Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2020. gada 17. martā, brīdī, kad Nacionālajam veselības dienestam (NVD) tika uzdots veikt steidzamus centralizētos individuālo aizsarglīdzekļu iepirkumus, es paredzēju pastiprinātu interesi par šiem iepirkumiem un skaidri apzinājos, ka man būs par pieņemtajiem lēmumiem jāatskaitās. Es ļoti ceru, ka šī publikācija veicinās izpratni par veiktajiem iepirkumiem.

Es tikai atbalstu sabiedrības interesi par publisko iepirkumu jomu, kas daudziem ir labi pazīstama un diemžēl ne bez pamata tiek uzskatīta par pakļautu korupcijas riskiem.

Absolūti loģiska ir arī zināma "masku jautājuma" politizācija. Ar politizāciju šeit nedomāju neko ļaunu. Tieši otrādi, ir normāli, ka politiķi iesaistās Covid-19 problemātikā un krīzes pārvarēšanā. Tas ir viņu pienākums. Kā parasti, sabiedrībai un žurnālistiem jāspēj nošķirt, kur ir informēti viedokļi un konstruktīva kritika un kur ir politiskā kapitāla kalšana. Skaidrs, ka visbiežāk ir abas komponentes, jautājums tikai par proporcijām. Nav tolerējams vienīgi vulgārs populisms, kā arī nepamatotas apsūdzības negodprātībā.

Man nav absolūti nekādu finansiālu saistību ne ar vienu no piegādātājiem. Nav citu interešu, izņemot vienīgo – atrast un piegādāt Latvijas iedzīvotājiem un mediķiem kritiski nepieciešamos individuālos aizsarglīdzekļus.

Atsevišķi vēlos skaidri un nepārprotami apliecināt, ka veselības ministre vai arī kāda cita amatpersona nav ietekmējusi nevienu no manis pieņemtajiem lēmumiem.

Pirms mēneša neviens nevarēja un vēl joprojām nevar paredzēt kā attīstīsies Covid-19 pandēmija Latvijā un pasaulē. Bet skaidrs ir viens – pie negatīva scenārija, ja vīrusa izplatību nesanāk pakļaut kontrolei, post factum valdības institūciju lēmumus uzskatīs par novēlotiem un nepietiekami radikāliem (bija jāizsludina vispārēja karantīna, jāslēdz ciet pilnīgi viss, jāpērk plaušu ventilācijas iekārtas – visas, ko var dabūt un par jebkurām cenām); un pretēji tam, pozitīva scenārija gadījumā tie paši lēmumi daudziem liksies par pārlieku agresīviem, dulliem un izšķērdīgiem (par daudz ierobežojumu, par daudz ekonomika nobremzēta, par augstu masku cenas un vispār nevajadzēja tik daudz pirkt).

Situācija Latvijā pirms mēneša

Latvijā “miera laikos” ķirurģiskās maskas un citus aizsarglīdzekļus ārstniecības iestādes savām vajadzībām iegādājas pašas, slēdzot līgumus ar komersantiem. Slimnīcu iepirkumu vadītāji daudz labāk par mani varētu aprakstīt, kā pa dienām tas ir attīstījies, bet uz marta vidu ierastā piegāžu kārtība tika pilnībā paralizēta. Pirmkārt, nebija iespējams piegādāt par līgumā noteikto cenu, tas ir pašsaprotami, bet otrkārt, arī ar no jauna izstrādātiem piedāvājumiem nebija nekādu garantiju un skaidrības, kad pasūtīto piegādās.

