Kā krievu dienesti „Saskaņu” dabūja valdībā

Operācija ilga vairāk nekā desmit gadus, bet, pateicoties Edgaram Rinkēvičam, valdībā beidzot tika paņemti “Progresīvie”. Viņi ir “Saskaņas” klons un Krievijas dienestu “latviskā saskaņa”. Krievijas dienesti šo operāciju ar spīdošiem rezultātiem paveica gan caur minētā Rinkēviča, gan eksprezidenta Zatlera rokām – tagad Krievijas dienesti caur “Saskaņa 2.0: Progresīvie” kontrolē trīs stratēģiski svarīgas nozares (aizsardzība, satiksme un informācija (Kultūras ministrija)).

Izstāstīsim, kā “Saskaņa” pārdzima “Progresīvajos” un kā notika saspēle ar zatleriešiem par varas pārņemšanu valstī. Lai to izdarītu, vispirms ir jāatgriežas pagātnē un jāizprot krievu dienestu taktika.

Sāksim ar Valdi Zatleru, kuram šajā spēlē ir svarīga loma. Vai atceramies, kā Zatlers tika ievēlēts par prezidentu? Tieši tā, “zoodārza prezidents”. Viņu amatā iekārtoja oligarhi, aiz kuriem stāvēja Krievijas dienesti. To visi zina, tas nav noslēpums. Ņemot vērā, ka Zatlers politikā bija jauns, viņu apgādāja ar labiem “padomdevējiem”.

Neoficiālie Zatlera padomnieki bija:

Normunds Beļskis – VDK ārštata darbinieks, VDK kartotēkā fiksēts ar segvārdu “Vitis”;

Aivars Borovkovs – VDK cilvēks LPSR prokuratūrā, milzīga loma deviņdesmitajos, kad Latvijā nostiprināja čekistu un “bijušo” komunistu varu;

Vasilijs Meļņiks – kopš astoņdesmitajiem ir PSRS/Krievijas dienestu uzņēmējs, deviņdesmitajos ar čekistiem savāca daudzus svarīgus valsts aktīvus.

Nedaudz vēlāk Zatlera komandai piestiprināja E. Rinkēviču, kurš nomainīja nevarīgo kancelejas vadītāju Eduardu Stipro (viņš nespēja tikt galā ar uzdevumiem). Rinkēvičs ieradās pa taisno no Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra amata, kur ilgus gadus “veiksmīgi” neko nedarīja un degradēja bruņotos spēkus līdz pilnīgam lupatlašu līmenim. Viņš bija pārbaudīts, un viņu labi noinstruēja turpmākajiem uzdevumiem.

Protams, bija vēl vesels bars krievu dienestu ļautiņu, ko aplika ap Zatleru, bet pagaidām aprobežosimies ar šiem pašiem.

Zatlera laikā notika ļoti intensīvs tuvināšanās process ar Krieviju. Zatlers organizēja milzīgu delegāciju – vairāk nekā 100 cilvēki –, kas brauca uz Maskavu un tikās ar Putinu, Medvedevu, valdības pārstāvjiem un biznesa cilvēkiem (lasīt kā “čekistiem”). Tikšanās ar Putinu notika arī citos formātos, un tās visas pavadīja jūsmošana par Krieviju un stāsti, kā mums intensīvāk jādraudzējas. Viens no procesa organizatoriem bija kancelejas vadītājs Rinkēvičs, kura loma Zatlera komandā tikai pieauga.

Daudzi aizmirsuši, ka 2009. gadā Zatlers ļoti nopietni apsvēra par premjera amata kandidātu virzīt krievu oligarhu Pjotru Avenu, tomēr nesaņēma apstiprinājumu no visām iesaistītajām pusēm.

Tas ir tikai viens no spilgtākajiem apliecinājumiem tam, cik ļoti Zatlera komanda bija pakļauta Krievijas “konsultantu” diktātam. Nevienam nevajadzētu justies pārsteigtam par Zatlera klajo Avena interešu lobēšanu, jo viņš jau izsenis pilda Avena uzdevumus.

