Kā mazākuma akcionārs tiesā apklusināja “Maxima” milžus
Jānis Arturs Vērdiņš, speciāli Pietiek22.04.2020.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Niknais
23.04.2020. 22:16»
Latvijas siloss;)
Lietuviešiem ir kopīga ticība, šitai te biomasai- tikai kopīga kanalizācija
Duraki
23.04.2020. 22:14Par Zolitūdes traģēdiju bija jāatbild ReRe un Būvvaldei, nevis veikalam, kas ir nomnieks
Vērdiņu dzimta
23.04.2020. 09:34Kaut kā Vērdiņu dzimtas kokā šāds Jānis Arturs nav manīts. Moš Lidla trollis?
Cyril
23.04.2020. 04:09»
Manuprāt
autora secinājumi ir diskutabli ! Akcionāru cīņas notiek dažadās valstīs un dažāda izmēra uzņēmumos
дурак латыш
Juris
22.04.2020. 17:07»
bezkompromisene
Labs tiesiskuma piemērs, ko gan pat iedomāties nav iespējams Latvijā. Te reketētāju tiesības un ietekmes ir pavisam citas.... ne velti ieziemieši zaudē kaimiņiem visos sektoros - un tās ir loģiskas konsekvences bordānismam
Kāds komentārs par šo būtu mazajam tiesiskuma fundamentam Latvijā?
Andris
22.04.2020. 14:58Raksta autors pie šī varēja arī piemetināt ,ka kādu ne pārāk senu laiku atpakaļ korumpēto tiesnešu rindas Lietuvā tika patīrītas... Latvijā ļo-oti sen nekas tāds nav dzirdēts... Līdz ar to ir tā kā ir...
Ilzītis Milzītis
22.04.2020. 14:24Nu dikti “mazais” tas mazais akcionārs, ar 168 miljoniem ( dati no wikipēdijas, nepārbaudīti, atzīstu) savā valstī Sestais Bagātākais cilvēks. Diplomēts inženieris , atbildīgs par “ maksimu” būvēšanu “ pēc rietumu labākā parauga”. Bijis Akropoles ( Lietuvā) īpašnieks. Kopā ar brāljiem un ar Nau(kāturtasuzvārds bija) dibinājis “ prekybos” kam maksimas pieder. Tad ... biznesa strīds ( akropoles pirkšana pārdošana, kādam jāuznemas vaina par darījuma cenas fiasko. Savstarpējas tiesāšanās atlīdzināt zaudējumus desmitos miljonu... pa vidu / pats Marcinkevičius ari gribejis atpirkt, bet neizdevās.. ) Tā apmēram. Lielo puiku spēles ar vēl lielākiem, bet letinju lasītājs “ pavelkas” uz vārdiem par “ mazo cinīti/ akcionāru” . Smieklīgi un skumji. Racionāls cilvēks uzreiz pateiks - sorī, džeki, bet tā kauja nav manējā.
bezkompromisene
22.04.2020. 12:55Labs tiesiskuma piemērs, ko gan pat iedomāties nav iespējams Latvijā. Te reketētāju tiesības un ietekmes ir pavisam citas.... ne velti ieziemieši zaudē kaimiņiem visos sektoros - un tās ir loģiskas konsekvences bordānismam
Manuprāt
22.04.2020. 12:50autora secinājumi ir diskutabli ! Akcionāru cīņas notiek dažadās valstīs un dažāda izmēra uzņēmumos !
!
22.04.2020. 12:34Ja tam "mazajam cinītim" pieder 10%(!) šā uzņēmuma akciju, vīņš ir ĻOTI bagāts cilvēks.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
