Kā OIK afēristi Latvijai gāzi “rezervēja” - vai arī pašreizējās nekompetentās varas zaudētu tiesvedību?

LG gan apgalvo pavisam pretējo – gāzes mājsaimniecībām vajadzīgajā apjomā tai nav (skat.šeit). Kam ticēt? Krievijas “GAZPROM” kontrolētam uzņēmumam Latvijā vai esošajai Latvijas valdībai?

Šāds jautājums jau pats par sevi šķiet dīvains, un atbildei būtu jābūt pašsaprotamai – kuram tad te vairāk rūp Latvijas mājsaimniecību liktenis? (Nu ko - lieciet savas likmes!)

Turklāt varas argumentācijas smagajai artilērijai – Inčukalna pazemes gāzes krātuves (IPGK) operators “CONEXUS BALTIC GRID” (Conexus) apliecina, ka tik tiešām krātuvē uz LG vārda ir iesūknēts gāzes daudzums, kas ir mājsaimniecībām ir pietiekams - vajadzētu vispār līdz ar zemi nolīdzināt jebkādas šaubas par to.

Šķiet, ka tāds arī ir šīs varas aprēķins – radīt ticamu ilūziju par vēlamo lietu kārtību, nu, vismaz līdz Saeimas vēlēšanām (tāpat kā savulaik pirms vēlēšanām karsti solot tikt galā ar OIK afēru). Vai arī šai varai nojēga par Baltijas gāzes tirgus darbību nesniedzas tālāk par izpratni, kāda tā ir lauku tirgus sievai, kurai to “nafig” nav vajadzīgs zināt. Visdrīzāk jau – abi šie faktori kopā.

Nedaudz par situācijas specifiku.

Šeit ir vismaz divi aspekti, kas tiek no sabiedrības noklusēti un kas ir būtiski, lai varētu adekvāti vērtēt šo situāciju.

Tas, ka kāds komersants ir nopircis un izmantojis Conexus pakalpojumu (gāzes glabāšanu IPGK), nenozīmē, ka šī gāze pieder šim komersantam. Līdzīgi kā kuģa īpašnieks fraktē ostas pakalpojumus, lai nogādātu un izkrautu tajā savu kravu – tas nenozīmē, ka šī krava pieder šim pārvadātājam un tas var rīkoties ar to kā ar savējo mantu. Vēl jo vairāk – tas nenozīmē, ka kāda trešā persona ar to var rīkoties kā ar mantu, kas pieder šim pārvadātājam.

Mūsu gāzes tirgus ir veidots tā, ka Conexus ir vienkārši infrastruktūras (ostas) operators, kas nodrošina gāzes uzglabāšanas pakalpojumu – tam nav informācijas par to, kam pieder šī gāze un kam tā ir paredzēta, vien – informācija par to, kurš komersants (kuģis) šo uzglabāšanas pakalpojumu ir nopircis.

Izdarīt pieņēmumu, ka visa LG iesūknētā gāze IPGK arī pieder LG, ir nekompetenti, lai neteiktu vairāk! Tas varētu būt jau pierasti piedodami šai valdībai, ja vien nebūtu zināms vēl viens fakts – nozīmīga daļa šīs gāzes, kas fiziski atrodas IPGK, juridiski nemaz neatrodas Latvijas gāzes tirgū! Proti, šī gāze nemaz nav atmuitota - tā atrodas glabāšanā muitas noliktavā un acīmredzami nemaz nav paredzēta Latvijas tirgum, tātad visdrīzāk pieder komersantam, kas atrodas citas valsts jurisdikcijā (šeit atkal var sanākt pikanta situācija Nacionālajai apvienībai – tad uz kādas gāzes rēķina tā mēģina paglābties no savas neizdarības sekām? Vai varbūt tāpēc tagad speciāli gaida, lai šī gāze nomainītu savus īpašniekus...).

Zinot to visu – cik ticami var būt mūsu valdības apgalvojumi, ka šo gāzi tā ir “rezervējusi” mūsu mājsaimniecību lietošanai? Tiešām, tikai kā?!

Taču tas viss ir tikai pusbēda, par ko būtu vērts satraukties tiem, kuri cer uz šo “rezervēto” gāzi un vēl joprojām tic šai varai.

“Bezkompromisa tiesiskums” ar gāzes adatu.

Ne mazāks būtisks šajā gāzes “rezervēšanas” sāgā ir tiesiskais aspekts attiecībā uz pašu lēmuma pieņemšanu un tā leģitimitāti.

Proti, tiesību akti (ES REGULA 2017/1938 “par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem”), kas nosaka valdības rīcību šādā situācijā, paredz trīs krīzes līmeņus – “agrīnais brīdinājums”, “trauksme”, “ārkārtas stāvoklis”.

Regula nepārprotami nosaka, ka šādu lēmumu par gāzes “rezervēšanu” valdība ir tiesīga pieņemt tikai enerģētiskās krīzes gadījumā (3.krīzes līmenis) – kad ir izsludināta ārkārtas situācija.

Vai kāds atceras, kad gāzes apgādē šāds valdības lēmums ir ticis pieņemts?

Informētākie zina, ka šī gada 8.martā MK ir pieņēmis lēmumu izsludināt “agrīno brīdinājumu”.

Bet saskaņā ar Regulu tas ir nevis 3., bet gan tikai 1.krīzes līmenis!

Šī valdība tieši ar šo savu lēmumu par “agrīno brīdinājumu” kā ar vīģes lapu mēģina piešķirt leģitimitāti savai “varonīgajai” cīņai ar „GAZPROM” - līdzīgi kā Vinnijs Pūks cīnījās ar Milzu Lempi, kas patiesībā izrādījās viņš pats (šīs varas bezatbildība un nekompetence).

