Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms kāda laika Valsts prezidents Egils Levits norādīja, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem ir pienākums zināt un lietot valsts valodu. 15. oktobrī, grāmatas „Valoda un valsts” desmitā sējuma atvēršanas svētkos Valsts prezidents uzsvēra: „Visiem Latvijas iedzīvotājiem ir no valsts valodas statusa izrietošs pienākums zināt un lietot šo valodu.”

Levits norādīja, ka bieži runāts par to, cik daudz valsts valoda tiek lietota mūsu valstī, taču statistika apliecina, ka procentuāli to cilvēku skaits, kuri lieto valsts valodu, pēdējos 20 gados nav manāmi audzis. Prezidents piebilda, ka tas ir samērā neparasti valstij, kur 60,5-62% iedzīvotāju valsts valoda ir dzimtā valoda. „Tas nozīmē, ka kaut kas īsti nefunkcionē ar mūsu valsts valodas vidi, un valsts valodai ir noteikta funkcija mūsu valstī,” viņš secināja. [1]

Paradoksāli, ka atbildi vai vismaz vielu pārdomām viņš varētu atrast paša – Valsts prezidenta kancelejas mājas lapā. Līdzīgi kā daudzām citām valsts, pašvaldību iestāžu mājas lapām arī tai ir versija krievu valodā. Jau agrāk par to rakstīju – krievu valodas telpa Latvijā ir pašpietiekama, tā faktiski ir visur – sākot ar privātuzņēmumiem, medijiem, pašvaldību un valsts iestādēm, vēstniecībām, līdz pat VID, Valsts prezidenta kancelejai un portālam <Latvija.lv>.

Mēs faktiski esam atgriezušies padomju okupācijas laika apstākļos. Tāpat kā toreiz krievu valodas telpa Latvijā atkal ir tik izplatīta, ka krievvalodīgajiem iedzīvotājiem latviešu valodu labi apgūt īsti nav nepieciešams. [2] Kā paši krievi atzīst – Latvijā ir izveidota vide, kas neveicina un nepalīdz apgūt valsts valodu.

Pirms kāda laika to apliecināja krievu portāla „Meduza” pārstāvis Griša Ļevčenko. Tas ir Krievijas auditorijai paredzēts ziņu portāls, kura redakcija atrodas Latvijā. „Meduza” jau vairākus gadus strādā no Krievijas uz Latviju pārcēlušies krievi. Kādā intervijā viņiem tika jautāts par dzīvi Latvijā, iespaidiem. Viens no jautājumiem bija – vai iespējams dzīvot un strādāt Latvijā nezinot latviešu valodu? Ļevčenko atbildēja, ka var gan dzīvot, gan strādāt. Un kaut kādā ziņā, tā esot pat problēma, jo nav stimula apgūt latviešu valodu, viņš norādīja. [3] 

Arī pārējie redakcijas darbinieki apliecināja, ka Latvijā valodu vide faktiski ir divvalodīga. Cits redakcijas darbinieks Konstantīns Benjumovs norādīja, ka piecu gadu laikā tikai vienu reizi ir sastapis cilvēku, kurš viņam skaidrā krievu valodā paziņojis, ka nerunās ar viņu krieviski. Pārējo redakcijas darbinieku atbildes bija līdzīgas. Strādājot un dzīvojot Latvijā vairākus gadus, viņi faktiski nav sastapušies ar Krievijas propagandas izplatītājiem mītiem par latviešu naidīgumu pret krieviem. Un krieviski runāt var teju visur – no veikala, bankas līdz pat ceļu policistiem.

Krievu valodai ir piešķirts arī īpašs statuss valsts finansētajos sabiedriskajos medijos. Atšķirībā no citām mazākumtautībām, krievu valodai ir ekskluzīvs statuss sabiedriskajā TV, Radio un portālā <LSM.lv>.

Vēlreiz atkārtošu – lai arī Latvijas vēlētāji tautas nobalsošanā 2012. gadā atkārtoti nobalsoja par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā, krievu valoda publiskajā saziņā ir tik izplatīta, ka varam runāt par de facto otro valsts valodas statusu. Gandrīz tieši tas pats, ko 2012. gadā prasīja referenduma ierosinātāji – Vladimirs Lindermans, partija „Saskaņa” un Nils Ušakovs. Šobrīd neesam tālu no situācijas, kad ar atbildīgo politiķu klusēšanu un bezdarbību valodas referenduma rezultāts būs sabotēts.

