Kā Ministru kabinets acīmredzami pārkāpj jūsu likumīgās tiesības
Baiba Rudevska27.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pat abstrahējoties no Satversmē garantēto pamattiesību pārkāpumiem (par kuru esamību ir ļoti liels pamats runāt), Ministru kabinets (MK) savā tiesiskajā nihilismā ir nodzīvojies pat līdz tam, ka acīmredzami pārkāpj tās tiesības, kuras likumdevējs pagaidām vēl personām atzīst. Apskatīsimies, kā tas izpaužas.
1) Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma (turpmāk - Covid likums) 6.9 pantā likumdevējs ir noteicis tiesisko regulējumu t.s. SADARBSPĒJĪGAM SERTIFIKĀTAM (tiesību norma pieņemta 27.05.2021. un ir spēkā no 29.05.2021.):
“6.9 pants. (1) Lai varētu atļaut izmantot izņēmumus no epidemioloģiskās drošības pasākumiem personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 infekciju, to pārslimojušas vai kurām veiktie Covid-19 testi ir negatīvi, šādām personām tiek izsniegti sadarbspējīgi sertifikāti, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu vai informāciju par veiktā testa rezultātu. Personai, uzrādot minēto sadarbspējīgo sertifikātu, ir pienākums uzrādīt arī personu apliecinošu dokumentu.
(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pieprasāmi, sagatavojami, izsniedzami, pārbaudāmi un izmantojami šā panta pirmajā daļā minētie sadarbspējīgie sertifikāti, kā arī sertifikātā iekļaujamās informācijas apjomu un tās informācijas apjomu, kura ir pieejama institūcijām un pakalpojumu sniedzējiem”.
Kā redzams, izņēmumi no epidemioloģiskās drošības pasākumiem tiek atļauti un sadarbspējīgs sertifikāts ir noteikts trim (nevis tikai divām!) personu kategorijām:
- vakcinētām personām,
- pārslimojušām personām UN
- personām ar negatīvu testu.
Likumdevējs MK ir deleģējis (sk. minētā likuma 6.9 panta 2.d.) TIKAI noteikt kārtību, kādā izmantojami likumā paredzētie sertifikāti (visu 3 veidu!), un tajā iekļaujamās informācijas apjomu. Likumā nav atrodams deleģējums MK sašaurināt (pat ne izņēmuma gadījumos) šo 3 personu kategoriju loku.
2) Tagad paskatīsimies, ko izdarīja MK:
2020.gada 9.jūnija MK noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” MK 27.05.2021. izdara grozījumus (sk. 27.05.2021. MK noteikumi Nr. 332), lai it kā izpildītu augstāk minēto deleģējumu (kuru likumdevējs noteicis Covid likuma 6.9 p. 2.d.).
Uzmanības vērts ir tas, ka MK šos grozījumus pieņēma tieši tajā pašā dienā, kurā Saeima pieņēma grozījumus Covid likumā, to papildinot ar 6.9 pantu. Taču Covid likuma grozījumi stājās spēka tikai 29.05.2021. (2 dienas pēc tam, kad MK pieņēma grozījumus saistībā ar deleģējumu!). Tātad, balstoties uz vēl spēkā nestājušos Saeimas deleģējumu, MK 27.05.2021. datumā savus noteikumus Nr. 360 papildina ar V.1 nodaļu: “Sadarbspējīgs vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikāts un izņēmumi epidemioloģiskās drošības pasākumiem”.
Šajā sadaļā MK runā par visām 3 personu kategorijām, un te pēkšņi 38.27 punktā (un visos tā apakšpunktos) vairs neparedz personas ar negatīvu testu (runa ir par veselu rindu dažādu aktivitāšu, ieskaitot darba vietas); šī personu kategorija no MK noteikumiem pēkšņi kaut kur pazūd. Kur pazūd un uz kāda tiesiskā pamata pazūd? Tas līdz šai dienai tā arī nav skaidrs. Turklāt atsauces uz MK noteikumu Nr. 360 38.27 punktu ir iestrādātas arī vairākos šo MK noteikumu punktos, piemēram:
- 6.3. 1.8. punktā saskaņā ar kuru publiskās iekštelpās, tai skaitā darbavietās, ja telpā atrodas vairāk par vienu personu, lieto medicīniskās vai nemedicīniskās (higiēniskās vai auduma) sejas maskas (turpmāk – mutes un deguna aizsegi), izņemot: šo noteikumu 38.27 punkta ievaddaļā minētās personas organizētos kolektīvos (piemēram, darbavietā, amatieru kolektīvos, izglītības iestādē). Tātad negatīvi testētie pazūd no tiesiskā regulējuma;
- 14.10 1. punktā attiecībā uz pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem (tikai vakcinēti vai pārslimojuši; negatīvi testēti kaut kur pazūd);
- 20.5 punktā (sabiedriskā ēdināšana). Tas pats;
- 33.1; 33.2; 33.3; 34.; 38.28 ; 38.30; 38.31; 38.34 11.; 55.2; 66.4 1.4.; 66.5 2. punktā un pārejas noteikumu 115.punktā. Tas pats - negatīvi testētie pazūd.
