Kā Jaunzeme tērē VID resursus savām personīgajām vajadzībām
Pietiek lasītājs13.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jūs smiesieties, bet Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores krēslu ieņemošā Ieva Jaunzeme vēl joprojām nav spējusi nokārtot ierēdņa kvalifikācijas novērtēšanas eksāmenu.
Atcerēsimies, ka jau 2019.gadā I.Jaunzeme izgāzās ierēdņu novērtēšanā, tādēļ viņai tikai dots viens gads uzlabot savu darbu, zināšanas un atsevišķas personīgās īpašības. Tomēr I.Jaunzeme doto laiku veltīja nevis sava darba uzlabošanai, bet intrigu pīšanai un solījumu došanai politiķiem, tādējādi cenšoties nodrošināt palikšanu amatā.
Pagājušā gada rudenī Finanšu ministrijai bija atkārtoti jāizveido vērtēšanas komisija, kura vērtētu, vai I.Jaunzeme ir spējusi gada laikā kaut minimāli uzlabot savas zināšanas un vai ir kompetenta ieņemt iestādes vadītāja amatu.
Arī atkārtotās vērtēšanas pirmajā kārtā I.Jaunzeme izgāzās tik pamatīgi, ka gandrīz vai apraudājusies komisijas priekšā. Savukārt uz otro vērtēšanas kārtu I.Jaunzeme vienkārši neieradās, lūdzot viņai piešķirt divas nedēļas "papildu sagatavošanās" laiku.
Pēc šīm divām nedēļām viņai bija nepieciešamas vēl divas nedēļas, un tad jau ārkārtas stāvokļa dēļ valstī atkal bija pastiprināti drošības pasākumi. Un tieši nākamajā dienā pēc papildu ierobežojumu stāšanās spēkā I.Jaunzeme pēkšņi bija gatava viņas darba vērtēšanas otrajai kārtai. Ar nosacījumu, ka veiks to attālināti.
Tā kā Finanšu ministrijas ierēdņi ir labi informēti par I.Jaunzemes piekopto praksi videokonfereču laikā slēpti izmantot citu VID amatpersonu palīdzību, šī I.Jaunzemes iniciatīva tika noraidīta, jo tas jau iepriekš nozīmētu, ka tiktu vērtēts nevis I.Jaunzemes, bet anonīmu VID ierēdņu darbs.
Joprojām var tikai iztēloties, kā jūtas šīs augstākās VID amatpersonas, kurām jāslēpjas aiz ekrāna, jāraksta špikeri un jālabo I.Jaunzemes kļūdas tikai tāpēc, lai VID priekšniece izskatītos adekvāta. Bet vēl grūtāk iedomāties, kā pašai I.Jaunzemei nav kauna to prasīt no saviem padotajiem.
Bet uz otro novērtēšanas kārtu bija jāgaida līdz šī gada maijam, kad valstī beidzās ārkārtas stāvoklis un I.Jaunzemei vairs nebija tiesiska pamata izvairīties no stāšanās komisijas priekšā.
Tomēr arī šajā situācijā I.Jaunzeme izvēlējās izmantot tradicionālo ierēdņu triku - iesniegt simtiem lappušu garu sava darba novērtējumu, kura caurskatīšanai komisijai būtu jāvelta nedēļām ilgs laiks.
Vienīga problēma - komisijas locekļiem ātri tapa skaidrs, ka I.Jaunzeme pati to nav rakstījusi. Noskaidrojās, ka I.Jaunzemes sacerējumu ir rakstījuši citi VID ierēdņi, kuri izmantojuši laiku, zināšanas un nodokļu maksātāju naudu I.Jaunzemes vajadzībām - viņas centieniem saglabāt amatu.
Cerams, ka drīz varētu sekot iesniegums VID ar lūgumu I.Jaunzemei paskaidrot, kāpēc viņa izmanto VID resursus savām personīgajām vajadzībām un vai viņa piekristu publiskot it kā pašas sagatavoto vērtējumu tam, ko divu gadu laikā ir paveikusi par nu jau 5300 eiro mēnesī lielo atalgojumu.
Savukārt, tā kā I.Jaunzeme nav pietiekami gudra izdomāt tik daudzus variantus palikšanai amatā, nākamajā rakstā palūkosimies, kam ir izdevīga nekompetentas ierēdnes atrašanās tieši VID vadītāja amatā. Un saldajam ēdienam pievienosim dažas pikantas detaļas par Terehovas muitnieku aizturēšanas aizkulisēm un to, kā tagad VID tiek tirgoti uzņēmējiem labvēlīgi lēmumi.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
