Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Domāju, Pietiek lasītājiem būs pamācoši iepazīties ar kādreizējā Jūrmalas domes deputāta Ilmāra Ančāna pirms četrpadsmit gadiem publicēto rakstu, kas sniedz ieskatu, kā tagadējais premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš tā vietā, lai aktīvi aizstāvētu latviešu tautas intereses un darītu visu, lai mēs neglābjami nezaudētu Ķemerus, gļēvi un nodevīgi pagāja malā un samierinājās

„Ķemeri ir Latvijas simbols, Latvijas labklājības simbols. Par Ķemeru sanatoriju mēs esam priecājušies visos laikos, pat visgrūtākajos. Nevar privatizēt savu sirdsapziņu, nevar privatizēt savas tautas lepnumu,” - Oļģerts Dunkers. „Ķemeru viesnīca ir jāsaglabā kā nacionālā lepnuma objekts, kā mūsu valsts vizītkarte,” - Ervīds Grinovskis

Šos vārdus no Latvijas Saeimas augstākās tribīnes 1997. gada 19. jūnijā teica šie divi visas tautas vēlētie priekšstāvji - atzīts kinorežisors un izcils zinātnieks, profesors. Kopš tās dienas apritējuši veseli septiņi gadi, un mums šajos vārdos neviens varas un lēmējvīrs nav ieklausījies, problēma nav atrisināta tautai un visai valstij pieņemamā veidā. Tieši otrādi tā attīstījusies, samilzusi līdz bezjēdzībai.

Ķemeri kopš 18.gadsimta beigām ir Latvijā pazīstams dziedniecisko ūdeņu kūrorts, un no 19.gadsimta beigām Ķemeros sāk izmantot ārstnieciskās dūņas. Pateicoties sērūdeņu, minerālūdeņu un dūņu unikālajam ķīmiskajam sastāvam, kā arī apkārtējai dabai (Ķemeru gaisa ārstējošā ietekme, jūra un priežu masīvs gar pludmali), Ķemeri ir kļuvuši par starptautiskas nozīmes kūrortu. Ne velti Krievijas cars Ķemeru attīstībai atvēlēja 50 000 zelta rubļu un K.UImaņa valdība nolēma celt šo izcilo celtni - „Balto kuģi” Ķemeru viesnīcu sanatoriju pasaules ekonomiskās krīzes laikā. Krievijas cars un Latvijas brīvvalsts valdība prata atzinīgi novērtēt šīs dabas bagātības. Tikai latviešu tautas Trešās atmodas valsts vadītāji nolēma privatizēt Ķemeru sanatoriju, kas rada precedentu savas valsts un tautas nodevībā.

Ķemeru nacionālais parks izveidots, lai saglabātu un popularizētu apkārtnes unikālo floru un faunu. Visām šīm vērtībām būtu jākalpo Latvijas tautai, tās labklājībai. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas valsts atteicās no kurortoloģijas kā veselības aizsardzības nozares un 1990. gados pieļāva Ķemeru kūrorta izpostīšanu.

1981.gadā A.Freimanis, ģeoloģijas un mineraloģijas zinātņu kandidāts, rakstīja: „Tikai nedaudzi zina, ka Ķemeru sērūdeņraža avoti ģeoloģiskās uzbūves un hidroģeoloģisko apstākļu ziņā ir unikāli, ka Ķemeros ir lielākā šāda tipa ūdeņu atradne PSRS teritorijā. 1961.gadā sērūdeņraža ūdeņu krājumus apstiprināja PSRS derīgo izrakteņu krājumu Valsts komisija.

Latvijas Republikas Ministru kabinets nav pildījis arī Ķemeru nacionālā parka likuma noteikumu 3.punktu (likums pieņemts 1997.gada 12.jūlijā, saskaņā ar to Ministru kabinetam gada laikā bija jāizstrādā kūrortu saimniecības attīstības plāns).

1994. gadā Losandželosā latviešu emigrācijas grupa Jāņa Taubes vadībā izstrādāja Ķemeru kūrorta atjaunošanas projektu.”, kuru iesniedza Latvijas valsts valdībai. Diemžēl šis projekts neieraudzīja dienasgaismu un pazuda kabineta plauktos. J. Taubes kungs 2002. gadā Ķemeru fonda attīstības sanāksmē man iedeva šā projekta 4.eksemplāru.

