Kā ministrs Augulis atklāti melo par plānu iegrābties pensiju naudā
Guntars Vītols19.09.2024.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Jā kādam interesē kā lokās ministrs par plānu iegrābties pensiju naudā un vienā brīdī atklāti melo, tad raidījumā 1:1 ar labklājības ministru Uldi Auguli, - tur interesanti.
Piemēram, Rēders atgādina un liek video fragmentus, ka šis pats cilvēks pieņēma nelikumīgu lēmumu - iegrābās pensiju naudā iepriekšējās krīzes laikā, ko tiesa atcēla. Tas es bijis „krīzes” dēļ.
Tagad ministrs apgalvo, ka atkal esot krīze (lai gan nekādas krīzes sociālajā budžetā nav, un tas raidījumā izskan), draud ar pastardienas scenāriju (ja atkal neiegrābsies pensiju naudā, tad valstij samazināšot kredītreitingu) un izmanto populistisko argumentu, ka viss pensiju līmenis ir bezmaz tikai banku interese.
Atgādinu, ka šobrīd viņiem “krīze” ir ne tikai ar dzelzceļu, bet nelietderīgiem valsts tēriņiem, ko principiāli nedrīkst risināt ar pensiju naudu. Tas tā iepriekšējā krīzē nebija - toreiz krīze skāra arī speciālo budžetu, un arī tad lēmumu atzina par nelikumīgu.
Tad viņš nonāk pretrunā pats ar sevi, kad pasaka, ka otrais pensiju līmenis strādā “slikti”, bet trešais pensiju līmenis strādā “labi”. Viņš acīmredzot vispār nezina, kas tie tādi par līmeņiem un kā tas viss strādā, jo pēc būtības gan otrais, gan trešais līmeņi tiek pārvaldīti identiski.
Likumdošanā/regulējumos ir atšķirības, bet pašus fondus pārvalda parasti tie paši cilvēki, ieguldījumu portfeļi mēdz būt pat identiski. Nolikt vienu sistēmu kā “sliktu” un otru kā “labu” nozīmē, ka viņš sistēmu vienkārši nejēdz.
Tagad par meliem - ministrs saka, ka ietekmes uz nākotnes pensionāriem nebūs. Bet Rēders nav muļķis, uzdod jautājumus tālāk - veselu virkni par nākotnes scenārijiem. Un tad ministrs atzīst, ka patiesībā par galvenajām problēmām pirmā pensiju līmeņa ilgtspējā vispār nav pat konkrēti domāts, risinājumu šobrīd nav, tos vispār varbūt skatīšot tad, kad kārtējo reizi pacels pensijas vecumu un tamlīdzīgi.
Respektīvi nevar neko apgalvot par to, ka nekādas ietekmes nebūs, ja šobrīd vienīgais scenārijs ir, ka pirmais pensiju līmenis pamazām iet pa skuju taku (ienākumu aizvietojamība krīt).
Raidījums šeit: https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/337402/11-aktuala-intervija.
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
