Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Domāju, Pietiek lasītājiem būs pamācoši iepazīties ar kādreizējā Jūrmalas domes deputāta Ilmāra Ančāna pirms četrpadsmit gadiem publicēto rakstu, kas sniedz ieskatu, kā tagadējais premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš tā vietā, lai aktīvi aizstāvētu latviešu tautas intereses un darītu visu, lai mēs neglābjami nezaudētu Ķemerus, gļēvi un nodevīgi pagāja malā un samierinājās

„Ķemeri ir Latvijas simbols, Latvijas labklājības simbols. Par Ķemeru sanatoriju mēs esam priecājušies visos laikos, pat visgrūtākajos. Nevar privatizēt savu sirdsapziņu, nevar privatizēt savas tautas lepnumu,” - Oļģerts Dunkers. „Ķemeru viesnīca ir jāsaglabā kā nacionālā lepnuma objekts, kā mūsu valsts vizītkarte,” - Ervīds Grinovskis

Šos vārdus no Latvijas Saeimas augstākās tribīnes 1997. gada 19. jūnijā teica šie divi visas tautas vēlētie priekšstāvji - atzīts kinorežisors un izcils zinātnieks, profesors. Kopš tās dienas apritējuši veseli septiņi gadi, un mums šajos vārdos neviens varas un lēmējvīrs nav ieklausījies, problēma nav atrisināta tautai un visai valstij pieņemamā veidā. Tieši otrādi tā attīstījusies, samilzusi līdz bezjēdzībai.

Ķemeri kopš 18.gadsimta beigām ir Latvijā pazīstams dziedniecisko ūdeņu kūrorts, un no 19.gadsimta beigām Ķemeros sāk izmantot ārstnieciskās dūņas. Pateicoties sērūdeņu, minerālūdeņu un dūņu unikālajam ķīmiskajam sastāvam, kā arī apkārtējai dabai (Ķemeru gaisa ārstējošā ietekme, jūra un priežu masīvs gar pludmali), Ķemeri ir kļuvuši par starptautiskas nozīmes kūrortu. Ne velti Krievijas cars Ķemeru attīstībai atvēlēja 50 000 zelta rubļu un K.UImaņa valdība nolēma celt šo izcilo celtni - „Balto kuģi” Ķemeru viesnīcu sanatoriju pasaules ekonomiskās krīzes laikā. Krievijas cars un Latvijas brīvvalsts valdība prata atzinīgi novērtēt šīs dabas bagātības. Tikai latviešu tautas Trešās atmodas valsts vadītāji nolēma privatizēt Ķemeru sanatoriju, kas rada precedentu savas valsts un tautas nodevībā.

Ķemeru nacionālais parks izveidots, lai saglabātu un popularizētu apkārtnes unikālo floru un faunu. Visām šīm vērtībām būtu jākalpo Latvijas tautai, tās labklājībai. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas valsts atteicās no kurortoloģijas kā veselības aizsardzības nozares un 1990. gados pieļāva Ķemeru kūrorta izpostīšanu.

1981.gadā A.Freimanis, ģeoloģijas un mineraloģijas zinātņu kandidāts, rakstīja: „Tikai nedaudzi zina, ka Ķemeru sērūdeņraža avoti ģeoloģiskās uzbūves un hidroģeoloģisko apstākļu ziņā ir unikāli, ka Ķemeros ir lielākā šāda tipa ūdeņu atradne PSRS teritorijā. 1961.gadā sērūdeņraža ūdeņu krājumus apstiprināja PSRS derīgo izrakteņu krājumu Valsts komisija.

Latvijas Republikas Ministru kabinets nav pildījis arī Ķemeru nacionālā parka likuma noteikumu 3.punktu (likums pieņemts 1997.gada 12.jūlijā, saskaņā ar to Ministru kabinetam gada laikā bija jāizstrādā kūrortu saimniecības attīstības plāns).

1994. gadā Losandželosā latviešu emigrācijas grupa Jāņa Taubes vadībā izstrādāja Ķemeru kūrorta atjaunošanas projektu.”, kuru iesniedza Latvijas valsts valdībai. Diemžēl šis projekts neieraudzīja dienasgaismu un pazuda kabineta plauktos. J. Taubes kungs 2002. gadā Ķemeru fonda attīstības sanāksmē man iedeva šā projekta 4.eksemplāru.

