Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

„Kā lemsiet, tā būs”

Kārlis Grambergs
06.08.2018.
Komentāri (20)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ievadā jāteic, ka aitas labticīgais uzskats, ka vilks jēra ada ir zaudējis vilka tikumu, ir, maigi izsakoties, visnotaļ netālredzīgs un muļķīgs.

Tuvojas kartējās Saeimas (diezgan grūti pašlaik šo vardu "Saeima" rakstīt ar lielo burtu) vēlēšanas. Savstarpējo samazgu jūra (vai okeāns) un publiska bieži vien ar kaudzi (cenzēts) politisko apakšbikšu mazgāšana kļūst par savdabīgu Latvijas 4. maija republikas pastāvēšanas laika rutīnas elementu.

Protams, diez vai varētu naivi uzskatīt, ka visur citur šajā pasaulē citās valstīs iztiek bez oponentu nomelnošanas, apvainošanas, kompromata iztirzāšanas publiskajā telpā, tomēr - šo daudzo gadu laikā ir radies priekšstats, ka Latvijā šis process ir sevišķi iemīļots un gaidīts: kā bērns gaida dāvanas no Ziemassvētku vecīša, tā Latvijas iedzīvotāju krietna daļa kā seriāla kārtējo sēriju gaida tiešraides šovu "vēlēšanas".

It kā varētu jau pievērt uz visu šo miskasti acis, tomēr... jāatzīst ir tas, ka demokrātijas nostiprināšanā neesam pavirzījušies nekur tālāk, kā esam gribējuši virzīties pēc nosacītas neatkarības atgūšanas - nosacītas, jo Latvija joprojām nav panākumiem bagāta attiecībā uz savam māsām Lietuvu un Igauniju tādos reiz okupētai valstij svarīgos uzdevumos kā lustrācija, bez kuras veikšanas joprojām valstī dienaskārtību nosaka ne viens vien politiķis ar diezgan apšaubāmu pagātni un reputāciju, ka arī ilgtspējīga tautsaimniecības attīstība.

Faktiski notiek tāda savdabīga mīņāšanās uz vietas, nespējot piedāvāt neko jaunu vai nebijušu. Kaut ko pārdomātu, sakarīgu, loģisku. Visas priekšvēlēšanu programmas ir tukši teksti bez īpaša satura vai jēgas - no tiem jebkura brīdī drīkst atkāpties kā no Saeimas deputāta svinīga solījuma, un nebaidīšos sacīt - arī zvērests sen jau nav zvērests, bet tukša formāla muldēšana, lai vismaz radītu ilūziju, ka ir kāds, kas domā, vēlas un ir gatavs darīt kaut ko saturīgu Valsts laba.

Ironiski, bet šīs vēlēšanas, kuras iekrīt tieši pirms Latvijas Republikas dibināšanas gadskārtas, nesola nekādas pārmaiņas nedz mums, sabiedrībai, nedz politiskajai virtuvei – kārtējo reizi pabīdīsies un pārbīdīsies daži krēsli ar supermīkstu polsterējumu sēžamvietas atstutēšanai, un tas arī būs viss.

Un turpināsies lielais bezcerības un totālas bezjēdzības, klajas bezrūpības un noziedzīgas nolaidības seriāls, kuru vērojam jau kopš 1990. gada - Latvija joprojām nav demokrātiska valsts, bet gan brīvvalsts, kura vienlīdzīgas tiesības ir uz papīra, bet realitātē visi procesi visos iespējamajos līmeņos kā viena jauka Orvela gramata. Visi ir vienlīdzīgi, bet daži ir vienlīdzīgāki par citiem.

Un diemžēl šī jau ir pašas sabiedrības bezatbildības vēža forma, kuras metastāzes vērojamas visapkārt mums ikdienā. Vienpatība, egoisms, alkatība. Trīs vaļi, uz kuriem, nebaidos šīs atklāsmes, pašlaik balstās mūsu Valsts. Mūsu Latvija. Mūsu šodiena. Un, pēc visa spriežot - tāda ieplānota arī rītdiena.

Žēl, jo Latvija nosacītas neatkarības atgūšanas brīdī bija unikālā situācijā - visa Eiropa pēc Otra pasaules kara piedzīvoja lielas pārmaiņas gan ekonomiskajā, gan sociālās atbildības sfērā. Latvijai bija iespēja vērtēt labos un ne tik veiksmīgos attīstības modeļus - nogriezt pareizo mēru un doties zelta vidusceļu.

Mēs Latvijā vairs nevaram attaisnoties ar to, ka esam visas Eiropas Savienības dalībvalstu līmenī praktiski visos rādītājos priekšpēdējās vietās, jo "piecdesmit gadus Latvija bija okupēta" un tādēļ "esam tur, kur esam".

Pirmā Latvijas Republika sasniedza visas Eiropas līmenī tiešam atzīstamu rezultātu tautsaimniecības attīstībā krietni īsākā laika posmā nekā šobrīd "nobumbulētais" laiks kopš neatkarības atgūšanas. Tātad problēma vairs nav tajā, ka esam bijuši okupēti - problēma ir mūsos pašos. Jo mūsu problēma ir bezatbildība, egoisms un alkatība. Trīs vaļi, kuri spēj sagraut jebkuru sabiedrību un valsti visnotaļ norobežojamā laika periodā.

Es brīnos par sabiedrības spēju vienoties tādos krietnos pasākumos kā Dziesmu svētki. Es priecājos par sabiedrības spēju atsaukties brīžos, kad ir jāziedo, jāpalīdz kādam, kas sauc pēc palīdzības, spēju vienoties ikgadējās Lielajās talkās. Mēs to spējam, mēs to varam. Tātad - kādēļ, kas ir tas lūzuma punkts, tā dziļā aiza, kas neļauj palīdzēt beidzot pašiem sev un līdz ar to visai sabiedrībai, visai valstij, mūsu Latvijai?

Kādēļ mēs paļaujamies uz lētu populismu, ko atražo neliela saujiņa neliešu? Kādēļ ir tik grūti atkratīties no šiem savu laiku nodzīvojušajiem komunistu dinozauriem kā Lembergs, Ameriks un citiem "dižagriem"? Kādēļ pieļaujam to, ka mūsu Rīga vairs nav Rīga, bet, piedodiet, - "Muhosranska"?

Jautājumi, kuri šobrīd ir nekas vairāk kā filozofiskas apceres vērti un retoriski. Jo katram ir jāatbild pašam par sevi. Un te nu ir vietā reiz kaut kur dzirdētais: "Kā lemsiet, tā būs!"

Gata Šļūkas karikatūra no la.lv

Novērtē šo rakstu:

76
17

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...