Kā Latvijā Stukāna vadībā prokuratūra tiek vājināta cīņā ar naudas atmazgāšanu
Latvijas Jurisprudences speciālistu un ekspertu asociācija05.06.2023.
Komentāri (8)
Iesaki rakstu: 
Pirms trim gadiem Latvija izvairījās no finansiālas katastrofas, kad tika izņemta no tā saucamā pelēkā saraksta - valstu saraksta, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā. Tas bija iespējams, pateicoties ātrajiem un efektīvajiem pasākumiem, ko veica valsts iestādes un finanšu sektors. Taču tagad šķiet, ka šis veiksmes stāsts ir apdraudēts. Prokuratūra, kas ir atbildīga par naudas atmazgāšanas krimināllietu vajāšanu, ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas, kas var samazināt tās spēju cīnīties pret šo noziedzīgo darbību.
Kas ir mainījies prokuratūrā?
No šī gada sākuma Organizētās noziedzības un specializēto lietu prokuratūras prokurori, kas bija pieredzējuši cīņā ar naudas atmazgāšanu, vairs nesaņems jaunas šādas lietas. Viņi tiks pievienoti Rīgas apgabala prokuratūrai un nodarbosies tikai ar savu veco lietu pabeigšanu un zemāka līmeņa prokuroru konsultēšanu. Jaunas naudas atmazgāšanas lietas tagad nonāks pie pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu prokuroriem jeb rajonu prokuroriem.
Kas ir problēma?
Problēma ir tajā, ka naudas atmazgāšanas lietas ir ļoti sarežģītas un prasa augstu profesionalitāti un specializētas zināšanas. Ir runa par milzīgiem naudas apjomiem, kas noplūdināti caur dažādiem juridiskiem veidiem un starptautiskiem kanāliem. Šo lietu izmeklēšana prasa sadarbību ar citu valstu iestādēm un datu bāzēm. Te ir runa arī par augstu risku saistībā ar iespējamu korupciju un ietekmēšanu no noziedznieku puses.
Tie prokurori, kas līdz šim nodarbojās ar šo lietu vajāšanu, bija izveidojuši labas attiecības ar Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) un citiem partneriem. Viņi bija apguvuši nepieciešamās prasmes un metodes, lai efektīvi izmeklētu un apsūdzētu naudas atmazgāšanas noziedzniekus. Viņi bija ieguvuši pieredzi un uzticību no starptautiskajiem partneriem un novērtētājiem. Viņi bija daļa no veiksmes stāsta, ar ko Latvija lepojās 2019. un 2020. gadā.
Kādas ir sekas?
Sekas ir tādas, ka prokuratūra zaudē savus labākos speciālistus naudas atmazgāšanas jomā. Jaunas lietas nonāks pie prokuroriem, kas nav tik pieredzējuši un sagatavoti šim darbam. Tas var ietekmēt lietu kvalitāti un rezultātus. Tas var arī radīt aizdomas par prokuratūras neatkarību un godīgumu. Tas var apdraudēt Latvijas reputāciju un uzticamību starptautiskajā līmenī.
Kas ir atbildīgs?
Atbildīgs par šo situāciju ir ģenerālprokurors Juris Stukāns, kas veica prokuratūras reorganizāciju. Viņš ir apstrīdams un pretrunīgs cilvēks, kas ir saistīts ar dažiem skandāliem un aizdomīgiem lēmumiem. Viņš, spriežot pēc viņa izteikumiem presē par smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga ļoti ilgstošo krimināllietu, ir arī ciešs sabiedrotais oligarham Aivaram Lembergam, kas tagad, pēc Latvijas valsts prezidenta vēlēšanām, caur ar savu partiju “Zaļo un zemnieku savienība” var atgriezties un ietekmēt jauno valdību. Daži uzskata, ka Stukāns ir Lemberga rotaļlieta, kas cenšas vājināt prokuratūru un aizsargāt savu kungu no tiesas.
Ko darīt?
Ir nepieciešams rast veidus, kā stiprināt prokuratūras spējas un neatkarību cīņā ar naudas atmazgāšanu. Ir nepieciešams nodrošināt, ka pieredzējušie prokurori var turpināt strādāt pie šo lietu vajāšanas un paaugstināt savu kvalifikāciju. Ir nepieciešams palielināt prokuratūras resursus un sadarbību ar citu iestādēm. Ir nepieciešams uzraudzīt Stukāna darbību un novērst iespējamu korupciju un ietekmēšanu.