Uzziņai: par Ķemeru privatizāciju Ministru kabineta rīkojumu Nr.490 (prot. Nr. 58 8§) 1996.gada 4.decembrī parakstījuši bijušais Ministru prezidents A.Šķēle un bijušais ekonomikas ministrs GKrasts (TB/LNNK!!!)

1997. gada 24.oktobrī apdrošināšanas akciju sabiedrība „Alterna” to apdrošinājusi par trīsarpus miljoniem latu.

1998. gada 18.jūlijā Privatizācijas aģentūras rīkotajā izsolē valsts uzņēmumu sanatoriju „Ķemeri” iegādājas kompānija „Ominasis Italia S.R.L.” Izsolē bija tikai viens pretendents, kurš iegādājās objektu par 900 000 latiem. Šī summa jāsamaksā 20% latos un 80% privatizācijas sertifikātos.

I998.g. 20.oktobris. Valsts kontroles atzinums: „Latvijas uzņēmēji tika maldināti par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem uz v/u „Ķemeri” privatizāciju un tiem nebija informācijas par v/u „Ķemeri” reorganizāciju, Privatizācijas aģentūra 1998. gada 18. jūlijā sarīkoja formālu izsoli ar lejupejošu soli.”

I998.g. 30.decembris. LR Valsts kontroles Kolēģijas lēmums: „V/u „Ķemeri” privatizācijai nav likumīga pamata.”

1998.gada 20. un 21.maija Saeimas plenārsēdes darba kārtībā Leopolds Ozoliņš lūdza iekļaut Saeimas likumprojektu „Par Ķemeru viesnīcas privatizācijas pārtraukšanu” izskatīšanu.

TB/LNNK balsojums:

„Par” Oskars Grīgs, Aleksandrs Pētersons, Normunds Pēterkops.

„Pret” Māris Grīnblats, Juris Sinka, Aigars Jirgens, Juris Vidiņš.

..Atturas” Vents Balodis, Juris Dobelis, Roberts Jurdžs. Ģirts Valdis Kristovskis, Andrejs Požarnovs, Māris Rudzītis, Jānis Straume.

„Nebalso” Guntars Grīnblats, Aida Prēdele, Anna Seile, Pēteris Tabūns.

Kopējais balsojums „Par” 18, „Pret” 21, „Atturas” 22.

Piezīme: balsojums „pret” iekļaušanu, tāpat kā „atturas” un „nebalso” nozīmē, ka balso par Ķemeru sanatorijas privatizāciju. Noraidot deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu, LR Saeima nobalsoja, ka Latvijas nacionālais lepnums jāiztirgo svešiniekam.

1998.   gada 23.novembrī „Ominasis Italia” noslēdz Investīciju garantiju līgumu, kur rakstīts (citēju): „… investēs sanatorijas „Ķemeri” iekārtās materiālos, gan projektu realizācijās, gan turpmākās darbības darbiniekos, transportā, publicitātē, un biznesa reklāmā utt. 10 000 000 (desmit miljonu) latu piecu gadu laikā.”

“Ominasis Italia” iesniegtie dokumenti liecina, ka pircēja uzņēmējsabiedrības pamatkapitāls ir līdzvērtīgs Ls 6700, vēl jo vairāk, iesniegtā Romas bankas “Arab Bank PCL” izziņa neapliecina tā maksātspēju. Principā šie līgumi firmai nerada nekādas juridiskas sekas un Latvijas valsts ir zaudētāju lomā. Starptautiskajā praksē pieņemts, ka liela apjoma darījumos kā garants piedalās pazīstama banka un apdrošināšanas sabiedrības.

