Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kā mums nozog nacionālismu

Jurģis Liepnieks
21.03.2017.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nacionālisms ir dabiskas un cienījamas jūtas. Līdztekus ģimenei un reliģijai etniskās saknes un valoda ir viens no fundamentālajiem ikviena cilvēka identitātes balstiem. Pat nav jābūt īpaši reflektējošam un ar dzīves filozofiskajiem jautājumiem aizņemtam cilvēkam, lai apzinātos sevi kā konkrētas tautas pārstāvi un kultūras nesēju.

Tās ir svarīgas lietas katram no mums. Pietiekami svarīgas un tuvas, lai būtu viegli sasaistāmas ar bailēm no tā, ka kaut kas varbūt apdraud kaut ko tik personiski svarīgu. Un vienmēr jau arī kaut kas apdraud.

Šeit tad arī sāk darboties politika. Tas nav nekas jauns un nekas tāds, kas būtu raksturīgs tikai Latvijai. Nacionālisms ir intelektuāli visvieglākā, vismazāko piepūli prasošā politiskā platforma. Tā uzrunā mums katram svarīgas lietas, tad rada bailes un pēc tam piedāvā sevi kā risinājumu. Svarīgi, lai visu laiku būtu, no kā baidīties, lai būtu ienaidnieks un apdraudējums. Ja ne īsts, tad iedomāts vai pārspīlēts. Ar to pietiek – glābēji jau nāk.

Kā jau teicu, šī shēma ir veca un izplatīta. Angļu rakstnieks Semjuels Džeksons jau 1775. gadā formulēja, ka nacionālisms ir neliešu pēdējais patvērums.

Tā ir. Ja tu nespēj neko citu, neesi kompetents nevienā jomā – kļūsti par nacionālistu, un vieta politikā tev garantēta. Mūsu Nacionālās apvienības politiķi tam ir labs piemērs – pat ministrus nespēj atrast. Ja tomēr atrod, tad nožēlojamus. Viņiem nekad nekas nav sakāms ne par vienu būtisku valsts pārvaldes jautājumu – ne nodokļi, ne izglītības, ne veselības reforma. Pilnīgi nevienā jomā nekādu viedokļu, nekādas kompetences.

Viņiem pat nav premjera kandidāta. Roberts Zīle – vienīgais, kurš aptuveni kvalificētos, - tā sargā savu eirodeputāta aldziņu un privilēģijas, ka Latvijā lieki degunu nebāž un nekad neizteiksies vispār par neko, kas varētu būt kaut nedaudz riskants, debates raisošs vai attiecīgi svarīgs valstij.

Nacionālās apvienības Rīgas mēra kandidāte ir tuva Ušakovu ģimenes draudzene Baiba Broka, kam Satversmes aizsardzības birojs atņēmis pielaidi darbam ar valsts noslēpumiem un tāpēc viņai nācies pamest visus amatus valsts pārvaldē. Izcila kompānija.

Nemaz nerunājot par valdes locekli Iesalnieku, kurš nenosoda Breiviku un tamlīdzīgi. Vai arī Raivis Dzintars, kurš gadiem bēg no jebkuras atbildības, proti, jebkura amata, kurā, nedod, Dies’, vajadzētu par kaut ko tiešām atbildēt, pieņemt lēmumus, darīt. Nē, nekad. Tik daudz jau prāta pietiek, lai saprastu, ka tad burbulis pārsprāgs. Tāds, lūk, partijas līderis.

Bet šoreiz ne gluži par to. Nacionālā pašapziņa ir ļoti svarīgas dabiskas jūtas daudziem. Tāpat arī latviešu tautas izdzīvošanas, latviešu kultūras attīstības, valodas un daudzi citi nacionāli jautājumi ir svarīgi daudziem, ja ne katram latvietim. Un ļoti daudzi nevis vienkārši vēlas, bet pat alkst pēc politiķiem, kuri saprastu latviešu nacionālās jūtas un veidotu savu politiku atbilstoši tām.

Un te patiešām rodas problēma, jo, lai cik ļoti kāds mīlētu savu valodu, zemi, tautu un kultūru, ja tev ir nedaudz izglītības, ja tev ir tuvas Eiropas vērtības un tu vēlies dzīvot eiropeiskā modernā valstī, tu nekādā veidā nevari balsot vai atbalstīt partiju, kas iestājas par tradicionālajām vērtībām šī vārda homofobiskajā nozīmē.

Partiju, kas katru gadu organizē pasākumus un ziedu nolikšanu pie Ulmaņa pieminekļa dienā, kad viņš iznīcināja demokrātiju Latvijā un pēc tam bez cīņas atdeva to okupantiem. Tas ir viens viņu varonis, bet tagad NA pasludinājusi par tautas varoņiem vēl arī visus latviešu leģionārus, ieskaitot arājus, brīvprātīgos un ebreju šāvējus, kādu tur cita starpā arī netrūka.

Viņi pat neslēpjoties pārvērš kādreizējo piemiņas dienu – 16.martu par svinamu dienu, lai gan vienīgais, ar ko šī diena ievērojama, ir sīka latviešu “Waffen SS” divīzijas uzvara pār Sarkano armiju. (Jāatzīst, ka nozīme varētu būt bijusi arī tam, ka 1939. gadā Hitlers noteica šo datumu vai tam tuvāko svētdienu par varoņu piemiņas dienu un atsevišķi latviešu leģionāri šajā datumā saņēma savus nacistu apbalvojumus. Atmiņas par šiem “lieliskajiem mirkļiem” varētu būt iemesls “Waffen SS” varoņu atceres noteikšanai tieši šajā dienā.) Lai vai kā, visas konotācijas, kas saistās ar šo datumu, ir viennozīmīgi nacistiskas, un NA to ne tikai labi apzinās, bet arī ar katru gadu arvien vairāk un atklātāk pauž tām simpātijas.

Tātad šī partija, kurai nav nekādas kompetences nevienā valsts pārvaldes jautājumā un pat ne ambīcijas ieņemt kādus amatus (izņemto tieslietu ministra, kam arī iemesli nav tie glaimojošākie), partija, kas aktīvi pauž homofobiskus, eiroskeptiskus uzskatus un koķetē ar simpātijām pret nacistiem un Trešo reihu, ir kā vienīgā izvēle latvietim, kuram nacionālie jautājumi ir ļoti svarīgi.

Šādam vēlētājam ir divas iespējas. Viena – debilizēties līdz Nacionālās apvienības līmenim. Un trakākais ir tas, ka īpaši sociālajos tīklos labi redzams – šo ceļu labprāt izvēlas daudzi, kuru intelekts it kā atļautu iet arī citu ceļu. Vai arī otra iespēja – balsot par kādu tā dēvēto “mazāko ļaunumu” un būt hroniski neapmierinātiem ar visu Latvijas politikā notiekošo.

Tā nu grozies, kā gribi – nacionālisms ir nozagts. Vienas sīkpartijas privatizēts. Protams, viņiem šajā sakarā nav, ko pārmest. No politiskās tehnikas viedokļa viņi visu dara pareizi. Bet tomēr jocīgi, ka visā valstī nevar atrasties neviena kopa, kas parādītu, ka ir iespējams arī moderns, ar Eiropas vērtībām savienojams nacionālisms. Nacionālisms, kas nekurina naidu. Nacionālisms, kas padara latvietību un Latviju pievilcīgu un iekārojamu arī šeit dzīvojošiem cittautiešiem. Nacionālisms, kas iedvesmo, kas rada iemeslus lepoties ar Latviju, mīlēt to vēl vairāk un varbūt pat sākt maksāt tai nodokļus.

Modernam, pozitīvam nacionālismam, kuru nebaro tikai naids un kuram, lai pastāvētu nevajag koķetēt ar nacismu, autoritārismu un būt homofobiem, noteikti ir vieta Latvijas politiskajā spektrā.

Nacionālās apvienības reitings februārī bija 7,4%. Tas ir maz. 93% pilsoņu viņus neatbalsta, un tas ir saprotams. Taču nacionāli noskaņotu cilvēku Latvijā ir neskaitāmas reizes vairāk nekā septiņi procenti. Tas ir milzīgs neizmantots potenciāls gan vienai otrai esošai partijai, kurai būtu tikai jāiztīra rindas un tiešām nopietni jāpārstrādā vēstījumi, gan arī pilnīgi jauniem moderniem politiķiem.

Līdz vēlēšanām vairāk nekā gads. Varbūt šoreiz vēl nesanāks, bet cik ilgi var turpināties šī situācija, kurā vienīgie it kā īstie nacionālisti ir sīkpartija, kuras teju katrs iznāciens ir medusmaize visiem mūsu valsts ienaidniekiem?

Pārpublicēts no puaro.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...