Neizvēršoties par situāciju no konstitucionālā redzes punkta, pievērsīsimies problēmas būtībai. Tai pašai, ko iezīmēja „Meduza” redakcijas pārstāvis – krievu valodas telpa Latvijā ir tik pašpietiekama, ka latviešu valodu apgūt nav īsti nepieciešams. Ir pamats domāt, ka šāda situācija ir radīta apzināti. Lai to panāktu ir izmantots ļoti rafinēts, manipulatīvs politiskais spiediens, aiz kura skaidri redzamas noteiktas politiskās figūras. Un tās ir starp valdošajām partijām, kurām bija un ir reāla ietekme šajos jautājumos. Viņi ir uzmanīgi, bet mērķtiecīgi radījuši šādu situāciju.

Krievijai, Kremlim un Kremļa atbalstītājiem ir izdevīgi, ka Latvijā saglabājas de facto divvalodīga vide. Tas palīdz uzturēt sašķeltu sabiedrību, saglabāt auditoriju, kas dzīvo Krievijas informatīvajā telpā un nespēj pilnvērtīgi iekļauties sabiedriskajos procesos. Tāpēc viņi dara visu, lai mazinātu, bremzētu valsts valodas apgūšanu. Jo cilvēki, kuri labi zina valsts valodu, vairs nav tik vienkārši manipulējami, viņi sekmīgāk iekļaujas sabiedriskajā dzīvē, viņos nevar iedēstīt naidu un aizspriedumu pret latviešiem un citām tautībām. Ļoti svarīgi, ka tad viņiem ir iespējas savās politiskajās izvēlēs vairs neiesprūst etniskajās „kastītes” – pieslieties pie tā dēvētajām „prokrieviskajām” partijām. Jo pārējās viņi īsti nesaprot, nepazīst.

Šī pašpietiekamā krievu valodas telpa viņiem nepalīdz pārvarēt valodas barjeru. Tā dēvētajiem krievvalodīgajiem teju viss faktiski ir dublēts viņu valodā – sākot ar Valsts prezidenta mājas lapu, oficiālo portālu <Latvija.lv>, Valsts ieņēmumu dienestu, policiju, bankas pakalpojumiem, medijiem.

Iemesli, kādēļ tas tiek darīts, vienmēr ir it kā ļoti labi pamatoti, šī risinājuma aizstāvji argumentē – ar klientiem jārunā viņu valodā, jāciena citu valodu pārstāvjus, tā „viņi” labāk uztvers objektīvu informāciju par notikumiem valstī, utt., utt. Reizēm pateikts, reizēm caur puķēm vīd pārmetums – krievi, krievu valoda ir jāciena un tādā garā. Tas teju nevilšus oponentus spiež taisnoties, justies vainīgiem par kaut kādu necieņas izrādīšanu. Argumentu buķete ir plaša un acīmredzami manipulatīvi noslīpēta. Varam tikai minēt – kur?

Izmantošu gadījumu un arī mazliet pataisnošos – ne man, ne maniem draugiem nav ne mazāko iebildumu pret krievu vai kādu citu valodu. Protams, ir jautājums, bet kāpēc līdzīgas iespējas netiek sniegtas citām valodām – poļu, ukraiņu, igauņu? Kāpēc viena mazākumtautības valoda ir īpašāka par citām? Šo un citu tautību pārstāvjiem lielākoties Latvijā latviešu valodu iemācīties nav bijis nepārvarams šķērslis – ne agrāk, ne arī tagad – 28 gadus pēc neatkarības atjaunošanas.

Vēlreiz atvainošos par ļoti netaktisku jautājumu – vai krievvalodīgie ir nespējīgāki apgūt mītnes zemes valodu? Protams, ka nē! Viņi ir tieši tādi paši kā pārējie Latvijas iedzīvotāji, kuriem latviešu valoda nav dzimtā, ģimenes valoda. Ja iespējams un, galvenais, nepieciešams, tad arī krievi citās valstīs mītnes valsts valodu apgūst tikpat labi kā pārējie. Bet kāpēc līdz pat šim brīdim tieši Latvijā tā tomēr ir problēma?