Un šeit atkal ir vismaz divi būtiski aspekti, kas liek domāt, ka šī cīņa ne ar ko labu Latvijas patērētājam nebeigsies.

Pirmkārt, jau Regulā noteiktais regulējums(Regulas 10. un 11.pants), kurš pat 2.krīzes līmenī neparedz iespēju izmantot “ārpustirgus pasākumus”, kurus valdība vēlas īstenot (gāzes “rezervācija”), izsludinot tikai “agrīno brīdinājumu” - pirmo krīzes līmeni.

Otrkārt – procedūra, kādā tas ir ticis izdarīts, liek pamatoti apšaubīt tās atbilstību Regulā noteiktajam.

Skanēs diezgan absurdi – bet šis 1. krīzes līmenis tika “izsludināts” slēgtā valdības sēdē (slēpjot tā saturu no tirgus dalībniekiem), turklāt – nevis kā lēmums, bet kā informatīvs ziņojums!...

Savukārt šis valdības lēmums par gāzes “rezervāciju” tika pieņemts, balstoties uz MK noteikumiem Nr.503 “Noteikumi par enerģijas lietotāju apgādi agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā”, kuri izdoti saskaņā ar Enerģētikas likuma 64.panta 1.daļu: “Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā enerģijas lietotāji apgādājami ar enerģiju izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā. “ (Vēl neuztverat pretrunu?...)

Lai šie noteikumi atbilstu likuma deleģējuma mērķim, tajos ir skaidri noteikts: ka šis regulējums attiecas uz situāciju, kad ir izsludināta enerģētiskā krīze saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 25. oktobra Regulas (ES) 2017/1938 noteikto - tātad tas ir regulējums 3.krīzes līmenim, nevis 1.(agrīnais brīdinājums), vai 2.(trauksme) līmenim.

Būtu interesanti uzzināt, saskaņā ar kādiem “bezkompromisa tiesiskuma” principiem, ietverot MK noteikumu NR.503 nosaukumā 1. un 2. krīzes līmeņa nosaukumus (agrīnais brīdinājums un trauksme), šādi noteikumi iegūst leģitīmu spēku, lai tos varētu piemērot citādāk, nekā tas ir skaidri noteikts Regulā - tas ir, atļaut attiecināt noteikumos ietverto regulējumu arī uz 1. un 2. krīzes līmeni, kas augstāk stāvošajos tiesību aktos nav paredzēts? Tikai tāpēc, ka šie līmeņi ir iekļauti MK noteikumu virsrakstā?

Eu, jūs tur neesiet aizspēlējušies savā “bezkompromisa tiesiskumā”?

Ir darbi un ir solījumi.

Vai tā tiešām ir tikai vienkārši šīs varas nekompetence un visatļautība, vai tomēr vēl kas vairāk? Ņemot vērā, cik neizskaidrojami labvēlīgi šī vara attiecās pret ES sankciju sarakstā iekļautiem subjektiem.

Ja tik tiešām ir nepieciešami šie “ārpustirgus pasākumi”, lai nodrošinātu Latvijas patērētājus ar gāzi, tad kāpēc šī vara nerīkojas tā, lai tiem būtu tiesisks pamats?

Ja šī vara būtu tiešām kompetenta, tālredzīga un rīcībspējīga (kā kāda varas partija to tagad sola saviem vēlētājiem), tad līdzīgi, kā tas pavasarī tika izdarīts attiecībā uz naftas produktu tirgu, arī attiecībā uz dabasgāzes tirgu bija jāiedarbina tāds pats regulējums – jāizsludina ārkārtas situācija (enerģētiskās krīzes situācija). Un tas joprojām ir izdarāms.

Tas dotu varai ne tikai likumīgu iespēju rīkoties, lai nodrošinātu vajadzīgās gāzes rezerves, bet arī iespēju būtiski samazināt gāzes cenu Latvijas patērētājiem, piemērojot normatīvajos aktos paredzēto iespēju apgādāt ar dabasgāzi Latvijas patērētāju par pirmskrīzes cenu. Tādējādi būtiski samazinot gāzes tirgotāju peļņu un pārdalot to par labu Latvijas patērētājam.

Tad kāpēc tas netika izdarīts? Un joprojām netiek darīts?!...

Šīs varas manipulācijas ar tiesību normām ļoti atgādina to, kā savulaik tika dizainēta OIK afēra. Jūs taču atceraties leģendārās “konteinershēmas” – kad saskaņā ar Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem tiesību aktiem un lēmumiem strādājošas koģenerācijas stacijas realitātē izrādījās tukšas pļavas.

Ja atbilst patiesībai, ka šo tiesību normu dizainēšanā ir piedalījušies tie paši autori, tad mums atliek tikai cerēt, ka šoreiz par to nāksies atbildēt.

Bet tikmēr mūsu valdības vadītājs (ar kura vēlību savulaik tika ielikti pamati OIK afērai) uz tam uzdoto jautājumu (vienīgajā publiskajā debatē, uz kuru tas bija ieradies) – vai Latvijas sabiedrība netiek maldināta par tai “rezervēto” gāzi Inčukalnā? – apgalvo mums, ka viss ir kārtībā, jo gāze taču Inčukalnā ir!

Nu ko, tiešām “kompetenti, tālredzīgi, godprātīgi” – nu gluži, kā vēlētājiem solīts (atkal)…

Novērtē šo rakstu: