Iesaki rakstu: 
Pašlaik lielākā sabiedrības daļa vēl joprojām dzīvo, ievērojot noteiktos pulcēšanās ierobežojumus. Kādēļ saku – sabiedrības daļa? Visnotaļ vienkārši, 9.maija svinētāji visos jautājumos cenšas darīt ne tā, kā vajag, bet tā, kā gribas. Šoreiz nerunāšu par attiecīgā kontingenta dzīvošanu Krievijas propagandas valgos kā par Otrā pasaules kara izcelšanos, tā arī Sarkanās armijas sastrādāto, bet gan par šobrīd elementāru lietu – noteiktajiem ierobežojumiem, lai mazinātu infekcijas izplatību.
Tas, ka daudzi 9.maija svinētāji, visticamākais, dzīvo pēc principa – kaut mirt, bet svinēt, bija jau skaidrs, bet, ka iekšlietu ministrs S.Ģirģens ar savu bezdarbību būs viens no svinētāju kaislīgākajiem atbalstītājiem – tas gan bija pārsteigums.
S.Ģirģens, kurš iepriekš intervijā Latvijas Radio pauda uzskatu, ka stingrāki ierobežojumi nepieciešami, jo diemžēl cilvēki neievēro ieteikumus.1 9.maijā bija, laikam dzenājot futbola bumbu un sapņojot par Futbola federācijas prezidenta amata vietu, piemirsis par saviem tiešajiem amata pienākumiem - nodrošināt, lai tiktu ievēroti esošie ierobežojumi.
Pēcāk S.Ģirģena paziņojums, ka "attiecībā uz pulcēšanos, apmeklētāju vidū personas bija vai nu divatā, vai arī savas mājsaimniecības lokā - uz šīm cilvēku grupām neattiecas Ministru kabineta rīkojums ievērot divu metru distanci,2 kā minimums izraisa smaidu. Īpaši, vērojot bildes no pulcēšanās vietām. Vai nu S.Ģirģenam ar matemātiku pilnībā nevedas un viņš nemāk līdz divi skaitīt, vai arī jēdzienu “mājsaimniecība” viņš tulko ka visi dzīvo Latvijā, tātad viena mājsaimniecība.
Ja vienā vietā būtu bijusi šāda situācija, varētu norakstīt, ka kāds policijas darbinieks nav sapratis kas viņam jādara, bet šādu lojālu pieeju pret 9.maija svinētājiem policija pieļāvusi visā Latvijā. Sākot no Liepājas un beidzot ar Daugavpili, par Rīgu nemaz nerunāšu.
Tikai tad, kad K.Kariņš bija paziņojis, ka pieprasījis paskaidrojumus no S.Ģirģena, pēdējais ar savu sabiedrisko attiecību jaunkundzes-influenceres starpniecību spēja izmocīt sacerētu pantiņu par preventīvo darbu pirms pasākumu. Ērta atruna, neviens jau to vairs nevar pārbaudīt.
Pilnīgu neizpratni raisa arī turpmākais S.Ģirģena teiktais - protams, mēs nevaram izslēgt, ka noteiktos laika brīžos cilvēki pulcējās, neievērojot divu metru distanci, taču arī policija atradās starp šiem cilvēkiem un pildīja savus dienesta pienākumus, tādēļ nebūtu pareizi iekšlietu dienestu darbu vērtēt pēc atsevišķām, sociālajos tīklos izvietotām fotogrāfijām vai video, kas no zināma leņķa var radīt optisko mānu.3
Tas sanāk, ka S.Ģirģens vienlaikus pasaka, ka tomēr netika ievērota distancēšanās, policijas darbinieki tur bija, bet neko nedarīja? Tā arī, piesaucot leņķus un optiskos māņus, visus pārējos sabiedrības locekļus uztaisa par, atvainojiet, idiotiem?
Tāda sajūta, ka visi apkārtējie, pēc S.Ģirģena domām, ir ar foto un video iekārtām skraidījuši apkārt godīgiem 9.maija svinētājiem, lai atrastu “pareizos” leņķus, lai viņi izskatītos vairāk, nekā divi? Visticamāk, tad arī pirotehnikas izmantošanai S.Ģirģens arī atradīs atbilstošu izskaidrojumu, piemēram, nakts laikā gaismas uzplaiksnījumi no salūta un troksnis vai nu atbaida vīrusus, vai arī kāds, vienatnē sēžot, atzīmējis kārtējās dienas beigas. Tas viss liek uzdot jautājumu - kā labā S.Ģirģens tad īsti strādā?
Neslēpšu, nedaudz pārsteidza arī vairāku plašsaziņas līdzekļu darbība. Proti, savos virsrakstos akcentējot vārdu “individuāli”. Rodas sajūtas, kā arī tiem ir bijušas kādas norādes par šī notikuma atspoguļošanu.
Domāju, ka Pārdaugavas iedzīvotājiem, īpaši tiem, kuri dzīvo tuvāk parkam, ir pavisam cits skatījums par to, kas tur vakar notika, un, lasot S.Ģirģena paziņojumus, un to, kā šo notikumu atspoguļoja prese, ne viens vien ir aizdomājies, vai viņi tik tiešām ir bijusi pakļauti redzes un dzirdes halucinācijām, jo viņi redzēja un dzirdēja pavisam ko citu.
1 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/iekslietu-ministrs-velas-stingraku-karantinu-covid-19-ierobezosanai.a353796/
2 https://www.delfi.lv/news/national/politics/girgens-ziedus-pie-uzvaras-pieminekla-9-maija-lielakoties-iedzivotaji-nolika-divata.d?id=52126845
3 Turpat
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