Atbilde ir jau iepriekšminētā – krievu valodas telpa Latvijā ir tik pašpietiekama, ka tā laupa motivāciju un arī iespēju pilnvērtīgi apgūt valsts valodu. Un to, lielā mērā, veicina tie „labie ļaudis”, kuri sekmē de facto divvalodību. Viņu argumenti, ka ar „viņiem” jārunā „viņu” valodā, faktiski ir lāča pakalpojums vispirms tieši „viņiem”. Tāpat tas ir arī īsts pakalpojums Kremļa stratēģiem, kuru interesēs ir pēc iespējas ilgāk uzturēt sašķeltu sabiedrību.

Lai cilvēks varētu pilnvērtīgi apgūt mītnes valsts valodu, tā ir jālieto teju katru dienu – tajā ir jārunā, jālasa, jāraksta. Pretējā gadījumā valodu iemācīties nevar – ja vien nav vēlme to apgūt metodiski. Cilvēks ir cilvēks, ja nav īstas nepieciešamības un ir iespēja izmantot dzimto valodu, tad viņš dabiski izvēlas vieglāko un ērtāko ceļu. Tie politiķi, kuri izliekas to nesaprotam, vai nu nav padomājuši, vai arī viņiem ir citi iemesli ignorēt šo vienkāršo, vispārzināmo patiesību.

Turpinot uzturēt, atbalstīt pašpietiekamu krievu valodas telpu Latvijā, šie politiķi, tēlaini runājot, izliekas, ka māca cilvēkiem peldēt, bet neļauj novilkt peldvestes. Kaut kā kūļāties šie cilvēki iemācīsies, bet droši peldēt – nekad. Neviens bērns nav iemācījies braukt ar divriteni, kamēr vecāki nav atlaiduši stūri un pateikuši – brauc.

Savā pieredzē reiz dalījās kāds amerikāņu izcelsmes latvietis, kurš pirms apmēram divdesmit gadiem mīlestības vadīts pārcēlās uz Latviju. Šobrīd viņš jau kļuvis par Latvijas pilsoni, sen runā labā un skaistā latviešu valodā. Viņš stāstīja, ka sākotnēji latvieši, redzot, ka viņam neiet viegli, esot mēģinājuši pāriet uz angļu valodu. Viņš strikti to noraidījis un lūdzis turpināt ar viņu runāt latviski, jo tikai tā viņam pa īstam tiktu palīdzēts.

Lai Latvijā nosargātu latviešu valodu, ir jābūt stingrai un obligātai nepieciešamībai to zināt un lietot. Ne visi ir tik dzīves gudri un principiāli kā mans draugs – amerikāņu izcelsmes latvietis. Jo globalizācijas apstākļos pavisam drīz līdzīgu spiedienu sajutīsim arī no angļu valodas telpas. Jau šobrīd Rīgā aizvien vairāk parādās indiešu, pakistāņu un citu iebraucēju sabiedriskās ēdināšanas iestādes. Nereti to darbiniekiem valsts valodas zināšanas ir, maigi izsakoties, ļoti šķidras.

Un atkal labiem ļaudīm, īpaši jau jaunajiem cilvēkiem, visbiežāk nav problēmu un iebildumu pāriet uz angļu valodu. Neies taču pats mocīties un otram likt justies neērti. Nav šaubu, ka šādi cilvēki mums apkārt kļūs vairāk un vairāk. Nav šaubu, ka viņi drīz sāks veidot savu valodu kopienas, kurās veidosies līdzīga situācija, kāda šobrīd ir atsevišķos Rīgas un Latvijas rajonos, kur ikdienā latviešu valoda teju nav dzirdama un nepieciešama.

Te atkal nav runa par to, ka angļu valoda būtu slikta, to nevajadzētu zināt vai angliski runājošos vajadzētu ignorēt. Vienkārši ir jāsaprot, ka mūsdienu spēcīgajos globalizācijas vējos, pārāk strauji un plaši atverot mūsu nelielās valodas mājas – Latvijas logus, mūsu valodu vienkārši aizpūtīs nebūtībā. Tas, protams, nenozīmē, ka mūsu valstij ir jādzīvo cieši noslēgtā telpā, kurā neieplūst ne vēsmas no svaiga ārpasaules gaisa. Vienkārši jāsaprot, ka fizikas likumi ir tādi, kādi tie ir – ja ārā ir krasi atšķirīga gaisa temperatūra, tad neapdomīgi plaši atverot visas durvis un logus, mūsu mājās, gluži dabiski, ieplūdīs šīs lielās valdošās gaisa masas temperatūra. Izveidosies caurvējš, kurā mūsu valodu aiznesīs pa gaisu.