Tad nāca mums visiem labi zināmā Zatlera pārvēlēšana, kā rezultātā tika izspēlēta viena no lielākajām Latvijas politiskā teātra izrādēm. Vispirms visus šos gadus oligarhiem kalpojošais Zatlers tika izspēlēts kā “tautas glābējs” no oligarhiem un inscenēja tautā ļoti gaidīto un populāro Saeimas atlaišanas process. Tad tika pieslēgts masīvs masu mediju atbalsts un Zatlera vārdā tika nodibināta partija, kuras mērķis bija Latvijā pilnībā pārņemt varu kopā ar... politisko partiju “Saskaņa”.

Aizkulisēs viens no procesa diriģentiem bija Zatlera labā roka Rinkēvičs. To neformāli atzinuši daudzi, kuri tolaik bija procesā iesaistīti. Rinkēvičs de facto vadīja Zatleru, un tieši tādēļ viņu ielika par prezidenta kancelejas vadītāju, jo Zatlers nav nekāds vadītājs – to zina visi, kas ar viņu ir strādājuši. Zatlers pildīja sev iedalīto tēlu, bet Rinkēvičs ik pa laikam saņēma skaidras taktiskās instrukcijas, ko un kā darīt.

Zinot, cik Edgars Anatoļjevičs ir gļēvs un bailīgs, diez vai viņš kādreiz saņemsies atzīties, ar kādām personām Zatlera prezidentūras laikā pa kluso tikās Jūrmalā un vēl citās vietās. Galu galā, ir vēl jāpilda dažādi uzdevumi! “Taisnība” palīdzēs atcerēties.

Tauta ir laimīga – notiek Saeimas ārkārtas vēlēšanas, oligarhi ir padzīti un beidzot valsts varēs normāli attīstīties. Kas notiek pēc tam? Par krievu oligarhu naudu (Avens, Antonovs un Meroni) ātri sastiķētā “Zatlera reformu partija” Saeimā iegūst 22 mandātus un sāk aktīvas sarunas ar “Saskaņu” (31 vieta) par valdības veidošanu. Krievijas dienestiem laime ir tuvu un liekas, ka operācija noslēgsies ar lielisku rezultātu. Ir vērts atgādināt Zatlera slaveno izteicienu par valdības veidošanu ar “Saskaņu”: “Mūs tikai ar tankiem var piespiest mainīt šo lēmumu”, tomēr pašā pēdējā brīdī lieliskais plāns nogāja greizi. Sākās iekšējas nesaskaņas un 6 Saeimā ievēlētie deputāti no Zatlera partijas izstājās, tādēļ atlika valdību veidot ar “Vienotību” un “Nacionālo apvienību”. Jāņem vērā arī tas, ka sabiedrība šo Zatlera soli nesaprata – neizdevās latviešu tautai iebarot ideju par “Saskaņu” kā Latvijas valstij lojālu partiju.

Tas ir brīdis, kad Krievijas dienesti pieņem fundamentālu lēmumu, ka “Saskaņa” kā projekts ir norakstīts un ilgtermiņā jāattīsta jauna stratēģija, kā savās rokās turēt Latvijas politisko varu. Notiek divas svarīgas lietas. Pirmā – 2011. gadā no LSDS atšķeļas un dzimst biedrība “Progresīvie”, kas vēlāk pārtop par politisko partiju un otrā – “Zatlera reformu partija” tiek iepludināta partijā “Vienotība” un ar laiku pārņem tās varu.

Krievi ir sapratuši, ka “Saskaņu” latviešu tautai nav iespējmams pārdot, un LSDSP, ko krievi mēģināja reanimēt ar Daini Īvānu, Dinēviču, Bojāru un citiem komunistiem, arī tautās neaizgāja. Viņi izlēma, ka jārada “jauna, eiropeiska kreisā partija ar latviskiem uzvārdiem”, kas nākotnē nodrošinās Kremļa pozīcijas Latvijas politikā.

Jaunā partija un tās ideoloģija tika sistemātiski būvēta. Krievi paņēma Eiropas kreiso partiju ideoloģiskās tēmas – sociālās nevienlīdzības mazināšana, “zaļais kurss”, veselības aprūpe, dažādu minoritāšu tiesību aizstāvība, klimata pārmaiņas u.tml. “Progresīvajos” iepludināja diezgan daudzus “Saskaņas” jauniešus – Antoņiņu Ņenaševu, Jevgēņiju Rjaščenko Šaraku un citus. Tāpat tika ieguldīta milzu nauda (valsts līdzekļi), lai sadibinātu dažāda veida sabiedriskās organizācijas, kas sabiedrībā izplatīja “Progresīvo” idejas. Šādi pamazām tika veidota Kremļa partijas interesēm atbilstoša sabiedriskā doma.

