Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2020. gada 17. martā, brīdī, kad Nacionālajam veselības dienestam (NVD) tika uzdots veikt steidzamus centralizētos individuālo aizsarglīdzekļu iepirkumus, es paredzēju pastiprinātu interesi par šiem iepirkumiem un skaidri apzinājos, ka man būs par pieņemtajiem lēmumiem jāatskaitās. Es ļoti ceru, ka šī publikācija veicinās izpratni par veiktajiem iepirkumiem.

Es tikai atbalstu sabiedrības interesi par publisko iepirkumu jomu, kas daudziem ir labi pazīstama un diemžēl ne bez pamata tiek uzskatīta par pakļautu korupcijas riskiem.

Absolūti loģiska ir arī zināma "masku jautājuma" politizācija. Ar politizāciju šeit nedomāju neko ļaunu. Tieši otrādi, ir normāli, ka politiķi iesaistās Covid-19 problemātikā un krīzes pārvarēšanā. Tas ir viņu pienākums. Kā parasti, sabiedrībai un žurnālistiem jāspēj nošķirt, kur ir informēti viedokļi un konstruktīva kritika un kur ir politiskā kapitāla kalšana. Skaidrs, ka visbiežāk ir abas komponentes, jautājums tikai par proporcijām. Nav tolerējams vienīgi vulgārs populisms, kā arī nepamatotas apsūdzības negodprātībā.

Man nav absolūti nekādu finansiālu saistību ne ar vienu no piegādātājiem. Nav citu interešu, izņemot vienīgo – atrast un piegādāt Latvijas iedzīvotājiem un mediķiem kritiski nepieciešamos individuālos aizsarglīdzekļus.

Atsevišķi vēlos skaidri un nepārprotami apliecināt, ka veselības ministre vai arī kāda cita amatpersona nav ietekmējusi nevienu no manis pieņemtajiem lēmumiem.

Pirms mēneša neviens nevarēja un vēl joprojām nevar paredzēt kā attīstīsies Covid-19 pandēmija Latvijā un pasaulē. Bet skaidrs ir viens – pie negatīva scenārija, ja vīrusa izplatību nesanāk pakļaut kontrolei, post factum valdības institūciju lēmumus uzskatīs par novēlotiem un nepietiekami radikāliem (bija jāizsludina vispārēja karantīna, jāslēdz ciet pilnīgi viss, jāpērk plaušu ventilācijas iekārtas – visas, ko var dabūt un par jebkurām cenām); un pretēji tam, pozitīva scenārija gadījumā tie paši lēmumi daudziem liksies par pārlieku agresīviem, dulliem un izšķērdīgiem (par daudz ierobežojumu, par daudz ekonomika nobremzēta, par augstu masku cenas un vispār nevajadzēja tik daudz pirkt).

Situācija Latvijā pirms mēneša

Latvijā “miera laikos” ķirurģiskās maskas un citus aizsarglīdzekļus ārstniecības iestādes savām vajadzībām iegādājas pašas, slēdzot līgumus ar komersantiem. Slimnīcu iepirkumu vadītāji daudz labāk par mani varētu aprakstīt, kā pa dienām tas ir attīstījies, bet uz marta vidu ierastā piegāžu kārtība tika pilnībā paralizēta. Pirmkārt, nebija iespējams piegādāt par līgumā noteikto cenu, tas ir pašsaprotami, bet otrkārt, arī ar no jauna izstrādātiem piedāvājumiem nebija nekādu garantiju un skaidrības, kad pasūtīto piegādās.

Kopīgais Eiropas Savienības iepirkums, kuru mēs visi ļoti gaidījām, 10. martā noslēdzās ar 0 piedāvājumiem aizsargmasku un briļļu lotēs [1]. Piegādātāji nepiedāvāja neko, jo nebija ko piedāvāt. Stāvokli uz 17. martu, man kļūstot par amatpersonu, kura atbild par aizsarglīdzekļu iegādi visu Latvijas ārstniecības iestāžu vajadzībām un to sadali, ilustrē sekojošs fakts. Kad ar kolēģiem apkopojām datus no aptaujām, kurās slimnīcas katru dienu atskaitās par savām rezervēm, un pēc dažām sarunām ar lielāko slimnīcu administrācijām un aptieku dienestu vadītājiem, pirmais, ko mēs darījām, nebija piegādātāju meklējumi. Mēs zvanījām tām slimnīcām, kurās krājumi acīmredzami pārsniedza 1 mēneša patēriņu un “centralizējām" šos līdzekļus uz savu biroju, lai, iestājoties katastrofai, kādā no „atslēgas” slimnīcām (neatliek ķirurģisko masku operblokam) mēs varētu operatīvi piegādāt kaut minimumu. Sanāca 30 tūkstošus masku un nepilni 2 tūkstoši respiratoru, kas aptuveni ir vienas Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas (RAKUS) dažu dienu patēriņš.

