Kā jūs varējāt iedomāties, ka es varētu būt par kaut ko atbildīgs vai vainīgs! Un arī Dabas aizsardzības pārvaldē es strādāšu tāpat!
Jorens Liopa, bijušais VDAA direktors24.08.2025.
Komentāri (20)
Iesaki rakstu: 
Es līdz šim neesmu sniedzis publiskus komentārus par vēlēšanu nakts tehnisko problēmu cēloņiem, jo uzskatu, ka tik būtiskos jautājumos kā vēlēšanas amatpersonām informācija jāsniedz tikai tad, kad tās rīcībā ir objektīvi un pārbaudīti fakti.
Pašlaik vēl nav veikts neatkarīgs ārējo ekspertu izvērtējums par sistēmas darbības traucējumiem vēlēšanu naktī, kad balsu skaitīšanas sistēma darbojās pārāk lēni. Arī tehniskais audits joprojām nav pabeigts.
Publiskajā telpā radies priekšstats, ka sistēmas darbības problēmas varētu būt saistītas ar manu parakstu uz pieņemšanas–nodošanas akta par vēlēšanu platformas apstiprināšanu. Vēlos precizēt, ka minētais dokuments bija iestādes iekšējs darba dokuments, ar kuru pēc tam, kad Vēlēšanu platformu saturošās sistēmas bija uzsāktas darbināt produktīvā režīmā, atbilstoši Projektu vadības grupas lēmumiem, tika apstiprināta šo sistēmas uzturēšana atbilstoši iestādes iekšējām procedūrām. Šis akts nav vērsts uz trešajām personām un nerada tām tiesības vai pienākumus.
Svarīgi uzsvērt, ka iestādes direktors dokumentus paraksta pēc tam, kad par konkrētā projekta īstenošanu atbildīgās personas tos ir sagatavojušas, izvērtējušas un virzījušas tālāk apstiprināšanai.
Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktors vienpersoniski nepieņēma izšķirošus lēmumus par vēlēšanu platformas ieviešanu bez saskaņošanas ar Projekta ekspertiem, Projekta partneriem un atbildīgajām institūcijām.
Vēlēšanu digitālās platformas izstrādē bija noteikta divlīmeņu pārvaldība. Projekta vadības grupā darbojās gan VDAA IKT speciālisti, gan juristi, savukārt Projekta uzraudzības padomē bija pārstāvēti gan VDAA, gan CVK, kā arī projekta ārējais uzraugs. Vēl pirms manas stāšanās amatā tika izveidota Projekta vadības grupa, kas bija galvenā lēmējinstitūcija platformas ieviešanas procesā, tostarp nodevumu akceptēšanā.
Es apzinos, ka par iestādes darbu kopumā atbild iestādes vadītājs. Ar šādu izpratni pērn piedalījos konkursā uz VDAA direktora amatu.
Tālākajai izmeklēšanai jābūt konstruktīvai un objektīvai, balstītai faktos un pierādījumos. Tas ir būtiski, jo tuvākajā laikā jāpieņem lēmumi par nepieciešamajiem vēlēšanu platformas pilnveides darbiem atbilstoši likuma prasībām, kā arī par uzlabojumiem esošajā digitālajā platformā.
Viens no man izvirzītajiem disciplinārlietas pārmetumiem ir par iekšējās kontroles mehānisma neizveidi VDAA, kas esot "novedis pie tehniskām problēmām vēlēšanu naktī".
Ar Ministru kabineta lēmumu man tika uzdots veikt iestādes reorganizāciju un izstrādāt jaunu darbības stratēģiju. Pie šī uzdevuma tika aktīvi strādāts, lai izstrādātu stratēģiju un to saskaņotu ar IKT nozari un apstiprinātu Ministru kabinetā.
Bez ievērības ir atstāts fakts, ka iestādei ir ISO sertifikāts, kas nosaka kvalitātes vadības un risku pārvaldības procesus. Līdz ar to rodas nepieciešamība skaidrot, kā iestādei, kas izveidota 2009. gadā un visu šo laiku atradusies ministrijas tiešajā pārvaldībā, tika uzticēta valstiski nozīmīgu IKT projektu īstenošana, ja tai nebūtu iekšējās kontroles mehānisma, kas disciplinārlietā minēts kā kritiski svarīgs.
Apstākļi, kas saistīti ar kompensāciju izmaksām e-adreses problēmu dēļ, e-rēķinu ieviešanas atlikšanu privātajam sektoram, kā arī 2024. gada 30. janvārī Ministru kabinetā apstiprinātās vēlēšanu platformas koncepcijas nepilnībām, bija radušies vēl pirms manas stāšanās amatā 2024. gada 4. oktobrī. Kā vadītājs darīju visu iespējamo, lai šīs problēmas risinātu un mazinātu to ietekmi.
Vēlēšanu digitālās platformas ieviešana bija viena no manām galvenajām prioritātēm. Piedalījos rūpīgi plānotajos pasākumos, kurus mērķtiecīgi un koordinēti īstenoja Valsts kanceleja, lai nodrošinātu vēlēšanu procesa drošību. Par sadarbību ar citām valsts pārvaldes iestādēm man ir tikai pozitīvs vērtējums.
Šobrīd būtiski ir objektīvi noskaidrot, kas tieši izraisīja vēlēšanu nakts tehniskās problēmas – kurā sistēmā tās radās un kādi faktori to veicināja, vai tie bija zināšanu trūkums, kļūdas, nepietiekams laiks vai citi apstākļi. Savā darbā vienmēr esmu centies problēmas neatstāt bez ievērības, bet aktīvi risināt.
Darbinieku izteiktais atbalsts atklātajā vēstulē man bija nozīmīgs apliecinājums tam, ka iestādē paveiktais darbs tiek novērtēts ne tikai formāli, bet arī ikdienas sadarbībā. Tas rāda, ka manis ieviestās iniciatīvas un pieeja vadībai tika pamanītas un atzinīgi novērtētas tieši no cilvēkiem, kuri ik dienu nodrošina iestādes darbību. Šāds atbalsts ir īpaši nozīmīgs, jo tas balstās reālā pieredzē un ikdienas darba procesā, nevis tikai publiskajā retorikā vai ārējā vērtējumā.
No sirds pateicos ikvienam darbiniekam par ieguldīto darbu un sadarbību šajā intensīvajā un atbildīgajā laikā.
Pieņemto lēmumu plānoju pārsūdzēt Administratīvajā tiesā, jo uzskatu, ka jautājums ir jāizvērtē objektīvi un balstoties faktos. Līdz tiesas nolēmuma pieņemšanai turpināšu darbu Dabas aizsardzības pārvaldē, pildot uzticētos pienākumus ar tādu pašu atbildību un apņēmību kā līdz šim. Vienlaikus izvērtēšu arī citus man izteiktos darba piedāvājumus gan civildienestā, gan ārpus tā.
Seko mums 
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
