Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms nedēļas sociālajos tīklos publicēju ierakstu par Latvijas “influenceriem”. Rakstīju, ka par šīm foršajām un skaistajām sievietēm, pavērojot viņu Instagram ierakstus, rodas iespaids, ka ārpus iepirkšanās, eko pārtikas ēšanas un reklāmdevēju dāvaniņām, nekas cits neeksistē. Šis ieraksts izraisīja daudz komentāru Facebook. Saņēmu arī privātas vēstules no pašām sievietēm, jo viņas jutās aizskartas. Paskaidrošu sīkāk, kas veidoja manu secinājumu.

Pirmkārt, ar “influencerēm” šajā gadījumā es pārsvarā domāju izklaides industrijas sievietes jeb tā dēvētās slavenības (aktrises, dziedātājas, TV sejas, kam ir liels sekotāju skaits; tāpat arī atsevišķas t.s. “eko mammas”). Negribu minēt konkrētus uzvārdus, jo tad tas kļūtu personiski. 

Rakstīju, ka skaistajos Instagram stāstos neredzu, ka šīs sievietes dzīvotu reālā pasaulē. Dzīve izskatās kā viens liels cukurs. Atbildes komentāros cilvēki norādīja, ka viņi nemaz negrib šajos stāstos redzēt ikdienu. Ir noguruši no politikas un negācijām, ko radām mēs, žurnālisti. Grib redzēt skaistus foto, gūt pozitīvas emocijas. Saprotu - es arī. Tādēļ es nemaz negaidu, ka viņas (un arī viņi) sāks iedziļināties politikā un aģitēs balsot par kādu partiju, vai arī slavēs konkrētu politiķi.

Bet varbūt varētu sākt ar tādu vienkāršu, pilsonisku aktivitāti kā, piemēram, starp skaistajām kurpju, somiņu un sejas krēmu reklāmām, kaut reizi mēnesī ielikt vienu šādu postu: “Latvijā puse sieviešu, kas cieš no vardarbības ģimenē, par to neziņo policijai. Šeit ir labs raksts, kur sievietēm meklēt palīdzību.” Vai arī: “ManaBalss tiek vākti paraksti, lai vecāki, kuru bērni netiek “dārziņā”, saņemtu piemaksu.” Vai arī: “Šodien Gaiļezera slimnīcā satiku fantastisku māsiņu. Viņas nereti strādā 48 stundas pēc kārtas, liels paldies!” Vai arī: “Šodien pie Saeimas ir pikets par jauno izglītības satura reformu, aizejam, lai mūsu bērniem ir laba izglītība!” 

Otrkārt. Pieļauju, ka šādu ierakstu nav, jo šīs sievietes nezina par šādām aktivitātēm. Nezina tādēļ, ka neseko līdzi ikdienā. Parasti arguments uz šo ir, ka cilvēki ir noguruši no ikdienas cīņas par izdzīvošanu. Neuzskatu šo argumentu par pamatotu. Šīs sievietes nav no trūcīgākā Latvijas slāņa, taču starp viņu sekotājām noteikti ir sievietes, kurām šāda informācija noderētu. Ticu, ka kāds atkal teiks, ka negrib patērēt negatīvos medijus, bet, manuprāt, aiz šī argumenta nereti slēpjas vienkārši slinkums domāt un iedziļināties. A

bonējiet kaut žurnālu IR (abonements gadam izmaksā lētāk nekā labs acu krēms), tas iznāk reizi nedēļā. Katrā numurā ir viens pētnieciskais raksts un viedokļa sleja (tātad, ar potenciālu izraisīt negatīvas sajūtas), pārējie ir par veiksmīgiem uzņēmumiem, kultūras jaunumiem, cilvēkiem, kas atgriezušies Latvijā utt. Mans informācijas avots ir IR ikdienas epasta vēstules. Izlasu piecās minūtēs un zinu, kas notiek valstī. Tā vietā “influenceres” aicina būt pozitīvām, lai vairotu labo. Ir būtiska atšķirība starp “pozitīvo domāšanu” un “kritisko domāšanu”. Abas neizslēdz viena otru. Domājot kritiski, var vairot labo. Domājot tikai pozitīvi (lasi - ignorējot apkārt notiekošo), negatīvā kļūst tikai vēl vairāk. 

