Kā „mentu zaņķis” un noziedznieks Stukāns vēl pirms ģenerālprokurora amata zaudēšanas mēģina UZ PUSI samazināt sodu par Vaļagina slepkavību notiesātajiem
Pietiek lasītājs07.07.2025.
Komentāri (13)
Iesaki rakstu: 
Pagājušonedēļ tiesa skatīja jautājumu par soda samazināšanu diviem lietuviešiem (Aleksandrs Bespalovs un Vitauts Zigmantavičs) par vajadzīgo liecību sniegšanu Mārtiņa Bunkus lietā. Neskatoties uz to, ka bēdīgi slavenais „mentu zaņķa” RomānsJašins visām varītēm ir centies paglābt šos lietuvas pilsoņus un ģenerālprokurors Juris Stukāns viņu ir atbalstījis, ierosinot būtiski (par 8 gadiem, t.i. uz pusi) samazināt sodu šiem pilsoņiem, tiesa lēma sodu tomēr nesamazināt.
Iespējams, ka lēmums tiks pārsūdzēts, jo Jašins ir apsolījis šiem pilsoņiem samazinātu termiņu un ātrāku atbrīvošanu. Minētie personāži ir Lato Lapsas „hiēnu grāmatu” – to pašu, par kurām viņš janvārī tika aizturēts un kratīts – personāža Dmitrija Grečņeva cilvēki, kuri ar Jašina labvēlību nogalināja kriminālo autoritāti Genādiju Vaļaginu.
Papildus tam viņi sniedza nepatiesas, tomēr būtiskas liecības notiesājošam spriedumam Bunkus lietā. Ja nebūtu šo cilvēku liecību un ja Vaļagins nebūtu īstajā brīdī nogalināts, tad notiesājošs spriedums būtu maz iespējams. Jašins cenšas izpildīt solījumu samazināt sodu šiem pilsoņiem un arī ātrāk atbrīvot no ieslodzījuma. Pretējā gadījumā, ja šie pilsoņi sāks runāt, tad viņi būs vai nu jāapklusina pavisam vai arī kādam augsti stāvošam policistam jāsēž.
Tuvākajās dienās nosūtīšu publicēšanai ģenerālprokurora Jura Stukāna ierosinājumu samazināt sodu minētajiem pilsoņiem un tiesas lēmumus, ar kuriem atteikts samazināt sodu. Tiesas lēmumi ir ļoti daiļrunīgi un pasaka daudz ko. Piemēram, to, ka kādi neredzami spēki Valsts policijā un prokuratūrā ļoti vēlas palīdzēt šiem ieslodzītajiem. Tomēr piemirst norādīt lietas numuru, kurā šie pilsoņi ir snieguši tik būtisko palīdzību. Kā arī to, kā šī būtiskā palīdzība izpaudusies...
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
