Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Fakts, ka personai ir kredīts, kas nodrošināts ar hipotēku uz vērtīgu nekustamo īpašumu, nenozīmē, ka parādnieks var būt drošs, ka patiešām nokārtos savas saistības pret kreditoru pilnā apmērā. Būtībā ir tieši otrādi, ja parādniekam pieder vērtīgs nekustamais īpašums, tas tikai palielina riskus.

Šādā situācijā nonāca arī Ilze Valgere, jo apstākļu sakritības dēļ viņas hipotekārais kredīts no AS „Danske Bank” 2016.gada 4.jūnijā tika pārcelts (protams, ārēju apstākļu ietekmē un bez I.Valgeres pašas vēlmes un piekrišanas) uz AS „Swedbank”, kura kļuva par I.Valgeres kreditoru.

Šis gadījums ir interesants arī ar to, ka uzskatāmi parāda, ka :

- Satversmē izteiktais apgalvojums, ka „visi ir vienādi likuma un tiesas priekšā” (Satversmes 91.pants), neatbilst patiesībai, jo tomēr ir „vienādākie” un „visi pārējie”.

- Uzskats, ka Latvijā efektīvi darbojas tiesībsargājošās iestādes (piemēram, prokuratūra), neatbilst patiesībai.

- Civilprocesa likuma prasība par patiesas informācijas sniegšanu tiesai (CPL 9.1 pants) – arī nav obligāta (vismaz ne kreditoriem, ja kreditors ir banka).

I.Valgeres kredtīsaistības pret AS „Danske Bank” bija nodrošinātas un ir nodrošinātas ar trīs ķīlām – nekustamo īpašumu Jūrmalā, Turaidas ielā 13 un nekustamiem īpašumiem Rīgā, Dzintara ielā b/n, kad. nr. 0100-109-0005 un Dzintara ielā b/n, kad. nr. 0100-109-2013.

Ilzei Valgerei ir divi kredīta līgumi – par nekustamā īpašuma remontu un labiekārtošanu (Kredīta līgums nr. SB/L75-28/22) un overdrafta līgums (SB/L75-28/26), bet abi nodrošināti ar hipotēkām uz iepriekš nosauktajiem nekustamiem īpašumiem.

2016.gada 12. un 13. septembrī AS „Swedbank” paziņoja par atkāpšanos no Aizdevuma līgumiem, atkāpjoties no abiem līgumiem. Pēc viena līguma I.Valgeres saistības ir EUR 327 290.74, bet pēc otra līguma EUR 261 733.02. Tātad kopējā saistība uz līgumu uzteikšanas dienu ir EUR 589 023.76

Pats interesantākais notiek tad, kad AS „Swedbank” vērš piedziņu pret I.Valgeri, un svarīgi ir – kā tas notiek un ko tieši AS „Swedbank” dara.

Ar pieteikumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā AS „Swedbank” vēršas Rīgas rajona tiesā, Jūrmalas tiesu namā 2017. gada 26. aprīlī un 2017.gada 08. maijā saņem tiesas pozitīvu lēmumu, kas atļauj AS „Swedbank” pārdot Ilzei Valgerei piederošo nekustamo īpašumu Jūrmalā, Turaidas ielā 13 par izsoles sākuma cenu EUR 410 000.00.

Vēršoties ar savu pieteikumu tiesā, AS „Swedbank” norāda tiesai, ka saistība ir tikai EUR 327 290.74, bet par otru līgumu un to, ka saistības summa faktiski ir lielāka, AS „Swedbank” tiesai nenorāda neko.

AS „Swedbank” pieteikumā tiesai atsaucās uz Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 24. marta lēmumu kādā lietā ar Nr. SPC-81/2010, kurā Augstākās tiesas Senāts izteicies, ka „civilprocesa likuma noteikumi, kas reglamentē nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā, neparedz kritērijus izsoles sākumcenas noteikšanai un neprasa noteiktās sākumcenas pamatojumu ar attiecīgiem pierādījumiem. Tāpat likums nenosaka tiesnesim pienākumu, izskatot ķīlas ņēmēja iesniegto pieteikumu, izvērtēt pārdošanas nosacījumos norādītās izsoles sakumcenas pamatotību”.

