Kā krīzē klājas vienkāršajai tautai, un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi
Pietiek lasītājs28.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Dīkstāves pabalstus atsaka nodokļu nemaksātājiem? Prēmijas maksā visiem par papildu darbu Covid 19 krīzes laikā? Skolotāji – miljonāri? Pēdējā laika notikumi saistībā ar Covid 19 krīzi brīžiem rada patiesu izbrīnu. Tā vien šķiet, ka tie, kas strādā valdībā un tās aparātā, dzīvo kādā citā realitātē un vispār neko nezina par to, kā dzīvo reālie cilvēki.
Nu jau pārliecinoši ir nostiprinājies viedoklis, ka dīkstāves pabalstus nesaņem nodokļu nemaksātāji un pelēkajā ekonomikā strādājošie. Tomēr mana pieredze liecina par ko citu. Dīkstāves pabalstam pieteicās par laimi tikai divi no manas plašās ģimenes. Abiem atteica.
Vai tiešām nemaksāja nodokļus? Viens no viņiem ir saimnieciskās darbības veicējs ar vienu darbinieku, kurš strādāja mikronodokļu režīmā un ne reizi nekavējot samaksāja visu, kas pēc likuma ir jāmaksā. Tomēr dīkstāves pabalsts – i ka ta nekā.
Kādēļ tā? Izrādās, viņš nav pašnodarbinātais un nav arī valdes loceklis. Līdz ar to – saimnieciskās darbības veicējam, kurš nodarbina arī vienu darbinieku, nekāds atbalsts nepienākas, lai gan ienākumi martā un aprīlī ir apaļa nulle. Pirms tam nodokļos maksāti ne tikai simti, bet pat tūkstoši.
Otrs ir vienīgais darbinieks SIA, kas strādā pilnā nodokļu režīmā un arī ir samaksājis pilnīgi visus nodokļus, kas saskaņā ar likumu ir jāmaksā. Valdes loceklis, ņemot vērā, ka firma ir pašā darbības sākumā, atalgojumu nesaņem. Algu saņem tikai vienīgais darbinieks, kura bruto alga mēnesī ir 600 eiro, no kuras tiek nomaksāts gan iedzīvotāju ienākumu nodoklis, gan valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Taču arī šim cilvēkam dīkstāves pabalsts nepienākas, lai gan firmas ienākumi martā un aprīlī ir apaļa nulles. Iemesls – firma mēnesī nav nodokļos samaksājusi 200 eiro. Tas nekas, ka no 600 eiro algas tik daudz nodokļos pēc likuma nav jāmaksā.
Pirmais no viņiem steidzami atlaida savu darbinieku, lai vismaz maijā varētu kvalificēties uz pašnodarbinātā statusu. Varbūt tad viņš kvalificēsies dīkstāves pabalstam. Vismaz viņš pats. Štrunts par darbinieku! Otrs kategoriski nolēma, ka turpmāk strādās ēnu ekonomikā un atlīdzību par savu darbu saņems aploksnē.
Otrs temats, kas mani izbrīna, ir dāsnās prēmijas valsts pārvaldē. Manā ģimenē diviem ir ievērojami, pat nenormāli palielinājies darba apjoms Covid 19 pandēmijas dēļ. Strādā 12-14 stundas dienā, augsta stresa apstākļos. Viens strādā valsts pārvaldē, bet otrs – privātā kompānijā.
Valsts pārvaldē strādājošais dancodams pārnāca mājās – būs prēmija 30% apmērā no algas. Super! Privātā firmā strādājošajam neviens pat nedomā maksāt prēmiju. Ir krīzes laiks, visiem jāsasparojas, ja gada beigās būs peļņa, tad arī maksās prēmijas, jo šobrīd nav zināms, vai superčaklā rosīšanās un strādāšana pārdabiskā režīmā arī dos cerēto efektu un pēc krīzes izdosies izķepuroties un atgriezties pie peļņas.
Vēl viens no manas plašās ģimenes ir skolotājs. Lai gan jau līdz šim jokojām, ka mājas darbus pilda tikai skolotāji, kuriem atgriešanās mājās pēc saspringtās dienas skolā nozīmē vēl pāris stundu gatavošanos nākamajai dienai, tagad ar pāris stundām nepietiek. Elektroniski izpildīto uzdevumu pārbaudīšana 270 skolēniem, pat, ja katram velta tikai piecas minūtes, prasa 22,5 stundas.
Piecu minūšu telefonsaruna ar aptuveni trešdaļu bērnu, kas uzdevumus nepilda, prasa gandrīz četras stundas. Vēl gandrīz tikpat jāvelta sarunai ar šo bērnu vecākiem. Un tad vēl tiešsaistes stundas, uzdevumu sagatavošana deviņām klasēm (4.a klase vienkārši jau paguvusi mācīties trīs tematus uz priekšu, kamēr 4.b tik raiti ar vielas apgūšanu neiet, līdz ar to katrai klasei atbilstoši apgūtajam arī jāgatavo uzdevumi).
Tā kā no ilgstošās skatīšanās datora ekrānā jau sāk sāpēt acis, atsūtītie mājasdarbi reizēm vienkārši jāizdrukā un jālasa papīra formātā. Vai kāds domā atlīdzināt par elektrību, papīru, drukas iekārtas tinti? Nu, mūsu izglītības ministre bija pārsteigta, ka skolotāji par savām superlielajām algām nav spējuši nopirkt jaunākās paaudzes datorus, kur nu viņai aizdomāties, ka visi mājmācības izdevumi tagad jāatrēķina no jau tā plānajām vakariņām.
Tādi ir mani novērojumi par to, kā krīzē klājas vienkāršajai tautai un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
