Kā nozagt 10 hektārus zemes ar viltotiem dokumentiem un izkļūt sveikā?
Pietiek lasītājs22.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iepriekšējā rakstā viens no „uzņēmēja” Armanda Guļāna partneriem izstāstīja, kā un Augstākās tiesas senatora dēls izmānīja miljonus eiro no uzticīgu investoru kabatām. Bet ar to viss nebeidzās. Lielais kombinators gāja tālāk un nolēma “atspiest” no apmānītajiem partneriem to, kas viņiem palika –
- Jūs minējāt vēl kādu aktīvu Latvijā. Pastāstiet par to.
- Jā, 2014.gada vidū Armands Guļāns piedāvāja mums nopirkt biodīzeļa ražošanas rūpnīcu – SIA Mežrozīte (Iecavas iela 1, Brankas, Cenu pagasts, Ozolnieku novads), pārliecinot mūs, ka tas ir ļoti perspektīvs bizness. Mēs to iegādājāmies par investīciju naudu 635 tūkstošiem eiro. Kā pēc tam izrādījās, šis aktīvs nemaksāja pat pusi no summas. Iekārtu iegādei un papildu izdevumiem (pieņemšana darbā un darba apmaksa darbiniekiem, grāmatvedības vešana) tika iztērēti vēl aptuveni 300 tūkstoši eiro. Tādā veidā summārā cena rūpnīcai pietuvojās miljonam eiro. Guļāns tika izvēlēts par valdes priekšsēdētāju, es – par valdes locekli. Vēl par vienu valdes locekli kļuva mans garants un galvotājs Dmitrijs Boikovs. Tiesības visiem bija vienādas.
- Vai es pareizi saprotu, ka bez jūsu piedalīšanās Armands Guļāns varēja pilnībā rīkoties ar rūpnīcu – pārdot, nodot nomā?
- Jā, tieši tā. Tajā brīdī Armands jau bija ieguvis uzticēšanos: visas procentu izmaksas par investīcijām viņa “eļļu biznesā” viņš veica laikā, un mēs nopietni apspriedām vesela tirdzniecības-ražošanas holdinga izveidi un rūpnīcas bāzes. Plus uzņēmuma īpašnieks bija mūsu ar Boikovu kompānija Wideframe Investments, Armandam Guļānam nebija daļas. Mēs vienojāmies, ka Guļāns izvedīs daļu investīciju naudas no apgrozījuma “industriālajās eļļās” un mēs palaidīsim uz izejvielu iegādi ražošanas sākšanai, taču viņš to neizdarīja. Rezultātā mēs tā arī nevarējām palaist ražošanu un bijām spiesti atlaist visus darbiniekus (tajā brīdī rūpnīcā strādāja 8 cilvēki), un iekonservējām uzņēmumu.
- Kas notika ar rūpnīcu? Jūs varējāt to pārdot un atgūt kaut daļu no naudas.
- Tik tiešām, rūpnīcas pārdošana varēja kompensēt daļu no mūsu investīciju zaudējumiem, kaut arī nelielu. Kā izrādījās, mēs bijām nopirkuši to par ļoti paaugstinātu cenu. Domāju, ka daļu no šīs naudas pārdevēji atdeva Guļānam kā honorāru par ārkārtīgi veiksmīgu un izdevīgu pārdošanu. Bet 2018.gadā Armands Guļāns rūpnīcas vārdā noslēdza fiktīvu aizdevumu līgumu ar Latvijas pilsoni Jerlanu Savmenovu, kuram par ķīlu kalpoja
- Bet kāpēc jūs kā īpašnieki uzreiz nenovācāt Armandu Guļānu no valdes priekšsēdētāja amata?
- Es baidījos braukt uz Latviju, bet Boikovs nezin kāpēc negribēja to darīt. Nu, tagad es iedomājos, kāpēc negribēja. Beigās Boikovs tomēr aizbrauca uz Rīgu un iesniedza iesniegumu par Guļāna izslēgšanu no SIA Mežrozīte valdes, bet izdarīja to pēc tam, kad zeme bija nozagta. Es nolēmu pamēģināt apstrīdēt fiktīvo darījumu, bet tāpat kā gadījumā ar garantijas vēstuli par miljoniem eiro, par ko mēs runājām iepriekšējo reizi, neviens no Latvijas juristiem neņēmās pie šīs lietas, kā tikko uzzināja, ka Armanda tēvs ir Andris Guļāns. Es sapratu, ka vēršanās tiesā nedos rezultātu – tēvam ir labi sakari, lēmums tiks pieņemts dēla labā, neskatoties uz acīmredzamo likuma pārkāpumu. Visticamāk, nebūs nekādas lietas – pieteikumu nodos tēvam. Iespējams, tas pat ieņems savu vietu uz goda dēļa pie citiem pieteikumiem, kuri bija iesniegti pret Armandu, bet tā arī netika pieņemti izskatīšanā.
- Stāsts ar rūpnīcu tā arī beidzās?
- Nē. 2019. gada janvārī Armands Guļāns paņēma visus rūpnīcas grāmatvedības dokumentus. Kompānija, kura mums veda grāmatvedību, izsniedza viņam un pat parakstīja pieņemšanas-nodošanas aktu.
- Bet tajā laikā Armands Guļāns jau vairs nebija valdes priekšsēdētājs, pareizi?
- Jā. Grāmatvedības kompānijas īpašnieks – viņa sievas draudzene. Draudzība ar labiem ļaudīm – augstāk par visu, jā, un nekad nezini, kad tev var ievajadzēties sakari tiesā. Viņa arī izdeva visus dokumentus, saprotot, ka Armands nav īpašnieks un viņam nav tiesību uz to saņemšanu. Precīzāk, viņas padotā, kura parakstīja aktu pēc viņas norādījuma. Es domāju, ka visi dokumenti ir iznīcināti un Armands Guļāns ir pārliecināts, ka ir noracis visas savu mahināciju pēdas. Kad es uzzināju par dokumentu nodošanu viņam, es nolēmu vērsties ar iesniegumu policijā, bet noskaidrojās, ka manas pilnvaras rīkoties rūpnīcas vārdā ir anulētas.
- Kurš anulēja jūsu pilnvaras?
- Latvijas reģistrs. Lieta tāda, ka SIA Mežrozīte pieder mūsu ar Boikovu ofšoru kompānijai Wideframe Investments. 2019. gadā ekonomikas deofšorizācijas ietvaros visiem kompāniju īpašniekiem bija jāiesniedz Latvijas Uzņēmumu reģistram patieso labuma guvēju izziņa savu tiesību reģistrēšanai. Armands Guļāns neiesniedza nekādas ziņas par SIA Mežrozīte – viņam bija izdevīgāk, ka mums atņem tiesības un ka viņš var izrīkoties ar rūpnīcu patstāvīgi – viņš taču par nozagtās zemes pārdošanu varēs saņemt 200 tūkstošus eiro. Un mums viņš par nepieciešamību iesniegt izziņu nepaziņoja. Iespējams, šeit arī pieslēdza savus sakarus tēvs, lai paātrinātu anulēšanas procesu. Tagad es cenšos atjaunot savas tiesības, bet lietas pagaidām nekustas...
Seko mums 
Jau atkal jārunā par pensijām. Tā Latvijā aizvien ir aktuāla tēma. Taču šoreiz nevis par indeksāciju vai vecuma robežām, bet par veselu sociālo grupu, kuru valsts pirms 30 gadiem "apšmauca".
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
