Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau vairākus gadus Lietuva demonstrē efektīvu un spožu ārpolitiku. Viņi metodiski un pamatīgi palīdz Ukrainai cīņā ar Krievijas agresoriem, šobrīd ir lielākais un uzticamākais atbalsts Baltkrievijas opozicionāriem.

To ievērojuši arī ietekmīgi Eiropas laikraksti. Vācijas izdevums Die Welt raksta, ka Lietuvas diplomātija spēj efektīvi darboties savam izmēram neatbilstošā - augstākā svara kategorijā. (Die Welt - “Auf den ersten Blick scheint es, als boxte die kleine baltische Republik Litauen in diesen Tagen weit oberhalb ihrer Gewichtsklasse.") Pašreizējais efektīvais atbalsts Baltkrievijas demokrātiskajai opozīcijai nav nekāds jaunums vai pārsteigums - Lietuva nopietni palīdzējusi viņiem jau agrāk.

Interesanti, ka Lukašenko režīms to labi zināja jau sen, bet tik un tā Lietuvai izdevās saglabāt ļoti aktīvu un plašu ekonomisko sadarbību ar Minsku. Lukašenko labi apzinās, ka Lietuvas ostas ir viņa glābšanas plāns, kad kārtējo reizi sastrīdas ar Putinu un Kremli. Tad energoresursi tiek viņam piegādāti tieši caur Klaipēdas ostu. Lietuvas investīcijas Baltkrievijā ir apjomīgākas nekā Vācijai. (Die Welt - “Das winzige Litauen gehört umgekehrt zu den zehn größten Investoren in Weißrussland, 2018 investierte es mit 140 Millionen Euro mehr als etwa Deutschland.”)

Lietuva ir nozīmīgs Baltkrievijas ekonomiskais partneris, Lukašenko to apzinās. Bet Lietuva šo statusu panākusi bez mēģinājumiem pielīst Lukašenko režīmam, ar profesionālu un cieņpilnu diplomātiju. Viņi izmanto Minskas ekonomisko atkarību, paliek uzticīgi saviem demokrātiskajiem principiem un Baltkrievijas opozicionāru atbalstam.

Lietuva ļoti skaidri pateikusi, ka ciena baltkrievus kā tautu - ekonomiski sadarbosies, palīdzēs viņiem veidot attiecības ar Eiropu, bet Baltkrievijas KGB uzskata par Kremļa FSB filiāli - bīstamu organizāciju. Krievijas un Baltkrievijas spiegi tiek ķerti bez žēlastības un liekas vilcināšanās. Skaidri novilkuši līnijas. 

Lietuviešu diplomātija sevi apliecinājusi ne tikai sadarbībā ar kaimiņvalstu demokrātiskajiem spēkiem, bet arī aktīvā cīņā pret PSRS neoimperiālisma simbolikas glorificēšanu. Tieši Lietuvas diplomāti pamanīja megakompānijas Adidas cinisko mēģinājumu izplatīt apģērbu kolekciju ar PSRS komunistisko simboliku. Lietuvieši ļoti enerģiski pret to protestēja un efektīvi aicināja boikotēt Adidas. Lielā kompānijas saprata savu kļūdu un atsauca produktus ar padomju simboliku.

Līdzīga bija ar ASV lielveikalu ķēdi - komerciālu gigantu Walmart. Arī viņi mēģināja komercializēt produktus ar padomju totalitārajiem simboliem, un Lietuvas diplomātija nekavējoties reaģēja. 

Tas nav stāsts tikai par nosacīti mazās Lietuvas diplomātijas muskuļu demonstrāciju pasaules megakompānijām. Tas ir efektīvs veids, kā pasaulei atgādināt par padomju totalitārisma noziedzīgo dabu. Kremļa un Ķīnas režīmi vēlas šos simbolus reanimēt, iepūst tajos veco manipulatīvi romantiski ideālistisko auru, kā tas bija 20. gs 30. - 60. gados. Lietuva to labi redz, apzinās un efektīvi pretdarbojās.