Minot šo Augstākas tiesas slēdzienu, AS „Swedbank” īpašumam, kura tirgus vērtība ir vismaz 1.5 miljoni EUR, bet piespiedu pārdošanas cena attiecīgi par 30-40% zemāka, bet tik un tā 1 miljona eiro robežās, pārdošanas cenu labprātīgā izsolē nosaka EUR 410 000.00 apmērā, pie kam pašas AS „Swedbank” prasījumi pret I.Valgeri ir vismaz EUR 589 023.76, līdz ar to tālu pārsniedz izsoles sākumcenu, par kuru AS „Swedbank” gatavojas pārdot I.Valgeres īpašumu.

Bet tiesai AS „Swedbank” neiesniedz patiesu informāciju par parāda apmēru, lai gan iesniegt tiesai patiesu informāciju pieprasa Civilprocesa likuma 9.1 pants. Ilze Valgere par šo faktu vērsās prokuratūrā, kur nekādi likuma pārkāpumi netika konstatēti!

Rodas jautājums – kādā tiesiskā vidē mēs dzīvojam? Kā lasāms no Augstākās tiesas Senāta spriedumiem, tiesas kontrole pār labprātīgo pārdošanas procesu izsolē vispār atkrīt, jo tiesai ar to nav nekāds sakars. Kurš un kā kontrolēs vai aizstāvēs parādnieka interešu ievērošanu (jāatzīmē, ka pieteikumu par labprātīgo pārdošanu izsolē tiesas ceļā izskata rakstveida procesā un nepaziņo par to parādniekam) – par šo jautājumu vispār nevienam nav nekādas intereses. Varētu pat teikt, ka tiesa ar saviem nolēmumiem un attieksmi ir radījusi labvēlīgu vidi negodprātības un ļaunprātīgas rīcības iespējām ļoti plašā spektrā.

 To, ka tā arī ir, pierāda Ilzes Valgeres lieta.

Tātad AS „Swedbank” bez problēmām iegūst tiesas lēmumu, kas atļauj I.Valgeres 1.5 miljonu vērto īpašumu pārdot par EUR 410 000.00.

2017.gada 23. augustā AS „Swedbank” noslēdz vienošanos ar Ilzi Valgeri un otru aizņēmēju Z. Valgeri, kurā norāda, ka parāda saistību kopējais apmērs ir EUR 625 711.93. Šīs vienošanās ietvaros AS „Swedbank” fiksē, ka īpašums pārdodams par 1 499 000,00 EUR un cenas samazinājums var būt tikai 15% apmērā.

Bet 2017.gada 11. decembrī AS „Swedbank” vēlreiz vēršas Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā un lūdz vēlreiz atļaut pārdot I.Valgeres īpašumu Jūrmalā, Turaidas ielā 13 par izsoles sākuma cenu EUR 410 000.00, tikai šoreiz AS „Swedbank” norāda, ka I.Valgeres parāda saistības izriet no otra aizdevuma līguma (par ko sākotnējā 2017.gada aprīļa pieteikumā tiesai AS „Swedbank” neko neminēja) un šajā 2017.gada 11. decembra pieteikumā tiesai AS „Swedbank” jau norāda, ka I.Valgeres parāda (saistības) summa ir EUR 263 155 .26. AS „Swedbank”pieteikumā tiesai nenorāda, ka :

1) viņi jau 2017.gada aprīlī vērsās tiesā un prasīja šo īpašumu pārdot, tikai norādīja, ka ir cits saistību apmērs;

2) ka tiesa jau vienreiz izlēma par šī īpašuma nodošanu labprātīgā izsolē un ka izpildes process jau iesācies.

Laikā, kad AS „Swedbank” vēršas tiesā un lūdz tiesu izlemt par atkārtotu viena un tā paša īpašuma pārdošanu labprātīgā izsolē, AS „Swedbank” jau ir iesniegusi uz izpildi Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2017.gada 08. maija lēmumu un tiesu izpildītājs J. Stepanovs jau noteicis labprātīgās izsoles sākuma datumu, t.i. 18.12.2017. Visi šie fakti ir dokumentāli pierādāmi.

