Kā Jūs domājat, vai bankas maksā tiesnešiem par aizstāvja pakalpojumiem?
Edgars Pauls14.04.2013.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Pēdējos gados tiesu kalendāros absolūtais vairākums ir komercbanku prasības pret krīzē cietušajiem kredītņēmējiem, un lieki teikt, ka 99,99% tiesu nolēmumu ir par labu bankām. Tiesas sēdēs tiesnešu attieksme pret postā iegrūstajiem banku klientiem ir pazemojoša, un rodas iespaids, ka tiesneši ir aizmirsuši, ka konkrētajās lietās ir tiesneši, nevis banku advokāti.
Attiecībā uz banku klientu argumentiem tiesneši izrāda Temīdas cienīgu aklumu, lai būtu pavisam droši, pievienojot arī kurlumu un pilnīgu ignoranci. Reti gadās tiesneši, kas pacietīgi uzklausa no banku pakalpojumiem cietušos klientus. Pārsvarā tiesneši paskaidrojumus sniegt kāros banku sagatavoto līgumu parakstījušos nelgas vienkārši apklusina, nepakļaušanās gadījumā piedraudot ar izraidīšanu no tiesas zāles vai naudassodu.
Iepazīstoties ar tiesu nolēmumiem, jāsecina, ka tiesneši šajos procesos bankas vērtē kā vājāko un neaizsargātāko pusi, kura jāaizsargā īpaši, šad tad palīdzot banku pārstāvim noformulēt prasījumus, meklējot banku juristu vietā likumu pantus, ar ko pamatot banku prasības, tāpēc mani pārsteidza Indras Sprances veiktais „pētījums” žurnālā Ir, kur viņa norāda, ka banku pārstāvji izsaka aizdomas par korupciju maksātnespējas procesos.
Vai tiešām mēdz būt tiesneši, kas nav izrādījuši pietiekamu pazemību bankām un ir pamanījušies pieņemt nolēmumus, kas nepatīk bankām?
Izrādās, ka stāsts ir par to, ka vairāki desmiti uzņēmumu ar lielām parādsaistībām neilgi pirms tiesvedības mainījuši juridiskās adreses, lai savas maksātnespējas problēmas iespējams risinātu kādā noteiktā tiesā. Jāpiezīmē, ka parasti bankas lielus kredītus izsniedza pret banku novērtētām ķīlām.
Izrādās, ka pieņemt banku neakceptētus nolēmumus Latvijas Republikas tiesās nav pieļaujams un katrs tiesnesis, kas akli nepakļausies banku diktātam, ir pelnījis kā minimums publisku nosodījumu, piemēram, žurnālā Ir.
Laikā, kad pie tiesu izpildītājiem ir vairāk nekā 500 tūkstoši piedziņas lietu, katru mēnesi vairāk kā 100 fiziskas personas piesaka savu maksātnespēju, ik dienu notiek vismaz 20 nekustamo īpašumu izsoles, kurās tiek pārdoti iedzīvotāju mājokļi, vairāki desmiti ģimeņu ar bērniem tiek izliktas uz ielas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas (visas šīs darbības tiek veiktas pamatojoties uz tiesu nolēmumiem), tiek veikts pētījums, pārbaudot vairākus simtus maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības lietu laika posmā no 2009. gada līdz šim gadam un tiek kaunināti tiesneši, kas ir pieņēmuši 45 nolēmumus, kas, iespējams, atšķiras no pārējiem 500 tūkstošiem nolēmumu. Iznāk, ka 0,009% no visiem tiesu nolēmumiem neatbilst banku interesēm. Tas ir skandāls tiesu sistēmā. Kā tas varēja notikt tiesiskā valstī, ka 0,009% tiesnešu atļāvās nepakļauties banku diktātam?
Nevar nepiekrist banku pārstāvjiem, - viņiem jau tas vislabāk zināms, ka pēdējās desmitgadēs tiesiskais regulējums Latvijā tiek izmantots, "lai veidotu shēmas" un "sistemātiski izkrāptu" iedzīvotāju līdzekļus, turklāt šis process notiek ar "negodprātīgu un visticamāk korumpētu amatpersonu līdzdalību".
Šādā situācijā ir pilnīgi normāli, ka Parex slikto kredītu pārvaldītājas, valstij piederošās Revertas pārstāvis Rolands Neilands pieļauj, ka viens no skaidrojumiem varētu būt korupcija. Katrs jau spriež pēc sevis.
Ir dzirdēti dažādi stāsti, cik maksā Saeimas deputātu balsojums banku interesēs. Tikpat likumsakarīgs ir agresīvākās zviedru bankas pārstāvju viedoklis, kuriem kalpojošais tiesu izpildītājs gada laikā nopelnījis 1 683 881,10 LVL (140 323,43 Ls mēnesī). Šie alkatīgie Latvijas izputinātāji nekautrējas vērsties pie Saeimas deputātiem un sūdzēties, ka 0,009% gadījumu tiesneši atsakās akli pakļauties banku prasībām, līdz ar to ir jāmaina likumi, lai no banku izliktajiem tīkliem neizmuktu neviens naivulis, kas ar banku ir parakstījis mūžīgās verdzības līgumu.
Arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns ir pieņēmis "spēles noteikumus" un apliecina, ka šāda problēma pastāv un ir gatavs rīkoties. Tieslietu ministrs problēmu risinājumu saskata tiesu sistēmas reformā un stingrākā administratoru uzraudzībā.
Bankām nepakļāvīgie tiesneši, ar Jums ir cauri, tieslietu ministrs un Saeima Jūs reformēs!
Latvijas Bankas kredītu reģistrā esošie 980 tūkstoši, varat būt droši, ka savas dzīves laikā neizkļūsiet no banku stingrā tvēriena. Paši vainīgi, ka uzticējāties ŠAI valstij un iekritāt banku izliktajos slazdos: neatkarīgi no tā, vai tā bija zelta klienta karte, ieķīlāts vienīgais mājoklis vai vēlējāties uzsākt biznesu, Jums visu savu atlikušo mūžu būs savu kungu-banku klausīt un bez ierunām atdot visu savu mantu, kas pieder šobrīd, kā arī to, ko nopelnīsiet nākotnē!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