Kas paralēli notiek “Vienotībā”? Gadu pēc gada “zatlerieši” partijā guva arvien lielāku ietekmi, līdz to pilnībā pārņēma un veco “Jauno laiku” aizdzina iekšējā opozīcijā. Kariņš un Reirs bija pēdējie, kas no “Jaunā laika” vēl turējās, taču, kā zinām, nesen tika smagi uzmesti no “zatleriešu” puses un izdzīti no partijas.

Paskatīsimies, kādi “Jaunās vienotības” cilvēki veido valdību:

premjere E.Siliņa (“Zatlera reformu partija”)

tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere (Zatlera juridiskā padomniece, “Zatlera reformu partija”)

iekšlietu ministrs R. Kozlovskis (“Zatlera reformu partija”)

K. Ploka (E. Siliņas parlamentārā sekretāre un SIF padomes priekšsēdētāja, “Zatlera reformu partijas”)

Saeimas priekšsēdētājas biedre Z. Kalniņa-Lukaševica arī nāk no “Zatlera reformu partijas”, un, kā jau rakstījām, valsts prezidents ir agrākais Zatlera kancelejas vadītājs E. Rinkēvičs.

Atgriežamies pie partijas “Progresīvie”. Par kādām idejām viņi iestājās, pirms tika uzņemti valdībā? Piemēram, atļaut nepilsoņiem piedalīties vēlēšanās, krievu valodu sabiedriskajos medijos (joprojām sabotē aizliegumu), turklāt viņi kavēja skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā un bija PRET militāro izdevumu palielināšanu (šo ideju joprojām sabotē). Tās ir tikai dažas no tēmām, kas kā fundamentāli svarīgas vienmēr bijušas prioritāras “Saskaņai” un Krievijai. Tās ir acīmredzami pretējas Latvijas interesēm.

Tas ir iemesls, kādēļ Rinkēviča ievēlēšana par valsts prezidentu un esošas valdības izveidošana bija tik ļoti labas ziņas Kremlim. Beidzot īstenojās viņu operācija – “Zatlera reformu partija” un “Saskaņa” veido Latvijas valdību. Tas nekas, ka partijām ir citi nosaukumi – galvenais ir, ka valdībā ir cilvēki, kuri pārstāv konkrētas intereses.

Tādēļ arī šī valdība turas. Krievijai ir svarīgi šo valdību noturēt līdz Saeimas vēlēšanām, un tas arī notiks. Biedrs Rinkēvičs ar vecajiem draugiem no “Zatlera reformu partijas” par to parūpēsies. “Progresīvie” – partija, kas vēl nesen nekautrējās klaji paust Kremļa naratīvus, ir kontrolē pār svarīgām pozīcijām. Caur aizsardzības ministru Sprūdu krieviem ir iespēja ne tikai piekļūt visai informācijai, bet arī aktīvi sabotēt Latvijas aizsardzības veidošanu.

Satiksmes ministrs ir “Progresīvo” Švinka, un loģistika un transports ir svarīgas jomas, caur kurām notiek sankciju apiešana, un ir iespēja iegūt informāciju. Kultūras ministres Lāces pakļautībā ir masu mediji – ar valsts finansējumu var kontrolēt medijus un ietekmēt sabiedrisko domu.

Mūsu acu priekšā Krievijas dienesti pa mūsu valsti darbojas kā pa savu pagalmu. Skumji, ka to neredzam un ļaujam sevi viegli apmānīt. Tad, kad strauji pasliktināsies ģeopolitiskie apstākļi, mēs beidzot ieraudzīsim, cik daudzi “Munteri” ir Latvijas valdībā. “Godātais” Valsts prezidents, biedrs Rinkēvičs savu misiju būs paveicis. Ļoti iespējams, ka pavisam drīz sagaidīsim nākamo krievu dienestu sagatavoto “mūsu” valsts prezidentu, kurš, protams, nāks no ārlietām, bet kuram būs jau pavisam citi uzdevumi.

Novērtē šo rakstu: