Iesaki rakstu: 
Normālās valstīs ir tā, ka noziedzniekus liek cietumā, bet likumam paklausīgie dzīvo brīvība. Interesantas pārdomas sāk raisīties tad, kad valsts virzās uz to, ka cietumos tiek salikta lielākā sabiedrības daļa jeb tiek radīti priekšnosacījumi, pieņemti likumi, lai jebkuru ieliktu cietumā.
Nekas nav bezizmēra. Arī cietumi. Līdz ar to, ja cietumā liekamo ir ļoti daudz, tad vietas tur pietrūks, un var sanākt, ka pašiem licējiem vienīgā “drošā saliņa” ir tieši cietums. Tiesa, ja pati valsts netiek pārveidota par vienu lielu cietumu. Tas iesākumā, bet tagad visu pēc kārtas.
Kā noprotams, šoreiz būs runa par Baltkrieviju un tās pieņemtiem Kriminālkodeksa grozījumiem. Lukašenko ir parakstījis likumu par grozījumiem Kriminālkodeksā, ieviešot vairākus jaunus pantus, tostarp tādus, kas saistīti ar cīņu pret ekstrēmismu, nacisma rehabilitāciju, pārkāpumiem publisko pasākumu laikā.
Ja pašreizējais Kriminālkodekss paredzēja atbildību tikai par ekstrēmistu formējumu vadīšanu un izveidošanu, tad ieviestie grozījumi paredz atbildību par dalību ekstrēmistu grupējumos, kūdīšanu uz ekstrēmistu aktivitātēm, ekstrēmistu darbību sagatavošanu un apmācību, kā arī par to finansēšanu. Maksimālais sods atkarībā no nodarījuma un tā izdarīšanas apstākļiem var būt cietumsods līdz astoņiem gadiem.
Tiek paredzēta arī kriminālatbildība par atkārtotiem masu pasākumu organizēšanas vai rīkošanas kārtības pārkāpumiem, par ko maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz trim gadiem. Kriminālatbildība ir paredzēta arī interneta resursa turētājiem par aizliegtas informācijas publiskošanu, ja gada laikā par to jau ir saukti pie administratīvās atbildības.
Atbildība arī paredzēta par personas datu vākšanu, publicēšanu un šāda veida informācijas glabāšanas noteikumu neievērošanu. Ja tiks publiskota personīga rakstura informācija par dienestā esošiem vai viņu ģimenes locekļiem, – tad paredzēta brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem. 1
Protams, ka katras valsts iekšēja lieta ir noteikt, kādi nodarījumi ir atzīstami par noziedzīgiem un kādi ne. Tomēr, iekļaujot Kriminālkodeksā kriminālatbildību par ekstrēmismu kā tādu, sanāk, ka pie kriminālatbildības ir saucamas jebkuras personas, kuras nepiekrīt pastāvošam režīmam vai tā veiktajām darbībām un vēlas kaut ko mainīt.
Ja paskatās uz to kopsakarībā ar kriminālatbildības noteikšanu par masu pasākumu organizēšanas un rīkošanas pārkāpumiem, kas ietver arī dalību tajos, izriet, ka ir vēlme ar kriminālatbildības palīdzību (preventīvi) vai nu pārtraukt sabiedrības viedokļa paušanu par notikušajām nelikumībām vēlēšanu procesā un valstī kopumā, vai arī – visus salikt cietumā. Skatot notikumus Baltkrievijā, nerodas ne mazākās šaubas, ka tāds arī ir Lukašenko mērķis.
2021.gada sākumā Baltkrievijā bija 32500 ieslodzīto, kas ir 345 ieslodzītie uz 100 000 iedzīvotājiem. Ar šo skaitu Baltkrievija ieņem 20. vietu pasaulē. Piemēram, Latvijā uz šādu iedzīvotāju skaitu ir 175 ieslodzītie2. Te jāuzsver, ka šie ir tikai ieslodzītie, kuri izcieš brīvības izciešanas sodu, pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas nolēmumu, bet, cik daudz cilvēku Baltkrievijā ir apcietināto statusā, oficiālie avoti klusē, bet, redzot aizturēšanu biežumus un apmērus, skaidrs ir viens, ka to nav mazums. 2021.gada 9.jūnijā oficiāli par politieslodzītajiem ir atzīti 476 cilvēki.3
Ja ņemam vērā, ka pret Lukašenko vērstajos gājienos piedalījās simtiem tūkstoši iedzīvotāju un tagad ir radīts pamats viņu notiesāšanai, tad ir tik laika jautājums, kad Lukašenko tos vēlētos dabūt aiz restēm, - bet ir viens liels BET. KUR VIŅUS LIKT?!
Protams, ka iespējams izveidot dažādas nometnes, par kurām jau tika runāts 2021.gada sākumā.4 Tomēr, redzot neapmierināto skaitu, laikam pat Lukašenko saprot, ka tik lielu skaitu nometņu izveidot nav iespējams un jaunus cietumus tik ātri neuzcelt. Līdz ar to – vai nu pašam Lukašenko ar viņu atbalstītājiem jāslēpjas aiz cietumu augstajiem mūriem, vai arī visa valsts jāpārvērš vienā lielā cietumā.
Izskatās, ka viņš ir pašlaik izvēlējies otro variantu. Par to liecina tas, ka jau kopš decembra Baltkrievijas pilsoņiem, kuriem nav ilgtermiņa uzturēšanās atļaujas citā valstī, ir aizliegts atstāt Baltkrieviju caur oficiālajiem dzelzceļa un ceļu robežas šķērsošanas punktiem.
Taču saskaņā ar jaunajiem noteikumiem arī cilvēkiem ar šādām atļaujām turpmāk būs liegts izbraukt no Baltkrievijas.5 Līdz ar to neviens izbraukt nevar, savukārt iebraukšana jau tā tiek kontrolēta. Kur ir šāda kārtība? Pareizi – cietumā. Jāatzīmē, ka tikai dažas pasaules valstis ir gājušas šādu ceļu, no kurām viszināmākā – Ziemeļkoreja.
Jebkurā gadījumā sanāk, ka Lukašenko ir radījis priekšnosacījumus, lai nonāktu cietumā. Tiesa, bez iepriekš minētajiem diviem variantiem, kuri bija – Lukašenko ar saviem atbalstītājiem slēpjas aiz cietuma mūriem, jo tā tad sanāk vienīgā drošā vieta, vai arī – visu valsti pārvērst cietumā. Ir arī trešais variants – tas pats cietums, bet jau kā soda izciešanas vieta par pastrādātajiem noziegumiem pret baltkrievu tautu.
Kurš no šiem variantiem piepildīsies – laika jautājums.
1 https://pravo.by/document/?guid=12551&p0=H12100112&p1=1&p5=0
2 https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A1%D0%BF%D0%B8%D1%81%D0%BE%D0%BA_%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B0%D0%BD_%D0%BF%D0%BE_%D0%BA%D0%BE%D0%BB%D0%B8%D1%87%D0%B5%D1%81%D1%82%D0%B2%D1%83_%D0%B7%D0%B0%D0%BA%D0%BB%D1%8E%D1%87%D1%91%D0%BD%D0%BD%D1%8B%D1%85
3 https://prisoners.spring96.org/ru
4 https://www.delfi.lv/news/arzemes/baltkrievija-apsverta-iespeja-izveidot-koncentracijas-nometni-rezima-pretiniekiem.d?id=52843779
5 https://www.delfi.lv/news/arzemes/baltkrievija-ierobezo-iespejas-izbraukt-no-valsts.d?id=53253565
Seko mums 
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
