Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Zviedru baņķieru ciniskais un alkatīgais pragmatisms Latviju noveda uz sabrukuma robežas 2008. gadā. Ir pamats uzskatīt, ka zviedru kapitāls ir līdzvainīgs pie tā, ka simtiem tūkstošu cilvēku palika bez darba, tika iedzīti parādos, bija spiesti pamest ģimenes, lai dotos uz ārzemēm kalpot vēderam. (…)

Zviedru bankas, rīkojoties kā jau tas rietumu kapitālam ierasts — agresīvi un brutāli, pārplūdināja Latvijas ekonomiku ar lētiem un viegli pieejamiem kredītiem. Valstī uzreiz uzliesmoja inflācija. Latvijā vairākus gadus pēc kārtas bija augstākais inflācijas līmenis Eiropā. Tas zviedrus nemaz nemulsināja — viņi tikai turpināja šo kredītu spiedienu. Zviedru baņķieri, izmantojot nesakārtoto likumdošanu, mākslīgi dzina augšā nekustamo īpašumu cenas, labi apzinoties, ka tas vēl vairāk karsē ekonomiku. Viņiem tas bija izdevīgi — jo augstākas nekustamo īpašumu cenas, jo lielākus kredītus varēja izsniegt. Turklāt viņi tīši pievēra acis un sadarbojās ar nodokļu krāpniekiem. Zviedru bankas mierīgi izsniedza kredītus cilvēkiem, pamatojoties uz it kā faktiskajiem ienākumiem, kas patiesībā bija neoficiālie ienākumi, par kuriem nav maksāti nodokļi. Var tikai minēt, kāpēc viņi deva naudu šai riska grupai, kas bezdarba gadījumā vispār paliek bez jebkādiem ienākumiem un iespējām atdot kredītus.

– Varbūt zviedru baņķieri paši kļūdījās, eiforijā kārtīgi neapdomājoties, ko dara, – prātojam.

– Absolūtas muļķības!

– Viņi ļoti labi zināja, ko un kāpēc dara. Zviedru banku vadībā ir pieredzējuši finansisti ar lieliskām izglītībām, viņi lieliski saprata notiekošo un precīzi bija izskaitļojuši tā sekas. Viņi skaidri redzēja, ka Latvija strauji virzās uz finanšu katastrofas pusi. Visi indikatori par to liecināja — milzīgā inflācija, augstais ēnu ekonomikas īpatsvars, nekustamo īpašumu cenu burbulis, milzīgais uz patēriņu balstītais tekošā konta deficīts.

– Kas tas tāds?

– Tekošā konta deficīts nozīmē, ka Latvijas valsts tirdzniecības bilance ir negatīva — valsts vairāk nopērk nekā pārdod uz ārzemēm.

Citiem vārdiem, tērē vairāk nekā nopelna. Uz patēriņu balstītais tekošā konta deficīts ir briesmīga lieta — tas nozīmē, ka tiek pirktas nevis valsts ekonomikas attīstībai vajadzīgas lietas, bet visādi patēriņa mēsli. Latvijā radās tieši šāda situācija. Zviedri to redzēja, bet turpināja gāzt iekšā lētos kredītus un karsēt ekonomiku, zinot, ka drīz viss uzsprāgs. Ja viņi apgalvo, ka nav to zinājuši, tie ir kārtējie meli, tas skaidrs jebkuram ekonomikas studentam.

Visticamāk, viņiem bija kādi tālāki plāni, kas liek domāt, ka šī finanšu katastrofa patiesībā bija apzināti izraisīta.

– Skaidrs. Bet kāpēc mēs tik mierīgi ļāvāmies? Tas nozīmē, ka savā ziņā paši vien esam vainīgi.

– Protams, ka Latvija ir pa daļai vainīga. Valdošā elite uzvedās bezatbildīgi, nepievēršot uzmanību briesmu signāliem. Atkal var tikai minēt — kāpēc? Visdrīzāk — banku un nekustamo īpašumu lobiju dēļ. Elite līdz ar zviedriem bija ieslīgusi galējā alkatībā. Jebkurā gadījumā tā bija vājprātīga dzīšanās pēc peļņas, ignorējot gaidāmo katastrofu.

