Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Zviedru baņķieru ciniskais un alkatīgais pragmatisms Latviju noveda uz sabrukuma robežas 2008. gadā. Ir pamats uzskatīt, ka zviedru kapitāls ir līdzvainīgs pie tā, ka simtiem tūkstošu cilvēku palika bez darba, tika iedzīti parādos, bija spiesti pamest ģimenes, lai dotos uz ārzemēm kalpot vēderam. (…)

Zviedru bankas, rīkojoties kā jau tas rietumu kapitālam ierasts — agresīvi un brutāli, pārplūdināja Latvijas ekonomiku ar lētiem un viegli pieejamiem kredītiem. Valstī uzreiz uzliesmoja inflācija. Latvijā vairākus gadus pēc kārtas bija augstākais inflācijas līmenis Eiropā. Tas zviedrus nemaz nemulsināja — viņi tikai turpināja šo kredītu spiedienu. Zviedru baņķieri, izmantojot nesakārtoto likumdošanu, mākslīgi dzina augšā nekustamo īpašumu cenas, labi apzinoties, ka tas vēl vairāk karsē ekonomiku. Viņiem tas bija izdevīgi — jo augstākas nekustamo īpašumu cenas, jo lielākus kredītus varēja izsniegt. Turklāt viņi tīši pievēra acis un sadarbojās ar nodokļu krāpniekiem. Zviedru bankas mierīgi izsniedza kredītus cilvēkiem, pamatojoties uz it kā faktiskajiem ienākumiem, kas patiesībā bija neoficiālie ienākumi, par kuriem nav maksāti nodokļi. Var tikai minēt, kāpēc viņi deva naudu šai riska grupai, kas bezdarba gadījumā vispār paliek bez jebkādiem ienākumiem un iespējām atdot kredītus.

– Varbūt zviedru baņķieri paši kļūdījās, eiforijā kārtīgi neapdomājoties, ko dara, – prātojam.

– Absolūtas muļķības!

– Viņi ļoti labi zināja, ko un kāpēc dara. Zviedru banku vadībā ir pieredzējuši finansisti ar lieliskām izglītībām, viņi lieliski saprata notiekošo un precīzi bija izskaitļojuši tā sekas. Viņi skaidri redzēja, ka Latvija strauji virzās uz finanšu katastrofas pusi. Visi indikatori par to liecināja — milzīgā inflācija, augstais ēnu ekonomikas īpatsvars, nekustamo īpašumu cenu burbulis, milzīgais uz patēriņu balstītais tekošā konta deficīts.

– Kas tas tāds?

– Tekošā konta deficīts nozīmē, ka Latvijas valsts tirdzniecības bilance ir negatīva — valsts vairāk nopērk nekā pārdod uz ārzemēm.

Citiem vārdiem, tērē vairāk nekā nopelna. Uz patēriņu balstītais tekošā konta deficīts ir briesmīga lieta — tas nozīmē, ka tiek pirktas nevis valsts ekonomikas attīstībai vajadzīgas lietas, bet visādi patēriņa mēsli. Latvijā radās tieši šāda situācija. Zviedri to redzēja, bet turpināja gāzt iekšā lētos kredītus un karsēt ekonomiku, zinot, ka drīz viss uzsprāgs. Ja viņi apgalvo, ka nav to zinājuši, tie ir kārtējie meli, tas skaidrs jebkuram ekonomikas studentam.

Visticamāk, viņiem bija kādi tālāki plāni, kas liek domāt, ka šī finanšu katastrofa patiesībā bija apzināti izraisīta.

– Skaidrs. Bet kāpēc mēs tik mierīgi ļāvāmies? Tas nozīmē, ka savā ziņā paši vien esam vainīgi.

– Protams, ka Latvija ir pa daļai vainīga. Valdošā elite uzvedās bezatbildīgi, nepievēršot uzmanību briesmu signāliem. Atkal var tikai minēt — kāpēc? Visdrīzāk — banku un nekustamo īpašumu lobiju dēļ. Elite līdz ar zviedriem bija ieslīgusi galējā alkatībā. Jebkurā gadījumā tā bija vājprātīga dzīšanās pēc peļņas, ignorējot gaidāmo katastrofu.

– Skaidrs, biznesmeņi ir bijuši alkatīgi visur un vienmēr, bet kādā sakarā tas jokainais jēdziens “pedofilie kapitālisti”? – nesapratu.