Piegādātāju atlase

Tātad uzstādījums bija katastrofu nepieļaut un maskas uz slimnīcām dabūt dažu dienu laikā, pērkot visu, ko var nopirkt. Tajā brīdī negaidīju, ka nebūs burtiski neviena piedāvājuma no krājumiem uz vietas Latvijā.

Vairākos kanālos tika publicēts aicinājums komersantiem sūtīt piedāvājumus uz manu e-pastu. Aptuveni 10 dienu laikā mēs izskatījām vairāk nekā simts piedāvājumu, padziļināti izstrādājot visus variantus ar konkrētiem piedāvājumiem (konkrēti modeļi, par konkrētu cenu, ar konkrētiem piegādes termiņiem un nosacījumiem). Vairāki piedāvājumi patiešām netika attīstīti, jo neatbilda šiem kritērijiem. Daudzi privātpersonu aicinājumi steidzami sazināties vai satikties, jo “ir drošs kanāls un iespējas palīdzēt”, tika ignorēti, jo ar katru sazvanīties nebija fiziski iespējams. Daļa no šiem piedāvājumiem šobrīd jau ir apkopoti un publicēti NVD mājaslapā [2], to sarakstu plānojam papildināt.

Lai diversificētu riskus, no kuriem galvenais bija - piegāde nenotiek un Latvija paliek bez maskām, kā arī, lai dotu iespēju salīdzināt piedāvājumus savā starpā un mazinātu aizdomas par koruptīvām darbībām, tika iegādāti aizsarglīdzekļi vienlaicīgi no vairākiem piegādātājiem, kopā no 7 komersantiem [3]. Vēl dažus, kas bija procesā, 3. aprīlī pārsūtīju Aizsardzības ministrijai. Šāda diversifikācijas pieeja, manuprāt, ir sevi pilnībā attaisnojusi.

Vienlaicīgi, gan caur Ārlietu ministriju, gan pa tiešo notika komunikācija ar vairākām vēstniecībām, kas uz vietas aptaujāja piegādātājus un sūtīja piedāvājumus (vai arī ziņas, ka nespēj neko piedāvāt). Izstrādāt piedāvājumus no Ķīnas un vēlāk arī nodrošināt pašas piegādes nebūtu iespējams bez Latvijas vēstniecības Ķīnā atbalsta. Tieši pateicoties viņu darbam, AirBaltic lidojums 28. martā kļuva iespējams.

Transporta problēmas ir atsevišķa raksta vērtas, bet gribēju atzīmēt tikai to, ka visas bez izņēmumiem piegādes netika piegādātas paredzētajā termiņā. Apgalvojums, ka brīdī (9. aprīlī), kad Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs parakstīja savus pirmos līgumus, vairs nebija deficīta, ir nepatiess. Uz to dienu LSEZ Lauma Fabrics kavēja piegādi vairāk nekā nedēļu un nevienam nebija 100% pārliecības, ka viņiem izdosies piegādāt plānoto – būtu bezatbildīgi paļauties, ka “gan jau atnāks”.

Piegādātās maskas ir mediķiem derīgas; standarti un vadlīnijas

Apstrādājot piedāvājumus, mēs ņēmām vērā Eiropas Komisijas rekomendācijas [4], kā arī noteicām prasības, lai nodrošinātos, ka maskas ir mediķiem derīgas:

ķirurģiskajām maskām jāatbilst EN 14683 vai ekvivalentam standartam; šeit ietilpst visi trīs tipi: pirmā ar baktēriju filtrācijas efektivitāti 95%, otrā ar efektivitāti 98%, trešā jeb IIR – arī ar 98%, kā arī izturību pret šļakatām.

respiratoriem jāatbilst EN 149 vai ekvivalentam standartam: FFP2 un FFP3 tipi.