Tas ir arī iemesls, kādēļ visādi citādi ļoti atvērtās, attīstītās valstīs, piemēram, Somijā, Dānijā un citur, vietējā valoda tiek sargāta uzmanīgi un stingri. Piemēram, Somijā, kā viesis ar angļu valodu kādu laiku vari iztikt mierīgi. Bet pilnvērtīgi iekļauties sabiedriskajā dzīvē – nekad. Tu būsi un paliksi tikai viesis, kurš valstī dzīvo ilgāk, nekā viesiem ierasts. Protams, arī tur angļu valoda sadzīvē iespiežas vairāk un vairāk, bet pagaidām nav pazīmju, ka pārskatāmā nākotnē tā varētu nopietni izspiest un apdraudēt šo valstu vietējās valodas. Šo it kā nelielu valodu telpu runātāju skaits joprojām ir mērāms vairākos miljonos, demogrāfiskās un sabiedrības novecošanās problēmas ne tuvu tik kritiskas, kā Latvijā.

Vēstures sāpīgā pieredze rāda, ka mazas tautas ar strauji dilstošu iedzīvotāju skaitu savu valodu var pazaudēt nežēlīgi ātri. Tā ir izzudušas neskaitāmas valodas, un piemērus mums tālu nav jāmeklē. Šie procesi parasti sākas it kā nemanāmi, bet vienā brīdi top skaidrs, ka noticis nenovēršamais. Bet tad jau kaut ko glābt ir par vēlu. Latviešiem jāatceras, ka mūsu valoda ir kaut kas vairāk nekā vārdu, skaņu un burtu kopums, kurā mums gadījies piedzimt.

Bijušais Igaunijas prezidents, izcilais Eiropas domātājs Lenarts Meri rakstīja: „Valoda ir nācijas identitātes pašsaprotama nesēja. Pašsaprotama kā gaiss. Kurš spētu mīlēt gaisu, turot ciet degunu?” Viņš norādīja – „Gēni neveido identitāti. Identitāti veido valodas, kultūras un vides spiediena savstarpēja mijiedarbība. Te rodas Eiropas trešās dimensijas galvenais secinājums: Eiropas daudzo lielo un mazo kultūru diversitāte ir atslēga Eiropas kreativitātes izprašanai.” Tas nozīmē, ka Eiropas dažādo, tai skaitā un īpaši mazāko valodu saglabāšana, nosargāšana nozīmē arī Eiropas radošā gara nosargāšanu.

Mums Latvijā ir uzticēta latviešu valoda un tā ir ne tikai mantota bagātība, bet arī pienākums. Tas ir mūsu pienesums Eiropas un visas pasaules kultūras mantojumam, dažādībai, kas kopā ar citām valodām veido īpašo domāšanas, pasaules redzējuma unikālo Eiropai raksturīgo radošumu. Ļaujot mūsu valodai izšķīst, mēs noplicinām Eiropas īpašo fenomenu.

Mūsdienās aizvien vairāk uzrodas ļaudis, politiskie grupējumi, kuri neuztraucas par šo mantojumu. Viņi saka, ka tas ir „jaunā laikmeta garam neatbilstošs.” Viņi saka – Kāda nozīme tam, kādā valodā runās mūsu bērni, mazbērni? Pavisam nopietni – to esmu dzirdējis no vairākiem ietekmīgiem Latvijas politiskās vides darboņiem. Viņi gan pagaidām vairās to atklāti paust, bet darbos tas ir nolasāms diezgan atklāti.

Kāds Eiropas „nākotnes sabiedrības pārstāvis” pat norādīja, citējot – „Mēs vēl arvien vadāmies pēc primitīviem instinktiem – ksenofobijas, piederības sajūtas ciltij, valstij, nācijai. Tiem nav vietas civilizētā pasaulē.” [4]

Protams, ksenofobija nav nekas labs – uz bailēm balstīts naids pret citām tautībām, valodām ir aprobežotība. Toties piederības sajūta valstij, nācijai ir būtiska identitātes sastāvdaļa. Tas ir veids, kā saglabāt valodu, kultūru, tradīcijas – kolektīvo atmiņu. Jo kas gan ir cilvēki, bez atmiņas par ģimeni, tautas vēsturi? Tie ir mankurti – cilvēki ar izdzēstu atmiņu, paklausīgi vergi, bez izdomas un radošā gara. Tādus var izmantot kontrolēt, paverdzināt un aizmirst.

Tāpēc latviešu valoda ir jāsargā ar cieņu, bet stingri un pārliecinoši. Tas nenozīmē noslēgties un aizvērties pilnībā. Ir jābūt atvērtiem dažādībai, cilvēkiem, kuri ciena un novērtē mūsu unikālo mantojumu – valodu. Un dažādos veidos jāpalīdz viņiem efektīvi iekļauties, palīdzēt nest tālāk šo īpašo Eiropas un pasaules kultūras bagātību – latviešu valodu. Tam ir nepieciešama politiski gudra, tālredzīga valodas politika. Ar skaidrām, principiālām uz nākotni vērstām vadlīnijām. Labu nodomu vadīti mūžīgi pārslēdzoties uz citām valodām, mēs riskējām vienu dienu izslēgt paši savējo – latviešu valodu. Eiropas, pasaules kultūras mantojumu, kuru gadsimtos nosargājuši un izkopuši mūsu senči. Tā ir mums uzticēta Eiropas kultūras vērtība, kura jāsargā atbildīgi un tālredzīgi.

Latvieši nav pelnījuši tikt pārvērstiem par glumiem pelmeņiem pasaules globalizācijas putrā, kuri ēd pizza, dzer vodku un twīto Koelju. [5]


[1] NRA – „Prezidents: Visiem Latvijas iedzīvotājiem pienākums zināt un lietot valsts valodu.” <https://tinyurl.com/valstsvaloda

[2] „Lienošās divvalodības pirmie upuri ir … krievi” <https://tinyurl.com/upurikrievi>

[3] „Vai var dzīvot un strādāt nezinot latviešu valodu? Vai laika apstākļi pretīgi? „Meduza” redakcijas darbinieka atbild uz lasītāju jautājumiem par dzīvi Latvijā” (Можно жить и работать, не зная латышского? А погода отвратительная? Редакция «Медузы» отвечает на вопросы читателей о Латвии.) <https://tinyurl.com/meduzapogoda>

[4] TVNET „Zemādas čipi katram? Lietotājs par pieredzi, tehnoloģijām un nākotnes pasauli” <https://tinyurl.com/zemadas-cipi>

[5] TVNET „Gaidāmais referendums par angļu pidžina valodu kā valsts valodu Latvijā” <https://tinyurl.com/angljupidzhin>

Pārpublicēts no jaunagaita.net

Novērtē šo rakstu:

55
28

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Neticēsiet, bet ir lietas, kas man vismaz kaut cik padodas

Foto6 (12) pret divi! Tāds (cerīgs) šobrīd ir mans rezultāts, zvanot vēl nevakcinētajiem senioriem*. Svētdien runāju ar vairākām kundzēm un kungiem par viņu apsvērumiem, viedokļiem un šaubām par un ap Covid-19 vakcīnām. Silvija, Ņina, Staņislava un Rimuks, Leons un Viktorija pēc sarunas teica, ka potēsies!
Lasīt visu...

12

Dusmas, vilšanās un apnikums ir tas, kā es šobrīd jūtos

FotoTas, ka lielākā daļa sabiedrības ir idioti, man it kā ir bijis zināms jau izsenis, taču pēdējos gados sakarā ar dzīvošanu laukos diezgan noslēgtā vidē, darbiem un de facto pašnodarbinātību, bērniem un vispārēju aizņemtību kaut kā biju šo nolicis maliņā un vairāk vai mazāk koncentrējos uz to, ko es varu, nevis nevaru izdarīt, sabiedrībai un tās atkritumiem atvēlot pēc iespējas minimālu lomu manā ikdienā.
Lasīt visu...

