Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Domāju, Pietiek lasītājiem būs pamācoši iepazīties ar kādreizējā Jūrmalas domes deputāta Ilmāra Ančāna pirms četrpadsmit gadiem publicēto rakstu, kas sniedz ieskatu, kā tagadējais premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš tā vietā, lai aktīvi aizstāvētu latviešu tautas intereses un darītu visu, lai mēs neglābjami nezaudētu Ķemerus, gļēvi un nodevīgi pagāja malā un samierinājās

„Ķemeri ir Latvijas simbols, Latvijas labklājības simbols. Par Ķemeru sanatoriju mēs esam priecājušies visos laikos, pat visgrūtākajos. Nevar privatizēt savu sirdsapziņu, nevar privatizēt savas tautas lepnumu,” - Oļģerts Dunkers. „Ķemeru viesnīca ir jāsaglabā kā nacionālā lepnuma objekts, kā mūsu valsts vizītkarte,” - Ervīds Grinovskis

Šos vārdus no Latvijas Saeimas augstākās tribīnes 1997. gada 19. jūnijā teica šie divi visas tautas vēlētie priekšstāvji - atzīts kinorežisors un izcils zinātnieks, profesors. Kopš tās dienas apritējuši veseli septiņi gadi, un mums šajos vārdos neviens varas un lēmējvīrs nav ieklausījies, problēma nav atrisināta tautai un visai valstij pieņemamā veidā. Tieši otrādi tā attīstījusies, samilzusi līdz bezjēdzībai.

Ķemeri kopš 18.gadsimta beigām ir Latvijā pazīstams dziedniecisko ūdeņu kūrorts, un no 19.gadsimta beigām Ķemeros sāk izmantot ārstnieciskās dūņas. Pateicoties sērūdeņu, minerālūdeņu un dūņu unikālajam ķīmiskajam sastāvam, kā arī apkārtējai dabai (Ķemeru gaisa ārstējošā ietekme, jūra un priežu masīvs gar pludmali), Ķemeri ir kļuvuši par starptautiskas nozīmes kūrortu. Ne velti Krievijas cars Ķemeru attīstībai atvēlēja 50 000 zelta rubļu un K.UImaņa valdība nolēma celt šo izcilo celtni - „Balto kuģi” Ķemeru viesnīcu sanatoriju pasaules ekonomiskās krīzes laikā. Krievijas cars un Latvijas brīvvalsts valdība prata atzinīgi novērtēt šīs dabas bagātības. Tikai latviešu tautas Trešās atmodas valsts vadītāji nolēma privatizēt Ķemeru sanatoriju, kas rada precedentu savas valsts un tautas nodevībā.

Ķemeru nacionālais parks izveidots, lai saglabātu un popularizētu apkārtnes unikālo floru un faunu. Visām šīm vērtībām būtu jākalpo Latvijas tautai, tās labklājībai. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas valsts atteicās no kurortoloģijas kā veselības aizsardzības nozares un 1990. gados pieļāva Ķemeru kūrorta izpostīšanu.

1981.gadā A.Freimanis, ģeoloģijas un mineraloģijas zinātņu kandidāts, rakstīja: „Tikai nedaudzi zina, ka Ķemeru sērūdeņraža avoti ģeoloģiskās uzbūves un hidroģeoloģisko apstākļu ziņā ir unikāli, ka Ķemeros ir lielākā šāda tipa ūdeņu atradne PSRS teritorijā. 1961.gadā sērūdeņraža ūdeņu krājumus apstiprināja PSRS derīgo izrakteņu krājumu Valsts komisija.

Latvijas Republikas Ministru kabinets nav pildījis arī Ķemeru nacionālā parka likuma noteikumu 3.punktu (likums pieņemts 1997.gada 12.jūlijā, saskaņā ar to Ministru kabinetam gada laikā bija jāizstrādā kūrortu saimniecības attīstības plāns).

1994. gadā Losandželosā latviešu emigrācijas grupa Jāņa Taubes vadībā izstrādāja Ķemeru kūrorta atjaunošanas projektu.”, kuru iesniedza Latvijas valsts valdībai. Diemžēl šis projekts neieraudzīja dienasgaismu un pazuda kabineta plauktos. J. Taubes kungs 2002. gadā Ķemeru fonda attīstības sanāksmē man iedeva šā projekta 4.eksemplāru.