Protams, viņi ir uzmanīgi un aktīvi arī citos ar valsts drošību saistītājos jautājumos. Piemēram, Lietuva ātri aizliedz valstī iebraukt ar Krievijas kriminālo pasauli saistītajam, Putina apjūsmotājam, mūziķim Grigorijam Lepsam. Iepriekš viņu melnajā sarakstā bija ielikuši citas mums svarīgas sabiedroto valstis. Lietuvieši nekavējoties sekoja viņu piemēram.

Latvijas Rinkēviča kūtrā Ārlietu ministrija to izdarīja krietni vēlāk, pēc vairākkārtējiem atgādinājumiem. Lepsa apšaubāma reputācija Latvijas Ārlietu ministrijai bija zināma jau sen, bet Lepss gadiem ilgi turpināja plaši uzstāties Latvijā, un Rinkēviča komanda to uzkrītoši ilgi izvēlējās "nepamanīt."

Lietuvas diplomātu enerģiju, panākumus jāspēj pamanīt un novērtēt. Tā ir augsti profesionāla, rezultatīva un spēcīga diplomātija. Ar labi redzamu pievienoto vērtību un ieguldījumu demokrātisko vērtību stiprināšanā. Piedevām ar radošu iniciatīvu un plašu redzesloku apveltīta.

Par Rinkēviča diplomātijas sasniegumiem neko līdzīgu vai konkrētu grūti pateikt. Latvijas diplomātija Rietumeiropas medijos tiek pieminēta reti, vairāk nievājošā formā - ASV laikraksti skaļi šausminājās par Latviju kā naudas atmazgātāju lielvalsti (Zviedrijas bankas "mazgāja" vairāk, bet viņus publiski nepazemoja), bet Spānijas TV viņu bijušais ārlietu ministrs gandrīz vai tiešā teksta atzina, ka piespiedis mūsu diplomātus, lai tie stāv pie ratiem un paklusē. Būtībā uzpirkuši mūs, piedevām uz citas tautas brīvības rēķina. Kas, protams, nepalika nepamanīts arī šajā zemē un paliks kā vēsturisks kauna traips mūsu reputācijai.

Protams, ka organizētās noziedzības grupas (ONG) “Vienotība” propagandas mašinērija turpinās uzturēt mītu par Rinkēviču kā ārlietu profesionāli. Kaut arī faktus, kas to apliecinātu, viņiem visbiežāk vajag pievilkt aiz matiem, un tie pat ne tuvu nav salīdzināmi ar Lietuvas diplomātu profesionālajiem panākumiem.

Rinkēviča ieguldījums reģiona demokrātijas vai Latvijas nacionālo interešu aizstāvībā ir vien ONG “Vienotība” falsificēts stāsts, kas nekādi nav pamatots faktos. Bet propagandas darboņiem fakti nekad nav bijuši būtiski.

Drīzāk ir jautājumi, kāpēc Rinkēviča tuvāko līdzstrādnieku vidū ir Sandra Sondore - Kukule, kuras ģimene savulaik bija saistīta ar skandalozo VID ēkas būvniecību. Šajā afērā bija iesaistīti īpatnēji Krievijas biznesmeņi un Grigorijam Lepsam labi zināmi personāži no pasaulē vienas no bīstamākajām mafijām - Solncevas ONG. Tas varētu būt iemesls, kādēļ Rinkēviča vadītā iestāde tik ilgi vilcinājās liegt ar šo mafiju saistītajam Lepsam iebraukšanu Latvijā, kaut arī stratēģiskie sabiedrotie to bija sen izdarījuši. Vai Rinkēviča līdzdarbones Sondores - Kukules senie paziņas palūdza neliegt iebraukšanu Lepsam uz "našu Jurmalu”?

* Meri-Demokrātu politiskās domubiedru kopas vadītājs

Novērtē šo rakstu:

47
38

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi