Iesaki rakstu: 
Atbilstoši vecajam teicienam «kopā ar ūdeni izlējuši no vannas bērnu» Jūrmalas domnieki, mainīdami saistošos noteikumus, vienā brīdī atcēluši pilsētas himnu, ko pašvaldība pirms tam pati bija oficiāli apstiprinājusi un izmantoja visdažādākajos veidos.
Priekšvēlēšanu laikā iedzīvotāji, dzirdot uzmācīgo aģitāciju, atceras dažādas interesantas lietas un iesaka pārbaudīt atsevišķu politiķu reālos darbus, un to vidū ir gadījumi, kas sākumā izklausās pēc fantasmagorijas vai melnā humora, bet pārbaudot izrādās pilnīga taisnība. Viens no tādiem ir izrādījies stāsts par to, kā Jūrmala 2009. gadā atklātā konkursā tika pie pilsētas himnas, bet vēlāk, mainot saistošos noteikumus, domes vadība pamanījusies to «nokancelēt».
Sākotnēji iesniegto trīsdesmit dziesmu vidū tautas balsojumā beigās uzvarēja vietējā jūrmalnieka, pieredzējušā ierakstu inženiera un grupas «Iļģi» dalībnieka Gata Gaujenieka kompozīcija «Jūrmalai». Uzlabojot Jūrmalas pilsētas domes 2005. gada 12. janvāra saistošos noteikumus Nr. 1 «Par Jūrmalas pilsētas simboliku», pilsēta veicināja dziesmas izpildījumu, paredzot gan tās lietošanu publiskos pasākumos, gan iedzīvotāju tiesības to brīvi darīt jebkurā laikā un vietā, norādot: «Jūrmalas pilsētas himnu var izpildīt pēc brīvas gribas arī tautas, darba vai ģimeņu svētkos, atceres dienās, kā arī citos gadījumos ikdienā». Noteikumiem pievienots dziesmas teksts un nošu lapa.
Tā tas arī notika līdz 2015. gadam, kad saistošos noteikumus Nr. 1 domnieki atcēla pilnībā un izveidoja jaunus pilsētas simbolu principus, kuros bija teikts tā: «Jūrmalas pilsētas simbolika […] ir pilsētas karogs, ģerbonis un […] logotips.» Tobrīdējie domnieki bija «pamanījušies aizmirst» dziesmu. Jāatzīmē, ka ar šiem noteikumiem spēkā stājās melni svītrainais «J» burts kā pilsētas logotips, izraisot kritiku par zināmu vizuālo līdzību ar salocītu Georga lentīti.
Tieši pirms gada saistošie noteikumi nomainījušies vēlreiz, taču himna «Jūrmalai» joprojām palikusi ārpus tiem. Tikmēr aizdomīgais logotips ir atstāts neizmainītā un neuzlabotā veidā.
Dziesmas autors Gatis Gaujenieks telefoniski apliecināja, ka arī viņam nav īstas skaidrības, kādā statusā patlaban ir himna «Jūrmalai», taču ar gandarījumu atcerējās dziesmas sarakstīšanas laiku:
«Vienreiz kādā 2009. gadā iebraucu Dubultos kārtot apdrošināšanu, pa ceļam benzīntankā paņēmu vietējo avīzi un ieraudzīju, ka izsludināts konkurss par labāko ideju Jūrmalas pilsētas himnai. Tieši bija Dziesmu svētku laiks visā valstī, bija liels emocionāls un muzikāls pacēlums. Uzreiz bija skaidrs, ka man kā vietējam jūrmalniekam jāpiedalās konkursā!
Sarakstīju vienkāršu, sirsnīgu, tautisku melodiju, lai cilvēkiem būtu viegli un patīkami dziedāt līdzi. Sagatavoju paraugierakstu, iesniedzu žūrijai, kuras sastāvā bija Juris Kulakovs, un pēc tam uzvarētāja noteikšanai visa sabiedrība balsoja internetā. Atceros, bija vēl viens nopietns konkurents, taču vienā brīdī izrādījās, ka tas izmanto nevis īstu cilvēku balsojumus, bet saprogrammētus automātiskos «skriptus». Tas palika otrajā vietā, jo aptaujas dalībnieku vairākums beigās nobalsoja par manu dziesmu «Jūrmalai».
Kulakovs dziesmas pabeigšanai palīdzēja noslīpēt stīgu instrumentu partijas, ierakstā piedalījās arī jauktais koris, un pirmatskaņojums notika 18. novembra svinīgajos pasākumos Slokā. Par savu darbu vispirms saņēmu godarakstu un apbalvojumu no toreizējā mēra Raimonda Munkevica, bet gada beigās arī atzinību no visas pilsētas, kad kļuvu par Gada jūrmalnieku, par ko vēl tagad esmu priecīgs un pateicīgs līdzcilvēkiem.
Dziesma «Jūrmalai» tika iekļauta pilsētas oficiālās simbolikas skaitā un tika atskaņota ne vien publiskos pasākumos, bet arī, piemēram, Dzimtsarakstu nodaļā jūrmalnieku laulību ceremoniju laikā! Tā tas bija vairākus gadus, bet tad sākās kaut kas tāds, ko es vēl tagad neesmu sapratis līdz galam. Munkevica vietā nākot citam mēram, vienā brīdī tika anulēta visa esošā pilsētas simbolika, tika paziņots, ka veidošot pavisam jaunu, un līdz ar to himna «Jūrmalai» pazuda no mūsu pilsētas. It kā nebūtu nemaz bijusi!»
HIMNAS TEKSTS
Jūrmala, Jūrmala,
Mūsu mīļā Jūrmala!
Jūras krastā. Mežmalā.
Saulē, vējā rūdīta.
No Lielupes līdz Ķemeriem
Jūras viļņi sveicina ikdien.
Spēku gūstam mežu zaļumā
Un dzintarkrāsas saulrietā.
Jūrmala, Jūrmala —
Jūras, saules, vēja pilsēta!
Tagadējie noteikumi: https://likumi.lv/ta/id/352485-par-jurmalas-valstspilsetas-simboliku
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
