Kā Ogres politiķi gatavo izmantošanai paņēmienu no prokremliskā Janukoviča arsenāla
Imants Liepiņš09.01.2026.
Komentāri (54)
Iesaki rakstu: 
Lai saprastu, kāds ir aktuālais māsterplāns cīņā pret Ogres mēru Egilu Helmani, iesākumam jāzina — ir personas, kas cer uz identisku situāciju, kādā prokremliskais Viktors Janukovičs savulaik iesēdināja cietumā savu rietumniecisko oponentu Juriju Lucenko.
Jurija Lucenko karjera ir bijusi īpaši raiba, pat skatoties pēc Ukrainas politiskajiem standartiem. Pirmoreiz ievēlēts Augstākajā Radā jau 2002. gadā, viņš pēc t.s. Oranžās revolūcijas, kad pie varas nāca rietumniecisku reformu veicēji, kopš 2005. gada pildīja iekšlietu ministra pienākumus Jūlijas Timošenko un Jurija Jehanurova kabinetos, saglabājot šo posteni arī laikā, kad par premjeru kļuva Viktors Janukovičs.
Situācija mainījās pēc Janukoviča ievēlēšanas prezidenta amatā 2010. gada sākumā. Iecēlis par ģenerālprokuroru megakorumpēto Viktoru Pšonku, prokremliskais prezidents panāca, ka Pšonka ierosināja krimināllietu pret Lucenko, kas bija viens no daudzajiem Janukoviča politiskajiem sāncenšiem. Krimināllietas “pamats” bija fantastisks un pārsteidza pat pie daudz kā pieradušo Ukrainas publiku: iekšlietu ministrs tika apsūdzēts un tiesāts par “dokumentu viltošanu”, jo vienreiz sava atvaļinājuma laikā bija aizsteidzies uz ministriju, lai parakstītu kādus neatliekamus dienesta dokumentus!
Lucenko tika notiesāts, apcietināts un konvojēts uz cietumu, no kura izkļuva tieši uz Eiromaidana sākumu, pievienojās revolucionāriem, pēc Janukoviča un Pšonkas aizbēgšanas uz Rostovu pats kļuva par ģenerālprokuroru, bet pēc Krievijas pilnmēroga iebrukuma sākuma iestājās bataljonā par ložmetējnieku un divus gadus nokaroja frontē, līdz iedzīvojās invaliditātē un tagad strādā pie frontinieku materiālās apgādes.
Paralēle ar Ogres mēra E. Helmaņa frontē gūto kontūziju nav vienīgā. Šobrīd Ogres opozīcija gatavo “Janukoviča scenāriju” Helmanim, kurš īstenošanās gadījumā izpaudīsies šādi: pirmais etaps ir ilgstoši pieprasīt, lai Helmanis piesakās valsts noslēpuma pielaidei, būdams uz darbnespējas lapas pēc Čerņihivas apgabalā krievu apšaudē ciestās kontūzijas un traumām. Tikko kā dokumenti būs aizpildīti, politiskie pretinieki gūs pamatu iesniegumu rakstīšanai par to, ka Helmanis, būdams darbnespējīgs, parakstīs oficiālus dokumentus, par ko pret viņu jāuzsāk kriminālprocess.
Jāatgādina, ka vienreiz tieši tā jau notika: savulaik, esot braucienā ASV, Ogres mēram pēkšņi iestājās akūta saslimšana (partijas biedri publiski ziņoja, ka sekas iepriekš kādreiz pārciestajam insultam), kā rezultātā viņš gan saņēma amerikāņu ārstu izziņas, gan pabrīdināja ārstu Latvijā, lai viņam atver slimības lapu. Bet KNAB par to pamanījās ierosināt izmeklēšanu! Noskaidrojot patiesību, to izbeidza.
Kārtība pielaides saņemšanai, kā stāsta cilvēki, kas ar šo procesu saskārušies, ir apmēram šāda: iesniegumu nosūta pašvaldība (kā juridiska persona), taču amatpersonai pašai jāaizpilda anketa pielaides saņemšanai. Tātad to var darīt tikai attiecīgais cilvēks personiski, kolēģi to aizpildīt nedrīkst. Attiecīgi vietējie “janukoviči” gaida E. Helmaņa kļūdu, viņam slimošanas laikā aizpildot anketu, lai pēc tam varētu apsūdzēt Ogres mēru — jau kārtējo reizi, Kremļa stilā.
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