Uzziņai: par Ķemeru privatizāciju Ministru kabineta rīkojumu Nr.490 (prot. Nr. 58 8§) 1996.gada 4.decembrī parakstījuši bijušais Ministru prezidents A.Šķēle un bijušais ekonomikas ministrs GKrasts (TB/LNNK!!!)

1997. gada 24.oktobrī apdrošināšanas akciju sabiedrība „Alterna” to apdrošinājusi par trīsarpus miljoniem latu.

1998. gada 18.jūlijā Privatizācijas aģentūras rīkotajā izsolē valsts uzņēmumu sanatoriju „Ķemeri” iegādājas kompānija „Ominasis Italia S.R.L.” Izsolē bija tikai viens pretendents, kurš iegādājās objektu par 900 000 latiem. Šī summa jāsamaksā 20% latos un 80% privatizācijas sertifikātos.

I998.g. 20.oktobris. Valsts kontroles atzinums: „Latvijas uzņēmēji tika maldināti par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem uz v/u „Ķemeri” privatizāciju un tiem nebija informācijas par v/u „Ķemeri” reorganizāciju, Privatizācijas aģentūra 1998. gada 18. jūlijā sarīkoja formālu izsoli ar lejupejošu soli.”

I998.g. 30.decembris. LR Valsts kontroles Kolēģijas lēmums: „V/u „Ķemeri” privatizācijai nav likumīga pamata.”

1998.gada 20. un 21.maija Saeimas plenārsēdes darba kārtībā Leopolds Ozoliņš lūdza iekļaut Saeimas likumprojektu „Par Ķemeru viesnīcas privatizācijas pārtraukšanu” izskatīšanu.

TB/LNNK balsojums:

„Par” Oskars Grīgs, Aleksandrs Pētersons, Normunds Pēterkops.

„Pret” Māris Grīnblats, Juris Sinka, Aigars Jirgens, Juris Vidiņš.

..Atturas” Vents Balodis, Juris Dobelis, Roberts Jurdžs. Ģirts Valdis Kristovskis, Andrejs Požarnovs, Māris Rudzītis, Jānis Straume.

„Nebalso” Guntars Grīnblats, Aida Prēdele, Anna Seile, Pēteris Tabūns.

Kopējais balsojums „Par” 18, „Pret” 21, „Atturas” 22.

Piezīme: balsojums „pret” iekļaušanu, tāpat kā „atturas” un „nebalso” nozīmē, ka balso par Ķemeru sanatorijas privatizāciju. Noraidot deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu, LR Saeima nobalsoja, ka Latvijas nacionālais lepnums jāiztirgo svešiniekam.

1998.   gada 23.novembrī „Ominasis Italia” noslēdz Investīciju garantiju līgumu, kur rakstīts (citēju): „… investēs sanatorijas „Ķemeri” iekārtās materiālos, gan projektu realizācijās, gan turpmākās darbības darbiniekos, transportā, publicitātē, un biznesa reklāmā utt. 10 000 000 (desmit miljonu) latu piecu gadu laikā.”

“Ominasis Italia” iesniegtie dokumenti liecina, ka pircēja uzņēmējsabiedrības pamatkapitāls ir līdzvērtīgs Ls 6700, vēl jo vairāk, iesniegtā Romas bankas “Arab Bank PCL” izziņa neapliecina tā maksātspēju. Principā šie līgumi firmai nerada nekādas juridiskas sekas un Latvijas valsts ir zaudētāju lomā. Starptautiskajā praksē pieņemts, ka liela apjoma darījumos kā garants piedalās pazīstama banka un apdrošināšanas sabiedrības.