Rīgas rajona tiesa Jūrmalas tiesu nams 2017.gada decembrī nekonstatē, ka tiesa par šī īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē jau vienreiz izlēma 2017.gada maijā, un tāpēc, ka nevienam nav nekādas daļas par to – kas, ko un kā lēma, tad AS „Swedbank” saņem vēl vienu lēmumu, kas arī atļauj pārdot I.Valgeres īpašumu Jūrmala, Turaidas iela 13. Un nevienam tiesā neradās jautājums – kā šis 2017.gada 14. decembra lēmums būs izpildāms, ja līdz ar 2017.gada 08.maija lēmumu īpašums tiks pārdots un 2017.gada 14. decembra lēmums faktiski nebūs izpildāms.

Ilze Valgere saistībā ar šiem faktiem vēlreiz rakstīja prokuratūrai, norādīja uz to, ka AS ‘Swedbank” konsekventi norāda tiesai nepatiesu informāciju, nolūkā saņemt nepieciešamos procesuālos dokumentus, bet arī šoreiz prokuratūra nereaģēja uz notiekošo.

No minētā izriet, ka nevienam nav daļas par to, ka tiesā tiek iesniegta nepatiesa informācija (turklāt – vairākkārtīgi un apzināti), tiesa, vadoties no nepatiesās informācijas, pieņem lēmumus, secīgi ar tiesas palīdzību kreditors var iegūt iespēju divreiz tirgot vienu un to pašu īpašumu, nesniegt tiesai patiesu informāciju, utt.

Šeit svarīgi atzīmēt, ka AS „Swedbank” interese ir tikai par nekustamo īpašumu Jūrmala, Turaidas iela 13. AS „Swedbank” ir pavisam trīs ķīlas, bet par atlikušajām divām (zemesgabaliem Rīgā) tai nav nekāda interese.

2018.gada 18. janvārī īpašums Jūrmalā, Turaidas ielā 13 tiek izsolīts un pārdots par EUR 755 000.00, bet pircējs 50% no summas samaksai piedāvā bankas garantijas vēstuli, uz ko AS „Swedbank” nepiekrīt, līdz ar to īpašums pārdots netiek.

Procesa laikā Ilzei Valgerei ir vairākas personas, kuras piesakās nokārtot I.Valgeres saistības un pārņemt prasījumus uz cesijas pamata. AS „Swedbank” sākotnēji piekrīt, bet 2018.gada 16. maijā AS „Swedbank” uzraksta I.Valgerei, ka viņi nepiekrīt saistību nokārtošanai un cesijai, jo viņiem esot jāņem vērā citu kreditoru intereses! Vai kaut kad kāds parastais cilvēks ir dzirdējis no bankas, ka tā ņem vērā vai rēķinās ar „citu kreditoru interesēm”? Laikam būs pagrūti kaut ko tādu atcerēties.

Kopš kura laika un kāpēc AS „Swedbank” ir arbitrs vai aizstāvis – citiem kreditoriem? I.Valgerei tas arī nebūtu saprotams, ja vien viens no viņas kreditoriem nebūtu ekspolitiķis G. Krasta kungs. Jādomā, tieši par šī kunga interesēm tik ļoti rūpējas AS „Swedbank”, ka tai vairs nav svarīgi iegūt pašai savu naudu. Varbūt, ka tas nekad nebija īpaši svarīgi un AS „Swedbank” tādā veidā cenšas „tvarstīt” pēc parādnieka vērtīgā īpašuma?! Jāuzsver, ka to pierāda AS „Swedbank” rīcībā, jo tiklīdz rodas kaut mazākā iespēja, ka AS „Swedbank” saņems naudu – tā atsakās no šīs iespējas. Dotā procesa laikā AS „Swedbank” bija 2 iespējas saņemt naudu (ja vien tas būtu bijis mērķis) :

Pirmā iespēja – no pircēja, kurš nosolīja EUR 755 000.00 un bija pilnīgi pietiekami, lai AS „Swedbank” nodzēstu savus prasījumus, pie kam pircējs bija AS „Swedbank” zināms un bija zināms, ka pircējam ir nauda. Tas uz šodienu jau būtu noticis fakts, ja viena AS „Swedbank” neatteiktos no bankas garantijas akcepta.

Otrā iespēja – no personām (tādas bija vairākas), kas samaksā AS „Swedbank” viņu prasījuma summu pilnā apmērā. Tiklīdz AS „Swedbank” nonāca šajā situācijā un saprata, ka patiešām kāds samaksās naudu – tā to vairs nevajadzēja, par ko uzskatāmi liecina 2018.gada 16. maija bankas vēstule.

