Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Zviedru baņķieru ciniskais un alkatīgais pragmatisms Latviju noveda uz sabrukuma robežas 2008. gadā. Ir pamats uzskatīt, ka zviedru kapitāls ir līdzvainīgs pie tā, ka simtiem tūkstošu cilvēku palika bez darba, tika iedzīti parādos, bija spiesti pamest ģimenes, lai dotos uz ārzemēm kalpot vēderam. (…)

Zviedru bankas, rīkojoties kā jau tas rietumu kapitālam ierasts — agresīvi un brutāli, pārplūdināja Latvijas ekonomiku ar lētiem un viegli pieejamiem kredītiem. Valstī uzreiz uzliesmoja inflācija. Latvijā vairākus gadus pēc kārtas bija augstākais inflācijas līmenis Eiropā. Tas zviedrus nemaz nemulsināja — viņi tikai turpināja šo kredītu spiedienu. Zviedru baņķieri, izmantojot nesakārtoto likumdošanu, mākslīgi dzina augšā nekustamo īpašumu cenas, labi apzinoties, ka tas vēl vairāk karsē ekonomiku. Viņiem tas bija izdevīgi — jo augstākas nekustamo īpašumu cenas, jo lielākus kredītus varēja izsniegt. Turklāt viņi tīši pievēra acis un sadarbojās ar nodokļu krāpniekiem. Zviedru bankas mierīgi izsniedza kredītus cilvēkiem, pamatojoties uz it kā faktiskajiem ienākumiem, kas patiesībā bija neoficiālie ienākumi, par kuriem nav maksāti nodokļi. Var tikai minēt, kāpēc viņi deva naudu šai riska grupai, kas bezdarba gadījumā vispār paliek bez jebkādiem ienākumiem un iespējām atdot kredītus.

– Varbūt zviedru baņķieri paši kļūdījās, eiforijā kārtīgi neapdomājoties, ko dara, – prātojam.

– Absolūtas muļķības!

– Viņi ļoti labi zināja, ko un kāpēc dara. Zviedru banku vadībā ir pieredzējuši finansisti ar lieliskām izglītībām, viņi lieliski saprata notiekošo un precīzi bija izskaitļojuši tā sekas. Viņi skaidri redzēja, ka Latvija strauji virzās uz finanšu katastrofas pusi. Visi indikatori par to liecināja — milzīgā inflācija, augstais ēnu ekonomikas īpatsvars, nekustamo īpašumu cenu burbulis, milzīgais uz patēriņu balstītais tekošā konta deficīts.

– Kas tas tāds?

– Tekošā konta deficīts nozīmē, ka Latvijas valsts tirdzniecības bilance ir negatīva — valsts vairāk nopērk nekā pārdod uz ārzemēm.

Citiem vārdiem, tērē vairāk nekā nopelna. Uz patēriņu balstītais tekošā konta deficīts ir briesmīga lieta — tas nozīmē, ka tiek pirktas nevis valsts ekonomikas attīstībai vajadzīgas lietas, bet visādi patēriņa mēsli. Latvijā radās tieši šāda situācija. Zviedri to redzēja, bet turpināja gāzt iekšā lētos kredītus un karsēt ekonomiku, zinot, ka drīz viss uzsprāgs. Ja viņi apgalvo, ka nav to zinājuši, tie ir kārtējie meli, tas skaidrs jebkuram ekonomikas studentam.

Visticamāk, viņiem bija kādi tālāki plāni, kas liek domāt, ka šī finanšu katastrofa patiesībā bija apzināti izraisīta.

– Skaidrs. Bet kāpēc mēs tik mierīgi ļāvāmies? Tas nozīmē, ka savā ziņā paši vien esam vainīgi.

– Protams, ka Latvija ir pa daļai vainīga. Valdošā elite uzvedās bezatbildīgi, nepievēršot uzmanību briesmu signāliem. Atkal var tikai minēt — kāpēc? Visdrīzāk — banku un nekustamo īpašumu lobiju dēļ. Elite līdz ar zviedriem bija ieslīgusi galējā alkatībā. Jebkurā gadījumā tā bija vājprātīga dzīšanās pēc peļņas, ignorējot gaidāmo katastrofu.

– Skaidrs, biznesmeņi ir bijuši alkatīgi visur un vienmēr, bet kādā sakarā tas jokainais jēdziens “pedofilie kapitālisti”? – nesapratu.

– Padomā pats, Latvijas sabiedrība kapitālisma pasaulē uzskatāma par briedumu nesasniegušu bērnu. Tai trūkst gan zināšanu, gan pieredzes, kas pateiktu priekšā, kā pareizi rīkoties, gan dabisko aizsargmehānismu, kādi izveidojas tikai apzinātā vecumā. Latvija tāpat kā tīnis ilgojas pēc vieglas dzīves, skaistām mantām un spožiem niekiem. Tajā pašā laikā tā ir vēl nenoturīga pret dažādiem kārdinājumiem. Būtībā Latvija ir kā jauna, nenobriedusi meitene, kas mēģina iedzīvoties skarbajā kapitālisma pasaulē, — gan naiva, gan nekritiski kāra pēc naudas un spīguļiem. Bet te uzrodas zviedru baņķieru kungi un ar saldiem smaidiem, bieziem makiem un rafinētu biznesa dendiju manierēm dodas piesmiet jauno valsti un sabiedrību.

