Iesaki rakstu: 
Vēl pirms pāris nedēļām Latvija saņēma Eiropas Komisijas draudzīgu atgādinājumu neaizmirst par budžeta konsolidāciju vēl par 50 miljoniem latu. Finanšu ministrs Andris Vilks arī noteicis termiņu konsolidācijas veikšanai – divu mēnešu laikā, lai panāktu kredītreitinga palielināšanu, kas ļautu pārdot valsts obligācijas. Zaļie un zemnieki jau skaļi pateikuši – rokas nost no sociālā budžeta un pensijām, arī valdības vadītāja Valda Dombrovska Vienotība vēlētājiem solīja, ka pensijas neaiztiks, taču premjers vienlaikus atzinis, ka plānotais samazinājums pārsvarā būšot izdevumu daļā, nav tādas jomas, kura a priori būtu pasargāta no samazināšanas. Valdība pat izveidojusi īpašu darba grupu konsolidācijas pasākumu izstrādei. Pietiek jautāja diviem pretējus viedokļus pārstāvošiem ekonomistiem, kā viņi ieteiktu valdībai rīkoties.
Vjačeslavs Dombrovskis (attēlā), ekonomists:
„Mēs runājam par konsolidāciju, kas ir jāveic ļoti īsā laikā, pāris mēnešos, tādēļ nekādas reformas šeit nederēs. Nevienu reformu nevar īstenot tik īsā laikā. Līdz ar to atliek mehāniski konsolidācijas pasākumi – nodokļu celšana vai tēriņu samazināšana, tai skaitā, sociālā budžeta izdevumu samazināšana. Tā kā es neesmu politiķis, man nav jābaidās kļūt nepopulāram. Un esmu pārliecināts, ka viens no reālākajiem budžeta konsolidācijas scenārijiem ir sociālā budžeta samazināšana, tai skaitā - pensiju samazināšana.
Ja pensijas ir pašmērķis, tad, protams, nav problēmu tās paaugstināt. Konfiscējam mašīnas, dzīvokļus, pārdodam un to naudu izmaksājam pensionāriem. Īstermiņā pensijas būs augstākas, bet ilgtermiņā – kurš ar veselu prātu te paliks? Ir jāsaprot, ka pensiju izmaksa tiešā veidā ir saistīta ar to, cik nopelna strādājošie. Ja algas ir samazinātas par 25 procentiem un katram piektajam vispār nav darba, tad varbūt ir jāsaprot, ka pienācis laiks arī samazināt pensijas.
Politiķiem, protams, ir cits viedoklis. Viņi ir devuši solījumu pensijas neaiztikt. Bet šis solījums jau principā ir kļūdains. Viņi aizbildinās ar sabiedrisko domu, kas neatbalsta pensiju samazināšanu. Un, protams, ja sabiedriskajā aptaujā vaicā, vai jūs atbalstāt pensiju samazināšanu, loģiski, ka vairākums atbildēs - nē. Taču jautājums tiek uzdots tā, it kā izvēle ir tikai starp samazināt vai nesamazināt, nevis par to, ka, nesamazinot pensijas, ir jāsamazina kaut kas cits. Patiesībā ir tā – ja nesamazina pensijas, tad tiek ievainota cita sabiedrības daļa.
Jautājums ir par to, kā mēs konsolidējam budžetu. Variants A – samazinām pensijas, variants B – ceļam nodokļus, variants C – aizņemamies, lai tad maksā mūsu bērni un mazbērni, D – jūsu piedāvātais variants. Un tad vēlētājiem un sabiedrībai ir skaidrs, kas patiesībā tiek jautāts. Bet jautājumi aptaujās tiek uzdoti individuāli, radot kļūdainu iespaidu, ka ir pasaule, kurā valsts var ilgstoši tērēt vairāk nekā tiek pelnīts. Vienā aptaujā vairākums varētu teikt, ka ir pret pensiju samazināšanu. Pēc tam vairākums saka, ka arī nodokļus paaugstināt nedrīkst, kaut gan tā ir cena par pensiju nesamazināšanu. Skaidrs, ka šādām atbildēm nav lielas informatīvās vērtības.