Treškārt. Kāds teiks - “influenceres” piedalās dažādās akcijās. Aicina sievietes pārbaudīt krūtis. Kāda aicināja piedalīties vēlēšanās. Aizsargā dzīvnieku tiesības. Forši. Bet kādēļ viņas to darīja - jo izdomāja pašas, vai arī kāds veidoja akciju un aicināja piedalīties? Kādēļ viņu aktivitāte par konkrēto tēmu beidzas līdz ar organizatora akciju? Es runāju par normālu, ikdienišķu, pilsonisku aktivitāti, kad sieviete pati seko līdzi (kaut vienai tēmai) un ik pa laikam par to arī runā ar saviem sekotājiem. (NLP jeb pozitīvās domāšanas kursu apmeklēšana, kā man norādīja viena “influencere”, šeit neskaitās.)

Ceturtkārt, kāds no maniem paziņām komentāros rakstīja, ka katram jādara savs darbs. “Zobārsts ārstē zobus”, politiķi veido politiku utt. Šis ir liels mīts, kā rezultātā mēs esam tādā bedrē. Pilsoniska sabiedrība neveidojas no tā, ka četros gados aizejam (ja aizejam) iemest vēlēšanu kastītē savu biļetenu. Zobārstam ir bērni, kas iet skolā; vecāki, kuriem vajag veselības aprūpi, tādēļ būtu normāli, ja cilvēki sekotu līdzi ikdienā valstī notiekošajam un iesaistītos, paužot savu attieksmi. Tik bieži dzirdu: kāda jēga piketēt vai paust viedokli, tāpat nekas nemainīsies.

Nav taisnība. Saeimas politiķi nejūtas sevišķi komfortabli, kad cauri piketētāju pūlim dodas uz Saeimas sēdi. Arī cilvēku viedokļi sociālajos tīklos viņiem rūp. Tādēļ, ja “influenceri” pieslēgtos, paustu viedokli un par šīm iespējām, informētu savus sekotājus, tas noteikti atstātu iespaidu arī uz valstī notiekošo. Jautājums ir tikai, kā to dara. Var kārtējo reizi paraudāt, cik viss slikti un cik mediji ir nekvalitatīvi. Bet var arī pateikt: “Mums ir arī kvalitatīvi mediji, abonējiet šo žurnālu, skatieties šo raidījumu. Atbalstiet Iespējamo misiju, jo viņi apmāca daudz jaunu skolotāju, kuru mums skolās trūkst.” 

Tas nav grūti, neprasa ļoti daudz laika un nav jādara katru dienu. Jūs esat “influenceri” - tas nozīmē ar iespēju ietekmēt. Izmantojiet šo iespēju ne tikai, lai pārdotu krēmus, bet stāstiet arī, ko jūs lasāt, kādas vērtības atbalstāt, kādēļ ir svarīgi atbalstīt konkrētus pasākumus un cilvēkus. 

Piektkārt. Nav tā, ka mums nav izklaides industrijas cilvēku bez savas nostājas. Jau esmu teikusi, ka cienu Ralfu Eilandu par ātro kredītu publisku nosodījumu. Twitter redzu, ka valstī notiekošajam līdzi seko aktieris un režisors Intars Rešetins. Viedoklis ir arī Baibai Sipeniecei. Diemžēl vairāk nevaru nosaukt. 

P.S. Es šobrīd veidoju rakstus un video par drosmīgām sievietēm, kas izrāvušās no vardarbīgām attiecībām. Milzīga problēma, jo sevišķi, starp skaistajām vidusslāņa sievietēm, kas par to vispār nerunā. Ja šo lasa kāda “influencere”, kurai šī tēma rūp, es labprāt iepazītos.

Pārpublicēts no Facebook

Novērtē šo rakstu:

57
54

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...