1999.   gada 28.jūlijā Ķemeru sabiedrības iniciatīvas grupa ar vēstulēm vērsās pie Latvijas pašvaldībām, lai informētu par nacionālās kultūras vērtības Ķemeru viesnīcas un peldu iestādes pārdošanu ārzemniekiem: abas ēkas ir valsts aizsargājami kultūras pieminekļi, to arhitekti - Eižens Laube un Ernests Štālbergs ir 20.-30.gadu izcilas radošas personības. Privatizācijas rezultātā Latvijas valsts var zaudēt Eiropas mēroga kūrortu, protams, arī izcilās celtnes ar mākslinieciski augstvērtīgo interjeru. Ķemeru sabiedrības iniciatīvas grupas aicinājumam atsaucās vairāk nekā 300 pašvaldības. Dažas pašvaldības pieņēmušas zināšanai, savu attieksmi neizsakot, taču visas citas ir ķemeriešus atbalstījušas un savus lēmumus papildinājušas ar būtiskām piebildēm. 1999. gadā Balvu rajona Vecumu pagasta padome viskodolīgāk un precīzāk rezumē iesākto neklātienes diskusija:

“Valdības politika pašreiz nav virzīta uz Latvijas valsts stiprināšanu un ekonomikas attīstību, tieši pretēji ražošana, lauksaimniecība praktiski likvidētas, palielinās bezdarbs, pēdējā bagātība meži tiek barbariski izcirsti un aizvesti prom, jo zemes privatizācija nesekmē centienus apsaimniekot zemi ražot lauksaimniecības produkciju, bet tūlītēju labumu, jo rītdiena nav paredzēta Latvijai”.

Notikumu gaita:

- Privatizācijas aģentūras padome vairākkārt izskatījusi jautājumu par līguma laušanu ar “Ominasis Italia”, vairākkārt izmainījusi privatizācijas noteikumus, vairākkārt pagarinājusi privatizācijas izpildes termiņus.

- 2000.g. 25.marts. PA izsolē par 30 600 latiem pārdevusi līdz tam valsts uzņēmuma „Kūrortoloģija” valdījumā esošo 19 ārstniecisko minerālūdens urbumu (izvietoti gan Ķemeros, gan Baldonē) kontrolpaketi, pircējs kāda fiziska persona (Khalaf El-Jadiry). Trīs no tiem ir dziļurbumi 900 metru dziļi. Viena dziļurbuma izmaksa tajā laikā bija ap 250 000 latu. Valsts īpašums pārdots bez Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts ģeoloģijas dienesta un Ķemeru nacionālā parka administrācijas piekrišanas. Tas ir Ķemeru nacionālā parka likuma, kā arī likuma par „Par zemes dzīlēm” pārkāpums.

- 2004.g 28.aprīlī Jūrmalas domes sēdē izskatīja manu lēmumprojektu par zemes gabalu privatizācijas zem Ķemeru sanatorijas objekta izvērtēšanu. Jūrmalas pilsētas dome nolēma lūgt Latvijas Valsts prezidenti, Ministru kabinetu un BOVAS «Privatizācijas aģentūru” pārskatīt un atkārtoti izvērtēt pieņemtos lēmumus un veiktās darbības sakarā ar zemes gabalu zem Ķemeru sanatorijas privatizāciju.

- 2004.g. 3.jūnijā. Jūrmalas domē noorganizēju preses konferenci, kuru vadīja priekšsēdētājs J.Hlevickis. Konferencē Latvijas Zinātņu akadēmiju pārstāvēja profesore Ingrīda Vītiņa, kas uzsvēra, ka zemesgabalu privatizācija kompānijai «Ominasis Latvia” būtu nākamā kļūda privatizācijas ķēdē. Ar 2000. gada Ķemeros esošo ārstniecisko minerālūdens urbumu un dūņu baseinu privatizāciju ir nodarīts zaudējums Latvijas valstij un pārkāpts likums. Sērūdens avoti Ķemeros ir vieni no koncentrētākajiem Eiropā, tikpat unikāls ir dūņu ķīmiskais sastāvs. Profesore ieteica aprēķināt, cik Latvijas valsts ir zaudējusi neveiksmīgās Ķemeru sanatorijas privatizācijas rezultātā un cik liela soda nauda īpašniekam būtu jāsamaksā Latvijas valstij par nesaimniecisko rīcību. Bet patlaban ārēji nokrāsotā sanatorijas skaistā ēka sabiedrībai slēpj kūrorta īsteno sabrukšanu atzina profesore.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija deleģētā Ausma Pētersone norādīja, ka reālie rekonstrukcijas darbi uzsākti tikai 2003. gada pirmajā pusē un to temps ir neapmierinošs, joprojām nav uzsākta interjeru restaurācija un to tehniskais stāvoklis pasliktinās, nav nozīmēta atbildīgā persona par interjeru konservācijas un restaurācijas darbiem.