Līdztekus visam šim procesam, Ilze Valgere, redzot, kādas lietas notiek, vēršas tiesā ar prasību pret AS „Swedbank”, jo no Satversmes tiesas 2010.gada 24.novembra Lietā Nr. 2010-08-01 skaidrojumiem izriet, ka parādniekam tādai iespējai tomēr vajadzētu būt un ka tāda arī pastāvot.

Ilzes Valgeres lieta pierāda, ka tāda tomēr nepastāv (vismaz pagaidām).

2018.gada 11.aprīlī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa atsakās pieņemt Ilzes Valgeres prasību, norādot, ka tiesai šī lieta nav pakļauta, dodot atsauces uz CPL 132.panta pirmās daļas 1. punktu un norādi, ka I.Valgerei jāvēršas prokuratūrā, lai tā rīkojas pēc CPL 483., 484.panta.

I.Valgere vērsās arī prokuratūrā, kura tieši 2018.gada 11. aprīlī uzrakstīja I.Valgerei, ka viņai esot jāvēršas tiesā! Šeit gan jāmin, ka prokuratūra deva atsauci uz Satversmes tiesas 2010.gada 24.novembra Lietā Nr. 2010-08-01 skaidrojumiem par lietu kārtību, kas šajā gadījumā ir atzīstami kā vairāk kompetenti, nekā tiesas rīcība. Visi minētie fakti ir dokumentāli pierādāmi.

Bet „sausais atlikums” visam ir tas, ka šajā tiesiskajā vidē parādniekam nav nodrošinātas iespējas efektīvi un ātri aizstāvēties pret kreditora ļaunprātību vai negodprātīgu rīcību, neviena no tiesībsargājošām iestādēm nepievērš uzmanību un nereaģē uz tiesību pārkāpumiem un aizskārumiem, neizmanto nevienu likumā noteikto instrumentu, lai pārkāpumu novērstu vai pieprasītu to pārtraukt. Tiesas (Augstākās tiesas līmenī) ar t.s. judikatūras palīdzību ir radījušas sev komfortablu vidi, lai parādnieka intereses vispār nebūt jāizskata un par tām nebūtu jādomā. I.Valgeres rīcībā esošais tiesas lēmums, ar kuru atsaka pieņemt prasību, norāda, ka par kreditora ļaunprātību tiesa vispār negatavojas lemt. Tikmēr AS „Swedbank” ir kļuvusi par „citu kreditoru” interešu aizstāvi, par ko nekaunas pat rakstīt savās vēstulēs.

Novērtē šo rakstu:

199
19

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

"Trīciet, heterocūkas!" jeb Ne viss ir tā, kā mums to mēģina iestāstīt

FotoReizēm, lai ieraudzītu kopainu, ir jāpakāpjas soli atpakaļ. 1989. gada 29. jūnijā ASV Kongresa debatēs parlamenta loceklis Viljams Dannenmeijers, vēloties piesaistīt klātesošo uzmanību geju un lesbiešu tiesību aizstāvju mērķiem, nolasīja izdevumā "Gay Community News" 1987. gada februārī publicēto Maikla Svifta ievadrakstu "Geju revolucionārs". Citēšu dažus tā fragmentus:  
Lasīt visu...

21

Tūliņ, tūliņ uzzināsim, ka vatņiku daudzinātā „Sputņik V” vakcīna nebija nekas vairāk kā tukša „moskovītu” muldēšana

FotoZinātnes pasauli ir pāršalkusi jauna sensācija. Starptautiska zinātnieku grupa ir nosūtījusi prominentajam žurnālam „Lancet” atklātu vēstuli, kurā apvaino Krievijas vakcīnas Sputņik V izstrādātājus efektivitātes datu falsificēšanā un vispārējā zinātniskās izstrādes procesa caurskatāmības trūkumā.
Lasīt visu...

12

Cāļus skaita rudenī

FotoNesen laikrakstam DDD bija pilngadība, precīzāk, deviņpadsmit gadiņu. Vai tas ir tikai deviņpadsmit vai jau, to lai katrs izdomā pats. Es šoreiz par ko citu. Par cāļiem un ne tikai.
Lasīt visu...