Kopīgais Eiropas Savienības iepirkums, kuru mēs visi ļoti gaidījām, 10. martā noslēdzās ar 0 piedāvājumiem aizsargmasku un briļļu lotēs [1]. Piegādātāji nepiedāvāja neko, jo nebija ko piedāvāt. Stāvokli uz 17. martu, man kļūstot par amatpersonu, kura atbild par aizsarglīdzekļu iegādi visu Latvijas ārstniecības iestāžu vajadzībām un to sadali, ilustrē sekojošs fakts. Kad ar kolēģiem apkopojām datus no aptaujām, kurās slimnīcas katru dienu atskaitās par savām rezervēm, un pēc dažām sarunām ar lielāko slimnīcu administrācijām un aptieku dienestu vadītājiem, pirmais, ko mēs darījām, nebija piegādātāju meklējumi. Mēs zvanījām tām slimnīcām, kurās krājumi acīmredzami pārsniedza 1 mēneša patēriņu un “centralizējām" šos līdzekļus uz savu biroju, lai, iestājoties katastrofai, kādā no „atslēgas” slimnīcām (neatliek ķirurģisko masku operblokam) mēs varētu operatīvi piegādāt kaut minimumu. Sanāca 30 tūkstošus masku un nepilni 2 tūkstoši respiratoru, kas aptuveni ir vienas Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas (RAKUS) dažu dienu patēriņš.

Piegādātāju atlase

Tātad uzstādījums bija katastrofu nepieļaut un maskas uz slimnīcām dabūt dažu dienu laikā, pērkot visu, ko var nopirkt. Tajā brīdī negaidīju, ka nebūs burtiski neviena piedāvājuma no krājumiem uz vietas Latvijā.

Vairākos kanālos tika publicēts aicinājums komersantiem sūtīt piedāvājumus uz manu e-pastu. Aptuveni 10 dienu laikā mēs izskatījām vairāk nekā simts piedāvājumu, padziļināti izstrādājot visus variantus ar konkrētiem piedāvājumiem (konkrēti modeļi, par konkrētu cenu, ar konkrētiem piegādes termiņiem un nosacījumiem). Vairāki piedāvājumi patiešām netika attīstīti, jo neatbilda šiem kritērijiem. Daudzi privātpersonu aicinājumi steidzami sazināties vai satikties, jo “ir drošs kanāls un iespējas palīdzēt”, tika ignorēti, jo ar katru sazvanīties nebija fiziski iespējams. Daļa no šiem piedāvājumiem šobrīd jau ir apkopoti un publicēti NVD mājaslapā [2], to sarakstu plānojam papildināt.

Lai diversificētu riskus, no kuriem galvenais bija - piegāde nenotiek un Latvija paliek bez maskām, kā arī, lai dotu iespēju salīdzināt piedāvājumus savā starpā un mazinātu aizdomas par koruptīvām darbībām, tika iegādāti aizsarglīdzekļi vienlaicīgi no vairākiem piegādātājiem, kopā no 7 komersantiem [3]. Vēl dažus, kas bija procesā, 3. aprīlī pārsūtīju Aizsardzības ministrijai. Šāda diversifikācijas pieeja, manuprāt, ir sevi pilnībā attaisnojusi.

Vienlaicīgi, gan caur Ārlietu ministriju, gan pa tiešo notika komunikācija ar vairākām vēstniecībām, kas uz vietas aptaujāja piegādātājus un sūtīja piedāvājumus (vai arī ziņas, ka nespēj neko piedāvāt). Izstrādāt piedāvājumus no Ķīnas un vēlāk arī nodrošināt pašas piegādes nebūtu iespējams bez Latvijas vēstniecības Ķīnā atbalsta. Tieši pateicoties viņu darbam, AirBaltic lidojums 28. martā kļuva iespējams.

Transporta problēmas ir atsevišķa raksta vērtas, bet gribēju atzīmēt tikai to, ka visas bez izņēmumiem piegādes netika piegādātas paredzētajā termiņā. Apgalvojums, ka brīdī (9. aprīlī), kad Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs parakstīja savus pirmos līgumus, vairs nebija deficīta, ir nepatiess. Uz to dienu LSEZ Lauma Fabrics kavēja piegādi vairāk nekā nedēļu un nevienam nebija 100% pārliecības, ka viņiem izdosies piegādāt plānoto – būtu bezatbildīgi paļauties, ka “gan jau atnāks”.

