Kā Latvija apmaksā Lukašenko režīmu, sponsorējot brīvību un cilvēktiesības nīstošo režīmu ar tavu un manu nodokļu naudu
N. Andersons02.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas valdība uzlikusi ieceļošanas aizliegumu un citas sankcijas Baltkrievijas amatpersonām, kas stāv klāt pie vēlēšanu viltošanas un protestētāju sišanas, cilvēku nolaupīšanas un ieslodzīšanas, taču pilnīgs klusums no valsts puses par Latvijas naudu, kas aizplūst Baltkrievijas režīma stutēšanai!
Medijos jau mēnešiem ilgi regulāri varam lasīt par VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) sāls iepirkumu ceļu kaisīšanai ziemā. Lūk, kāds “sausais atlikums” redzams no šīm publikācijām:
1) Pēc pagājušās rekordsiltās ziemas LAU krājumā palikuši aptuveni 30 tūkstoši tonnu ceļu kaisāmās sāls. Sniega un apledojuma trūkums vienlaikus nozīmēja, ka arī sāls tirgotājiem palika pāri nerealizētu sāls tonnu tūkstoši, tajā skaitā SIA Lat Salt Trade, kas caur UAB Lit Salt Trade pieder Petram Kravčenko, kura tēvs (attēlā — pie Aleksandra Lukašenko labās rokas) savukārt ir viens no Lukašenko režīma balstiem — bijis Baltkrievijas vēstnieks Japānā, pirms tam ārlietu ministrs, bet pēdējos gadus ieņēmis priekšsēdētāja vietnieka amatu Krievijas un Baltkrievijas “savienotās konfederācijas” izveides padomē. Tātad pietuvināta persona vienlīdz Putinam un Lukašenko.
2) Sāls tirgoņi krietni pārsteigušies, ievedot no Baltkrievijas atradnēm tehnisko sāli, taču ziema izvērtās pavisam silta, un sāli gandrīz nevienam ceļu un ielu kaisīšanas uzņēmumam Latvijā nevajadzēja iepirkt. Kravčenko ir sprukās — par atvesto sāli būs jāmaksā ražotājam (šinī gadījumā tas ir Lukašenko administrācijas kontrolētais Belaruskālijs), bet pircēju nav. Tam pašam LAU stāv neiztērēti krājumi ceļu iecirkņu noliktavās.
3) Pirms 1. — 4. maija valsts svētkiem LAU pēkšņi izsludina sāls iepirkumu, uzaicinot tikai septiņus iepriekš sarunātus pretendentus. Uzvar, protams, Baltkrievijas režīmam pietuvinātā čaulas kompānija. Tā pati, kam vajadzēja atbrīvoties no nekur neliekamajiem sāls krājumiem. Satiksmes ministrija un valdība klusē.
4) Izrādās, ka LAU drīzumā beigsies monopolstāvoklis valsts autoceļu uzturēšanā — tiek plānots darbus konkursa kārtībā atdot privātajiem, kas konkurēs savā starpā ar cenu un kvalitāti. Nebūs vajadzīgi pat krājumā jau esošie 30 tūkstoši tonnu sāls. Tomēr LAU par nodokļu maksātāju naudu grib nopirkt vēl 23 tūkstošus tonnu. (Sagadīšanās pēc — tieši tik, cik grib piegādāt Lat Salt Trade.) Satiksmes ministrija un valdība klusē.
5) Atklājas, ka Lat Salt Trade vēl pirms minētā iepirkuma izsludināšanas pieteikusies iznomāt no LAU specializētu noliktavu Valgundes pagastā pie Kalnciema, kas paredzēta tieši tehniskās sāls uzglabāšanai, tā parādot: visas darbības bijušas saskaņotas līdz sīkām detaļām. Satiksmes ministrija un valdība klusē.
6) Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija pieprasa datus no LAU, kas tos vispirms negrib sniegt, bet tad negrib dot publicēt žurnālistiem, jo izrādās, ka dati par sāls shēmām esot... noslepenoti. Kas gan tos noslepenojis? Tos par slepeniem padarījis... pats LAU!
7) Tiek izteiktas publiskas aizdomas par dempinga cenām, kukuļošanu un korupciju; naudas maisa ar 65 000 eiro nodošanas brīdī tiek arestēti kukuļa izspiedēji; TV ziņo: “Lat Salt Trade piedāvā superzemu cenu, un pārējie [tirgus] dalībnieki vai nu spiesti ar viņu sadarboties, vai biznesu atstāt.” Satiksmes ministrija un valdība klusē, izņemot finanšu ministru Jāni Reiru, kurš nosoda Valsts ieņēmumu dienesta direktori Ievu Jaunzemi par nespēju izskaust šādas shēmas.
8) Neraugoties uz arestiem par kukuļa izspiešanu, valsts uzņēmums par nodokļu maksātāju naudu pabeidz iepirkt tam nevajadzīgos sāls tonnu desmittūkstošus. Satiksmes ministrija un valdība klusē.
9) Medijos parādās dati, ka Lat Salt Trade vienu tonnu pārdod LAU par vidēji 51 eiro. Tas nozīmē, ka visas piegādes kopā varētu būt mūsu valsts uzņēmumam, iespējams, izmaksājušas līdz 1 127 100 eiro. Tā kā piegādātājs nodokļus Latvijā maksā minimāli, tad visa šī nauda aizplūst caur Lietuvu uz Baltkrieviju, kur — ar vai bez Kravčenko seniora palīdzības — lauvas tiesa nonāk Belaruskālija kontos kā valūtas ieņēmumi, kas noder Lukašenko režīma finansiālajai uzturēšanai, kamēr tā paša uzņēmuma streikojošos strādniekus arestē, sit vai izdzenā OMON.
Un atkal klusē gan valdība, gan Satiksmes ministrija.
Iepriekšējie raksti:
Seko mums 
Izrādās, ir likums „Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”.
Jau atkal jārunā par pensijām. Tā Latvijā aizvien ir aktuāla tēma. Taču šoreiz nevis par indeksāciju vai vecuma robežām, bet par veselu sociālo grupu, kuru valsts pirms 30 gadiem "apšmauca".
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