21

Kas viņus dīda? (Kroņa vīruss kā hibrīdkara elements, svarīgākais elements)

FotoSastopoties ar acīmredzamā noliedzējiem, es vienmēr neizpratnē plātu rokas, jo neizprotu, kas viņiem prātā, kas viņus dīda, kas liek tā uzvesties?! Ko viņi grib un vēlas panākt?
Lasīt visu...

21

Atbilde Kasīklim par to, kur labāka dzīve – Latvijā vai Krievijā?

FotoCilvēki Krievijā slīkst nabadzībā, pensionāri mirst no bada, savukārt latviešus pārņem nauda, greznība un prieks. Tā Kasīklis savā kartējā sacerējumā apraksta dzīvi abās valstīs. 
Lasīt visu...

21

„Linča tiesa” sit augstu vilni

FotoCeru, ka esat gatavi uzklausīt arī mani*. Pirmkārt, ar tīru sirdsapziņu varu viennozīmīgi apgalvot: nekad neesmu ne sitis vai kā citādi fiziski aizskāris ne savu sievu, ne kādu citu sievieti.
Lasīt visu...

21

Nav jūtama krietna, kārtīga saimnieka roka

Foto2017. gada pašvaldību vēlēšanās Smiltenes novadā no 66 kandidātiem četros partiju sarakstos tikai 7 kandidāti bija partiju biedri. Rezultātā deputātu vietu vairākumu 9 no 15 Smiltenes novada domē ieguva Nacionālās apvienības (NA) saraksts, no kura nebija ievēlēts neviens NA biedrs. Tā par Smiltenes novada mēru kļuva bezpartejiskais Gints Kukainis un kopā ar astoņiem bezpartejiskiem deputātiem faktiski vadīja novadu līdz brīdim, kad 2019. gada 2. septembrī bijušais izpilddirektors Kārlis Lapiņš pieņēma Latvijas Reģionu apvienības/Vidzemes partijas (LRA) saraksta deputāta mandātu un lielā vienprātībā tika ievēlēts par domes priekšsēdētāja vietnieku.
Lasīt visu...

21

Rīdziniekiem ir dota iespēja balsot jebkurā novadā, kur viņiem pieder kāds īpašums

FotoPieaugot spriedzei Facebook diskusijās un zīlējot nākotni kafijas biezumos, prognozējot, ko atļaus, ko neatļaus un vai vispār atļaus, der atcerēties - nav neviena, kas var kaut ko aizliegt vai atļaut demokrātiskā sabiedrībā, tikai un vienīgi mēs paši.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kārtība caur haosu - kā uzbūvēt jau sabrukšanai nolemtu torni?

Laikus brīdinu, ka teksts satur vairākus okultisma terminus un, iespējams, var aizskart kāda reliģiskās jūtas, bet...

Foto

Kāpēc potēšana Latvijā, visticamāk, nespēs uzveikt Ķīnas vīrusu

Kopš gada sākuma uzkrājies gana pieredzes, lai kopā ar iepriekš zināmiem apstākļiem varētu atzīt, ka potēšana Latvijā, visticamāk,...

Foto

Krimināllikumā virza apdraudējumu vārda brīvībai

Partiju apvienība “Attīstībai/Par” sadarbībā ar partiju “Progresīvie” iniciējuši diskriminējošus grozījumus Krimināllikumā, kas pāri citām sabiedrības grupām īpaši izcels tā dēvēto LGBT...

Foto

Atbilde Kasīklim par 9. maiju

Cienījamais Kasīklis kārtējo reizi nolēma parādīt, ka viņš ir gudrāks par visiem citiem, un padalījās ar virkni savu uzskatu par 9. maija svinēšanu Latvijā....

Foto

Kad kapelmeistars un dziesmu svētku biļešu tirgotāja nozīmē injekciju ar plakātiem, avīzēm vai reklāmas rullīšiem

Vakcīnas ir medikaments, un kā katram medikamentam arī vakcīnai ir konkrēta...

Foto

Veselības aprūpes iestāžu funkcionāru atklātā vēstule Latvijas Republikas Saeimai un Ministru kabinetam

Mēs, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Bērnu klīniskās...

Foto

9.maijs - Lielā lūzera diena

Ko tad īstam krievu imperiālistam 9.maijā vajadzētu pieminēt - Pirra uzvaru “Lielajā Tēvijas karā” vai murgaino Pasaules revolūciju?...

