Iesaki rakstu: 
Pašlaik lielākā sabiedrības daļa vēl joprojām dzīvo, ievērojot noteiktos pulcēšanās ierobežojumus. Kādēļ saku – sabiedrības daļa? Visnotaļ vienkārši, 9.maija svinētāji visos jautājumos cenšas darīt ne tā, kā vajag, bet tā, kā gribas. Šoreiz nerunāšu par attiecīgā kontingenta dzīvošanu Krievijas propagandas valgos kā par Otrā pasaules kara izcelšanos, tā arī Sarkanās armijas sastrādāto, bet gan par šobrīd elementāru lietu – noteiktajiem ierobežojumiem, lai mazinātu infekcijas izplatību.
Tas, ka daudzi 9.maija svinētāji, visticamākais, dzīvo pēc principa – kaut mirt, bet svinēt, bija jau skaidrs, bet, ka iekšlietu ministrs S.Ģirģens ar savu bezdarbību būs viens no svinētāju kaislīgākajiem atbalstītājiem – tas gan bija pārsteigums.
S.Ģirģens, kurš iepriekš intervijā Latvijas Radio pauda uzskatu, ka stingrāki ierobežojumi nepieciešami, jo diemžēl cilvēki neievēro ieteikumus.1 9.maijā bija, laikam dzenājot futbola bumbu un sapņojot par Futbola federācijas prezidenta amata vietu, piemirsis par saviem tiešajiem amata pienākumiem - nodrošināt, lai tiktu ievēroti esošie ierobežojumi.
Pēcāk S.Ģirģena paziņojums, ka "attiecībā uz pulcēšanos, apmeklētāju vidū personas bija vai nu divatā, vai arī savas mājsaimniecības lokā - uz šīm cilvēku grupām neattiecas Ministru kabineta rīkojums ievērot divu metru distanci,2 kā minimums izraisa smaidu. Īpaši, vērojot bildes no pulcēšanās vietām. Vai nu S.Ģirģenam ar matemātiku pilnībā nevedas un viņš nemāk līdz divi skaitīt, vai arī jēdzienu “mājsaimniecība” viņš tulko ka visi dzīvo Latvijā, tātad viena mājsaimniecība.
Ja vienā vietā būtu bijusi šāda situācija, varētu norakstīt, ka kāds policijas darbinieks nav sapratis kas viņam jādara, bet šādu lojālu pieeju pret 9.maija svinētājiem policija pieļāvusi visā Latvijā. Sākot no Liepājas un beidzot ar Daugavpili, par Rīgu nemaz nerunāšu.
Tikai tad, kad K.Kariņš bija paziņojis, ka pieprasījis paskaidrojumus no S.Ģirģena, pēdējais ar savu sabiedrisko attiecību jaunkundzes-influenceres starpniecību spēja izmocīt sacerētu pantiņu par preventīvo darbu pirms pasākumu. Ērta atruna, neviens jau to vairs nevar pārbaudīt.
Pilnīgu neizpratni raisa arī turpmākais S.Ģirģena teiktais - protams, mēs nevaram izslēgt, ka noteiktos laika brīžos cilvēki pulcējās, neievērojot divu metru distanci, taču arī policija atradās starp šiem cilvēkiem un pildīja savus dienesta pienākumus, tādēļ nebūtu pareizi iekšlietu dienestu darbu vērtēt pēc atsevišķām, sociālajos tīklos izvietotām fotogrāfijām vai video, kas no zināma leņķa var radīt optisko mānu.3
Tas sanāk, ka S.Ģirģens vienlaikus pasaka, ka tomēr netika ievērota distancēšanās, policijas darbinieki tur bija, bet neko nedarīja? Tā arī, piesaucot leņķus un optiskos māņus, visus pārējos sabiedrības locekļus uztaisa par, atvainojiet, idiotiem?
Tāda sajūta, ka visi apkārtējie, pēc S.Ģirģena domām, ir ar foto un video iekārtām skraidījuši apkārt godīgiem 9.maija svinētājiem, lai atrastu “pareizos” leņķus, lai viņi izskatītos vairāk, nekā divi? Visticamāk, tad arī pirotehnikas izmantošanai S.Ģirģens arī atradīs atbilstošu izskaidrojumu, piemēram, nakts laikā gaismas uzplaiksnījumi no salūta un troksnis vai nu atbaida vīrusus, vai arī kāds, vienatnē sēžot, atzīmējis kārtējās dienas beigas. Tas viss liek uzdot jautājumu - kā labā S.Ģirģens tad īsti strādā?
Neslēpšu, nedaudz pārsteidza arī vairāku plašsaziņas līdzekļu darbība. Proti, savos virsrakstos akcentējot vārdu “individuāli”. Rodas sajūtas, kā arī tiem ir bijušas kādas norādes par šī notikuma atspoguļošanu.
Domāju, ka Pārdaugavas iedzīvotājiem, īpaši tiem, kuri dzīvo tuvāk parkam, ir pavisam cits skatījums par to, kas tur vakar notika, un, lasot S.Ģirģena paziņojumus, un to, kā šo notikumu atspoguļoja prese, ne viens vien ir aizdomājies, vai viņi tik tiešām ir bijusi pakļauti redzes un dzirdes halucinācijām, jo viņi redzēja un dzirdēja pavisam ko citu.
1 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/iekslietu-ministrs-velas-stingraku-karantinu-covid-19-ierobezosanai.a353796/
2 https://www.delfi.lv/news/national/politics/girgens-ziedus-pie-uzvaras-pieminekla-9-maija-lielakoties-iedzivotaji-nolika-divata.d?id=52126845
3 Turpat
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