Valsts kontroles deleģētā pārstāve piedalījās Inta Kalniņa, kas preses konferencē apliecināja, ka V/u sanatorijas „Ķemeri” privatizācija nav likumīga. Valsts kontrole iebilda arī pret to, ka PA nebija pieprasījusi zvērināta revidenta vai licencēta auditora atzinumu par privatizētāja (pircēja) SIA „Ominasis Italia SRL” maksātspēju, kā to nosaka Privatizācijas likuma 47. panta 2. Punkts.

Bet restaurācijas firmas SIA „AIG” pilnvarotā arhitekte Liesma Markova atgādināja, ka rekonstrukcijai tiks pakļauts arhitektoniski un mākslinieciski ievērojams Valsts nozīmes arhitektūras un mākslas piemineklis ar ļoti augstu oriģināla saglabātības pakāpi.

Šajā preses konferencē Jūrmalas pilsētas priekšsēdētājs J.Hlevickis paziņoja, ka viņš nepiekritīs zemes gabalu privatizācijai, iekams nebūs izpildīti privatizācijas noteikumi sanatorijai „Ķemeri”.

Preses konferencē bijušais Jūrmalas pilsētas vadītājs Rihards Pētersons lietas nosauca īstajos vārdos un atklāja privatizācijas jēgu un būtību: nedienas ar Ķemeru viesnīcu ir rezultāts politikai, ko valsts un tās vadītāji ir piekopuši un piekopj jau vairāk nekā 10 gadus. Tā ir bijusi bezatbildīga norobežošanās no kūrortu nozares, kurai Latvijā ir vairāk nekā 150 gadu ilga vēsture. Tā devusi iespēju „īstajiem cilvēkiem” tikt pie bijušajiem PSRS laika kūrortu saimniecības objektiem, ēkām un zemēm, par ko ārzemnieki maksājuši galvenokārt ar sertifikātiem un tukšiem solījumiem par desmitiem miljoniem latu lieliem ieguldījumiem. Vienlaikus tā ir arī vienaldzība par nacionālā kultūras mantojuma likteņiem Latvijā. Tāpēc ir pilnīgi saprotama esošās nejēdzības šodien apturēt, jo tad kādam nāktos atbildēt un detaļās atklātos tā grandiozā afēra, ko saucam par valsts nozagšanu. Tādēļ Privatizācijas aģentūra visiem spēkiem kā aizsegu cenšas noturēt un atbalstīt „Ominasis Latvia” darbību Ķemeros, neskatoties pat uz to, ka joprojām nav izstrādāts otra lielākā objekta Peldu iestādes jeb Kūrortpoliklīnikas kompleksais projekts.

- 2004.g. 7.septembris. Domes priekšsēdētājs J.Hlevickis vienpersoniski parakstīja piekrišanu par zemes gabalu privatizāciju Privatizācijas aģentūrai.

- 2004. gada. 27.decembrī tiekoties ar Zaķa kungu, kura piedalījās P. Kļaviņš, LR 8. Saeimas deputāts, R. Pētersons, Mākslas akadēmijas docētājs, un es, vienojāmies, ka sagatavosim argumentētu pamatojumu (pasākumus), lai apturētu zemju privatizācijas procesu zem Ķemeru sanatorijas ēkām.

- 2005.g. 4.janvāris. Iesniedzu ekonomikas ministra: K.Kariņam un LR Ekonomikas ministrijas parlamentārajai sekretāram Dz.Zaķim lūgumu nepieļaut zemes privatizāciju Ķemeros un uzsākt pašu ēku privatizācijas gaitas fakt pārbaudi, jo līdz 2005.gada 1.janvārim nebija sakārtot apkures sistēma sanatorijā, lai veiktu restaurācijas darbus.