1999.   gada 28.jūlijā Ķemeru sabiedrības iniciatīvas grupa ar vēstulēm vērsās pie Latvijas pašvaldībām, lai informētu par nacionālās kultūras vērtības Ķemeru viesnīcas un peldu iestādes pārdošanu ārzemniekiem: abas ēkas ir valsts aizsargājami kultūras pieminekļi, to arhitekti - Eižens Laube un Ernests Štālbergs ir 20.-30.gadu izcilas radošas personības. Privatizācijas rezultātā Latvijas valsts var zaudēt Eiropas mēroga kūrortu, protams, arī izcilās celtnes ar mākslinieciski augstvērtīgo interjeru. Ķemeru sabiedrības iniciatīvas grupas aicinājumam atsaucās vairāk nekā 300 pašvaldības. Dažas pašvaldības pieņēmušas zināšanai, savu attieksmi neizsakot, taču visas citas ir ķemeriešus atbalstījušas un savus lēmumus papildinājušas ar būtiskām piebildēm. 1999. gadā Balvu rajona Vecumu pagasta padome viskodolīgāk un precīzāk rezumē iesākto neklātienes diskusija:

“Valdības politika pašreiz nav virzīta uz Latvijas valsts stiprināšanu un ekonomikas attīstību, tieši pretēji ražošana, lauksaimniecība praktiski likvidētas, palielinās bezdarbs, pēdējā bagātība meži tiek barbariski izcirsti un aizvesti prom, jo zemes privatizācija nesekmē centienus apsaimniekot zemi ražot lauksaimniecības produkciju, bet tūlītēju labumu, jo rītdiena nav paredzēta Latvijai”.

Notikumu gaita:

- Privatizācijas aģentūras padome vairākkārt izskatījusi jautājumu par līguma laušanu ar “Ominasis Italia”, vairākkārt izmainījusi privatizācijas noteikumus, vairākkārt pagarinājusi privatizācijas izpildes termiņus.

- 2000.g. 25.marts. PA izsolē par 30 600 latiem pārdevusi līdz tam valsts uzņēmuma „Kūrortoloģija” valdījumā esošo 19 ārstniecisko minerālūdens urbumu (izvietoti gan Ķemeros, gan Baldonē) kontrolpaketi, pircējs kāda fiziska persona (Khalaf El-Jadiry). Trīs no tiem ir dziļurbumi 900 metru dziļi. Viena dziļurbuma izmaksa tajā laikā bija ap 250 000 latu. Valsts īpašums pārdots bez Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts ģeoloģijas dienesta un Ķemeru nacionālā parka administrācijas piekrišanas. Tas ir Ķemeru nacionālā parka likuma, kā arī likuma par „Par zemes dzīlēm” pārkāpums.

- 2004.g 28.aprīlī Jūrmalas domes sēdē izskatīja manu lēmumprojektu par zemes gabalu privatizācijas zem Ķemeru sanatorijas objekta izvērtēšanu. Jūrmalas pilsētas dome nolēma lūgt Latvijas Valsts prezidenti, Ministru kabinetu un BOVAS «Privatizācijas aģentūru” pārskatīt un atkārtoti izvērtēt pieņemtos lēmumus un veiktās darbības sakarā ar zemes gabalu zem Ķemeru sanatorijas privatizāciju.

- 2004.g. 3.jūnijā. Jūrmalas domē noorganizēju preses konferenci, kuru vadīja priekšsēdētājs J.Hlevickis. Konferencē Latvijas Zinātņu akadēmiju pārstāvēja profesore Ingrīda Vītiņa, kas uzsvēra, ka zemesgabalu privatizācija kompānijai «Ominasis Latvia” būtu nākamā kļūda privatizācijas ķēdē. Ar 2000. gada Ķemeros esošo ārstniecisko minerālūdens urbumu un dūņu baseinu privatizāciju ir nodarīts zaudējums Latvijas valstij un pārkāpts likums. Sērūdens avoti Ķemeros ir vieni no koncentrētākajiem Eiropā, tikpat unikāls ir dūņu ķīmiskais sastāvs. Profesore ieteica aprēķināt, cik Latvijas valsts ir zaudējusi neveiksmīgās Ķemeru sanatorijas privatizācijas rezultātā un cik liela soda nauda īpašniekam būtu jāsamaksā Latvijas valstij par nesaimniecisko rīcību. Bet patlaban ārēji nokrāsotā sanatorijas skaistā ēka sabiedrībai slēpj kūrorta īsteno sabrukšanu atzina profesore.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija deleģētā Ausma Pētersone norādīja, ka reālie rekonstrukcijas darbi uzsākti tikai 2003. gada pirmajā pusē un to temps ir neapmierinošs, joprojām nav uzsākta interjeru restaurācija un to tehniskais stāvoklis pasliktinās, nav nozīmēta atbildīgā persona par interjeru konservācijas un restaurācijas darbiem.