21

Nevajag domāt par visādu s…du, kuru ne jūs varat ietekmēt, ne patiesībā tas var ietekmēt jūs

FotoEs saņemu daudz (apmēram 100-200 nedēļā) jautājumu - kāpēc es atbalstu Kariņa/Levita režīmu, cilvēku paverdzināšanu un nošpricēšanu, kas piedevām esot antikonstitucionāli. Īsumā mēģināšu atbildēt uz šo dilemmu.
Lasīt visu...

21

Vai tiešām „mums nelaimējies dzīvot 21. gadsimta sākumā”?

FotoRadio intervijas rosināta refleksija, braucot auto. „Mums nelaimējies dzīvot 21. gadsimta sākumā. Briesmīgs laiks," vaimanā kādi intervējamie pa radio. Hmm…diskutējami.
Lasīt visu...

21

Gļēvuļu valdība glābj savas pakaļas, vainu veļot uz citiem

FotoTrīs dienas tika dotas, lai valdības ierēdņi varētu sagatavot kaut minimālu šī lēmuma juridisko un ekonomisko bāzi. Ja kāds naivi iedomājas, ka no ministriju seifa tika izņemta slepenā mapīte “X stunda”, kurā detalizēti aprakstīts, kā rīkoties līdzīgā situācijā, tad šāds cilvēks ir jāsarūgtina. Nekāda plāna valdībai nav, jo tā jau no sākta gala darbojas viendienīšu režīmā, kurā, pārfrāzējot kādas oskarotas brāļu Koenu filmas nosaukumu, stratēģiskiem lēmumiem nav vietas.
Lasīt visu...

18

Kārtējā atklātā vēstule Latvijas tautai

FotoŠodien, kad ar Covid-19 saslimušo cilvēku skaits valstī ir sasniedzis rekordu, Kariņa-Levita režīms ir apjucis un nezina ko darīt! Tā vietā, lai atzītu savas kļūdas, Kariņa-Levita režīms grib ieviest lokdaunu jeb stingros ierobežojumus Latvijas iedzīvotājiem.
Lasīt visu...

21

Es izvēlētos vakcināciju (ja tā būtu vakcinācija)

FotoEs izvēlētos vakcināciju (ja tā būtu vakcinācija)… Paņēmiens, kā radīt imunitāti pret mēģinājumu noindēt, zināms no skolas gadiem (Grāfs Monte-Kristo) un pēc tam atsevišķu varasvīru biogrāfiju aprakstiem: organisma pieradināšana pie indes ar mazām, regulārām devām, tās pakāpeniski palielinot. Vai paņēmienam ir nosaukums, es nezinu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs neesam dzimtcilvēki!

Kariņš ir iedomājies, ka latvzemieši ir viņa dzimtļaudis, ar kuriem varmāka var darīt visu, kas ienāk prātā....

Foto

Valsts varas nozagšanas budžets

Saeimā sākusies nākamā gada valsts budžeta izskatīšana. Valdības vadītājs to raksturo kā “līdzsvarotu un absolūti vērstu uz attīstību”. Viņš esot lepns par...

Foto

Esam gatavi iedarbināt „vajāšanas pantu” pret visiem, kas pacels balsi!

Covid-19 pandēmija un iedzīvotāju masveida saslimstība šobrīd ir gan pārslogojusi veselības sistēmu, gan arī uzliek lielu...

Foto

„Delfi” un „TVNET” vēstule valdībai un parlamentam: mēs jums ļoti pateicamies, bet atkal esam izsalkuši

Latvijas mediji atzinīgi vērtē valdības līdzšinējo pretimnākšanu Latvijas izdevēju nozarei, izstrādājot...

Foto

Mēs aicinām Krišjāni Kariņu demisionēt: partijas “Likums un kārtība” valdes paziņojums par Krīzes vadības padomes lēmumiem

2021. gada 18. oktobrī Krīzes vadības padome (KVP) Ministru prezidenta...

Foto

Vai Jums vēl ir ilūzija, ka valdība rūpējas par Jūsu veselību? Man vairs NAV!

Cīņa turpinās un kļūst arvien atklātāka un agresīvāka. Iznīcināt mūsu cilvēcību, iznīcināt...

Foto

Mēs nedaudz atliksim mums ļoti vajadzīgā 184 000 eiro vērtā flīģeļa iegādi par nodokļu maksātāju līdzekļiem

Pateicībā Latvijas mediķiem par pašaizliedzīgo darbu COVID-19 pandēmijas laikā 2020....

