Kā ministrs Augulis atklāti melo par plānu iegrābties pensiju naudā
Guntars Vītols19.09.2024.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Jā kādam interesē kā lokās ministrs par plānu iegrābties pensiju naudā un vienā brīdī atklāti melo, tad raidījumā 1:1 ar labklājības ministru Uldi Auguli, - tur interesanti.
Piemēram, Rēders atgādina un liek video fragmentus, ka šis pats cilvēks pieņēma nelikumīgu lēmumu - iegrābās pensiju naudā iepriekšējās krīzes laikā, ko tiesa atcēla. Tas es bijis „krīzes” dēļ.
Tagad ministrs apgalvo, ka atkal esot krīze (lai gan nekādas krīzes sociālajā budžetā nav, un tas raidījumā izskan), draud ar pastardienas scenāriju (ja atkal neiegrābsies pensiju naudā, tad valstij samazināšot kredītreitingu) un izmanto populistisko argumentu, ka viss pensiju līmenis ir bezmaz tikai banku interese.
Atgādinu, ka šobrīd viņiem “krīze” ir ne tikai ar dzelzceļu, bet nelietderīgiem valsts tēriņiem, ko principiāli nedrīkst risināt ar pensiju naudu. Tas tā iepriekšējā krīzē nebija - toreiz krīze skāra arī speciālo budžetu, un arī tad lēmumu atzina par nelikumīgu.
Tad viņš nonāk pretrunā pats ar sevi, kad pasaka, ka otrais pensiju līmenis strādā “slikti”, bet trešais pensiju līmenis strādā “labi”. Viņš acīmredzot vispār nezina, kas tie tādi par līmeņiem un kā tas viss strādā, jo pēc būtības gan otrais, gan trešais līmeņi tiek pārvaldīti identiski.
Likumdošanā/regulējumos ir atšķirības, bet pašus fondus pārvalda parasti tie paši cilvēki, ieguldījumu portfeļi mēdz būt pat identiski. Nolikt vienu sistēmu kā “sliktu” un otru kā “labu” nozīmē, ka viņš sistēmu vienkārši nejēdz.
Tagad par meliem - ministrs saka, ka ietekmes uz nākotnes pensionāriem nebūs. Bet Rēders nav muļķis, uzdod jautājumus tālāk - veselu virkni par nākotnes scenārijiem. Un tad ministrs atzīst, ka patiesībā par galvenajām problēmām pirmā pensiju līmeņa ilgtspējā vispār nav pat konkrēti domāts, risinājumu šobrīd nav, tos vispār varbūt skatīšot tad, kad kārtējo reizi pacels pensijas vecumu un tamlīdzīgi.
Respektīvi nevar neko apgalvot par to, ka nekādas ietekmes nebūs, ja šobrīd vienīgais scenārijs ir, ka pirmais pensiju līmenis pamazām iet pa skuju taku (ienākumu aizvietojamība krīt).
Raidījums šeit: https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/337402/11-aktuala-intervija.
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
