Kā nākamo pēc uzņēmēja Krūmiņa „neatkarīgās Latvijas pirmais ārlietu ministrs” Jurkāns metas aizstāvēt Vīķi-Freibergu
PIETIEK22.01.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jānis Jurkāns, kurš vēl nesen Pietiek publicētā intervijā enerģiski aizstāvēja uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, tagad meties aizstāvēt Vairu Vīķi-Freibergu viņas „blata kapavietas” lietā. Pietiek pārpublicē šo viedokļrakstu, kuru portālā Delfi Jurkāns ir parakstījis kā „neatkarīgās Latvijas pirmais ārlietu ministrs”*.
Mozus 40 gadus vadāja Izraēlas tautu pa tuksnesi, lai tā varētu atbrīvoties no verga dvēseles. Latvijā nav nedz Mozus, nedz arī tuksneša (ja valsti turpinās pārvaldīt kā līdz šim, tad gan Latviju pēc 40 gadiem pārvērtīs tuksnesī). Ir pagājuši 25 gadi kopš nedzīvojam PSRS, taču PSRS daudzos no mums vēl dzīvo. Kur ir līdzības?
Pirmkārt, noliegt, apriet un apmelot aizgājušos valdniekus. Otrkārt, aplaupīt savu valsti un laupīt cilvēkiem godu. Viens no demokrātijas pamatprincipiem ir NEVAINĪGUMA PREZUMPCIJA. Tautas valodā – nevainīgs līdz brīdim, kamēr atzīts par vainīgu. Nozagto mantu var atdot, nozagto godu un nopelnus - nevar. Tas ir fakts, nevis viedoklis. Tāpat kā fakts ir tas, ka Vairas Vīķes - Freibergas ieguldījums Latvijas tēla spodrināšanā pasaulē ir izcils.
Civilizētās valstīs nav bijušo prezidentu. Ja ir prezidents, tad uz mūžu. Vairas Vīķes-Freibergas gadījumā es ierosinātu ieviest izmaiņas likumā par Prezidentu un paredzēt par īpašiem nopelniem piešķirt "Valsts Goda Prezidenta titulu".
Es pieņemu, ka šī gaužām nepievilcīgā kņada ap Prezidentes kapa vietu kaitina un pazemo ikvienu daudz maz inteliģentu cilvēku.
Kur ir tie ierēdņi, kas piešķīra šo vēl nepiepildīto, bet jau apgānīto kapa kopiņu? Ne jau viņa pati sev atrada šo kapa vietu, un es šaubos, ka pieprasīja, lai tā būtu blakus Čakstem! Kas traucē šiem ierēdņiem nākt un aizstāvēt Prezidenti, pat ja ir pārkāpts kāds likuma burts? Katram likumam ir arī likuma gars. Kāpēc šo likuma garu un šīs lietas ētisko pusi neredz tie, kas izbauda ķengāšanos ap cienījamu kundzi un nodod lietu izskatīšanai KNAB?
Tagad ap šo mūs visus pazemojošo epizodi ņemsies KNAB. Kāpēc ne valsts Prezidents, ne Ministru prezidents, ne Saeimas priekšsēdētāja? Kāpēc jūs klusējat un slēpjaties aiz sevi jau sen diskreditējuša „varas partiju servisa biroja”? Klusu ciešana esot piekrišana. Vai tiešām arī Jūs, Prezidenta kungs, piekrītat šai valsti pazemojošai kampaņai?
"Tādai iestādei kā KNAB, kas ir apveltīta ar plašām izmeklēšanas tiesībām, būtu jābūt ļoti saudzīgai un uzmanīgai savās metodēs, lai tiešām mēs visi varētu justies, ka viņi strādā ļoti precīzi ne tik vien likuma, bet arī ētikas ietvaros, un ka mēs visi viņiem varam uzticēties. KNAB jāstaigā uz pirkstgaliem un jāapjēdz, ka uz viņiem gulstas liela atbildība," reiz teica Valsts prezidente.
Atliek tikai cerēt, ka vismaz šoreiz KNAB darbinieki būs saudzīgi un uzmanīgi savās metodēs.
* Red. piez. Patiesībā pirmais neatkarīgās Latvijas ārlietu ministrs bija Zigfrīds Anna Meierovics, savukārt Jānis Jurkāns bija pirmais atjaunotās Latvijas Republikas ārlietu ministrs.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