Piegādātās maskas ir mediķiem derīgas; standarti un vadlīnijas

Apstrādājot piedāvājumus, mēs ņēmām vērā Eiropas Komisijas rekomendācijas [4], kā arī noteicām prasības, lai nodrošinātos, ka maskas ir mediķiem derīgas:

ķirurģiskajām maskām jāatbilst EN 14683 vai ekvivalentam standartam; šeit ietilpst visi trīs tipi: pirmā ar baktēriju filtrācijas efektivitāti 95%, otrā ar efektivitāti 98%, trešā jeb IIR – arī ar 98%, kā arī izturību pret šļakatām.

respiratoriem jāatbilst EN 149 vai ekvivalentam standartam: FFP2 un FFP3 tipi.

Šobrīd no iegādātajām ķirurģiskajām maskām 2 miljoni ir EN 14683 2. tipa maskas (SIA Saules aptieka līgums) un 6 miljoni ir 1. tipa maskas (pārējie piegādātāji) – tātad, Latvijas mediķiem ir pieejamas maskas (2. tips) ar ko doties operācijas zālē un apgavojums, ka “mediķiem piegādātās maskas neder”, ir maldinošs. Atgādinu, ka operāciju zāle nav vienīgā vieta, kur maskas tiek lietotas. Tāpat NVD ir iegādājies 7200 FFP3 klases respiratoru, ko pārsvarā plānots pielietot Latvijas infektoloģijas centrā, un vairāk kā 1,1 miljonu FFP2 klases respiratoru pārējām iestādēm. Ārstniecības iestādēm attiecīgi jāprioritizē tām piešķirtie krājumi un mūsu uzdevums ir skaidrāk uz šo norādīt.

Pasaulē ir publicētas un nepārtraukti tiek aktualizētas virkne vadlīniju attiecībā uz individuālo aizsarglīdzekļu lietošanu dažādos apstākļos [5; 6; 7; 8]. Tajās atsevišķi tiek aprakstītas arī prioritārās lietotāju grupas un aizsarglīdzekļu taupīšanas stratēģijas globālā aizsarglīdzekļu deficīta apstākļos. Šīs vadlīnijas neaizliedz (būtu absurds, ja aizliegtu) mediķiem lietot EN 14683 standarta 1. tipa masku vai tās ekvivalentu. Konkrēti Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs rekomendē FFP2/FFP3 respiratoru neesamības gadījumā tiešā kontaktā ar slimniekiem strādājošām ārstniecības personām lietot augstākā no pieejamiem filtrācijas līmeņa maskām ("masks with the highest available filter level").

Situācija, kas cerams, Latvijai nepienāks

Ir skaidrs, ka >98% (2. tips) bakteriālas filtrācijas maska ir pacientiem un mediķiem drošāka par >95% (1. tips) filtrācijas masku un “miera laikos” ārstniecības iestādes var izvēlēties pēdējās vispār neiepirkt. Ir arī skaidrs, ka pēc standarta protokola jebkura maska būtu jāizmanto ne ilgāk par divām stundām un tā ir jāmaina pēc katra kontakta ar inficētu pacientu. Taču šobrīd, kad vairākās attīstīto valstu slimnīcās vienreizlietojamās maskas un halātus mazgā atkārtotai lietošanai, aicināt turēties pie standarta protokoliem ir neracionāli. Kad būsim nodrošinājuši kritisko krājuma minimumu, varēsim vērtēt alternatīvas, ja tādas tirgū būs parādījušās.

Tas, ka situācija kaut kur citur ir sliktāka nekā Latvijā, absolūti nemazina mūsu atbildību mediķu un iedzīvotāju priekšā. Vairāku aizsarglīdzekļu kategoriju krājumi vēl joprojām ir kritiski zemi. Šobrīd tas primāri attiecas uz kombinezoniem, vienreizlietojamiem halātiem un aizsargbrillēm. Arī ķirurģisko masku un respiratoru krājumus ir jāturpina papildināt.

Starptautiskais konteksts

Nav šaubu, ka pameklējot, jebkurā no Eiropas valstīm jūs atradīsiet ar aizsarglīdzekļu iepirkumiem saistītus skandālus.

Par deficītu, sarežģījumiem piegādēs un apšaubāmu kvalitāti runā gan mūsu kaimiņi Lietuvā [9] un Igaunijā [10;11;12], gan bagātākas par mums valstis [13;14].

