Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka nu jau kādu pusotru gadu ir sajūta, ka Latvijas mediju “kurētāji” ir aizmirsuši par to, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir internets, kas ļauj piekļūt ļoti daudzām mājaslapām un informācijas avotiem. Vietējo mediju valdības atbalstošā naratīva ir līdz mielēm primitīva, un es domāju, ka tas visiem, kuri nav šī valdības kursa kvēli fani un “neoliberālisma ideoloģijas karognesēji”, ir acīmredzami.

Tajā pašā laikā tas nenozīmē, ka es nezinu, kas notiek. Un notiek ļoti daudz kas. Arī sāk veidoties dažādas jaunas partijas un grupējumi, kuri sola “izglābt valsti”, visus mūs atbrīvot no “melnā bruņinieka” un padzīt “kangarus” prom uz visiem laikiem.

Vakar pie sarunas par mūsu Trainify Latvia darba lietām mans biznesa partneris un kolēģis Artis jautā - vai skatījos Kārtības rulli ar Armandu Puči, Aināru Šleseru, Aldi Gobzemu un Sandi Ģirģenu? Hmm… pazīstu šos trīs vīrus personīgi un nolēmu, ka vakara jaapskatas, jo, ņemot vērā fonu un citu man pieejamo informāciju, varētu būt “interesanti” paskatīties šo sarunu.

Daži secinājumi un atziņas. Kopēja sajūta, kas laikam paliek, ir skumjas. Skumjas par to, ka tikai mēs paši (visi kopā) esam atbildīgi par to, kas ir un kas notiek, taču mēs to līdz galam vēl neesam apzinājušies kā sabiedrība.

 Kāpēc tā saku? Tāpēc, ka šie trīs kungi ar savu rīcību skaidri parāda, ka vismaz gadu viņi sava starpā ir “pretinieki cīņā” par iekļūšanu nākamā Saeimā, lai “pārņemtu varu”. Es to vairāk redzu kā “ego” motivētu rīcību, kurā “eco” jeb sabiedrības intereses, veselība un labklājība ir tikai veids, kā šis “ego” sevi realizē. Es dzirdu, ka viss tiek darīts cilvēku intereses un sabiedrības laba, taču nepamet šī spēcīgā sajūta, ka individuālie “ego” te spēlē galveno vijoli.

Un tas ir saprotami, jo visi trīs kungi ir apveltīti ar spēcīgu pašapziņu un katrs var lepoties (un to arī pie katras iespējas arī dara) ar saviem personīgajiem panākumiem un sasniegumiem. Visi trīs noteikti ir ar līdera iezīmēm un talantiem. Taču tādi ir bijuši gan viedi un sabiedrības interesēs darbojošies līderi, gan tādi, kuri realizēja kaut kādas sava “ego” motivētas idejas, kas bieži ir bijusi autoritāri līderi totalitāros režīmos.

Jā, gala beigās šis viss ir stāsts par līderību un to, ko tā patiesībā nozīme. Redzot šos kungus, es redzu autoritāra līderisma iezīmes. Tas dara piesardzīgu, jo uzskatu, ka viss šobrīd notiekošais ir stāsts un process par virzību prom no autoritārisma uz tiesas demokrātijas principiem. Tas nozīmē izglītību un izpratni katram par sevi un par visu sabiedrību veidojošiem pamatprincipiem. Tas nozīmē atbildības uzņemšanos par sevi un savu personīgo veselību visupirms. Tas nozīmē savu domubiedru grupu un kopienu veidošanu. Tas nozīmē savu un savu domubiedru ideju realizāciju un materializāciju dzīvē - visiem kopā apsēžoties un sarunājot, ka vēlamies dzīvot, un par savu redzējumu pastāstot citiem. Kas zina, varbūt uzrodas vēl domubiedri?

Tas arī nozīmē nepieciešamību jau tagad iet uz visam esošajām partijām, iepazīties ar cilvēkiem, kas tās veido, un sajust to “telpu”. Jā, tieši sajust, jo, lai arī kā mums gribētos par sevi domāt kā par racionālām būtnēm, mēs lielāko daļu lēmumu pieņemam emocionāli. Tieši tāpēc arī šo kungu uzrunas vēroju no šāda aspekta - kādas emocijas es sajutu? Ko tas nozīmē? Kāpēc tieši tādas sajūtas?

Noslēgumā tikai vēlos teikt, ka es ļoti priecātos, ja mēs nākamā gada laikā patiešām visi kopā vienotos par to, ka mēs šeit vēlamies dzīvot. Ka visi trīs šie kungi ieguldīs darbu, lai virzītos uz vienošanos jau tagad - kad it kā ir pretinieki politiskajā cīņa. Ir skaidrs, ka visus vieno šobrīd divas lietas - nost ar esošo varu un par izvēles brīvību jebkādas medicīniskas manipulācijas veikšanai. Tajā pašā laikā es aicinātu (un pats aktīvi piedalīšos) kungus jau tagad runāt ar vēlētājiem cieņpilni un, veidojot vienojošas un integrētās sarunas par to, kā visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies.

Pārpublicēts no Facebook

Novērtē šo rakstu:

19
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...