- Piezīme: Jūrmalas domes sasaukto preses konferenci ne pušplēstu vārdu nepieminēja pašvaldības laikraksts „Jūrmalas ziņas”. To, ka šādas lietas nenotiek nejauši, var nojaust ikkatrs. Domes priekšsēdētājs J.Hlevickis maldināja sabiedrību, it k/a pakļaujoties nepieciešamībai reaģēt uz klaji neizdevīgo u nepamatoto lēmumu privatizēt zemi ap Ķemeru viesnīcu u Kūrortu poliklīniku, bet darīja visu, lai Ķemeru jautājums  laikraksta starpniecību nenonāktu līdz pilsētas iedzīvotājiem. Rezultātā 2004.gada 7.septembrī J.Hlevickis vienpersoniski neinformējot pārējos domes deputātus, parakstīj dokumentu piekrītot zemes privatizācijai.

Pēdējais cerību stariņš glābt Ķemerus paspīdēja pēc valdības maiņas, kad ekonomikas ministru Juri Lujānu (Latvija Pirmā partija) nomainīja, kā sākumā daudziem likās, nacionāli domājošais partijas “Jaunais laiks” izvirzītais Krišjāni Kariņš. 12. janvārī jaunais ekonomikas ministrs ieradās Ķemeros, lai savām acīm pārliecinātos par tur notiekošajām nejēdzībām. Es viņam jautāju: “Vai pēc iepazīšanās ar reāli situāciju jūs kā valdības pārstāvis piekritīsiet parakstīt Ķemeru zemju pārdošanas līgumu ar SIA “Ominasis Latvia”? Krišjānis Kariņš stingri atbildēja: “Nē!”

18.janvārī notikušajā “Jaunā laika” Saeimas frakcijas sēdi deputāts Pauls Kļaviņš nodeva manu iesniegumu ar lūgumi nepieļaut Ķemeru zemju privatizāciju. Taču mans iesniegums palika neizskatīts, jo Krišjānis Kariņš negaidīti paziņoja, ka jautājums jau esot bijis izlemts Jura Lujāna “laikā” vēl pagājušā gada oktobra mēnesī!

Pēc dažām dienām uzzināju, ka Krišjānis Kariņš devis norādījumu Privatizācijas aģentūrai gatavot visus nepieciešamos dokumentus Ķemeru zemju privatizācijai. Mans un, ceru, arī daudzu citu, sašutums ir bezgalīgs. Vai jaunajam ministram nebija tiesību pārskatīt un mainīt iepriekšējā ministra pieņemto, tautas interesēm neatbilstošo lēmumu? Vēl vairāk, tas taču bija viņa pienākums! Iznāk, ka Krišjāņa Kariņa inspekcijas brauciens uz Ķemeriem, man un presei teiktais bija tikai “acu aizmālēšana”, kārtējā fikcija?

Tā vietā, lai aktīvi aizstāvētu latviešu tautas intereses un darītu visu, lai mēs neglābjami nezaudētu Ķemerus, Krišjānis Kariņš gļēvi un nodevīgi pagāja malā un samierinājās. “Jaunais laiks” - bijusī opozīcijas partija, uz ko likām zināmas cerības, palaida garām vienreizēju vēsturisku iespēju.

Novērtē šo rakstu:

130
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Jaunā konservatīvā partija šūpo valdību

FotoParasti politikas vērotājiem vasara ir diezgan garlaicīgs laika posms, jo Saeimas deputātiem ir garās brīvdienas un arī citi politiķi un vadoši ierēdņi izbauda atvaļinājumu. Tomēr šī vasara ir atšķirīga – to nosaka ne tikai izveidojusies krīze Rīgas domē, bet arī skandāli un skaļās emocijas valdībā.
Lasīt visu...

12

Totālā kontrole

FotoDaudz ir dzirdēts par sazvērestībām, un ir pat tāds ironisks apzīmējums – sazvērestību teorijas. Vai tiešām jūs domājat, ka sazvērestības nekad nav notikušas? Teiksiet - ir, bet tas bija sen un vairs nav taisnība.
Lasīt visu...