Uzziņai: par Ķemeru privatizāciju Ministru kabineta rīkojumu Nr.490 (prot. Nr. 58 8§) 1996.gada 4.decembrī parakstījuši bijušais Ministru prezidents A.Šķēle un bijušais ekonomikas ministrs GKrasts (TB/LNNK!!!)

1997. gada 24.oktobrī apdrošināšanas akciju sabiedrība „Alterna” to apdrošinājusi par trīsarpus miljoniem latu.

1998. gada 18.jūlijā Privatizācijas aģentūras rīkotajā izsolē valsts uzņēmumu sanatoriju „Ķemeri” iegādājas kompānija „Ominasis Italia S.R.L.” Izsolē bija tikai viens pretendents, kurš iegādājās objektu par 900 000 latiem. Šī summa jāsamaksā 20% latos un 80% privatizācijas sertifikātos.

I998.g. 20.oktobris. Valsts kontroles atzinums: „Latvijas uzņēmēji tika maldināti par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem uz v/u „Ķemeri” privatizāciju un tiem nebija informācijas par v/u „Ķemeri” reorganizāciju, Privatizācijas aģentūra 1998. gada 18. jūlijā sarīkoja formālu izsoli ar lejupejošu soli.”

I998.g. 30.decembris. LR Valsts kontroles Kolēģijas lēmums: „V/u „Ķemeri” privatizācijai nav likumīga pamata.”

1998.gada 20. un 21.maija Saeimas plenārsēdes darba kārtībā Leopolds Ozoliņš lūdza iekļaut Saeimas likumprojektu „Par Ķemeru viesnīcas privatizācijas pārtraukšanu” izskatīšanu.

TB/LNNK balsojums:

„Par” Oskars Grīgs, Aleksandrs Pētersons, Normunds Pēterkops.

„Pret” Māris Grīnblats, Juris Sinka, Aigars Jirgens, Juris Vidiņš.

..Atturas” Vents Balodis, Juris Dobelis, Roberts Jurdžs. Ģirts Valdis Kristovskis, Andrejs Požarnovs, Māris Rudzītis, Jānis Straume.

„Nebalso” Guntars Grīnblats, Aida Prēdele, Anna Seile, Pēteris Tabūns.

Kopējais balsojums „Par” 18, „Pret” 21, „Atturas” 22.

Piezīme: balsojums „pret” iekļaušanu, tāpat kā „atturas” un „nebalso” nozīmē, ka balso par Ķemeru sanatorijas privatizāciju. Noraidot deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu, LR Saeima nobalsoja, ka Latvijas nacionālais lepnums jāiztirgo svešiniekam.

1998.   gada 23.novembrī „Ominasis Italia” noslēdz Investīciju garantiju līgumu, kur rakstīts (citēju): „… investēs sanatorijas „Ķemeri” iekārtās materiālos, gan projektu realizācijās, gan turpmākās darbības darbiniekos, transportā, publicitātē, un biznesa reklāmā utt. 10 000 000 (desmit miljonu) latu piecu gadu laikā.”

“Ominasis Italia” iesniegtie dokumenti liecina, ka pircēja uzņēmējsabiedrības pamatkapitāls ir līdzvērtīgs Ls 6700, vēl jo vairāk, iesniegtā Romas bankas “Arab Bank PCL” izziņa neapliecina tā maksātspēju. Principā šie līgumi firmai nerada nekādas juridiskas sekas un Latvijas valsts ir zaudētāju lomā. Starptautiskajā praksē pieņemts, ka liela apjoma darījumos kā garants piedalās pazīstama banka un apdrošināšanas sabiedrības.

