Kā Nodrošinājuma valsts aģentūrā „saimnieko” Ģirģena atstātā marionete
Pietiek lasītājs06.02.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošās Nodrošinājuma valsts aģentūras direktora amatā 2021. gada jūnijā toreizējais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pēdējā darba dienā iecēla ministrijas vecāko eksperti Ramonu Innusu, jo izbeidza iepriekš izsludināto konkursu.
R. Innusai nebija nekādas pieredzes un saprašanas iestādes vadīšanā, un loģiski, ka tāds vadītājs ir vadāms un ietekmējams. Tā tas notiek arī ar amatu konkursiem aģentūrā.
2021. gada beigās, izsludinot konkursu uz aģentūras direktora vietnieka, Īpašumu, bruņojuma un materiālo rezervju departamenta vadītāja amatu, jau iepriekš tika izlemts, kurš būs šajā amatā, un konkurss bija formāls. Taču jaunieceltais direktora vietnieks nostrādāja vien 2 nedēļas un aizgāja.
Tā kā amats ir ļoti nozīmīgs, jo šis departaments ir atbildīgs par daudzmiljonu iepirkumiem visā nozarē, ieskaitot robežu ar Baltkrieviju un Krieviju izbūvi, apsaimnieko daudzmiljonu vērtos īpašumu visā ministrijas sistēmā, tad R. Innusa “pavedās”, ka amatā bez konkursa jāieceļ pretendents, kurš arī piedalījās konkursā, - bijušais Centrāltirgus valdes loceklis Kaspars Zauls.
Šis numurs neizdevās, jo nelikumīgais rīkojuma projekts neizgāja saskaņošanas procedūru. Tāpēc 2022. gada janvārī tika izsludināts jauns konkurss un atkal formāli, jo bija uzrunāts piedalīties pretendents no Ekonomikas ministrijas.
R. Innusa izveidoja konkursa komisija, kurā pati bija priekšsēdētāja un kurā komisijas locekļi bija direktors vietnieks, Izņemto lietu, apsardzes un tehniskā atbalsta departamenta vadītājs Jānis Vonda, Administratīvi juridiskā un iepirkumu nodrošinājuma departamenta vadītājs Raimonds Dūcis un šī paša departamenta Personāla vadības un organizatoriskā darba nodaļas vadītāja Anna Kalniņa.
Jāpiebilst, ka R. Dūcis aģentūrā darbā tika iekārtots, pateicoties vienam no iepriekšējiem ministriem. R. Dūcis savukārt aģentūrā darbā iekārtoja Annu Kalniņu kā savu padoto. R. Dūci iepriekšējais aģentūras direktors no direktora vietnieka atstāja tikai par departamenta vadītāju.
Tā kā R. Dūcis atbild par iepirkumu organizēšanu, viņam ir ļoti svarīgi, kas būs izsludinātā konkursa departamenta vadītājs. Tam jābūt “savējam”. Uzrunātais Ekonomikas ministrijas pretendents no piedāvātās uzvaras konkursā atteicās, un konkursa komisijai nekas cits neatlika, kā virzīt nākamo labāko pretendentu.
Un te nu R.Dūcim bija gandrīz dūcis mugurā, jo nākamais pretendents ir principiāls un tāpēc tādu aģentūrā nevajag. Apstrādājot savu padoto A. Kalniņu un aģentūras direktori R. Innusu, tika nolemts, ka R. Dūcis sarakstīs “atbilstošus” protokolus, lai uz amatu atkal virzītu Centrāltirgus bijušo valdes locekli Kasparu Zaulu.
Turpinājums sekos…
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