– Skaidrs, biznesmeņi ir bijuši alkatīgi visur un vienmēr, bet kādā sakarā tas jokainais jēdziens “pedofilie kapitālisti”? – nesapratu.

– Padomā pats, Latvijas sabiedrība kapitālisma pasaulē uzskatāma par briedumu nesasniegušu bērnu. Tai trūkst gan zināšanu, gan pieredzes, kas pateiktu priekšā, kā pareizi rīkoties, gan dabisko aizsargmehānismu, kādi izveidojas tikai apzinātā vecumā. Latvija tāpat kā tīnis ilgojas pēc vieglas dzīves, skaistām mantām un spožiem niekiem. Tajā pašā laikā tā ir vēl nenoturīga pret dažādiem kārdinājumiem. Būtībā Latvija ir kā jauna, nenobriedusi meitene, kas mēģina iedzīvoties skarbajā kapitālisma pasaulē, — gan naiva, gan nekritiski kāra pēc naudas un spīguļiem. Bet te uzrodas zviedru baņķieru kungi un ar saldiem smaidiem, bieziem makiem un rafinētu biznesa dendiju manierēm dodas piesmiet jauno valsti un sabiedrību.

Piesmiet - tas ir precīzs un godīgs apzīmējums. Tieši tā arī bija un nav, ko liekuļot. Lai laupītu sabiedrībai pēdējās pretošanās spējas, uzbrukumā tika sūtītas rūdītas PR kompānijas, tika algoti un uzpirkti lobiji, sabiedrības “domu līderi” un visādi eksperti. Tas viss — lai piespiestu ļaudis kreditēties, kreditēties un tad vēl pārkreditēties. Padomā pats — vai cilvēks spēj pretoties mārketinga profesionāļu armijām, publiskām autoritātēm un starptautiskām reitingu aģentūrām? Visi rādītāji taču liecināja, ka IKP strauji kāpj, algas turpina palielināties un kapitālisma solītā paradīze zemes virsū ir atnākusi.

Taču cilvēki neredzēja to, ko redzēja un apzinājās zviedru baņķieri — IKP pieaugums bija fiktīvs, un to lielākoties veidoja kredītu masas apgrozījums. Cilvēki naivi ļāvās banku kārdinājumiem, līdz kādu rītu atmodās un saprata, ka ir nežēlīgi piesmieti. Uzsprāgstot pārkarsētajai ekonomikai, cietuši ne tikai kredītņēmēji, bet būtībā ikkatrs Latvijas iedzīvotājs.

– Godīgi sakot, es nesaprotu, kāda jēga bankām bija uzspiest kredītus, zinot, ka liela daļa no klientiem drīz būs maksātnespējīgi?

– Es no sākuma nesaredzēju zviedru baņķieru rīcības jēgu. Tomēr tajā brīdī, kad Swedbank tika pasludināta par lielāko Latvijas komercbanku, viss tapa skaidrs.

Pirmkārt, ārkārtīgi daudz cilvēku kļuva atkarīgi no zviedru bankām. Otrkārt, šīs bankas ieguva kontroli gan pār milzīgu nekustamo īpašumu daudzumu, gan arī pār biznesu. Vēl trakāk — arī Latvijas valdība, nespējot sabalansēt budžetu, kļuva atkarīga no starptautiskajiem aizdevējiem. Rīga allaž bijusi aktīvāka un rosīgāka pilsēta nekā Stokholma. Loģiski, ka Rīga vienmēr bijusi Stokholmas konkurente, bet šobrīd zviedri ar savu agresīvo rīcību panākuši, ka Latvijas attīstība strupceļā iedzītās ekonomikas dēļ atmesta atpakaļ par vairākiem gadiem, turklāt zviedri nu lielā mērā kontrolē šo nozīmīgo tranzīta krustpunktu, kāda ir Rīga un visa Latvija. Būtībā Latvijas valsts un tās sabiedrība ir nospiesta uz ceļiem viņu priekšā.

