Kā Jūs domājat, vai bankas maksā tiesnešiem par aizstāvja pakalpojumiem?
Edgars Pauls14.04.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējos gados tiesu kalendāros absolūtais vairākums ir komercbanku prasības pret krīzē cietušajiem kredītņēmējiem, un lieki teikt, ka 99,99% tiesu nolēmumu ir par labu bankām. Tiesas sēdēs tiesnešu attieksme pret postā iegrūstajiem banku klientiem ir pazemojoša, un rodas iespaids, ka tiesneši ir aizmirsuši, ka konkrētajās lietās ir tiesneši, nevis banku advokāti.
Attiecībā uz banku klientu argumentiem tiesneši izrāda Temīdas cienīgu aklumu, lai būtu pavisam droši, pievienojot arī kurlumu un pilnīgu ignoranci. Reti gadās tiesneši, kas pacietīgi uzklausa no banku pakalpojumiem cietušos klientus. Pārsvarā tiesneši paskaidrojumus sniegt kāros banku sagatavoto līgumu parakstījušos nelgas vienkārši apklusina, nepakļaušanās gadījumā piedraudot ar izraidīšanu no tiesas zāles vai naudassodu.
Iepazīstoties ar tiesu nolēmumiem, jāsecina, ka tiesneši šajos procesos bankas vērtē kā vājāko un neaizsargātāko pusi, kura jāaizsargā īpaši, šad tad palīdzot banku pārstāvim noformulēt prasījumus, meklējot banku juristu vietā likumu pantus, ar ko pamatot banku prasības, tāpēc mani pārsteidza Indras Sprances veiktais „pētījums” žurnālā Ir, kur viņa norāda, ka banku pārstāvji izsaka aizdomas par korupciju maksātnespējas procesos.
Vai tiešām mēdz būt tiesneši, kas nav izrādījuši pietiekamu pazemību bankām un ir pamanījušies pieņemt nolēmumus, kas nepatīk bankām?
Izrādās, ka stāsts ir par to, ka vairāki desmiti uzņēmumu ar lielām parādsaistībām neilgi pirms tiesvedības mainījuši juridiskās adreses, lai savas maksātnespējas problēmas iespējams risinātu kādā noteiktā tiesā. Jāpiezīmē, ka parasti bankas lielus kredītus izsniedza pret banku novērtētām ķīlām.
Izrādās, ka pieņemt banku neakceptētus nolēmumus Latvijas Republikas tiesās nav pieļaujams un katrs tiesnesis, kas akli nepakļausies banku diktātam, ir pelnījis kā minimums publisku nosodījumu, piemēram, žurnālā Ir.
Laikā, kad pie tiesu izpildītājiem ir vairāk nekā 500 tūkstoši piedziņas lietu, katru mēnesi vairāk kā 100 fiziskas personas piesaka savu maksātnespēju, ik dienu notiek vismaz 20 nekustamo īpašumu izsoles, kurās tiek pārdoti iedzīvotāju mājokļi, vairāki desmiti ģimeņu ar bērniem tiek izliktas uz ielas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas (visas šīs darbības tiek veiktas pamatojoties uz tiesu nolēmumiem), tiek veikts pētījums, pārbaudot vairākus simtus maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības lietu laika posmā no 2009. gada līdz šim gadam un tiek kaunināti tiesneši, kas ir pieņēmuši 45 nolēmumus, kas, iespējams, atšķiras no pārējiem 500 tūkstošiem nolēmumu. Iznāk, ka 0,009% no visiem tiesu nolēmumiem neatbilst banku interesēm. Tas ir skandāls tiesu sistēmā. Kā tas varēja notikt tiesiskā valstī, ka 0,009% tiesnešu atļāvās nepakļauties banku diktātam?
Nevar nepiekrist banku pārstāvjiem, - viņiem jau tas vislabāk zināms, ka pēdējās desmitgadēs tiesiskais regulējums Latvijā tiek izmantots, "lai veidotu shēmas" un "sistemātiski izkrāptu" iedzīvotāju līdzekļus, turklāt šis process notiek ar "negodprātīgu un visticamāk korumpētu amatpersonu līdzdalību".
Šādā situācijā ir pilnīgi normāli, ka Parex slikto kredītu pārvaldītājas, valstij piederošās Revertas pārstāvis Rolands Neilands pieļauj, ka viens no skaidrojumiem varētu būt korupcija. Katrs jau spriež pēc sevis.
Ir dzirdēti dažādi stāsti, cik maksā Saeimas deputātu balsojums banku interesēs. Tikpat likumsakarīgs ir agresīvākās zviedru bankas pārstāvju viedoklis, kuriem kalpojošais tiesu izpildītājs gada laikā nopelnījis 1 683 881,10 LVL (140 323,43 Ls mēnesī). Šie alkatīgie Latvijas izputinātāji nekautrējas vērsties pie Saeimas deputātiem un sūdzēties, ka 0,009% gadījumu tiesneši atsakās akli pakļauties banku prasībām, līdz ar to ir jāmaina likumi, lai no banku izliktajiem tīkliem neizmuktu neviens naivulis, kas ar banku ir parakstījis mūžīgās verdzības līgumu.
Arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns ir pieņēmis "spēles noteikumus" un apliecina, ka šāda problēma pastāv un ir gatavs rīkoties. Tieslietu ministrs problēmu risinājumu saskata tiesu sistēmas reformā un stingrākā administratoru uzraudzībā.
Bankām nepakļāvīgie tiesneši, ar Jums ir cauri, tieslietu ministrs un Saeima Jūs reformēs!
Latvijas Bankas kredītu reģistrā esošie 980 tūkstoši, varat būt droši, ka savas dzīves laikā neizkļūsiet no banku stingrā tvēriena. Paši vainīgi, ka uzticējāties ŠAI valstij un iekritāt banku izliktajos slazdos: neatkarīgi no tā, vai tā bija zelta klienta karte, ieķīlāts vienīgais mājoklis vai vēlējāties uzsākt biznesu, Jums visu savu atlikušo mūžu būs savu kungu-banku klausīt un bez ierunām atdot visu savu mantu, kas pieder šobrīd, kā arī to, ko nopelnīsiet nākotnē!
Seko mums 
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