1999.   gada 28.jūlijā Ķemeru sabiedrības iniciatīvas grupa ar vēstulēm vērsās pie Latvijas pašvaldībām, lai informētu par nacionālās kultūras vērtības Ķemeru viesnīcas un peldu iestādes pārdošanu ārzemniekiem: abas ēkas ir valsts aizsargājami kultūras pieminekļi, to arhitekti - Eižens Laube un Ernests Štālbergs ir 20.-30.gadu izcilas radošas personības. Privatizācijas rezultātā Latvijas valsts var zaudēt Eiropas mēroga kūrortu, protams, arī izcilās celtnes ar mākslinieciski augstvērtīgo interjeru. Ķemeru sabiedrības iniciatīvas grupas aicinājumam atsaucās vairāk nekā 300 pašvaldības. Dažas pašvaldības pieņēmušas zināšanai, savu attieksmi neizsakot, taču visas citas ir ķemeriešus atbalstījušas un savus lēmumus papildinājušas ar būtiskām piebildēm. 1999. gadā Balvu rajona Vecumu pagasta padome viskodolīgāk un precīzāk rezumē iesākto neklātienes diskusija:

“Valdības politika pašreiz nav virzīta uz Latvijas valsts stiprināšanu un ekonomikas attīstību, tieši pretēji ražošana, lauksaimniecība praktiski likvidētas, palielinās bezdarbs, pēdējā bagātība meži tiek barbariski izcirsti un aizvesti prom, jo zemes privatizācija nesekmē centienus apsaimniekot zemi ražot lauksaimniecības produkciju, bet tūlītēju labumu, jo rītdiena nav paredzēta Latvijai”.

Notikumu gaita:

- Privatizācijas aģentūras padome vairākkārt izskatījusi jautājumu par līguma laušanu ar “Ominasis Italia”, vairākkārt izmainījusi privatizācijas noteikumus, vairākkārt pagarinājusi privatizācijas izpildes termiņus.

- 2000.g. 25.marts. PA izsolē par 30 600 latiem pārdevusi līdz tam valsts uzņēmuma „Kūrortoloģija” valdījumā esošo 19 ārstniecisko minerālūdens urbumu (izvietoti gan Ķemeros, gan Baldonē) kontrolpaketi, pircējs kāda fiziska persona (Khalaf El-Jadiry). Trīs no tiem ir dziļurbumi 900 metru dziļi. Viena dziļurbuma izmaksa tajā laikā bija ap 250 000 latu. Valsts īpašums pārdots bez Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts ģeoloģijas dienesta un Ķemeru nacionālā parka administrācijas piekrišanas. Tas ir Ķemeru nacionālā parka likuma, kā arī likuma par „Par zemes dzīlēm” pārkāpums.

- 2004.g 28.aprīlī Jūrmalas domes sēdē izskatīja manu lēmumprojektu par zemes gabalu privatizācijas zem Ķemeru sanatorijas objekta izvērtēšanu. Jūrmalas pilsētas dome nolēma lūgt Latvijas Valsts prezidenti, Ministru kabinetu un BOVAS «Privatizācijas aģentūru” pārskatīt un atkārtoti izvērtēt pieņemtos lēmumus un veiktās darbības sakarā ar zemes gabalu zem Ķemeru sanatorijas privatizāciju.

- 2004.g. 3.jūnijā. Jūrmalas domē noorganizēju preses konferenci, kuru vadīja priekšsēdētājs J.Hlevickis. Konferencē Latvijas Zinātņu akadēmiju pārstāvēja profesore Ingrīda Vītiņa, kas uzsvēra, ka zemesgabalu privatizācija kompānijai «Ominasis Latvia” būtu nākamā kļūda privatizācijas ķēdē. Ar 2000. gada Ķemeros esošo ārstniecisko minerālūdens urbumu un dūņu baseinu privatizāciju ir nodarīts zaudējums Latvijas valstij un pārkāpts likums. Sērūdens avoti Ķemeros ir vieni no koncentrētākajiem Eiropā, tikpat unikāls ir dūņu ķīmiskais sastāvs. Profesore ieteica aprēķināt, cik Latvijas valsts ir zaudējusi neveiksmīgās Ķemeru sanatorijas privatizācijas rezultātā un cik liela soda nauda īpašniekam būtu jāsamaksā Latvijas valstij par nesaimniecisko rīcību. Bet patlaban ārēji nokrāsotā sanatorijas skaistā ēka sabiedrībai slēpj kūrorta īsteno sabrukšanu atzina profesore.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija deleģētā Ausma Pētersone norādīja, ka reālie rekonstrukcijas darbi uzsākti tikai 2003. gada pirmajā pusē un to temps ir neapmierinošs, joprojām nav uzsākta interjeru restaurācija un to tehniskais stāvoklis pasliktinās, nav nozīmēta atbildīgā persona par interjeru konservācijas un restaurācijas darbiem.

Valsts kontroles deleģētā pārstāve piedalījās Inta Kalniņa, kas preses konferencē apliecināja, ka V/u sanatorijas „Ķemeri” privatizācija nav likumīga. Valsts kontrole iebilda arī pret to, ka PA nebija pieprasījusi zvērināta revidenta vai licencēta auditora atzinumu par privatizētāja (pircēja) SIA „Ominasis Italia SRL” maksātspēju, kā to nosaka Privatizācijas likuma 47. panta 2. Punkts.

Bet restaurācijas firmas SIA „AIG” pilnvarotā arhitekte Liesma Markova atgādināja, ka rekonstrukcijai tiks pakļauts arhitektoniski un mākslinieciski ievērojams Valsts nozīmes arhitektūras un mākslas piemineklis ar ļoti augstu oriģināla saglabātības pakāpi.

Šajā preses konferencē Jūrmalas pilsētas priekšsēdētājs J.Hlevickis paziņoja, ka viņš nepiekritīs zemes gabalu privatizācijai, iekams nebūs izpildīti privatizācijas noteikumi sanatorijai „Ķemeri”.

Preses konferencē bijušais Jūrmalas pilsētas vadītājs Rihards Pētersons lietas nosauca īstajos vārdos un atklāja privatizācijas jēgu un būtību: nedienas ar Ķemeru viesnīcu ir rezultāts politikai, ko valsts un tās vadītāji ir piekopuši un piekopj jau vairāk nekā 10 gadus. Tā ir bijusi bezatbildīga norobežošanās no kūrortu nozares, kurai Latvijā ir vairāk nekā 150 gadu ilga vēsture. Tā devusi iespēju „īstajiem cilvēkiem” tikt pie bijušajiem PSRS laika kūrortu saimniecības objektiem, ēkām un zemēm, par ko ārzemnieki maksājuši galvenokārt ar sertifikātiem un tukšiem solījumiem par desmitiem miljoniem latu lieliem ieguldījumiem. Vienlaikus tā ir arī vienaldzība par nacionālā kultūras mantojuma likteņiem Latvijā. Tāpēc ir pilnīgi saprotama esošās nejēdzības šodien apturēt, jo tad kādam nāktos atbildēt un detaļās atklātos tā grandiozā afēra, ko saucam par valsts nozagšanu. Tādēļ Privatizācijas aģentūra visiem spēkiem kā aizsegu cenšas noturēt un atbalstīt „Ominasis Latvia” darbību Ķemeros, neskatoties pat uz to, ka joprojām nav izstrādāts otra lielākā objekta Peldu iestādes jeb Kūrortpoliklīnikas kompleksais projekts.

- 2004.g. 7.septembris. Domes priekšsēdētājs J.Hlevickis vienpersoniski parakstīja piekrišanu par zemes gabalu privatizāciju Privatizācijas aģentūrai.

- 2004. gada. 27.decembrī tiekoties ar Zaķa kungu, kura piedalījās P. Kļaviņš, LR 8. Saeimas deputāts, R. Pētersons, Mākslas akadēmijas docētājs, un es, vienojāmies, ka sagatavosim argumentētu pamatojumu (pasākumus), lai apturētu zemju privatizācijas procesu zem Ķemeru sanatorijas ēkām.

- 2005.g. 4.janvāris. Iesniedzu ekonomikas ministra: K.Kariņam un LR Ekonomikas ministrijas parlamentārajai sekretāram Dz.Zaķim lūgumu nepieļaut zemes privatizāciju Ķemeros un uzsākt pašu ēku privatizācijas gaitas fakt pārbaudi, jo līdz 2005.gada 1.janvārim nebija sakārtot apkures sistēma sanatorijā, lai veiktu restaurācijas darbus.