Foto

Par Dieva izspļautajiem, varas lemtspēju un neizlēmību

Kur un kā, kā arī kāpēc rodas tie, daudzuprāt, nesaprātīgie un neloģiskie likumi, ierobežojumi, stabiņi, saliņas un veloceliņi Rīgā...

Foto

Tikai nesmejieties, bet mēs paļaujamies uz Egila Levita autoritāti

Pusotra gada laikā, kopš Latvijā ir Covid-19 krīze, Krišjāņa Kariņa valdība demonstrē pilnīgu nespēju veikt galveno tās...

Foto

Vēsu prātu, mieru un pazemību!

Valdība liedz nepotētajiem darbu (lasi – iztikas avotu), veselības aprūpi, ieeju veikalos, sociālos atvieglojumus un visādi citādi moka, sirdzēji izdziest, ārstēti...

Foto

Kariņa valdības lēmumi kļūst arī nelietīgi un amorāli

Esam jau pieraduši, ka valdības lēmumi saistībā ar Covid-19 ir novēloti, haotiski, grūti saprotami un bieži vien neizpildāmi....

Foto

Saeima: Lembergam tiesības balsot vēlēšanās jāiegūst caur tiesu!

Latvijas valsts pretēji Latvijas Satversmē garantētajām tiesībām pretlikumīgi liedza man, Aivaram Lembergam, piedalīties Ventspils pilsētas domes šī gada...

Foto

IMHO: tiesībsargs akceptē puču

Attiecinot prasību par obligātu vakcināciju pret Covid-19 uz tautas ievēlētajiem Saeimas un pašvaldību deputātiem, nepotētajiem pilsoņiem viņu medicīnisko rādītāju dēļ (lasi –...

Foto

Nelokāmi pret varmākām!

Manuprāt, par “lidojošo sili” nokristītā “kankariņu” valdība grib izraisīt Dievzemītē pilsoņu karu starp potētajiem un nepotētajiem. Es tomēr ticu, ka šāds varnešu scenārijs...

Foto

Jautājumi valdībai: ko man darīt ar papīriem vakcinēšanās brīdī?

Lai nebļaustītos soctīklos vai kur citur un nesaņemtu neadekvātus komentārus, varbūt valdība var publiski atbildēt mums visiem...

Foto

Marija pret Adriānu

Beidzot labas vēstis! Žogs uz Baltkrievijas robežas būs, par spīti bezgala nopietniem ģeopolitiskiem kavēkļiem, klimata katastrofām un vēlēšanu rezultātiem!...

Foto

Krāmu tirgus un tā darboņi

Kad redzi varas uzspiesto spēli no malas un esi gana vērīgs un spēcīgs, lai tajā neiesaistītos, katrs viņu nākamais solis kļūst...

Foto

Novēlotas pārdomas par Tēva dienu

Latvijā ir vairāk nekā 100 000 bērnu, kuri aug bez tēva. Dēli izaug bez piemēra kādam jābūt vīrietim, meitas bez pirmā...

Foto

Turpmāk NMPD prioritāte – tikai dzīvībai kritiski izsaukumi

Lai dzīvībai kritiskās situācijās, kad izšķirošas ir minūtes, iedzīvotāji saņemtu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķu palīdzību, dienesta...

Foto

„Ģirģena mantojums”: uz robežas ar Krieviju uzbūvētā infrastruktūra joprojām nav nodota ekspluatācijā

“Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate””, kas ir uzbūvējusi infrastruktūru uz Latvijas – Krievijas valsts robežas,...

Foto

Šis ir kas nebijis!

Šis ir kas nebijis! Valsts prezidents Egils Levits raidījumā "Šodienas jautājums" paziņoja: "Beidzot ir piegriezies tiem cilvēkiem, kuri paši vakcinējas" un jautājums...

Foto

Patiesība melu laikos

Cilvēkus, kuri visu mūžu dzīvo bailēs par savu dzīvi, visvairāk biedē cilvēki, kuri ir drosmīgi un brīvi....

Foto

Mākslinieka misijas tumšākā puse - saskarties ar to negāciju un strutu vilni, kurš izplūst no bieži vien ilgi slēptām brūcēm

Mākslinieka Kristiana Brektes darbi pēdējās nedēļās...