Latvija gatavojas jaunam “Moneyval” vērtējumam, kas turpina veikt uzraudzību par notiekošo Latvijā – tās būs ugunskristības tiesu un tiesībsargājošo iestāžu darbam. “Moneyval” ir Eiropas Padomes ekspertu komiteja, kas novērtē valstu spēju novērst un apkopot naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu. Latvija ir šīs komitejas asociētais biedrs, un tās darbību regulāri pārbauda. Ja “Moneyval” konstatēs, ka Latvija nav pilnībā un efektīvi īstenojusi FATF standartus un ieteikumus, tā var ieteikt FATF iekļaut Latviju pelēkajā sarakstā. Tas nozīmētu finansiālas sankcijas un reputācijas zaudējumus Latvijai.
Tāpēc ir svarīgi, lai Latvija parādītu savu apņemšanos un progresu cīņā ar naudas atmazgāšanu. Ir svarīgi, lai prokuratūra varētu pierādīt savu spēju saukt pie atbildības naudas atmazgāšanas noziedzniekus un konfiscēt viņu nelikumīgos līdzekļus. Ir svarīgi, lai prokuratūra būtu neatkarīga un godīga, neļaujot sevi ietekmēt vai koriģēt no ārpuses.
Latvija nevar atļauties atkrist no saviem sasniegumiem un zaudēt savu uzticamību starptautiskajai sabiedrībai. Latvijai ir jāturpina cīnīties ar naudas atmazgāšanu kā ar vienu no lielākajiem draudiem savai drošībai un labklājībai. Latvijai ir jāaizstāv savas demokrātiskās vērtības un tiesiskums pret tiem, kas cenšas tos graut.
Atgādinām dažus gadījumus, kad Latvijā ir bijušas problēmas ar naudas atmazgāšanas noziedznieku saukšanu pie atbildības.
Piemēram.
2019.gadā OECD ziņoja, ka Latvijā bija tikai viena krimināllieta par ārvalstu amatpersonu kukuļošanu un ka tā bija slēgta bez apsūdzības1. OECD arī norādīja uz vairākiem gadījumiem, kad Latvijas bankas vai citi juridiskie subjekti tika izmantoti kā starpnieki naudas atmazgāšanai saistībā ar ārvalstu kukuļošanas skandāliem, bet Latvijas iestādes neveica pietiekamu izmeklēšanu vai sadarbību ar citu valstu iestādēm.
2020.gadā Eiropas Komisija ziņoja, ka Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) bija piemērojusi nepietiekamas sankcijas bankām par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas noteikumu pārkāpumiem2. Eiropas Komisija arī norādīja uz nepilnībām FKTK darbībā un uzraudzībā, kas varētu ietekmēt tās neatkarību un efektivitāti.
2021.gadā Latvijas Radio ziņoja, ka prokuratūra ir slēgusi divas no trim lietām, kurās Latvijas bankas vai citi juridiskie subjekti tika izmantoti kā starpnieki naudas atmazgāšanai saistībā ar ārvalstu kukuļošanas skandāliem.
Prokuratūra pamatoja savu lēmumu ar to, ka nav pierādījumu par noziedzīgu nodomu vai darbību no Latvijas puses. Šie lēmumi ir izraisījuši kritiku no bijušajiem prokuroriem un ekspertiem, kas apgalvo, ka prokuratūra ir zaudējusi savu apņemšanos un spējas cīnīties pret naudas atmazgāšanu.
Arī 2022.gadā un šogad Latvijas Republikā ģenerālprokurora Jura Stukāna vadītās prokuratūras un Jēkaba Straumes vadītā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbības rezultātā ir izbeigtas vairākas skandalozas un skaļas lietas, kas izsauc sašutumu, ņemot vērā, ka pierādījumus bija palīdzējuši dabūt arī mūsu NATO sabiedrotās Amerikas Savienoto Valstu specdienesti cīņā ar organizēto noziedzību, korupciju, naudas atmazgāšanu, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu un citiem smagiem noziegumiem.
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