- Piezīme: Jūrmalas domes sasaukto preses konferenci ne pušplēstu vārdu nepieminēja pašvaldības laikraksts „Jūrmalas ziņas”. To, ka šādas lietas nenotiek nejauši, var nojaust ikkatrs. Domes priekšsēdētājs J.Hlevickis maldināja sabiedrību, it k/a pakļaujoties nepieciešamībai reaģēt uz klaji neizdevīgo u nepamatoto lēmumu privatizēt zemi ap Ķemeru viesnīcu u Kūrortu poliklīniku, bet darīja visu, lai Ķemeru jautājums  laikraksta starpniecību nenonāktu līdz pilsētas iedzīvotājiem. Rezultātā 2004.gada 7.septembrī J.Hlevickis vienpersoniski neinformējot pārējos domes deputātus, parakstīj dokumentu piekrītot zemes privatizācijai.

Pēdējais cerību stariņš glābt Ķemerus paspīdēja pēc valdības maiņas, kad ekonomikas ministru Juri Lujānu (Latvija Pirmā partija) nomainīja, kā sākumā daudziem likās, nacionāli domājošais partijas “Jaunais laiks” izvirzītais Krišjāni Kariņš. 12. janvārī jaunais ekonomikas ministrs ieradās Ķemeros, lai savām acīm pārliecinātos par tur notiekošajām nejēdzībām. Es viņam jautāju: “Vai pēc iepazīšanās ar reāli situāciju jūs kā valdības pārstāvis piekritīsiet parakstīt Ķemeru zemju pārdošanas līgumu ar SIA “Ominasis Latvia”? Krišjānis Kariņš stingri atbildēja: “Nē!”

18.janvārī notikušajā “Jaunā laika” Saeimas frakcijas sēdi deputāts Pauls Kļaviņš nodeva manu iesniegumu ar lūgumi nepieļaut Ķemeru zemju privatizāciju. Taču mans iesniegums palika neizskatīts, jo Krišjānis Kariņš negaidīti paziņoja, ka jautājums jau esot bijis izlemts Jura Lujāna “laikā” vēl pagājušā gada oktobra mēnesī!

Pēc dažām dienām uzzināju, ka Krišjānis Kariņš devis norādījumu Privatizācijas aģentūrai gatavot visus nepieciešamos dokumentus Ķemeru zemju privatizācijai. Mans un, ceru, arī daudzu citu, sašutums ir bezgalīgs. Vai jaunajam ministram nebija tiesību pārskatīt un mainīt iepriekšējā ministra pieņemto, tautas interesēm neatbilstošo lēmumu? Vēl vairāk, tas taču bija viņa pienākums! Iznāk, ka Krišjāņa Kariņa inspekcijas brauciens uz Ķemeriem, man un presei teiktais bija tikai “acu aizmālēšana”, kārtējā fikcija?

Tā vietā, lai aktīvi aizstāvētu latviešu tautas intereses un darītu visu, lai mēs neglābjami nezaudētu Ķemerus, Krišjānis Kariņš gļēvi un nodevīgi pagāja malā un samierinājās. “Jaunais laiks” - bijusī opozīcijas partija, uz ko likām zināmas cerības, palaida garām vienreizēju vēsturisku iespēju.

Novērtē šo rakstu:

131
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

FotoJau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās ap to laiku, kad noslēpt Ropažu novada finanšu problēmas vairs nebija iespējams. Šobrīd, lai pašvaldība varētu savilkt galus kopā, tiek ļaunprātīgi iznīcinātas kapitālsabiedrības, nemaksājot par veiktajiem darbiem.
Lasīt visu...

21

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

FotoDrīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad, ja tuvākajā laikā sāksies miera sarunas, - pirmās pazīmes steidzamu sarunu taustāmiem iemesliem ir pamanāmas.
Lasīt visu...

12

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

FotoPortālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo portālu. Daži, sauksim tos par “īstiem patriotiem”, kas balso par Vienotību un patiesi tic, ka vara visu dara pareizi un cilvēku labā, sarunā teica - kāpēc ienīsti amerikāņus un ebrejus? Nē, man riebjas ASV un Izraēla, divas terorismu izplatošas organizācijas. Cilvēkus, kuri dzīvo teroristu pārvaldītajās teritorijās, es neienīstu, man viņu žēl. Stokholmas sindroms ir nopietna mentāla problēma.
Lasīt visu...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

Patiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un...

Foto

Ak, eglīte...

Pēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās...

Foto

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

Katrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti...

Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu "sabiedrisko" mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...