The Guardian mājas lapā iedzīvotājiem pašiem tika piedāvāts, kā konsolidēt Lielbritānijas budžetu. Tika parādīts, cik lieli ir kādas sfēras izdevumi un kādi ir ienākumi, un kas notiek, ja vienā vietā nogriež, kā otrā vietā ienākumi samazinās utt. Un tad katrs pats varēja izdomāt, kur griezt, kur atstāt.
Es domāju, ka tik īsā termiņā budžeta konsolidācijas atslēgas vārds ir sociālais budžets. Bezdarbnieku pabalstus gan nevajadzētu samazināt, jo tie pilda konkrētu funkciju – palīdz cilvēkiem atgriezties darba tirgū, atrast piemērotu darbu.
Par bērnu pabalstiem gan man ir cits uzskats. Tos noteikti drīkst samazināt un virzīt ģimenēm, kuriem no šādiem pabalstiem ir kāds reāls efekts, jo ne visiem tie astoņi lati mēnesī ir iemesls, kādēļ ir bērni. Visticamāk, šos pabalstus vajadzētu maksāt tikai trūcīgajiem, bet turīgajiem šie pabalsti nebūtu jāmaksā, jo patiesībā tā ir naudas pārlikšana no vienas kabatas otrā. Vispirms cilvēks strādā un šo naudu samaksā nodokļos, tad viņam kā pabalstu maksā atpakaļ.
Un ir svarīgi saprast, kā rodas mūsu pensijas. It kā tiek uzsvērts, ka pensijas ir svēti nopelnītas ar gariem darba gadiem, taču realitātē pensijas maksā no tā, ko nopelna strādājošie. Tāpēc jābūt solidaritātei. Ja jau reiz strādājošais vairs nepelna tik daudz, tad viņš arī nevar tik daudz maksāt pensijās.”
Jānis Ošlejs, ekonomists:
„Katra konsolidācija ir pašgraujoša, jo, samazinot valsts budžetu, samazinās arī iedzīvotāju ienākumi, un mūsu valsts iedzīvotāju ienākumi jau tā ir kritiski zemi. Jebkuri budžeta samazinājumi novedīs pie vēl lielākiem ienākumu samazinājumiem, samazināsies arī nodokļu ieņēmumi, tas iet pa spirāli. Mēs jau pagājušajā gadā redzējām – konsolidējām budžetu, bet budžeta deficīts nemazinājās. Tam nebija nekādas jēgas. Līdz ar to budžetam vairs nav, kur griezt.
Turklāt tā summa jau nav tikai 50 miljoni tagad, bet vēl arī 450 nākamgad. Pat, ja mēs likvidētu pilnīgi visu valsts pārvaldi, mēs iegūtu 63 miljonus. Nu ko, atlaižam visus skolotājus? Vēl samazinām algas policistiem, lai iet laupīt?
Tādēļ vienīgais ceļš, ko es redzu, ir mūsu valūtas - lata - kursa maiņa, vienlaikus atvieglojot kredītņēmēju stāvokli. Proti, visi eiro kredīti jāpārvērš latos un tad jādevalvē lats, vienlaikus daļēji kompensējot bankām šīs kredītu pārveidošanas zaudējumus, jo pretējā gadījumā bankrotētu arī zviedru bankas un tas būtu krahs. Šādu scenāriju tikko veica Īslande. Vai viņiem kas slikts notika?
Kredītņēmēju stāvoklis bremzē ekonomikas attīstību, jo cilvēki nevar tērēt naudu, bet visu maksā bankām. Līdz ar to nauda nenonāk apritē, viss tikai apsīkst un samazinās.
Ja veiktu šādu reformu, atjaunotos naudas aprite, ekonomika atdzīvotos un sāktos augšupeja. Politiķi baidās, ka, devalvējot latu un nemainot kredītus, bankrotēs daudz mājsaimniecību, tādēļ arī baidās runāt par lata kursa maiņu. Bet der paskatīties, kā citas valstis rīkojas. Ja valdība veiktu šādu plānu, ieguvēji būtu visi – bankas atsāktu aktīvu kreditēšanu, cilvēkiem būtu ienākumi un viņi arī varētu tērēt, uzņēmējiem būtu ienākumi un būtu nodokļu ieņēmumi. Patiesībā patlaban ir jārunā par budžeta palielināšanu, nevis samazināšanu.”
Seko mums 
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
