Iesaki rakstu: 
Pirms dažām dienām ASV prezidents Donalds Tramps sniedza plašu interviju izdevumam "Politico". Tajā viņš atkārtoti un uzstājīgi pieprasīja, lai Ukrainā tiktu rīkotas prezidenta vēlēšanas. Tramps pat izteica aizdomas, ka karš ir "iegansts", lai no šīs procedūras izvairītos.
Rīkot vēlēšanas kara laikā, kā zināms, liedz Ukrainas likumi. Šo argumentu Tramps ignorē. Viņš ir nostājies Krievijas pusē, kas savu prasību sarakstā arī uzstāj, ka miera sarunas var notikt tikai ar "leģitīmu prezidentu".
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uz to reaģēja ātri un asprātīgi. Viņš norādīja, ka ir gatavs vēlēšanām un vēl vairāk – viņš lūdz ASV un ES partneru palīdzību to drošā organizēšanā. Ja šāds atbalsts tiek sniegts, viņš vērsīsies pie Ukrainas parlamenta ar aicinājumu grozīt atbilstošās likumu normas, un 60 līdz 90 dienu laikā Ukraina būs gatava prezidenta vēlēšanām. Tikai ar vienu nosacījumu - stingras garantijas pamieram vēlēšanu laikā!
Būtībā tas ir tieši tas, ko Ukraina un Eiropas Savienība vēlas: vispirms pamiers, tad miera sarunas un visbeidzot miers.
Nav grūti prognozēt, kā uz to atbildēs Krievija. Viņi teiks - "izejiet no Krievijas"! Atstājiet četrus Krievijas konstitūcijas subjektus - Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalus, un mēs piekritīsim pamieram. Tad rīkojiet vēlēšanas, kādas vien vēlaties, un ar "leģitīmo varu" mēs varbūt būsim gatavi vest pat miera sarunas.
Kā uz šo tēraudcieto pozīciju atbildēs ASV? Visticamāk - turpinās spiedienu, lai notiktu darījums "teritorijas apmaiņā pret mieru". Un skaidrs, ka savas drošības dēļ Ukraina tam nepiekritīs. Un asinsizliešana turpināsies, un pasaule meklēs vainīgo...
Ļaunākais un vienlaikus ticamākais turpinājuma scenārijs ir tāds, ka Ukrainas un tās sabiedroto nepiekāpības aizkaitinātā ASV administrācija mēģinās sašķelt Eiropu, nopludinot jaunus Ukrainas Nacionālā pretkorupcijas biroja dokumentus. Tostarp ar Rietumu līdzdalībnieku uzvārdiem un cipariem. Jau publicētajos dokumentos minēts, ka korupcijas saiknes ved uz vismaz 12 valstīm, tostarp arī Latviju.
Vai mums no tā ir jābaidās? Ja publicētais par saistību ar Latviju atbilst patiesībai, šis ir pēdējais brīdis, lai mūsu institūcijas un tiesībsargājošās iestādes preventīvi rīkotos. Paši izmeklētu iespējamos pārkāpumus un novērstu to sekas. Citādi ASV skatījumā mēs būsim valsts, kas ar līdzdalību korupcijā degradē viņu pūliņus panākt mieru. Un tas Latvijas valstij var radīt ļoti smagu apdraudējumu un izmaksāt ļoti dārgi.
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
