Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Edge
31.03.2012. 12:24L.Lapsa:' Atzīšos, ka, pat ilgus gadus vērojot Latvijā notiekošo, mani tiešām mulsina šis fenomens –....'
===================================================
Iesaku izpratnei un apjēgai palasīt sociolga un filosofa A.Zinovjeva/Александр Зиновьев pētījumu atziņas.
Var sākt ar rakstu, kas pirmoreiz bija publicēts 1999.g. Francijas avīzē 'Figaro':
'(..)Однако, смею заметить, в некоторых областях социологии и истории стало крайне тяжело проводить научные исследования. Ученый, который вдруг воспылает желанием изучить механизмы демократического тоталитаризма, столкнется с неимоверными трудностями. Из него сделают изгоя. С другой стороны, те, чьи исследования обслуживают господствующую идеологию, утопают в грантах, а издательские дома и СМИ борются за право сотрудничать с этими авторами. Я это испытал на собственной шкуре, когда преподавал и работал исследователем в зарубежных университетах.'
… Rādīt visu
Nesmajāna
31.03.2012. 03:12jūtu, ka spēji pieaug kaut kas tāāāāds, nu, TĀĀĀDS, uz ko gudri pamatoties pamatīgai izaugsmei, pat izrāvienam... Vai tiešām tu, drošumspēja?!?
imt
30.03.2012. 17:50Ļoti gribētos redzēt, kurš ir tas 'ģēnijs" vārda 'drošumspēja' autors???? Ibio Rio, tiešām iedotu pa muti,lai turpmāk tādas glupības negvelž!
Liene
30.03.2012. 15:32Kādas koncepcijas, šī valdība ir kaut kāds murgs, kā nedroša valdība dos drošības sajūtu....
hmm
![[R]](img/r.png "Reģistrēts lietotājs")
30.03.2012. 12:32Kā reiz cilvēkam, kurš ilgus gadus vērojis LV notiekošo, sabiedrības stulbums un aprobežotība būtu jāuztver pavisam ikdienišķi. :D
niks
30.03.2012. 12:06Lapsa, izlasi rūpīgi arī Zemes reformas likuma pašu pirmo rindkopu par tās mērķiem. Tie ir sasniegti un ar uzviju. Šis jaunais plāns ir jau ieprogrammējis nākošu 20 gadu drošu pašnāvību. Tur komentāru nav. Zinātnieķeli piestrādājuši. Nav jau spējīgi radīt jaunus produktus un tehnoloģijas, var tikai burbuļot ar plāniem galdiņa urbšanai. Kā parasti.
Paradokss
30.03.2012. 12:02Nacionālais attīstības plāns paredzētu nācijas izaugsmi. Tātad skaita pieaugumu, vai vismaz nesamazinājumu un izaugsmi varētu mēģināt pierādīt ar nācijas (cilvēku) kvalitātes (izglītība utt.) pieaugumu. Bet, ja plāna realizācijas rezultātā tiek sagaidīts nācijas skaitlisks samazinājums?
Ko ir jāsapīpējas, lai šito nosauktu par nācionālo attīstības plānu?
Tas varbūt varētu būt Latvijas teritorijas labiekārtošanas plāns vai pat nācijas izmiršanas ierobežošanas plāns.
Tikai ne nacionālās attīstības.
haralds
29.03.2012. 22:25ne uz „cilvēka drošumnespēju”, ne uz „necilvēka drošumspēju” nekas nebalstīšoties?
AQ
29.03.2012. 20:01Viss tas pornoidiotisms, kuru tur saeim dara, ir tikai ar vienu nosaukumu " VALSTS TOTALAS IZNICINASANAS PLANS"...
nejēdzību_kabinets.gov.lv ?
29.03.2012. 19:22Valsts ilgi gatavojās, pamatīgi rosījās, ne mazums iztērējās, līdz nodibināja Pārresoru kantori.
Pārresoru kantoris daudz pulcējās, viedi sprieda, līdz nolēma: valsts lozungs būs GUDRA IZAUGSME.
Bet te pēkšņi saausījās Dombrovskis un divās minūtes viens pats pārlēma: nē, būs citādāk - būs EKONOMIKAS IZRĀVIENS.
Patiesībā tādā garā turpinot, nebūs ne izaugsmes, ne izrāviena, ne ekonomikas.
Nu sakiet, kas tas ir - valsts vai cirks?
Seko mums 
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
