Iesaki rakstu: 
Atbilstoši vecajam teicienam «kopā ar ūdeni izlējuši no vannas bērnu» Jūrmalas domnieki, mainīdami saistošos noteikumus, vienā brīdī atcēluši pilsētas himnu, ko pašvaldība pirms tam pati bija oficiāli apstiprinājusi un izmantoja visdažādākajos veidos.
Priekšvēlēšanu laikā iedzīvotāji, dzirdot uzmācīgo aģitāciju, atceras dažādas interesantas lietas un iesaka pārbaudīt atsevišķu politiķu reālos darbus, un to vidū ir gadījumi, kas sākumā izklausās pēc fantasmagorijas vai melnā humora, bet pārbaudot izrādās pilnīga taisnība. Viens no tādiem ir izrādījies stāsts par to, kā Jūrmala 2009. gadā atklātā konkursā tika pie pilsētas himnas, bet vēlāk, mainot saistošos noteikumus, domes vadība pamanījusies to «nokancelēt».
Sākotnēji iesniegto trīsdesmit dziesmu vidū tautas balsojumā beigās uzvarēja vietējā jūrmalnieka, pieredzējušā ierakstu inženiera un grupas «Iļģi» dalībnieka Gata Gaujenieka kompozīcija «Jūrmalai». Uzlabojot Jūrmalas pilsētas domes 2005. gada 12. janvāra saistošos noteikumus Nr. 1 «Par Jūrmalas pilsētas simboliku», pilsēta veicināja dziesmas izpildījumu, paredzot gan tās lietošanu publiskos pasākumos, gan iedzīvotāju tiesības to brīvi darīt jebkurā laikā un vietā, norādot: «Jūrmalas pilsētas himnu var izpildīt pēc brīvas gribas arī tautas, darba vai ģimeņu svētkos, atceres dienās, kā arī citos gadījumos ikdienā». Noteikumiem pievienots dziesmas teksts un nošu lapa.
Tā tas arī notika līdz 2015. gadam, kad saistošos noteikumus Nr. 1 domnieki atcēla pilnībā un izveidoja jaunus pilsētas simbolu principus, kuros bija teikts tā: «Jūrmalas pilsētas simbolika […] ir pilsētas karogs, ģerbonis un […] logotips.» Tobrīdējie domnieki bija «pamanījušies aizmirst» dziesmu. Jāatzīmē, ka ar šiem noteikumiem spēkā stājās melni svītrainais «J» burts kā pilsētas logotips, izraisot kritiku par zināmu vizuālo līdzību ar salocītu Georga lentīti.
Tieši pirms gada saistošie noteikumi nomainījušies vēlreiz, taču himna «Jūrmalai» joprojām palikusi ārpus tiem. Tikmēr aizdomīgais logotips ir atstāts neizmainītā un neuzlabotā veidā.
Dziesmas autors Gatis Gaujenieks telefoniski apliecināja, ka arī viņam nav īstas skaidrības, kādā statusā patlaban ir himna «Jūrmalai», taču ar gandarījumu atcerējās dziesmas sarakstīšanas laiku:
«Vienreiz kādā 2009. gadā iebraucu Dubultos kārtot apdrošināšanu, pa ceļam benzīntankā paņēmu vietējo avīzi un ieraudzīju, ka izsludināts konkurss par labāko ideju Jūrmalas pilsētas himnai. Tieši bija Dziesmu svētku laiks visā valstī, bija liels emocionāls un muzikāls pacēlums. Uzreiz bija skaidrs, ka man kā vietējam jūrmalniekam jāpiedalās konkursā!
Sarakstīju vienkāršu, sirsnīgu, tautisku melodiju, lai cilvēkiem būtu viegli un patīkami dziedāt līdzi. Sagatavoju paraugierakstu, iesniedzu žūrijai, kuras sastāvā bija Juris Kulakovs, un pēc tam uzvarētāja noteikšanai visa sabiedrība balsoja internetā. Atceros, bija vēl viens nopietns konkurents, taču vienā brīdī izrādījās, ka tas izmanto nevis īstu cilvēku balsojumus, bet saprogrammētus automātiskos «skriptus». Tas palika otrajā vietā, jo aptaujas dalībnieku vairākums beigās nobalsoja par manu dziesmu «Jūrmalai».
Kulakovs dziesmas pabeigšanai palīdzēja noslīpēt stīgu instrumentu partijas, ierakstā piedalījās arī jauktais koris, un pirmatskaņojums notika 18. novembra svinīgajos pasākumos Slokā. Par savu darbu vispirms saņēmu godarakstu un apbalvojumu no toreizējā mēra Raimonda Munkevica, bet gada beigās arī atzinību no visas pilsētas, kad kļuvu par Gada jūrmalnieku, par ko vēl tagad esmu priecīgs un pateicīgs līdzcilvēkiem.
Dziesma «Jūrmalai» tika iekļauta pilsētas oficiālās simbolikas skaitā un tika atskaņota ne vien publiskos pasākumos, bet arī, piemēram, Dzimtsarakstu nodaļā jūrmalnieku laulību ceremoniju laikā! Tā tas bija vairākus gadus, bet tad sākās kaut kas tāds, ko es vēl tagad neesmu sapratis līdz galam. Munkevica vietā nākot citam mēram, vienā brīdī tika anulēta visa esošā pilsētas simbolika, tika paziņots, ka veidošot pavisam jaunu, un līdz ar to himna «Jūrmalai» pazuda no mūsu pilsētas. It kā nebūtu nemaz bijusi!»
HIMNAS TEKSTS
Jūrmala, Jūrmala,
Mūsu mīļā Jūrmala!
Jūras krastā. Mežmalā.
Saulē, vējā rūdīta.
No Lielupes līdz Ķemeriem
Jūras viļņi sveicina ikdien.
Spēku gūstam mežu zaļumā
Un dzintarkrāsas saulrietā.
Jūrmala, Jūrmala —
Jūras, saules, vēja pilsēta!
Tagadējie noteikumi: https://likumi.lv/ta/id/352485-par-jurmalas-valstspilsetas-simboliku
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
