajiem darba devējiem un ņēmējiem. Problēma ir tā, ka Ieva Jaunzeme neuzskata, ka šie darba devēji un ņēmēji ir pelnījuši saņemt šo atbalstu no viņas.
Pirmkārt, Ieva Jaunzeme ir uzdevusi saviem padotajiem lielāko uzmanību veltīt tam, lai dīkstāves pabalstu nesaņemtu tie, kuriem tas nepienākas. Tas, ka par darba devēju nodokļu parādiem tiek sodīti darba ņēmēji un šos pabalstus nesaņem tie, kuriem tie ne tikai pienākas, bet ir arī absolūti nepieciešami, šo kundzi ar lielo algu acīmredzot nesatrauc. Viņu nesatrauc arī tas, ka šiem cilvēkiem ir nepieciešami iztikas līdzekļi tieši tagad, nevis pēc 5 dienām, ar kurām lielās Ieva Jaunzeme (kaut arī tās tiek galvenokārt tērētas tam, lai aprēķinātu pēc iespējas mazāku dīkstāves pabalstu).
Vēl Ieva Jaunzeme ir aizmirsusi (vai nekad nav sapratusi), ka tieši uzņēmēji ir tie, kuri ne tikai piepilda viņas (un viņas aizstāvju) makus, bet arī nodrošina valsts budžeta ieņēmumus. Tādēļ atbalsts tiem ir faktiski vienīgais ceļš nodrošināt, ka arī pēc krīzes valsts kasē turpinās ienākt nodokļi.
Tā, piemēram, lielā neizpratnē ir nonākuši pat vairāki Latvijas lielie uzņēmumi (un attiecīgi - nodokļu maksātāji), kuru vadītājiem nesen bija attālināta formāta konference ar Ievu Jaunzemi, kuri pēc tās bija vienisprātis, ka VID vadītājas nekompetence un klajā ņirgāšanās ir tik nepieņemama, ka Ekonomikas un Finanšu ministrijām tika nosūtītas vēstulēs, kurās tiek nopietni apšaubīta VID vadītājas spēja orientēties situācijā.
Lielā neizpratnē nokļuvuši arī VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) policisti, kuriem Ieva Jaunzeme esot likusi koncentrēties uz dīkstāves pabalstu "izkrāpējiem". Paši policisti par šo ideju saka, ka tas ir apmēram tas pats, ja Valsts policijas vadība liktu smago noziegumu izmeklētājiem pārbaudīt, vai iedzīvotāji ievēro pašizolāciju.
Diemžēl Ieva Jaunzeme nesaprot, ka visi viņas līdzšinējie lēmumi novedīs pie tā, ka darba ņēmēji, nesaņemot dīkstāves pabalstus un nespējot izdzīvot par 4 vai cik tur eiro mēnesī, jau šobrīd meklē (un atrod) veidus, kā apiet nodokļus, jo viņiem vienkārši vajag pabarot savas ģimenes.
Diemžēl Ieva Jaunzeme nesaprot, ka uzņēmēji, šobrīd nesaņemot nepieciešamās nodokļu brīvdienas, samazinās savu saimniecisko darbību un tādējādi samaksāto nodokļu apjomu.
Diemžēl Ieva Jaunzeme nesaprot, ka NMPP resursu izmantošana dīkstāves pabalstu "izkrāpēju" tvarstīšana dažu simtu eiro atgūšanai neizbēgami novedīs pie pavisam cita līmeņa noziedzības līmeņa paaugstināšanās.
Jācer tikai, ka Latvijas valdība beidzot sapratīs, ka "lielākās kretīnes" atrašanās šajā amatā maksā pārāk dārgi pat viņiem pašiem.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