– Padomā pats, Latvijas sabiedrība kapitālisma pasaulē uzskatāma par briedumu nesasniegušu bērnu. Tai trūkst gan zināšanu, gan pieredzes, kas pateiktu priekšā, kā pareizi rīkoties, gan dabisko aizsargmehānismu, kādi izveidojas tikai apzinātā vecumā. Latvija tāpat kā tīnis ilgojas pēc vieglas dzīves, skaistām mantām un spožiem niekiem. Tajā pašā laikā tā ir vēl nenoturīga pret dažādiem kārdinājumiem. Būtībā Latvija ir kā jauna, nenobriedusi meitene, kas mēģina iedzīvoties skarbajā kapitālisma pasaulē, — gan naiva, gan nekritiski kāra pēc naudas un spīguļiem. Bet te uzrodas zviedru baņķieru kungi un ar saldiem smaidiem, bieziem makiem un rafinētu biznesa dendiju manierēm dodas piesmiet jauno valsti un sabiedrību.

Piesmiet - tas ir precīzs un godīgs apzīmējums. Tieši tā arī bija un nav, ko liekuļot. Lai laupītu sabiedrībai pēdējās pretošanās spējas, uzbrukumā tika sūtītas rūdītas PR kompānijas, tika algoti un uzpirkti lobiji, sabiedrības “domu līderi” un visādi eksperti. Tas viss — lai piespiestu ļaudis kreditēties, kreditēties un tad vēl pārkreditēties. Padomā pats — vai cilvēks spēj pretoties mārketinga profesionāļu armijām, publiskām autoritātēm un starptautiskām reitingu aģentūrām? Visi rādītāji taču liecināja, ka IKP strauji kāpj, algas turpina palielināties un kapitālisma solītā paradīze zemes virsū ir atnākusi.

Taču cilvēki neredzēja to, ko redzēja un apzinājās zviedru baņķieri — IKP pieaugums bija fiktīvs, un to lielākoties veidoja kredītu masas apgrozījums. Cilvēki naivi ļāvās banku kārdinājumiem, līdz kādu rītu atmodās un saprata, ka ir nežēlīgi piesmieti. Uzsprāgstot pārkarsētajai ekonomikai, cietuši ne tikai kredītņēmēji, bet būtībā ikkatrs Latvijas iedzīvotājs.

– Godīgi sakot, es nesaprotu, kāda jēga bankām bija uzspiest kredītus, zinot, ka liela daļa no klientiem drīz būs maksātnespējīgi?

– Es no sākuma nesaredzēju zviedru baņķieru rīcības jēgu. Tomēr tajā brīdī, kad Swedbank tika pasludināta par lielāko Latvijas komercbanku, viss tapa skaidrs.

Pirmkārt, ārkārtīgi daudz cilvēku kļuva atkarīgi no zviedru bankām. Otrkārt, šīs bankas ieguva kontroli gan pār milzīgu nekustamo īpašumu daudzumu, gan arī pār biznesu. Vēl trakāk — arī Latvijas valdība, nespējot sabalansēt budžetu, kļuva atkarīga no starptautiskajiem aizdevējiem. Rīga allaž bijusi aktīvāka un rosīgāka pilsēta nekā Stokholma. Loģiski, ka Rīga vienmēr bijusi Stokholmas konkurente, bet šobrīd zviedri ar savu agresīvo rīcību panākuši, ka Latvijas attīstība strupceļā iedzītās ekonomikas dēļ atmesta atpakaļ par vairākiem gadiem, turklāt zviedri nu lielā mērā kontrolē šo nozīmīgo tranzīta krustpunktu, kāda ir Rīga un visa Latvija. Būtībā Latvijas valsts un tās sabiedrība ir nospiesta uz ceļiem viņu priekšā.

Vairākus gadus visi resursi un enerģija tika neapdomīgi gāzti nekustamā īpašuma projektos, kas laupīja iespēju normāli attīstīties ekonomikai. Līdz ar to valstī vairākus gadus bija ārkārtīgi maz darbavietu un, saprotams, arī viens no augstākajiem bezdarba rādītājiem Eiropā. Skarbo budžeta taupīšanas pasākumu dēļ visvairāk cieta bērni, pensionāri, skolotāji, policisti — neatkarīgi no tā, bija viņiem kaut kāda saistība ar “burbuli” vai nebija.

Un ko zviedri šajā sakarā? Swedbank boss reiz pateica: “Atvainojiet.” Es teiktu citādi — atvainojiet, bet vai šeit īstenībā nav runa par valsts un visas sabiedrības izdrāšanu?

– Bet dzirdēts, ka pašas bankas ar cieta, ka viņiem bija zaudējumi?

– Bankas cieš? Izstāsti — kā! Vakaros raud spilvenā? Nezina, kā bērniem skolā samaksāt par pusdienām? Varbūt dažs svensonu bankas menedžeris lieku reizi neizbrauc ar jahtu, cits reiz retāk brauc uz kalniem paslēpot. Iespējams, kāds rūgti raud, ka no miljardiera pārvērties par miljonāru. Ja bankās kāds cieš, tad tie ir vienkāršie darbinieki, no kuriem liela daļa ir agrākie kredītspeciālisti. Paveikuši savu nepateicīgo darbu, viņi ir izmesti uz ielas un pārtiek no Latvijas valsts lielā sociālā budžeta. Palikušie spiesti samierināties ar dramatiskiem algas samazinājumiem. Bet lielajiem svensonu menedžeriem no tā ne silts, ne auksts. Visi tie stāsti par banku ciešanām un zaudējumiem ir kārtējais apliecinājums viņu liekulībai.