Foto

Tiesībsargs ignorē acīmredzamu civiltiesību pārkāpumu: jaunais īres likums apzināti atņem iegūtās īres tiesības

Ja nelasījāt LR Tiesībsarga paskaidrojumus par jauno īres likumu, tos varat izlasīt ŠEIT. Kā...

Foto

Homofobu naidam jāpieliek punkts: grupveida izvarošanas upuru ķengātāja atklātā vēstule Latvijas augstākajām amatpersonām

Pēdējo dienu notikumi Latvijā, kad dzīvību zaudēja puisis (Normunds Kindzulis), ir skaidri pausta...

Foto

Plānoju atsākt regulāru raidījumu vadīšanu, tāpēc iebilstu pret ierobežojumiem saistībā ar masku lietošanu raidījumos

Nu jau vairākus mēnešus Latvijā ir spēkā ierobežojums televīzijas un radio raidījumu...

Foto

Es varētu no ordeņa atteikties, jo stāvu pāri šādām lietām. Bet neatteikšos vis

Aprīļa pēdējā diena pārsteidza ar ziņu, ka esmu iekļauts ar Triju Zvaigžņu ordeņiem apbalvoto...

Foto

Levita - Ēlertes branža

Es iedomājos situāciju - eju pa ielu ar savu suņuku... pavasarīgs gaiss, putniņi čivina un galvā pozitīvas domas raisās. Vienvārdsakot, labs noskaņojums!...

Foto

Atjaunosim līdzsvaru sevī un sabiedrībā

1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē. Šodien aprit 31 gads, kopš...

Foto

Šajās pareizticīgo Lieldienās es esmu sapratis: tautai ir jādod skaidras instrukcijas

2018.gada maijā es atteicos no turīga advokāta dzīves. Tas bija mans personīgs lēmums. Es nolēmu...

Foto

Kā uzveikt sērgu: valsts amatpersonām minimālo algu līdz uzveikšanai

Nu jau gads un trīs mēneši Ķīnas vīrusa, bet vēl nav bijis brīža, kad Latvijas veselības polītikas noteicēji būtu...

Foto

NEPLP: ja divas lesbietes skūpstās, tas NAV seksuāls saturs

Lūk, šāda atbilde no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) par Samantas Tīnas un LTV1 demonstrēto videoklipu. Īsumā:...

Foto

Tautas balss - Dieva balss

Šo devīzi bieži citēja mans šefs Guntis Melderis tajos nicinātajos padomju laikos, ja tauta domāja citādi, pretēji valdes vai viņa paustajam...

Foto

Brīnišķais kovidlaiks

Šis brīnišķais "kovidlaiks"! Nu jau ir tā, ka nevar uzrakstīt pat pāris vārdus, tiem neveltījot atsevišķus komentārus un nepaskaidrojot vēstījuma domu sīkāk - tik...

Foto

Mēs apbalvojam pareizus un noderīgus žurnālistus par izcilu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē

Sagaidot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu, augstākie Latvijas valsts...

Foto

Ar likumu atļautie miesas bojājumi vai pat nonāvēšanas?

Viena no profesijām, kuras galvenais uzdevums ir glābt cilvēku dzīvību vai palīdzēt uzlabot veselības stāvokli, ir ārsti, taču...

Foto

Atklāta vēstule iekšlietu ministram, ģenerālprokuroram, Valsts policijas priekšniekam

Tukuma novadu un visu Latviju 23.aprīlī pāršalca ziņa par šausminošo notikumu Tukumā, kurā smagus apdegumus guva divas personas....

Foto

Manas domas par to, kas notika Tukumā

Policijas pārstāvis TV ziņās gan teica, ka varbūt tas nebija noziedzīgs nodarījums. Lai izmeklēšanai sekmējas noskaidrot patiesību, taču man...

Foto

Par likuma “Grozījumi Augstskolu likumā” izsludināšanu, neraugoties uz tā būtiskajiem trūkumiem

Satversmes tiesa ar 2020. gada 11. jūnija spriedumu atzina Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu...

Foto

Jūs, „kautrīgie” geji un lesbietes, ar savu klusēšanu esat palīdzējuši radīt vidi, kurā vienu geju var aizdedzināt

Labdien visapkārt! Kā visiem labi klājas šajā pirmdienā? Nupat,...