Valsts kontroles deleģētā pārstāve piedalījās Inta Kalniņa, kas preses konferencē apliecināja, ka V/u sanatorijas „Ķemeri” privatizācija nav likumīga. Valsts kontrole iebilda arī pret to, ka PA nebija pieprasījusi zvērināta revidenta vai licencēta auditora atzinumu par privatizētāja (pircēja) SIA „Ominasis Italia SRL” maksātspēju, kā to nosaka Privatizācijas likuma 47. panta 2. Punkts.

Bet restaurācijas firmas SIA „AIG” pilnvarotā arhitekte Liesma Markova atgādināja, ka rekonstrukcijai tiks pakļauts arhitektoniski un mākslinieciski ievērojams Valsts nozīmes arhitektūras un mākslas piemineklis ar ļoti augstu oriģināla saglabātības pakāpi.

Šajā preses konferencē Jūrmalas pilsētas priekšsēdētājs J.Hlevickis paziņoja, ka viņš nepiekritīs zemes gabalu privatizācijai, iekams nebūs izpildīti privatizācijas noteikumi sanatorijai „Ķemeri”.

Preses konferencē bijušais Jūrmalas pilsētas vadītājs Rihards Pētersons lietas nosauca īstajos vārdos un atklāja privatizācijas jēgu un būtību: nedienas ar Ķemeru viesnīcu ir rezultāts politikai, ko valsts un tās vadītāji ir piekopuši un piekopj jau vairāk nekā 10 gadus. Tā ir bijusi bezatbildīga norobežošanās no kūrortu nozares, kurai Latvijā ir vairāk nekā 150 gadu ilga vēsture. Tā devusi iespēju „īstajiem cilvēkiem” tikt pie bijušajiem PSRS laika kūrortu saimniecības objektiem, ēkām un zemēm, par ko ārzemnieki maksājuši galvenokārt ar sertifikātiem un tukšiem solījumiem par desmitiem miljoniem latu lieliem ieguldījumiem. Vienlaikus tā ir arī vienaldzība par nacionālā kultūras mantojuma likteņiem Latvijā. Tāpēc ir pilnīgi saprotama esošās nejēdzības šodien apturēt, jo tad kādam nāktos atbildēt un detaļās atklātos tā grandiozā afēra, ko saucam par valsts nozagšanu. Tādēļ Privatizācijas aģentūra visiem spēkiem kā aizsegu cenšas noturēt un atbalstīt „Ominasis Latvia” darbību Ķemeros, neskatoties pat uz to, ka joprojām nav izstrādāts otra lielākā objekta Peldu iestādes jeb Kūrortpoliklīnikas kompleksais projekts.

- 2004.g. 7.septembris. Domes priekšsēdētājs J.Hlevickis vienpersoniski parakstīja piekrišanu par zemes gabalu privatizāciju Privatizācijas aģentūrai.

- 2004. gada. 27.decembrī tiekoties ar Zaķa kungu, kura piedalījās P. Kļaviņš, LR 8. Saeimas deputāts, R. Pētersons, Mākslas akadēmijas docētājs, un es, vienojāmies, ka sagatavosim argumentētu pamatojumu (pasākumus), lai apturētu zemju privatizācijas procesu zem Ķemeru sanatorijas ēkām.

- 2005.g. 4.janvāris. Iesniedzu ekonomikas ministra: K.Kariņam un LR Ekonomikas ministrijas parlamentārajai sekretāram Dz.Zaķim lūgumu nepieļaut zemes privatizāciju Ķemeros un uzsākt pašu ēku privatizācijas gaitas fakt pārbaudi, jo līdz 2005.gada 1.janvārim nebija sakārtot apkures sistēma sanatorijā, lai veiktu restaurācijas darbus.