Šobrīd no iegādātajām ķirurģiskajām maskām 2 miljoni ir EN 14683 2. tipa maskas (SIA Saules aptieka līgums) un 6 miljoni ir 1. tipa maskas (pārējie piegādātāji) – tātad, Latvijas mediķiem ir pieejamas maskas (2. tips) ar ko doties operācijas zālē un apgavojums, ka “mediķiem piegādātās maskas neder”, ir maldinošs. Atgādinu, ka operāciju zāle nav vienīgā vieta, kur maskas tiek lietotas. Tāpat NVD ir iegādājies 7200 FFP3 klases respiratoru, ko pārsvarā plānots pielietot Latvijas infektoloģijas centrā, un vairāk kā 1,1 miljonu FFP2 klases respiratoru pārējām iestādēm. Ārstniecības iestādēm attiecīgi jāprioritizē tām piešķirtie krājumi un mūsu uzdevums ir skaidrāk uz šo norādīt.

Pasaulē ir publicētas un nepārtraukti tiek aktualizētas virkne vadlīniju attiecībā uz individuālo aizsarglīdzekļu lietošanu dažādos apstākļos [5; 6; 7; 8]. Tajās atsevišķi tiek aprakstītas arī prioritārās lietotāju grupas un aizsarglīdzekļu taupīšanas stratēģijas globālā aizsarglīdzekļu deficīta apstākļos. Šīs vadlīnijas neaizliedz (būtu absurds, ja aizliegtu) mediķiem lietot EN 14683 standarta 1. tipa masku vai tās ekvivalentu. Konkrēti Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs rekomendē FFP2/FFP3 respiratoru neesamības gadījumā tiešā kontaktā ar slimniekiem strādājošām ārstniecības personām lietot augstākā no pieejamiem filtrācijas līmeņa maskām ("masks with the highest available filter level").

Situācija, kas cerams, Latvijai nepienāks

Ir skaidrs, ka >98% (2. tips) bakteriālas filtrācijas maska ir pacientiem un mediķiem drošāka par >95% (1. tips) filtrācijas masku un “miera laikos” ārstniecības iestādes var izvēlēties pēdējās vispār neiepirkt. Ir arī skaidrs, ka pēc standarta protokola jebkura maska būtu jāizmanto ne ilgāk par divām stundām un tā ir jāmaina pēc katra kontakta ar inficētu pacientu. Taču šobrīd, kad vairākās attīstīto valstu slimnīcās vienreizlietojamās maskas un halātus mazgā atkārtotai lietošanai, aicināt turēties pie standarta protokoliem ir neracionāli. Kad būsim nodrošinājuši kritisko krājuma minimumu, varēsim vērtēt alternatīvas, ja tādas tirgū būs parādījušās.

Tas, ka situācija kaut kur citur ir sliktāka nekā Latvijā, absolūti nemazina mūsu atbildību mediķu un iedzīvotāju priekšā. Vairāku aizsarglīdzekļu kategoriju krājumi vēl joprojām ir kritiski zemi. Šobrīd tas primāri attiecas uz kombinezoniem, vienreizlietojamiem halātiem un aizsargbrillēm. Arī ķirurģisko masku un respiratoru krājumus ir jāturpina papildināt.

Starptautiskais konteksts

Nav šaubu, ka pameklējot, jebkurā no Eiropas valstīm jūs atradīsiet ar aizsarglīdzekļu iepirkumiem saistītus skandālus.

Par deficītu, sarežģījumiem piegādēs un apšaubāmu kvalitāti runā gan mūsu kaimiņi Lietuvā [9] un Igaunijā [10;11;12], gan bagātākas par mums valstis [13;14].

Visi ir dzirdējuši par lielvalstu (ASV, Francijas un Vācijas) masku kariem, kad ceļa vidū tiek pārpirkti jau iepriekš citam pircējam solītie aizsarglīdzekļi, vai arī tiek uzlikti brutāli eksporta aizliegumi un kravas pārvirzītas par labu tai valstij, kurai konkrētajā brīdī konkrētā vietā ir vairāk naudas un varas [15].

Somijā [16] un Lietuvā [17] (gan jau arī citur, bet nav mērķis atrast visus) politiķi ir panākuši augsta līmeņa vadītāju atstādināšanu uz šo skandālu fona.