Piesmiet - tas ir precīzs un godīgs apzīmējums. Tieši tā arī bija un nav, ko liekuļot. Lai laupītu sabiedrībai pēdējās pretošanās spējas, uzbrukumā tika sūtītas rūdītas PR kompānijas, tika algoti un uzpirkti lobiji, sabiedrības “domu līderi” un visādi eksperti. Tas viss — lai piespiestu ļaudis kreditēties, kreditēties un tad vēl pārkreditēties. Padomā pats — vai cilvēks spēj pretoties mārketinga profesionāļu armijām, publiskām autoritātēm un starptautiskām reitingu aģentūrām? Visi rādītāji taču liecināja, ka IKP strauji kāpj, algas turpina palielināties un kapitālisma solītā paradīze zemes virsū ir atnākusi.

Taču cilvēki neredzēja to, ko redzēja un apzinājās zviedru baņķieri — IKP pieaugums bija fiktīvs, un to lielākoties veidoja kredītu masas apgrozījums. Cilvēki naivi ļāvās banku kārdinājumiem, līdz kādu rītu atmodās un saprata, ka ir nežēlīgi piesmieti. Uzsprāgstot pārkarsētajai ekonomikai, cietuši ne tikai kredītņēmēji, bet būtībā ikkatrs Latvijas iedzīvotājs.

– Godīgi sakot, es nesaprotu, kāda jēga bankām bija uzspiest kredītus, zinot, ka liela daļa no klientiem drīz būs maksātnespējīgi?

– Es no sākuma nesaredzēju zviedru baņķieru rīcības jēgu. Tomēr tajā brīdī, kad Swedbank tika pasludināta par lielāko Latvijas komercbanku, viss tapa skaidrs.

Pirmkārt, ārkārtīgi daudz cilvēku kļuva atkarīgi no zviedru bankām. Otrkārt, šīs bankas ieguva kontroli gan pār milzīgu nekustamo īpašumu daudzumu, gan arī pār biznesu. Vēl trakāk — arī Latvijas valdība, nespējot sabalansēt budžetu, kļuva atkarīga no starptautiskajiem aizdevējiem. Rīga allaž bijusi aktīvāka un rosīgāka pilsēta nekā Stokholma. Loģiski, ka Rīga vienmēr bijusi Stokholmas konkurente, bet šobrīd zviedri ar savu agresīvo rīcību panākuši, ka Latvijas attīstība strupceļā iedzītās ekonomikas dēļ atmesta atpakaļ par vairākiem gadiem, turklāt zviedri nu lielā mērā kontrolē šo nozīmīgo tranzīta krustpunktu, kāda ir Rīga un visa Latvija. Būtībā Latvijas valsts un tās sabiedrība ir nospiesta uz ceļiem viņu priekšā.

Vairākus gadus visi resursi un enerģija tika neapdomīgi gāzti nekustamā īpašuma projektos, kas laupīja iespēju normāli attīstīties ekonomikai. Līdz ar to valstī vairākus gadus bija ārkārtīgi maz darbavietu un, saprotams, arī viens no augstākajiem bezdarba rādītājiem Eiropā. Skarbo budžeta taupīšanas pasākumu dēļ visvairāk cieta bērni, pensionāri, skolotāji, policisti — neatkarīgi no tā, bija viņiem kaut kāda saistība ar “burbuli” vai nebija.

Un ko zviedri šajā sakarā? Swedbank boss reiz pateica: “Atvainojiet.” Es teiktu citādi — atvainojiet, bet vai šeit īstenībā nav runa par valsts un visas sabiedrības izdrāšanu?

– Bet dzirdēts, ka pašas bankas ar cieta, ka viņiem bija zaudējumi?

– Bankas cieš? Izstāsti — kā! Vakaros raud spilvenā? Nezina, kā bērniem skolā samaksāt par pusdienām? Varbūt dažs svensonu bankas menedžeris lieku reizi neizbrauc ar jahtu, cits reiz retāk brauc uz kalniem paslēpot. Iespējams, kāds rūgti raud, ka no miljardiera pārvērties par miljonāru. Ja bankās kāds cieš, tad tie ir vienkāršie darbinieki, no kuriem liela daļa ir agrākie kredītspeciālisti. Paveikuši savu nepateicīgo darbu, viņi ir izmesti uz ielas un pārtiek no Latvijas valsts lielā sociālā budžeta. Palikušie spiesti samierināties ar dramatiskiem algas samazinājumiem. Bet lielajiem svensonu menedžeriem no tā ne silts, ne auksts. Visi tie stāsti par banku ciešanām un zaudējumiem ir kārtējais apliecinājums viņu liekulībai.