Visi ir dzirdējuši par lielvalstu (ASV, Francijas un Vācijas) masku kariem, kad ceļa vidū tiek pārpirkti jau iepriekš citam pircējam solītie aizsarglīdzekļi, vai arī tiek uzlikti brutāli eksporta aizliegumi un kravas pārvirzītas par labu tai valstij, kurai konkrētajā brīdī konkrētā vietā ir vairāk naudas un varas [15].

Somijā [16] un Lietuvā [17] (gan jau arī citur, bet nav mērķis atrast visus) politiķi ir panākuši augsta līmeņa vadītāju atstādināšanu uz šo skandālu fona.

Par aizsarglīdzekļu deficītu un šībrīža situāciju Ķīnas tirgū sarakstīts ir ļoti daudz, bet es iesaku Lietuvas vēstnieces Inas Marčiulionites interviju [18]. Viņa pati, līdzīgi kā mūsu vēstniece Maija Manika, bija spiesta iedziļināties problēmā un darīt visu, lai tautieši mājās nepaliktu bez aizsarglīdzekļiem.

Uzskats, ka tieši Latvija kaut ko darījusi (vai nedarījusi) neadekvāti situācijai un prognozēm, visbiežāk balstās uz neinformētību vai arī konkrētām komerciālām, politiskām un citām interesēm.

Centralizētos iepirkumus kopš 2. aprīļa veic Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs. Viņu uzdevums ir iespējami ātri apgādāt visas nozares, ieskaitot arī veselības aprūpes nozari, ar kritiski nepieciešamiem aizsarglīdzekļiem milzīgas nenoteiktības un stresa apstākļos. Tas nav izdarāms bez uzticības mandāta, kas ļauj uzņemties riskus un rīkoties izlēmīgi.

Novēlu mums visiem stipru veselību un skaidru prātu šajā neparastajā laikā!

1. https://www.reuters.com/article/us-health-coronavirus-eu-prevention-excl/exclusive-things-under-control-how-europe-sleepwalked-into-the-coronavirus-crisis-idUSKBN21J6FF

2. http://vmnvd.gov.lv/lv/aktualitates/1106-sanemtie-individualas-aizsardzibas-lidzeklu-piedavajumi-saraksts-tiks-papildinats

3. http://vmnvd.gov.lv/lv/aktualitates/1100-nvd-noslegtie-ligumi-un-darijumi-par-medicinas-precu-iericu-iegadem-un-piegadi

4. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?qid=1584654491688&uri=CELEX:32020H0403

5. https://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/331215/WHO-2019-nCov-IPCPPE_use-2020.1-eng.pdf

6. https://www.ecdc.europa.eu/sites/default/files/documents/COVID-19-infection-prevention-and-control-healthcare-settings-march-2020.pdf

7.https://assets.publishing.service.gov.uk/government/uploads/system/uploads/attachment_data/file/879221/Coronavirus__COVID-19__-_personal_protective_equipment__PPE__plan.pdf

8. https://www.cdc.gov/coronavirus/2019-ncov/hcp/ppe-strategy/face-masks.html

9. https://www.lrt.lt/naujienos/lrt-tyrimai/5/1163005/lrt-tyrimas-kare-del-kaukiu-imanoma-viskas-brukamas-niekalas-ir-falsifikuojami-dokumentai

10. https://kuuuurija.postimees.ee/6939358/pohja-eesti-regionaalhaigla-tellis-isikukaitsevahendeid-kuid-sai-hoopis-prahti?fbclid=IwAR0YG649VAzFUfhmq_zTvxq2hZ3AImduXzDynnZQWPqVuam2ZKQ9Iu3CBdw

11. https://arileht.delfi.ee/news/seljadkokku/kuressaare-haigla-vajab-endiselt-kaitsemaske-kaamos-group-toetab-haiglat-ule-10-000-kaitsemaskiga?id=89426901

12. https://televeeb.ohtuleht.ee/997364/kuhu-jai-kaks-miljonit-kaitsemaski-arimees-terviseamet-lubas-ettemaksu-kuid-loobus-maskid-muudi-latti-ja-leetu

