Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atmodas sākums bija arī 1987. gada 23. augusts, kad cilvēktiesību aizstāvības grupa rīkoja manifestāciju un ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, pieminot 1939. gada noziedzīgā Molotova-Ribentropa pakta, kas izraisīja Latvijas Republikas okupāciju un neatkarības zaudēšanu, upurus un arī Vācijas un PSRS karā bojāgājušos.

Pirms manifestācijas okupācijas vara vērsās pret «nacionālistiski noskaņotajiem» jeb Latvijas brīvības cīnītājiem: Latvijas PSR Valsts drošības komiteja jeb čeka fiziski izolēja daudzus organizētāju, «Helsinki-86» biedrus, bet Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas spēku sardze kavēja cilvēku piekļūšanu Brīvības piemineklim.

Tomēr manifestācija izdevās, daudzi latvieši pēc ilgiem okupācijas gadiem publiski pie Brīvības pieminekļa nolika ziedus, bet cilvēki tika apcietināti un sapulcējušies ļaudis izklīdināti. Atsevišķus brīvības tīkotājus čeka un milicija piekāva. Cita starpā šīs zvērības papostīja pat tajā dienā Romas katoļu baznīcas kardināla rīkoto katoļu jauniešu iestiprināšanu.

Neskatoties uz to, demonstrācijā piedalījās līdz desmitiem tūkstošu cilvēku. Iespējams, ka todien aizturēja arī virkni latgaliešu, pat kādu esošo Krišjāņa Kariņa valdības locekli? Virknei protestu organizētāju atņēma pilsonību, un viņi tika izraidīti no valsts.

Savukārt kāda izlaiduma klases skolniece no Dagdas vārdā Ilga Šuplinska kā Latvijas Ļeņina komunistiskās jaunatnes organizācijas pirmorganizācijas sekretāre tolaik nesmādēja paslavēt čekas organizācijas Latvijas Miera aizstāvēšanas komitejas akciju «Miera stunda» un publicēja kaismīgu uzsaukumu laikrakstā «Komunisma Ausma».

Tagad, pēc trīsdesmit diviem gadiem atkārtoti publicējam, ko par Molotova-Ribentropa pakta nosodītājiem, grupu «Helsinki-86» un «nacionālistiski noskaņotu cilvēku izprovocētiem mītiņa organizatoriem» tautai rakstīja persona, kura tagad uzskata, ka ir cienīga būt par neatkarīgās Latvijas ministri:

“1. septembrī ir daudz saviļņojošu notikumu, bet katram Padomjzemes skolēnam visnozīmīgākās noteikti ir 45 mieram atvēlētās minūtes. Šogad mūsu klasē Miera stundā valdīja svinīgs noskaņojums. Varbūt tāpēc, ka klasē bija arī astoto klašu skolēni, kuri mācās no mums attieksmi pret šo stundu. Varbūt pieaugušo klātbūtne lika mums būt nosvērtākiem. Bet varbūt arī tāpēc, ka tā ir. Mūsu pēdējā Miera stunda. Vienu pēc otras pāršķiram vēstures lappuses.

Ar vēja appūstām sejām, sastrādātām delnām, karstām, pārliecības pilnām sirdīm klasē ienāk latviešu sarkanie strēlnieki. Pēc tam 1 418 ugunīgās Lielā Tēvijas kara dienas un naktis padomju tautas varonības un nesavtīgas Dzimtenes mīlestības apliecinājums. Skan vārdi par fašistu zvērībām, satriecoši savā necilvēcībā, cietsirdībā, pat neprātā.

Nākotnes lappuses būs jāraksta mums, jaunajai paaudzei. Vai mēs spēsim? Vēl ir laiks padomāt, bet šodien, Miera stundā, mums jāapzinās, ka esam tam gatavi. Neviļus atgriežamies pie 23. augusta notikumiem Rīgā pie Brīvības pieminekļa.

Par to, ka mūs, Dagdas vidusskolas 11. klases skolēnus, nepiedabūs savā pusē nacionālistiski noskaņotu cilvēku Izprovocētie mītiņa organizatori, esam pārliecināti. Bet jautājums: vai kāds no jums varētu dot pretsparu runātājiem – lika padomāt. Katrs klusībā apsvēra, līdz visi nonāca pie secinājuma: droši vien nevarētu. Visi kopā noteikti, bet katrs atsevišķi nē.

«Ja iepretim mūsu vārdiem rēgosies tukša aile,

Tad nav ko gadsimtu vainot,

tā būs mana un tava vaina.»

Tā raksta dzejniece Olga Lisovska.

Lai mūsu vārdiem vienmēr seko darbi! Mums ir pienācis laiks noteikt savu dzīves pozīciju.”

Citāta no 1987. gada 29. septembra laikraksta «Komunisma Ausma» simt sešpadsmitā numura beigas.

Ja nu vārdam nav pretim «tukša aile», kā pauž dzejniece, bet okupācijas varas slavinājums no komunistu organizācijas amatpersonas spalvas, varbūt vērts septiņreiz nomērīt, pirms kurināt makartisma histēriju?

Droši vien daudzi uzsvērs, ka būšana Latvijas Ļeņina komunistiskās jaunatnes organizācijā bija teju vai spiesta lieta ikvienam jaunietim, lai gan ir gadījumi, kad jaunieši atteicās.

Droši vien daudzi atzīs, ka būšana par Latvijas Ļeņina komunistiskās jaunatnes organizācijas pirmorganizācijas sekretāri ir konjunktūra un nodeva okupācijas režīmam, kas sevišķu ļaunumu dažos gadījumos arī nenodarīja.

Droši vien daudzās ģimenēs, kurās vecāki bija kolhoza mākslīgie apsēklotāji un Padomju Savienības komunistiskās partijas pirmorganizācijas sekretāri, bērni varēja arī nezināt par to, ka Latvija ir bijusi okupēta.

Bet viennozīmīgi ir skaidrs, ka Atmodas laikā, 1987. gadā šādu slavinājumu – «padomju tautas varonības un nesavtīgas Dzimtenes mīlestības apliecinājums» – piespiest nevienu ar varu vairs rakstīt gan nevarēja. Nebija nekādi Staļina laiki. Un aiz mēles nevienu nevarēja raut, lai piespiestu publiski laikrakstā kritizēt brīvības cīnītājus pie Brīvības pieminekļa 1987. gada 23. augustā.

Droši vien to var norakstīt uz mazpilsētas meitenes jaunības ticību komunisma ideāliem un Latvijas PSR sociālistiskās revolūcijas valstiskumam? Varbūt.

Vienīgi tad personām, kas izdzīvojušās pa komunistisku organizāciju, mainījušas dzīves pozīciju, tajā skaitā Zatlera partiju nomainot pret Jauno konservatīvo partiju, nevajadzētu, attaisnojot savu politiku, precīzāk, piesedzot pašu skaidru politisku priekšlikumu galēju trūkumu, citus saukāt par komunistiem un čekistiem.

Turpinājums sekos.

Novērtē šo rakstu:

220
32

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...