Pajautā, vai kāds no tiem, kuri piedalījās Latvijas ekonomikas pārkarsēšanā, zina, ko nozīmē, kā ir, kad nav naudas, par ko bērnam nopirkt maizi, kad jāatdod ģimenes mājoklis un jāsāk mētāties pa kaut kādiem lētiem īres ūķiem? Vai kāds no šiem smalkajiem kungiem zina, kā tas ir, kad tuvs draugs grimst melnā depresijā, jo zaudējis visu, ieskaitot pašcieņu un veselību?

– Tomēr arī Latvijai jāuzņemas sava vaina par notikušo, – piezīmēju.

– Tieši tā, sasodīts, Latvijā uzņemas savu vainu un raudādama maksās par visu. Pat neraugoties uz to, ka šajos banku orģiju gados galvenais banku uzraugs, kuram valsts un sabiedrība bija uzticējusi uzraudzīt banku godaprātu, bija kāds Uldis Cērps. “Baltā apkaklīte”, kurš, pirms ieņemt finanšu tirgu uzrauga posteni, ilgus gadus izglītojies Zviedrijā. Tieši pirms burbuļa pārsprāgšanas viņš laicīgi pameta šo amatu, lai veikli noslēptos tajā pašā Zviedrijā, kādā finanšu iestādē.

Sakritība? Protams, ka nē — zviedri acīmredzot novērtējuši viņa veikumu.

* Fragments no 2010. gada grāmatas “Latvieši ir visur.”

P.S. 2019. gadā Uldis Cērps ir atgriezies no Zviedrijas un gatavojas kļūt par jauno Latvijas Bankas prezidentu. Ar būtisku ietekmi kopējā banku sistēmā. Neskatoties uz to, ka viņš nav stājies tiesas priekšā par smagajiem valsts satricinājumiem 2008. gadā ar katastrofālām sekām valsts attīstībai.

Novērtē šo rakstu:

297
23

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Mūsu svēts pienākums ir visā Latvijā stāstīt par to, ka korupcija ir noziegums ar upuriem

FotoNo brīža, kad jaunie konservatīvie pirmo reizi tika ievēlēti Rīgas domē, mēs ar aktīvu rīcību atmaskojām tās kleptokrātisko režīmu, tādējādi izdarot politisku spiedienu uz atbildīgajām iestādēm un amatpersonām. Šī neatlaidīgā darbība nu ir rezultējusies ar korupcijas sagrauztās un rīcībnespējīgās Rīgas domes atlaišanu.
Lasīt visu...

21

Kliķe jau aizgūtnēm pārraksta neseno Latvijas vēsturi, bet kliķes propagandisti steidz nostiprināt melus

FotoNeesmu PBK TV kanāla cienītājs, ne arī īpaši skatos kādus citus TV kanālus, kas ir krievu valodā, izņemot izklaides kanālus un raidījumus. Tomēr atsevišķos brīžos, kad runa ir par notikumiem pasaulē, zinot, ka mūs, Latvijas iedzīvotājus, baro ar vienveidīgu propagandu, paskatos arī Krievijas TV kanālus. Arī tos, kurus slēdza, reizēm skatījos.
Lasīt visu...

12

Prognoze: pirmo koronavīrusa slimnieku Latvijā atklās līdz 18. marta 10.55

FotoZīmīga diena šodien: mēnesis, kopš sapratu, ka koronavīruss nav kaut kāda citāda gripa vai tālu zemju slimība, bet gan bīstama, lipīga un nāvīga sērga, kas apdraud arī Latviju. Notikums, kas lika man saprast stāvokļa nopietnību, bija priekš mēneša, 23. janvārī ieviestā Uhaņas blokāde: 11 miljonu iedzīvotāju pilsētas izolēšana. Saistībā ar apaļu mēnesi varētu dalīties trīs ierakstos par vīrusu. Šis ir pirmais.
Lasīt visu...

12

Pierādīšu, ka lūšu šāvējiem patiesībā vispār nav argumentu

FotoTātad, ko saka lūšu šāvēji. 1. Nemaisies, kur neko nesaproti (agresīva pozīcija, kas ne ar ko nav pamatota). 2. Mums viss jākontrolē, jo apēd stirnas (pirmšķietami apspriežams arguments). 3. Vilki nāk mājās un plosa mājdzīvniekus (klaja demagoģija, jo runa taču nav par vilkiem).
Lasīt visu...

21

Pārmetumi un rīcība

FotoIr diezgan dīvaini pēkšņi saprast, ka tie cilvēki, kuri Atmodas laikā bija kopā ar tautu, bija tautas sirdsapziņa, šobrīd ir nostājušies pret tautu. Toreiz viņi bija tikpat nabagi kā mēs, visi citi, šobrīd liela daļa no viņiem ir ļoti pārtikuši, pat miljonāri un aktīvi pauž Tautu pazemojošus un noniecinošus uzskatus.
Lasīt visu...

21

Valsts

FotoBieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga utt.
Lasīt visu...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Blēžu un zagļu valsts

Raksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka...

Foto

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

Laikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti...

Foto

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

Iesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu...

Foto

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA?...

Foto

Leksiskās debilitātes praktiķi

Latvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa....

Foto

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

Šī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29...

Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...