Foto

Pieprasām valdībai nekavējoties rīkoties un ieviest stingrus pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai

Mēs ar bažām konstatējam, ka valsts veselības aprūpes sistēma šobrīd strādā ar milzīgu pārslodzi un...

Foto

Prāta vingrinājums

Bērns vienmēr kādu atdarina. Sākumā vecākus. Kad bijām mazi, mēs centāmies būt tādi kā vecāki. Kad izaugām lielāki, atdarinājām kādu dziedātāju vai sportistu –...

Foto

Manas pārdomas par Covid-19 un tā ārstēšanu

Esmu izslimojusi Covid-19 (no 6 ģimenes locekļiem saslimām 5) un vēlos dalīties savās pārdomās:...

Foto

Stulbeņu zemes pravieša līkloči. Turpinājums

Tuvojoties kārtējām vēlēšanām, publiskajā vidē aizvien aktīvāki kļūst dažāda kalibra “jaunie gaismas nesēji” un dažādi gadu gaitā mazliet apputējuši politiskie eksspīdekļi....

Foto

Budžets un “pandēmija”

Budžeta veidošana ir tapusi par līdzekļu sadali varas kartelī. Nav ne detalizācijas, ne laicīgas iesniegšanas deputātiem. Nav iespējams runāt par budžetu nekādā veidā,...

Foto

Vai politprostitūciju var ārstēt ar naudu?

Reiz kādas zemes prezidentam ienāca prātā ģeniāla doma. Tā kā viņa vara bija lielā mērā atkarīga no parlamenta deputātiem un...

Foto

Neuzskatām, ka žīdiem Latvijā pienākas īpašas privilēģijas

Covid 19 ierobežojumu aizsegā atkal aktualizēta, un faktiski pabeigta kārtējā liela apmēra afēra - tā sauktās kompensācijas žīdiem par Otrā Pasaules kara laikā...

Foto

Šis jau ir apzināts noziegums pret savu tautu

Paldies Nacionālajai apvienībai par drosmi* iestāties pret Pavļuta/Kariņa apmātību un plānu izveidot Latviju par poligonu eksperimentam, kurā sabiedrība...

Foto

Mākslas cenzūra nedrīkst kalpot par politisku instrumentu

Mūsdienu sabiedrībā, kad dažādu grupu pretnostatīšana tiek izmantota politiski motivētu procesu virzīšanai, ir būtiski pievērst uzmanību, kā šim nolūkam...

Foto

Cilvēki, kas nemāk pat žogu nopirkt, grib man noteikt, kā man jāuzvedas

Kaut kā stulbi sanāk. Man nosaka, kā būt un kā būs jāuzvedas, cilvēki, kuri...

Foto

Pūces "pārsteigums" par Levita zvanu tikpat liekulīgs kā mulsums par būvlaukumā izdzirdētu lamuvārdu

Valsts prezidents Egils Levits telefonsarunās ar “Attīstībai/Par!” politiķēm Inesi Voiku un Vitu Andu...

Foto

Maskas krīt, vārdi par brīvprātīgo vakcināciju bijuši klaji meli

Tātad esošā koalīcija nobalsojusi par piespiedu vakcināciju skolotājiem, mediķiem un sociālās aprūpes darbiniekiem. Nu, ko - maskas...

Foto

Šogad mēs dvieļu un pannu iegādi centīsimies neaizliegt

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus Veselības ministrijas izstrādātajam konceptam drošu pakalpojumu sniegšanai, kurus jau ir iesniegusi izskatīšanai Operatīvās...

Foto

Atklāta vēstule presei un sabiedrībai: par ko balsot vēlēšanās

Šodien ziņās teica, ka nevakcinētajiem pašiem būtu jāapmaksā ārstēšanās izmaksas… Nu kādēļ tad viņi nepasaka līdz galam,...

Foto

Režīms dara visu, ko grib, jo domā, ka būs mūžīgs

Būs nopietni sodi! Kariņš paziņoja Rīta Panorāmā, ka no otrās oktobra nedēļas stāsies Covid-19 ierobežojumi. Katrs, kurš...

Foto

Haoss vakcinēšanās centrā Tukumā

Šodien biju aizvedis uz vakcinēšanos pret Covid19 savu sievu Lielā ielā 1, Tukumā. Sieva bija iepriekš piereğistrējusies manavakcina.lv uz noteiktu laiku - plkst.12:00....