Pajautā, vai kāds no tiem, kuri piedalījās Latvijas ekonomikas pārkarsēšanā, zina, ko nozīmē, kā ir, kad nav naudas, par ko bērnam nopirkt maizi, kad jāatdod ģimenes mājoklis un jāsāk mētāties pa kaut kādiem lētiem īres ūķiem? Vai kāds no šiem smalkajiem kungiem zina, kā tas ir, kad tuvs draugs grimst melnā depresijā, jo zaudējis visu, ieskaitot pašcieņu un veselību?

– Tomēr arī Latvijai jāuzņemas sava vaina par notikušo, – piezīmēju.

– Tieši tā, sasodīts, Latvijā uzņemas savu vainu un raudādama maksās par visu. Pat neraugoties uz to, ka šajos banku orģiju gados galvenais banku uzraugs, kuram valsts un sabiedrība bija uzticējusi uzraudzīt banku godaprātu, bija kāds Uldis Cērps. “Baltā apkaklīte”, kurš, pirms ieņemt finanšu tirgu uzrauga posteni, ilgus gadus izglītojies Zviedrijā. Tieši pirms burbuļa pārsprāgšanas viņš laicīgi pameta šo amatu, lai veikli noslēptos tajā pašā Zviedrijā, kādā finanšu iestādē.

Sakritība? Protams, ka nē — zviedri acīmredzot novērtējuši viņa veikumu.

* Fragments no 2010. gada grāmatas “Latvieši ir visur.”

P.S. 2019. gadā Uldis Cērps ir atgriezies no Zviedrijas un gatavojas kļūt par jauno Latvijas Bankas prezidentu. Ar būtisku ietekmi kopējā banku sistēmā. Neskatoties uz to, ka viņš nav stājies tiesas priekšā par smagajiem valsts satricinājumiem 2008. gadā ar katastrofālām sekām valsts attīstībai.

Novērtē šo rakstu:

298
23

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kāpēc jums vajadzētu nobalsot par mums - Marksa mūsdienu mazbērniem

FotoLīdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Lasīt visu...

15

Vai "Konservatīvo" sīkpartijā atdzimst nacisms?

FotoŠis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Lasīt visu...

21

Nacionālisms, nacisms, fašisms, pozitīvais nacionālisms un citi "ismi"

FotoJums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
Lasīt visu...

21

Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai

FotoSatversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Tā jau ir Tautvaldība - Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi caur/ar savu pārstāvniecību vēlēšanās. Mans viedoklis – ka tas ir galvenais TAUTVALDĪBAS princips, kas realizējams vēlēšanās.
Lasīt visu...

21

“Kapteinis Amerika” aicina taupīt

FotoVadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām tautām. Latvijas vagari kā parasti skrējuši posta vezumam pa priekšu, tādēļ situācija Dievzemītē ir viena no traģiskākajām ES. Vietējai kliķei par laimi tauta Latvijā ir uz dumpjiem nolēmēta.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: ja tas mums izdevīgi, mēs izliksimies, ka atbalstām valsts aizsardzības dienestu

FotoNepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet pašsaprotama. Tamdēļ vietā ir Aizsardzības ministrijas piedāvājums sākt diskusiju par jaunu koncepciju – Valsts aizsardzības dienestu, kura ietvaros Latvijas pilsoņiem radīsies jauni, pavisam konkrēti pienākumi piedalīties valsts aizsardzībā.
Lasīt visu...

20

Esmu balsojis par partijām un politiķiem, kas ir līdzatbildīgi Latvijas izzagšanā, un atkal iešu uz vēlēšanām

FotoĻoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju dabūjis PSRS pasi, ko tajā laikā deva vien 16 gadu vecumā, un bija jādodas uz vēlēšanu iecirkni. Padomju Savienībā tā bija svētku diena, plīvoja sarkanie karogi, un es gāju izdarīt kaut ko bezjēdzīgu, jo toreiz vēlēšanas bija vien butaforija. Es to apzinājos, bet nu man bija sava pase – un es gribēju to kaut kur izmantot! Neatceros pat, par ko toreiz bija balsošana. Bet man ļoti paveicās – tās bija pirmās un pēdējās bezjēdzīgās vēlēšanas.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: es nemaz neesmu tāds hameleons un gļēvulis, kā jums izskatās, jo man ir apņēmība

FotoJūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms četriem gadiem es atbalstīju Kariņu, jo bija jānosargā valsts no populistiem. Kā komandas cilvēks es krīzē premjeru nekritizēju. Bet šobrīd mans pienākums ir runāt tieši: nedrīkst bremzēt valsti vēl četrus gadus. Ir jārīkojas daudz izlēmīgāk. Es esmu gatavs uzņemties atbildību un lūdzu jūsu atbalstu.
Lasīt visu...