Vairākus gadus visi resursi un enerģija tika neapdomīgi gāzti nekustamā īpašuma projektos, kas laupīja iespēju normāli attīstīties ekonomikai. Līdz ar to valstī vairākus gadus bija ārkārtīgi maz darbavietu un, saprotams, arī viens no augstākajiem bezdarba rādītājiem Eiropā. Skarbo budžeta taupīšanas pasākumu dēļ visvairāk cieta bērni, pensionāri, skolotāji, policisti — neatkarīgi no tā, bija viņiem kaut kāda saistība ar “burbuli” vai nebija.

Un ko zviedri šajā sakarā? Swedbank boss reiz pateica: “Atvainojiet.” Es teiktu citādi — atvainojiet, bet vai šeit īstenībā nav runa par valsts un visas sabiedrības izdrāšanu?

– Bet dzirdēts, ka pašas bankas ar cieta, ka viņiem bija zaudējumi?

– Bankas cieš? Izstāsti — kā! Vakaros raud spilvenā? Nezina, kā bērniem skolā samaksāt par pusdienām? Varbūt dažs svensonu bankas menedžeris lieku reizi neizbrauc ar jahtu, cits reiz retāk brauc uz kalniem paslēpot. Iespējams, kāds rūgti raud, ka no miljardiera pārvērties par miljonāru. Ja bankās kāds cieš, tad tie ir vienkāršie darbinieki, no kuriem liela daļa ir agrākie kredītspeciālisti. Paveikuši savu nepateicīgo darbu, viņi ir izmesti uz ielas un pārtiek no Latvijas valsts lielā sociālā budžeta. Palikušie spiesti samierināties ar dramatiskiem algas samazinājumiem. Bet lielajiem svensonu menedžeriem no tā ne silts, ne auksts. Visi tie stāsti par banku ciešanām un zaudējumiem ir kārtējais apliecinājums viņu liekulībai.

Pajautā, vai kāds no tiem, kuri piedalījās Latvijas ekonomikas pārkarsēšanā, zina, ko nozīmē, kā ir, kad nav naudas, par ko bērnam nopirkt maizi, kad jāatdod ģimenes mājoklis un jāsāk mētāties pa kaut kādiem lētiem īres ūķiem? Vai kāds no šiem smalkajiem kungiem zina, kā tas ir, kad tuvs draugs grimst melnā depresijā, jo zaudējis visu, ieskaitot pašcieņu un veselību?

– Tomēr arī Latvijai jāuzņemas sava vaina par notikušo, – piezīmēju.

– Tieši tā, sasodīts, Latvijā uzņemas savu vainu un raudādama maksās par visu. Pat neraugoties uz to, ka šajos banku orģiju gados galvenais banku uzraugs, kuram valsts un sabiedrība bija uzticējusi uzraudzīt banku godaprātu, bija kāds Uldis Cērps. “Baltā apkaklīte”, kurš, pirms ieņemt finanšu tirgu uzrauga posteni, ilgus gadus izglītojies Zviedrijā. Tieši pirms burbuļa pārsprāgšanas viņš laicīgi pameta šo amatu, lai veikli noslēptos tajā pašā Zviedrijā, kādā finanšu iestādē.

Sakritība? Protams, ka nē — zviedri acīmredzot novērtējuši viņa veikumu.

* Fragments no 2010. gada grāmatas “Latvieši ir visur.”

P.S. 2019. gadā Uldis Cērps ir atgriezies no Zviedrijas un gatavojas kļūt par jauno Latvijas Bankas prezidentu. Ar būtisku ietekmi kopējā banku sistēmā. Neskatoties uz to, ka viņš nav stājies tiesas priekšā par smagajiem valsts satricinājumiem 2008. gadā ar katastrofālām sekām valsts attīstībai.

Novērtē šo rakstu:

298
23

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...