Kā “lielie profesionāļi” divās nedēļās no kaņepju legalizācijas idejas uztaisīja līdz neticamībai ārprātīgu hibrīdu visļaunākajā veidā
Imants Liepiņš06.08.2024.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Priekšlikumu dekriminalizēt kaņepes saturošus produktus pilngadīgiem cilvēkiem, vismaz medikamentu līmenī, mūsu politiķi pamanījušies sakropļot līdz pilnīgam ārprātam, normālas un faktos balstītas diskusijas vietā divu nedēļu laikā aizrunājoties līdz pilnīgi pretējam priekšlikumam, kura pieņemšana nozīmētu ļaut nepilngadīgajiem bez sekām lietot fentanilu un heroīnu.
Tā kā pasaulē kaņepju produktu lietošana tiek legalizēta un dekriminalizēta vai nu dažādos štatos, vai veselās valstīs uzreiz (Kanādā, ASV, Čehijā, Vācijā utt., Urugvajā jau kopš 2013. g.), turklāt dati par šo valstu ekonomikām un iedzīvotāju veselības līmeni apliecina, ka kopējais efekts ir tikai pozitīvs, tad tieši šobrīd kaņepes vismaz medicīniskiem mērķiem tiek legalizētas Ukrainā, jo frontes mediķi ir pārbaudījuši to ārstējošo iedarbību uz ievainotajiem, tāpēc arī Latvijā sākuši apspriest idejas būtību.
Diskusiju aizsāka Zemkopības ministrija, izsakoties par kaņepēm no lauksaimniecības profesionālajām perspektīvām. Uzreiz pēc tam mūsu viszinošie un visu ko protošie, visu vislabāk pārzinošie politiķi saoda iespēju visu sabojāt. Zibenīgi paņēmuši talkā dažādus dakterus, izņemot vienīgi tādus, kas kaut ko praktiski zinātu par kaņepju produktiem, divu nedēļu laikā no sākotnējā priekšlikuma (atļaut Latvijā kaņepju produktus un — tāpat kā citās attīstītajās valstīs — izveidot regulētu tirgu un sākt pelnīt) politiskās amatpersonas pamanījās izdarīt “secinājumu”, ka esot… jāatļauj mazgadīgiem lietot narkotikas, dekriminalizējot to lietošanu tieši nepilngadīgajiem.
Šāds “priekšlikums” ir apmēram līdzīgs tam, ka deputāti piedāvātu — lai palīdzētu atveseļoties tiem nedaudzajiem nepilngadīgajiem alkoholiķiem, kādi mums Latvijā gadās, atcelsim aizliegumu pārdot grādīgos dzērienus mazgadīgajiem! Lai pērk alkoholu legāli un dzer ar drošu sajūtu!
Zīmīgi, ka viens no nedaudzajiem, kas publiski norādījis uz šādas idejas ārprātīgumu, ir bērnu psihologs Nils Sakss Konstantinovs, kurš ikdienā reāli strādā ar visdažādākajiem bērniem un pusaudžiem. Bet ārsts Pēteris Apinis protestējot pametis veselības ministra padomnieka amatu.
Lai izmantotu citu valstu praksi un pieredzi ar kaņepju produkciju, zinātniski atbilstošā veidā neuzskatot tās par nelegālām vielām, jāatgriežas pie dažādu valstu jau iegūtās pieredzes izpētes un tad jāvirzās tālāk ar priekšlikumiem, kas attiecas uz pieaugušajiem.
Bet attiecībā uz politiķu līdzšinējo ideju par smago narkotiku legalizāciju nepilngadīgajiem (!!!) būtu interesanti uzzināt, ko viņi paši varētu būt lietojuši pie tamlīdzīgu “priekšlikumu” sacerēšanas. Āfrikā aizdomās turētu t.s. “brūnbrūno” — sliktas kvalitātes kokaīnu, kas uz pusi atjaukts ar šaujampulveri.
Bērnu psihologs: https://www.aprinkis.lv/index.php/viedokli/53986-nils-sakss-konstantinovs-jauna-iniciativa-narkotiku-dekriminalizacija
Apiņa atteikšanās: https://pietiek.com/raksti/kapec_man_nav_pienemama_iespeja_talak_stradat_kopa_ar_jums,_hosam_abu_meri/
Pasaules pieredze: https://pietiek.com/raksti/man_nekad_nav_bijis_viedokla_par_legalizaciju_un_dekriminalizaciju_tagad_beidzot_ir/
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