Attiecībā uz STUDENTIEM ir īpaši cinisks MK regulējums, proti, MK 17.08.2021. atkal (kārtējo reizi) groza savus noteikumus Nr. 360, tos papildinot ar 40.13 punktu, kurā nosaka: “Koledžās un augstskolās studiju programmas īstenošanā un apguvē klātienē piedalās tikai personas ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.”
Kā redzams, šeit negatīvi testētie ir izslēgti vispār un jau pavisam tiešā veidā, bet MK ir tomēr “dāsns un labestīgs”, panāca pretī studentiem un papildināja savu noteikumu pārejas noteikumus ar 109.punktu, saskaņā ar kuru līdz 10.oktobrim deva iespēju vēl piedalīties ar negatīviem testiem mācību klātienē, bet pēc 10.oktobra vairs ne (citēju: “Līdz 2021. gada 10. oktobrim koledžās un augstskolās studiju programmu īstenošanā un apguvē klātienē var piedalīties arī personas ar apliecinājumu (papīra vai digitālā formā) par Covid-19 negatīvu testu, kurš veikts pēdējo 48 stundu laikā atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē publicētajam algoritmam”). Tātad attiecībā uz studentiem MK ir veicis acīmredzamu patvaļu, pārkāpjot jebkādu Saeimas deleģējumu un, protams, Satversmes 64.pantu, saskaņā ar kuru likumdošanas vara Latvijā pieder Saeimai un tautai (bet ne MK!).
3) Ir novērojama vēl viena nianse attiecībā uz to, kādā veidā MK savos patvaļīgajos MK noteikumos Nr. 360 pats (bez Saeimas deleģējuma) izveido tādu situāciju, kurā ieliek priekšnosacījumus personu segregācijai (vakcinētie un pārslimojušie v. nevakcinētie testētie) un mobingam ļoti daudzās dzīves situācijās (darbā, augstskolās, skolās, veselības aprūpē utt.). Tas mehānisms ir šāds:
- sākumā no sadarbspējīga sertifikāta trim personu kategorijām tiek atsevišķi nodalīta viena personu kategorija - nevakcinētie testētie, paredzot konstrukciju: “vakcinētie vai pārslimojušie” (sk. MK noteikumu Nr. 360 38.27 punktu, kurā iepakotas abas šī personu kategorijas, tās turpmāk visur MK saucot par “šo noteikumu 38.27 punkta ievaddaļā minētajām prasībām”), un tad atsevišķi manipulē ar atšķelto personu kategoriju - testētajiem (šur tur to pieliekot atsevišķi it kā klāt šīm divām kategorijām, kas tagad iepakotas vienā paketē, bet šur tur to vispār noņemot nost (sk. MK noteikumus Nr. 360 40.13 punktu un pārejas noteikumu 109.punktu attiecībā uz studentiem));
- paredzot tādu tiesisko regulējumu, kurā vakcinētajiem un pārslimojušajiem jāpacieš neērtības (piemēram, sejas masku valkāšana) gadījumā, ja viņiem pievienojas kaut viens testētais. Un tas, protams, rada attieksmi nepaciest testētos savos kolektīvos. Sk. MK noteikumu Nr.360 6.3. punktu: publiskās iekštelpās, tai skaitā darbavietās, ja telpā atrodas vairāk par vienu personu, lieto medicīniskās vai nemedicīniskās (higiēniskās vai auduma) sejas maskas (turpmāk – mutes un deguna aizsegi), izņemot šo noteikumu 38.27 punkta ievaddaļā minētās personas organizētos kolektīvos (piemēram, darbavietā, amatieru kolektīvos, izglītības iestādē).
Kā jau redzējām, zem termina “šo noteikumu 38.27 punkta ievaddaļā minētās personas” ir paslēpti vakcinētie un pārslimojušie, bet patvaļīgi izslēgti testētie. Sk. arī visu 38.27 punktu un tā apakšpunktus, proti, ja telpā ir kaut viens testētais, tad vakcinētajiem un pārslimojušajiem ir jāievēro 2 m distance un jānēsā sejas maskas. Tātad, mobings un naida kurināšana ir ieprogrammēti.
Galvenie secinājumi:
1) Grozījumi MK noteikumos Nr. 360 ir pieņemti datumā, kad vēl nebija stājusies spēkā Covid likuma norma, kura MK piešķīra deleģējumu. Līdz ar to no tiesību teorijas viedokļa šādi MK noteikumi ir spēkā neesoši no to pieņemšanas dienas (runa ir tieši par 27.05.2021. MK noteikumiem Nr. 332, kas tika pieņemti uz Covid likuma 6.9 panta 2.daļas normas, kas nebija vēl stājusies spēkā, pamata).
2) MK savos noteikumos ir rupji pārkāpis to deleģējumu, kuru tam piešķīra Saeima ar Covid likuma 6.9 panta otro daļu. Tādējādi MK ir uzurpējis likumdevēja varu, kas ir antikonstitucionāli (pretēji Satversmes 1.p. un 64.p.).
Jautājums: kādēļ Saeima kā likumdevējs uz to nereaģē un to pieļauj? Kur skatās valsts prezidents, kurš 28.maijā izsludina likumu, uz kura deleģējuma pamata MK jau 27.maijā ir izdevis MK noteikumus?
Seko mums 
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