Foto

Briesmīgi un necilvēcīgi ir pelnīt politiskos punktus uz noziegumu rēķina, rezultātā šķeļot sabiedrību un sējot naidu

Noziegums Tukumā ir briesmīgs un necilvēcīgs, policijai ir jāveic izmeklēšana,...

Foto

Kas un kā varētu palīdzēt Tieslietu ministrijas administrācijai tās radītās likumdošanas karikatūras un anomāliju novēršanai

Tieslietu ministrija (TM) apgalvo, ka esot “jānorāda uz vēsturiskajiem dalītā īpašuma...

Foto

Mums ir jādzīvo, nevis jāgaida, kad vīruss dosies uz Marsu

Skatos uz mūsu 100 onkuliņu un tantīšu haotiskajiem mēģinājumiem ko sakārtot... un rodas sajūta ka nevienam...

Foto

Vai apzināta diskriminācija un segregācija nolūkā pakļaut vairākumu mazākuma perversajām interesēm?

Jurijs Perevoščikovs portālā Apollo: "Laika periodā no 28.decembra līdz 15.aprīlim atklāti kopumā 73 400 Covid-19...

Foto

„Aunu un klaunu” vienošanās par sadarbību ekonomikas un zemkopības attīstībai

Pandēmijas iespaids uz tautsaimniecību šodien ir viens no valsts attīstības centrālajiem jautājumiem. Krīzes rada ne tikai...

Foto

Kas pašlaik notiek VID?

Šodien parunāsim par Valsts ieņēmumu dienestu (VID), - kas tur pašlaik notiek Ar 2021.gadu nodokļu nomaksai ir izveidots vienotais konts. Liekas, ka...

Foto

Ko mums māca „Thalidomide” pandēmija

20.gadsimta otrajā pusē daudzās valstīs zāļu ağentūras reğistrēja brīnumainas zāles Thalidomide, kas palīdzēja daudzām saslimšanām, t.sk., grūtniecēm noņēma nepatīkamās sajūtas. Zāles raksturoja ar...

Foto

Mums ir izvēle

TV 24 Preses kluba raidījumā Edijs Klaišis, jauniešu radošo centru "OPEN" vadītājs, teica: „Man nav izvēles, ja es gribu strādāt ar bērniem, man būs jāvakcinējas...”...

Foto

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir divi (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir  (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi....

Foto

Par vakcināciju, čipošanu, kristietību, islāmu, Bībeli, Austrumiem un “Zvēra zīmi”

Kādreiz biju visai dziļi iesaistījies kristietībā. Tik dziļi un patiesi, ka draudze pat ievēlēja par mācītāju....

Foto

Problēma ir tajos, kuri neatstāj policistiem citu izvēli kā strādāt par braukšanas instruktoriem

Šonedēļ nogalināja vienu no mums. Nogalināja nekaunīgi, nošaujot gaišā dienas laikā blīvi apdzīvotā...

Foto

Kāpēc mums visiem jāsatraucas par Bezzubova slepkavību

Futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība Rīgā gaišā dienas laikā papildina sarakstu ar daudzām skandalozām pasūtījuma slepkavībām, kas notikušas mūsu...

Foto

Mans vīrišķais testosterons ir sajūtams stipri tālāk par valstī noteikto divu metru distanci

Šis ieraksts adresēts maniem nelabvēļiem. Es ar gandarījumu vēroju Jūs, kā Jums nesanāk....

Foto

Lai izvērtētu raidījumu „Aizliegtais paņēmiens”, mēs no nodokļu maksātāju naudas samaksājām pat advokātu birojam

Latvijas Televīzijas Satura padome izvērtējusi 29.marta raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", kura tēma bija...

Foto

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo:...

Foto

Nacionālais jautājums

Kas tas ir, kas saucās dzīve? Vēders, galva, kājas, brīve? Var jau būt, ka, kādu krāpjot, Arī sevi apzogam, Cik tad ir to tīro...

Foto

Ne dienas bez jaunumiem. Par daudz cietušo suni Ārčiju, protams

Tātad Pārtikas un veterinārais dienests nupat nāca klajā ar šķietami priecīgu vēsti. Ārčija bijušajam spīdzinātājam uzlikts...

Foto

Tas viss ir jāmaina līdz pamatiem

Valsts, kurā Satversmes tiesa neievēro pamatdokumentu - Satversmi, bet Eiropas rekomendācijas....