- Piezīme: Jūrmalas domes sasaukto preses konferenci ne pušplēstu vārdu nepieminēja pašvaldības laikraksts „Jūrmalas ziņas”. To, ka šādas lietas nenotiek nejauši, var nojaust ikkatrs. Domes priekšsēdētājs J.Hlevickis maldināja sabiedrību, it k/a pakļaujoties nepieciešamībai reaģēt uz klaji neizdevīgo u nepamatoto lēmumu privatizēt zemi ap Ķemeru viesnīcu u Kūrortu poliklīniku, bet darīja visu, lai Ķemeru jautājums  laikraksta starpniecību nenonāktu līdz pilsētas iedzīvotājiem. Rezultātā 2004.gada 7.septembrī J.Hlevickis vienpersoniski neinformējot pārējos domes deputātus, parakstīj dokumentu piekrītot zemes privatizācijai.

Pēdējais cerību stariņš glābt Ķemerus paspīdēja pēc valdības maiņas, kad ekonomikas ministru Juri Lujānu (Latvija Pirmā partija) nomainīja, kā sākumā daudziem likās, nacionāli domājošais partijas “Jaunais laiks” izvirzītais Krišjāni Kariņš. 12. janvārī jaunais ekonomikas ministrs ieradās Ķemeros, lai savām acīm pārliecinātos par tur notiekošajām nejēdzībām. Es viņam jautāju: “Vai pēc iepazīšanās ar reāli situāciju jūs kā valdības pārstāvis piekritīsiet parakstīt Ķemeru zemju pārdošanas līgumu ar SIA “Ominasis Latvia”? Krišjānis Kariņš stingri atbildēja: “Nē!”

18.janvārī notikušajā “Jaunā laika” Saeimas frakcijas sēdi deputāts Pauls Kļaviņš nodeva manu iesniegumu ar lūgumi nepieļaut Ķemeru zemju privatizāciju. Taču mans iesniegums palika neizskatīts, jo Krišjānis Kariņš negaidīti paziņoja, ka jautājums jau esot bijis izlemts Jura Lujāna “laikā” vēl pagājušā gada oktobra mēnesī!

Pēc dažām dienām uzzināju, ka Krišjānis Kariņš devis norādījumu Privatizācijas aģentūrai gatavot visus nepieciešamos dokumentus Ķemeru zemju privatizācijai. Mans un, ceru, arī daudzu citu, sašutums ir bezgalīgs. Vai jaunajam ministram nebija tiesību pārskatīt un mainīt iepriekšējā ministra pieņemto, tautas interesēm neatbilstošo lēmumu? Vēl vairāk, tas taču bija viņa pienākums! Iznāk, ka Krišjāņa Kariņa inspekcijas brauciens uz Ķemeriem, man un presei teiktais bija tikai “acu aizmālēšana”, kārtējā fikcija?

Tā vietā, lai aktīvi aizstāvētu latviešu tautas intereses un darītu visu, lai mēs neglābjami nezaudētu Ķemerus, Krišjānis Kariņš gļēvi un nodevīgi pagāja malā un samierinājās. “Jaunais laiks” - bijusī opozīcijas partija, uz ko likām zināmas cerības, palaida garām vienreizēju vēsturisku iespēju.

Novērtē šo rakstu:

130
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Meklējot TAISNĪGUMU, nevis tautā populāro lieko štuku

FotoCienījamās Tautietes! Godājamie Tautieši! Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas LPSR AP deputāti, kuri bija ievēlēti pēc totalitārās valsts PSRS likumiem, PATVAĻĪGI, nesaņemot Latvijas pirmās brīvvalsts un tās likumīgo pilsoņu pilnvarojumu/uzticības mandātu, sev piešķīra LR AP deputātu statusu.
Lasīt visu...

21

Medicīna kā māksla un mākslas medicīna jeb Kultūras ministrijā integrēta veselības politika

FotoTrīs sarunas, kā šā raksta iegansts. 1. Pacietīgi noklausījies manu 15 minūšu uzrunu par to, ka galvenais valdības uzdevums ir veselības jomu integrēt visās politikās – aizsardzībā ar medikamentu rezervēm un sadarbību starp militārajiem un civilajiem mediķiem, izglītībā ar veselības pratības apgūšanu un bērnu sporta nodarbībām ikdienā, labklājībā ar darba nespējas lapu revīziju, zemkopībā ar veselīgu uzturu, ekonomikā ar atbalstu farmācijas rūpniecībai, Saeimas deputāts Viktors Valainis izmanto manas ieelpas brīdi un pajautā – kā es grasos integrēt veselību kultūrā un kultūru veselībā.
Lasīt visu...