21

Logs vai varnešu kolektīvās pašsaglabāšanās instinkts

FotoMums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi – gan plastikāta, gan koka, gan ar ieplīsušiem stikliem, tie mēdz būt arī kādā krāsā tonēti, gan netīri, gan miglaini. Tāpēc arī tas, ko mēs ieraugām caur savu logu, mēdz kardināli atšķirties no tā, ko caur saviem logiem redz citi, kaut patiesībā mēs lūkojamies uz vieniem un tiem pašiem priekšmetiem un aplūkojam vienas un tās pašas darbības.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jaunzemes rīcība vērtējama kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana

Ceturtdien, 15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs ir izdevis...

Foto

Nedodiet sevi apmuļkot! Sīkumains, bet ļoti bīstams

«Okupāciju noliegt? Manā skatījumā tā ir bijusi. Attaisnot Krievijas prezidenta darbību es netaisos, un tā nav man simpātiska. Neskatos...

Foto

Paskaidrojumi Plešam: nav labi, ja nepatiesu informāciju apzināti izplata tik augsta valsts amatpersona kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

[1] 2022. gada 25. augustā Daugavpils...

Foto

Inflācijas krīze – laiks, kad mērķtiecīgi izvēlēties Latvijas uzturproduktus

„Rudentiņis – bagāts vīrs,” septembrī, vācot ražu vai gādājot krājumus ziemai, teica mūsu senči. Septembris mūsdienās ir...

Foto

Kariņam aste kājstarpē - "Vienotības" premjers izrādījies Putina skolnieks

Jau vairākus mēnešus virkne mediju aicina ministru prezidentu Krišjāni Kariņu piedalīties raidījumos, kuros bija iecerēts iztirzāt premjera...

Foto

Politikā man kopā ar Pavļutu pie siles tikt neizdevās, tagad izmēģināšu „dzimumu līdztiesības” tēmu

"Dzimumu līdztiesība?! Mums taču ar to viss kārtībā!" ir biežākā reakcija, kad...

Foto

Tikai nesmejieties, kad es jums mēģināšu iestāstīt, ka Latvijas valsts šajos četros gados ir kļuvusi drošāka un stiprāka

13. Saeima ierakstīs Latvijas valsts politiskajā vēsturē vismaz trīs...

Foto

1. oktobra mājsēdes organizatori

Piežmiegusi CVK naudu Saeimas vēlēšanu popularizēšanai, kliķe atklāti aicināt uz boikotu tomēr neuzdrošinās. Taču izskatās, ka varneši nudien ir nobijušies no ļaužu...

Foto

Subjektīvs Saeimas deputātu kandidātu sarakstu apskats

Pirms kāda laika aicināju iet uz vēlēšanām un balsot kaut par pašu lielāko “dunduku”, tikai pret varas partijām. Pie viena...

Foto

LPSR 2.0 kūrē reliģiju

Levits, kas identificē sevi kā latvieti, sadarbībā ar valdošās koalīcijas tieslietu ministru (lasi – boļševiku komisāru) Bordānu ir iesniedzis likumprojektu, lai mainītu...

Foto

Vēlēšanas: piedalīties vai ignorēt?

Pēc vairāku lasītāju lūguma mēģināšu “izvilkt esenci” un īsi pamatot savu jau vairākkārt pausto viedokli par “vēlēšanām” mūsdienu Latvijā un to lomu...

Foto

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda bezatbildīgo aicinājumu doties meklēt un fotografēt lāčus

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda nepārdomāto un provokatīvo publiskajā telpā izskanējušo Latvijas Nacionālā dabas muzeja iniciatīvu,...

Foto

Elektrizētā priekšvēlēšanu kampaņa

Par Dievzemītes “reņģēdāju” nežēlīgu dīrāšanu 2007.—2010. gada finanšu krīzes laikā Valdis Dombrovskis (JV) ticis pie amata Eiropas Komisijā. Toreiz pat starptautiskie naudas dūži...

Foto

Jehovas liecinieki atsāk apmeklēt cilvēkus viņu dzīvesvietās

Pēc divarpus gadu pārtraukuma no 1. septembra Jehovas liecinieki visā pasaulē, arī Latvijā, atsāks to savas darbības aspektu, kas...

Foto

Uzņēmuma pāreja – jaunā VID granāta

Nu jau ar zināmu regularitāti līdz mums nonāk lietas, kur Valsts ieņēmumu dienests (VID) apgalvo, ka ir notikusi uzņēmuma vai tā...