Kā Latvijas dzelzceļu ietekmēja "maski show" ar Uģa Magoņa atstādināšanu un komentārs par Lietuvas dzelzceļa peļņas rādītājiem
Aivars Strakšas04.06.2025.
Komentāri (67)
Iesaki rakstu: 
Vakar noskatījos žurnālista L. Lapsas video ierakstu par U. Magoņa aizturēšanas radīto kaitējumu Latvijas dzelzceļam kur tika pieminēts arī Lietuvas dzelzceļš. Tā kā līdz pat 2019. gada vidum strādāju un pēc U. Magoņa atstādināšanas pat pusgadu vadīju uzņēmumu, tad man ir savs viedoklis par notikušo, un pielikumos iedošu arī nedaudz informācijas par Lietuvas dzelzceļa "LTG Group" finanšu rādītājiem.
Vispirms par U. Magoņa atstādināšanas sekām. Biznesā vienmēr liela nozīme ir personīgajām attiecībām, kontaktiem un savstarpējai uzticībai. Un Uģim šāda uzticība bija. Viņš bija iemantojis autoritāti starp pārējo dzelzceļu vadītājiem, kas nāca par labu visai Latvijas tranzīta nozarei.
Kad Uģi atstādināja un arestēja, aizvietot viņu nebija kam. Turklāt sadarbības dzelzceļu vadītāji neslēpa nepatiku pret notikušo, jo uzskatīja, ka tā ir provokācija. Kravas sāka bremzēties un virzīties uz citiem maršrutiem. Bija nepieciešami vairāki gadi, kamēr nākošais LDZ vadītājs E. Bērziņš atkal spēja iemantot pārējo uzticību un tikai 2018. gadā izdevās (ar korekciju uz tā brīža tirgus konjunktūru) kravu apjomus dabūt iepriekšējā līmenī.
Kopējais kravu zaudējums 2016. un 2017. gadā ir vērtējams ap 20 miljoniem tonnu. Naudas izteiksmē Latvijas tranzīta uzņēmumi, tai skaitā LDZ, nesaņēma apmēram 300 miljonus eiro. Apmēram puse no šīs summas pienāktos LDZ koncernam. Tas ir iemesls, kāpēc civilizētās valstīs un privātos uzņēmumos nesmukumus ar vadītājiem cenšas atrisināt klusi, aiz kadra. Bez „maski show”. Sanāk nesamērīgi dārgi.
Bet mēs jau naudu neskaitām, jo tās mums ir daudz. Konkrētais šovs izmaksāja kādus 300 miljonus eiro. Vēlāk izrādījās, ka tas nemaz nav kukulis un KNAB tobrīd rīkojās uz vairāk uz iedomu, nevis faktu pamata. Nav arī izslēgts, ka pildīja pasūtījumu. Uģis bija ieguvis vērā ņemamu ietekmi tranzītbiznesa aprindās, un ne visiem tas bija pa prātam.
Par Lietuvas dzelzceļu. LTG Group 2024. gadā patiešām nostrādāja ar 37 miljonu eiro peļņu. Lietuvieši pārvadāja 25,7 miljonus tonnu kravu un 5,5 miljonus pasažieru (3x mazāk pasažieru nekā Latvijā). Neaizmirstam par tranzītu uz Kaļiņingradu, kur pārvadājumi ir super ienesīgi, un iekšējiem naftas un minerālmēslu pārvadājumiem.
Mums taā visa nav. Pa LDZ infrastruktūru pārvadāja tikai 11 miljonus tonnu kravu. Ja nav pārvadājumu no/uz Austrumiem, tad kravu nav.
Tāpat gribu vērsts uzmanību uz to, ka LTG Group no valsts budžeta saņēma 100 miljonu eiro lielu finansējumu. LTG Group koncerna galvenā uzņēmuma strādājošo vidējā alga 2024. gadā bija 3216 eiro mēnesī. Lietuvieši spēj pieņemt un rēķināties ar realitāti. Mūsējie sola neiespējamas lietas un tā rezultātā pieņem kaitnieciskus lēmumus.
Nebūs kravu, nebūs arī naudas, bet infrastruktūra būs jāuztur no budžeta līdzekļiem.
Seko mums 
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