21

Aicinām rast risinājumus un nodrošināt Jaunā Rīgas teātra atgriešanos mājās 2023. gadā

FotoMēs, Jaunā Rīgas teātra darbinieki, vēršamies pie valsts izpildvaras un likumdevējvaras augstākajiem pārstāvjiem ar aicinājumu iesaistīties un rast risinājumu bezgalīgajai mūsu teātra ēkas Lāčplēša ielā 25 rekonstrukcijai, kura, mūsuprāt, atspoguļo kopējo Latvijas valstij piederošo ēku būvniecības, rekonstrukcijas un pārraudzības procesu nesakārtotību.
Lasīt visu...

21

Šis briesmīgais Kiršteins atļaujas izteikt par mani man nepatīkamu viedokli: iesniegums Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai

FotoCienījamie tautas priekšstāvji komisijā! Tautas priekšstāvis 14. Saeimā Aleksandrs Kiršteins plašsaziņas līdzeklī “Privātā Dzīve" (31. janvāris-6. februāris, 2023. Nr. 05 (1237). 13. Ipp.) ir izplatījis informāciju par mani.
Lasīt visu...

21

Kukaiņu ēdienkarte

FotoPēdējā laikā daudz diskusiju par kukaiņu uzspiešanu pārtikā, un, ja sašutuma vilnis varētu nomēzt valdības, varneši kristu. Tomēr Švāba marionetes joprojām vismaz ES ir pie ruļļiem un lemj, ko pārvaldītajām tautām ēst. Lūk, PAGAIDĀM oficiāli apstiprinātie kukaiņi, kas var slēpties jūsu pārtikā – miltu tārps (Tenebrio molitor), klejotājsisenis (Locusta migratoria), circenītis aizkrāsnē (Acheta domesticus) un pakaišu vabole (Alphitobius diaperinus). Pievienotajā vācu analītiskajā rakstā uzskaitīti produkti, kuros atļauti insekti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Cik ilgi vēl tiks pieļauts šis "brīvais kritiens" dabas aizsardzībā Latvijā?

Interesantas lietas notiek – izrādās, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) dzēš no savas Facebook lapas komentārus, kas nav...

Foto

Piecpadsmit DZĪVĪBAS Latvijas nākotnei

Uz valdības un Saeimas atbalstu neceriet, mīļie. Viņiem savas problēmas ir jārisina. Līdz tautas sāpēm un vajadzībām viņiem tāls ceļš vēl ejams....

Foto

Jolanta, Denis, jūs esat parasti raspi...ģaji dieva (iedomu drauga) vārdā, lai tiktu pie liekas kapeikas

Par Jolantas Gulbes-Paškevičas cinisko Facebook ierakstu par to, ka 11. septembra terora...

Foto

Mana atbilde Andrim Kivičam

Labrīt, Andri. Mēs ar Tevi esam tikušies tikai vienu reizi, kad Tu uzaicināji mani pie sevis uz interviju. Mums bija jauka saruna...

Foto

Mūsu krievvalodīgajiem vēlētājiem ir jāpasaka ne tik tīkama patiesība - ja gribat cieņpilnu attieksmi pret sevi, arī pašiem ir jāsper solis pareizā virzienā

Kas noteica "Saskaņas"...

Foto

No mūsu drosmes atkarīgs

Pirms simt viena gada rakstnieks, politiķis, viens no Latvijas valsts dibināšanas iniciatoriem Jānis Akuraters 1922. gada laikraksta “Jaunākās Ziņas” 66. numurā rakstīja:...

Foto

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

Starptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles...

Foto

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

ES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu...

Foto

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

Bezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī...

Foto

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

Dāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures...

Foto

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

Valstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”,...

Foto

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

Nav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas...

Foto

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

Atgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā,...

Foto

Izdevusies valsts

1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar...

Foto

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

Jaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir...

Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...