21

Patīkamas vilšanās veltās cerībās

FotoPēc eksaltētu jūsmu tirādēm biju mazliet apmulsis: varbūt valsts prezidenta Egila Levita kvalifikācijas glorificētājiem sava taisnība, kritizētājiem sava? Varbūt pārspīlējumi abās pusēs? Tāpēc šonedēļ “Rīta panorāmā” gaidīju patīkamu vilšanos savos uzskatos. Nesagaidīju. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 2. Cilvēka kritēriji

FotoMūsu laikmeta intriģējoša pazīme ir grandiozās antropoloģiskās pārmaiņas. Veidojas jauns antropoloģiskais tips. Tā nosaukums ir “postcilvēks”. Postcilvēku uzskata par antipodu cilvēkam. Nosaukums “postcilvēks” nav patīkams. Taču tam jau labu laiku ir starptautiskā autoritāte – daudzu zemju intelektuāļu acīs iemantota patiesības, pareizības un taisnības garanta reputācija.
Lasīt visu...

12

Mārtiņš Bondars = politiskā prostitūta?

FotoStarp citu, to pirmais pateica Artuss Kaimiņš. Un pēc šī raksta izlasīšanas dīvainā kārtā šādam apgalvojumam varētu piekrist pat premjers Krišjānis Kariņš. Un Raimonds Pauls jau noteikti. Jo ļoti iespējams, ka zināmā mērā par Maestro un tūkstošiem citu Krājbankas noguldītāju apmuļķošanu saņemtā asinsnauda palīdz nodrošināt Bondaru pārim ierasto spožo un padārgo dzīves stilu. Citi iespējamie scenāriji, kā Latvijas liberālās politikas “spīdeklis” Mārtiņš Bondars un viņa daiļā kundze Ieva gūst ienākumus, ir pāris krimināllietu ierosināšanas vērti.
Lasīt visu...

18

Grāmatas nav nekāds alkohols, lai tām samazinātu nodokli

FotoFinanšu ministrija kompetences ietvaros ir izskatījusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas 2019.gada 12.jūnija vēstuli, kurā atkārtoti tiek lūgts atbalstīt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) likmes noteikšanu jebkura formāta grāmatām ne lielāku par 5 procentiem, un sniedz šādu informāciju.
Lasīt visu...

21

Juceklis sabiedriskajos medijos

FotoPirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

Fotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes...

Foto

Aicinājums iedzīvotājiem, kuri dzīvo auto-moto trašu un šautuvju tuvumā

Iesākšu šoreiz savu rakstu ar Satversmes tiesas priekšsēdētājas, profesores Inetas Ziemeles uzrunā teikto Latvijas tiesnešu konferencē 2018.gada...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 1. Pašapmāna ideoloģija par cilvēku

Rietumu civilizācijā eksistē pašapmāna ideoloģija par cilvēku. Tai ir milzīgs spēks. Tā pastāv daudzus gadsimtus un acīmredzot pastāvēs arī...

Foto

Pūce un meža kapitālvērtība

Koku ciršanas noteikumu grozījumi, kas ļautu cirst tievākus kokus, nereti tiek attaisnoti ar to, ka tie ļautu palielināt mežu kapitālvērtību. Šoreiz gribu...

Foto

Korupcijai nav vietas ne Latvijā, ne Rīgā, ne manā darbā un dzīvē

Iepriekšējās diennaktis man pagāja satraukumiem pilnas, arī plašsaziņas līdzekļos parādījusies informācija - jāsaka, ka...

Foto

Jauniešiem, kuri gatavojas dienestam bruņotajos spēkos

Pienāks laiks, kad tieši jums būs jākļūst par pagastu, rajonu un pilsētu vadītājiem. Starp jums būs arī kāds, kuram būs...

Foto

Skaistas runas par solidaritāti no rīta, sirsnīgs rokasspiediens lielzaglim Šķēlem vakarā

Tā bija gandrīz vai sirdi plosoša aina – pirmdienas vakarā sociālajos tīklos vērot, kā pirmie...