13. https://www.bbc.com/news/uk-northern-ireland-52091054

14. https://nhsproviders.org/news-blogs/blogs/the-public-ppe-debate-is-in-danger-of-getting-stuck

15. https://www.reuters.com/article/us-health-coronavirus-masks/u-s-big-bucks-turn-global-face-mask-hunt-into-wild-west-idUSKBN21L253

16.https://yle.fi/uutiset/osasto/news/stockpile_boss_resigns_after_failed_mask_procurements/11302759

17.https://www.respublika.lt/lt/naujienos/lietuva/lietuvos_politika/sskvernelis_apie_anaudziuno_nusalinima_siuo_metu_tai_nera_esminis_dalykas/

18. https://www.15min.lt/gyvenimas/naujiena/pokalbiai/i-marciulionyte-apie-milijona-kaukiu-lektuve-kinijos-specifika-ir-poksta-apie-zmogu-suvalgiusi-siksnosparni-1040-1305096

* Nacionālā veselības dienesta direktors

Novērtē šo rakstu:

15
32

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Farss ar baltkrievu IT kompāniju „uzņemšanu”

Foto"Kapitālā remonta" sakarā pirmais mani tā pamatīgi sasmīdināja premjers KK. Viņš bija "norijis" LIAA jaunā vadoņa naivi izmesto "ēsmu" par 12 baltkrievu IT kompāniju uzņemšanu LV, nepamanot, ka tajā slēpjas arī āķis.
Lasīt visu...

21

Ja jums gadījumā bija kādas šaubas, Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana ir bijusi veiksmīga

FotoEs pievienojos šodienas konferences vienai no galvenajām tēzēm, ka banku kā finanšu institūciju loma un funkcija mūsdienu ekonomikā ir būtiski paplašinājusies. Bankas pilda funkcijas, kas ir svarīgas ne tikai tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai, bet banku biznesa modeļu ilgtspēja, tai skaitā kreditējot mazos un vidējos uzņēmumus gan Rīgā, gan reģionos, var būt veiksmes pamats Latvijas ekonomikas un finanšu sektora attīstībai arī nākotnē.
Lasīt visu...

21

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

FotoKoronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu mēs bijām pieraduši dzīvot, pirms vīruss skāra mūs pašus, tuviniekus, paziņas, tuvākajā laikā neatgriezīsies. Daudziem no mums ir pilnībā mainījušās darba gaitas. Liela daļa ir sākusi strādāt no mājām, taču arī tas nav viegli. Sabiedrība deviņu mēnešu laikā ir nogurusi, un ziņas no kaimiņvalstīm, kur atkal ir augsti saslimšanas radītāji, liek bažīties, vai vispār mēs atgriezīsimies pie tās dzīves, kas bija pirms vīrusa izraisītās pandēmijas.
Lasīt visu...

21

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

FotoLatvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par nepārdomātiem un kaitīgiem kultūras un grāmatniecības nozarēm.
Lasīt visu...

21

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

FotoVēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video, kurā jauns vīrietis (tālāk “mūsu varonis”) ar it kā nejauša taksista palīdzību veiksmīgi aizbēg no OMONa. Apskatīsim tuvāk, kāpēc šis notikums atgādina Holivudas filmu ne tikai savā sižetā, bet arī pēc specefektiem.
Lasīt visu...

18

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

FotoVērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no finansiāliem zaudējumiem, kas var rasties, ja klients pilnībā vai daļēji neizpilda savas kredītsaistības ilgākā termiņā, nosaka vecuma limitu kreditēšanas pakalpojumiem, jo vecumu saskata kā būtisku riska faktoru.
Lasīt visu...

15

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

FotoŠodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums”, un tā mērķis ir stiprināt iedzīvotāju piederību vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm – Kurzemei, Latgalei, Sēlijai, Zemgalei un Vidzemei. Tajā ir arī runa par četrām reģistrētajām kultūrtelpām – suiti, Rucava, Lībiešu krasts, kultūrtelpa “Upīte”, bet ne tikai par jau reģistrētajām kultūrtelpām.
Lasīt visu...

6

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

FotoSaistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot personīgi Jums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...