Par aizsarglīdzekļu deficītu un šībrīža situāciju Ķīnas tirgū sarakstīts ir ļoti daudz, bet es iesaku Lietuvas vēstnieces Inas Marčiulionites interviju [18]. Viņa pati, līdzīgi kā mūsu vēstniece Maija Manika, bija spiesta iedziļināties problēmā un darīt visu, lai tautieši mājās nepaliktu bez aizsarglīdzekļiem.

Uzskats, ka tieši Latvija kaut ko darījusi (vai nedarījusi) neadekvāti situācijai un prognozēm, visbiežāk balstās uz neinformētību vai arī konkrētām komerciālām, politiskām un citām interesēm.

Centralizētos iepirkumus kopš 2. aprīļa veic Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs. Viņu uzdevums ir iespējami ātri apgādāt visas nozares, ieskaitot arī veselības aprūpes nozari, ar kritiski nepieciešamiem aizsarglīdzekļiem milzīgas nenoteiktības un stresa apstākļos. Tas nav izdarāms bez uzticības mandāta, kas ļauj uzņemties riskus un rīkoties izlēmīgi.

Novēlu mums visiem stipru veselību un skaidru prātu šajā neparastajā laikā!

1. https://www.reuters.com/article/us-health-coronavirus-eu-prevention-excl/exclusive-things-under-control-how-europe-sleepwalked-into-the-coronavirus-crisis-idUSKBN21J6FF

2. http://vmnvd.gov.lv/lv/aktualitates/1106-sanemtie-individualas-aizsardzibas-lidzeklu-piedavajumi-saraksts-tiks-papildinats

3. http://vmnvd.gov.lv/lv/aktualitates/1100-nvd-noslegtie-ligumi-un-darijumi-par-medicinas-precu-iericu-iegadem-un-piegadi

4. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?qid=1584654491688&uri=CELEX:32020H0403

5. https://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/331215/WHO-2019-nCov-IPCPPE_use-2020.1-eng.pdf

6. https://www.ecdc.europa.eu/sites/default/files/documents/COVID-19-infection-prevention-and-control-healthcare-settings-march-2020.pdf

7.https://assets.publishing.service.gov.uk/government/uploads/system/uploads/attachment_data/file/879221/Coronavirus__COVID-19__-_personal_protective_equipment__PPE__plan.pdf

8. https://www.cdc.gov/coronavirus/2019-ncov/hcp/ppe-strategy/face-masks.html

9. https://www.lrt.lt/naujienos/lrt-tyrimai/5/1163005/lrt-tyrimas-kare-del-kaukiu-imanoma-viskas-brukamas-niekalas-ir-falsifikuojami-dokumentai

10. https://kuuuurija.postimees.ee/6939358/pohja-eesti-regionaalhaigla-tellis-isikukaitsevahendeid-kuid-sai-hoopis-prahti?fbclid=IwAR0YG649VAzFUfhmq_zTvxq2hZ3AImduXzDynnZQWPqVuam2ZKQ9Iu3CBdw

11. https://arileht.delfi.ee/news/seljadkokku/kuressaare-haigla-vajab-endiselt-kaitsemaske-kaamos-group-toetab-haiglat-ule-10-000-kaitsemaskiga?id=89426901

12. https://televeeb.ohtuleht.ee/997364/kuhu-jai-kaks-miljonit-kaitsemaski-arimees-terviseamet-lubas-ettemaksu-kuid-loobus-maskid-muudi-latti-ja-leetu

13. https://www.bbc.com/news/uk-northern-ireland-52091054

14. https://nhsproviders.org/news-blogs/blogs/the-public-ppe-debate-is-in-danger-of-getting-stuck

15. https://www.reuters.com/article/us-health-coronavirus-masks/u-s-big-bucks-turn-global-face-mask-hunt-into-wild-west-idUSKBN21L253

16.https://yle.fi/uutiset/osasto/news/stockpile_boss_resigns_after_failed_mask_procurements/11302759

17.https://www.respublika.lt/lt/naujienos/lietuva/lietuvos_politika/sskvernelis_apie_anaudziuno_nusalinima_siuo_metu_tai_nera_esminis_dalykas/

18. https://www.15min.lt/gyvenimas/naujiena/pokalbiai/i-marciulionyte-apie-milijona-kaukiu-lektuve-kinijos-specifika-ir-poksta-apie-zmogu-suvalgiusi-siksnosparni-1040-1305096

* Nacionālā veselības dienesta direktors

Novērtē šo rakstu:

15
32

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...