Foto

Sākušies Levita laiki Rīgas pilī

Stājoties prezidenta amatā, Egils Levits ir devis svinīgo solījumu un saņēmis Rīgas pils atslēgas no bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa. Levits ir...

Foto

Latvijas tauta tiek aicināta veltīt savas pūles Tēvzemei un Brīvībai: runa pie Brīvības pieminekļa

Mīļie Latvijas cilvēki! Divi vārdi, divi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai. Tās...

Foto

Mazliet par “influenceriem” un “viedokļu līderiem”. Un sirdsinteliģences piemēru

Reizēm par to aizdomājos, jo dažreiz esmu dzirdējis, ka mani nodēvē par “viedokļu līderi” - kas ir...

Foto

Kad mums būs “Latvia first”?

Latvijas ārpolitika nespēj atbrīvoties no valdošo politiķu mānijas izkalpoties citu valstu vajadzībām vai kaprīzēm – mūsu pašu nacionālās intereses atstumjot malā...

Foto

Nepieļausim, lai ar „Daugavpils satiksmi” atkārtojas „Rīgas satiksmes” scenārijs

Vēlos vērst uzmanību uz notikumiem, kas šobrīd norisinās Daugavpilī saistībā ar šī gada 19. jūlijā Daugavpils mēra...

Foto

Rūgtā paaudžu teorija

Paaudžu teoriju var uzskatīt par Rietumu civilizācijas norieta sastāvdaļu. Ja nebūtu civilizācijas norieta, ko spilgti iezīmē paaudžu vēsturiskās virzības negatīvā trajektorija, tad, visticamākais,...

Foto

Mums melots desmit gadus no vietas, laiks sākt prasīt atbildību

Desmit gadus no vietas visai Latvijas sabiedrībai ticis melots par patiesā labuma guvējiem Ventspilī. Tagad, kad...

Foto

Prātojums par viršiem

Sazvērestības teoriju virpinātājiem gards kumosiņš. Jaunākā intriga īsajā versijā būtu šāda: "Attīstībai/Par!" kombinatori palaida tautās likumprojektu par 40 miljonu izmaksāšanu draudzīgām biedrībām, lai...

Foto

Publiski izteikts viedoklis ir melns traips manai reputācijai, kas mani turpmāk pavadīs visur un vienmēr

Šodien esmu vērsies Valsts policijā pret Unu Rozenbaumu par neslavas celšanu....

Foto

“Saskaņa” grib kļūt par zemūdeni

Runājot par partiju “Saskaņa”, pirmais salīdzinājums, kas nāk prātā, ir – tā uzvedas kā kārtīga māksliniece un ir paņēmusi garu pauzi....

Foto

Levits inaugurācijas pasākumu iecerējis kā vecpuišu un vecmeitu ballīti

Pagājušajā nedēļā saņēmu uzaicinājumu uz sarīkojumu par godu Egila Levita inaugurācijai. Liels bija man izbrīns, ka tas...

Foto

Prokurors pieprasa tiesvedību bez advokāta

Šī gada 25.jūnijā Lemberga tiesvedības procesā mans vienīgais un pastāvīgais tiesas advokāts Raimonds Krastiņš nosūtīja Rīgas apgabaltiesai negaidītu paziņojumu, ka veselības...

Foto

Cilvēciskuma amputēšana un postcilvēka instinkta aktivizēšana “Lampas” tumsā

Par “Lampu” nav jēgas gari un plaši rakstīt. “Lampas” misija pilnā mērā ir adekvāta vispārējam pagrimumam gan visā...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 5. Masu komunikācijas jānusisms

Tautas pēdējā fāzē līksmo dekadence – cilvēku darbības, uzvedības un komunikācijas pagrimums. Dekadences pamatpazīmēs stabilu vietu ieņem masu komunikācijas...

Foto

Gurķi

Šis raksts ir domāts tiem, kas saprot lasīto un izdara pareizus secinājumus. Tie, kam viss ir skaidrs, zināms, un arī tiem, kas ir patiesība pēdējā instancē,...

Foto

Juku laiki Rīgas domē

Jāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā...

Foto

Uzspēlēsim konkursu

Maija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru...