
Kā „Olainfarm” mazo akcionāru "aizstāvis" Judzis "nopelnīja" sev villas pamatus Siguldā, un kas par tiem samaksāja?
Siguldietis ar asu dzirdi22.08.2021.
Komentāri (0)
Ir lietas, ko AS „Olainfarm” „mazais akcionārs” Mārcis Judzis pieprot visai labi. Visai labs „Dzelzs vilka” bundzinieks, visai labi pieprot nopelnīt naudu sapņu mājai, visai izdevīgi, kaut tikai uz neilgu brīdi, apbur miljonu mantinieci, visai manīgi spēj atgtiezties ģimenes klēpī. Taču ielīdis lielajā biznesā bez saprāta, iepinies shēmās un nu nezina, kā no šī sakara atpestīties, - tas nav tik viegli kā atgriezties pie sievas.
Jau labu laiku publiskajā telpā izskan biedrības IMAB neapmierinātība ap „Olainfarm” un tās akciju atpirkumu, un „Dzelzs vilka” bundzinieks ir izrādījies aktīvs šīs biedrības rupors, it kā aizstāvot daudzus mazos akcionārus. Piemēram, sevi un vēl kādus divus.
Man kā Pietiek lasītājam un „Olainfarm” mazajam akcionāram (savu balsi gan neuzticu M. Judzim un neesmu viņu arī pilnvarojis darboties pašizdomāta „mazo akcionāru pūļa vārdā”) nejauši Siguldas kaimiņiene pastāstīja šo to par viņa kabatas naudas darījumiem.
Tā nu sanācis, ka tante dzīvo arī netālu no zemes gabala, kurā top M. Judža villa. Un te jautājums – par kādiem līdzekļiem? Vai pēkšņajai bagātībai kājas neaug futbola kluba „AUDA” darījumā ar „Olainfarm”, kura būtība bija „Olainfarm” sponsorēšanas līgums par 20 000 EUR? Kā smejies, multifunkcionālais M. Judzis ir bijis arī „Olainfarm” PR speciālists, IMAB rupors un līguma iniciators.
Savu parakstu uz šī līguma licis aizmukušais „Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Jerūns Veitess, kuram to esot uzdevis darīt Kārlis Krastiņš, kura vārds uzpeld saistībā ar dažu aktīvu čehu iegribām Latvijā un arī bēdīgi slavenā „Liepājas metalurga” lietā. Runā, ka tieši K. Krastiņš esot noziedzīgo shēmu autors un „čehu investoru” koordinators Latvijā, kurš cenšoties jumtot viņu intereses FKTK caur nule kratīto Ilmāru Rimšēviču un Gvido Romeiko. Vai tas tā ir, Dievs viņu zina.
Kas vieno K. Krastiņu, M. Judzi, vēl vienu „mazo akcionāru” Agri Auci, advokāti Milanu Beļēviču un maksātnespējas administratoru Haraldu Velmeru? Tā noteikti ir patiesa cīņa par mazā akcionāra interesēm. Piemēram, čehu akcionāra…
Turklāt nācies arī dzirdēt, ka starp Mārci Judzi un biedrības „Futbola klubs AUDA” valdes loceklis Rihardu Gorkšu jau iepriekš bijusi vienošanās, ka daļa no „Olainfarm” naudas līdzekļiem, kas ieskaitīti biedrības „Futbola klubs AUDA” norēķinu kontā, atgriezīsies skaidrā naudā pie M.Judža.
M.Judzi un Gorkšu ģimeni saistot arī radniecība, un M.Judzim atpakaļatdotie naudas līdzekļi bijuši nepieciešami mājas pamatu izbūvei Siguldā, kur šobrīd notiek aktīva būvniecība. Pamati ielikti, un tiek gatavoti turpmākie darbi.
Joka pēc ieskatījos SS.com, cik maksā mājas Siguldā. Nu, tāda normāla, kas būtu tādas raudzes speciālista kā Judzis cienīga, izmaksās savus 300 000 eiro.
Ja pareizi esmu saklausījis man teikto, vai tikai nevarētu būt, ka ir notikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un M.Judzis un R.Gorkšs, iespējams, veikuši darbības ar mērķi no „Olainfarm” pārskaitītos naudas līdzekļus pievākt sev caur „Futbola klubu AUDA”?
Neesmu eksperts jurisprudencē un naudas atmazgāšanā, taču šādas darbības varētu tikt tulkotas kā naudas izkrāpšana un naudas atmazgāšana. Bet patiesais mērķis varētu būt – samaksāt ruporam no uzņēmuma naudas, lai tas maisa prātus mazajiem akcionāriem. Bet var jau būt, ka īstenībā viss ziedojums ir bijis kādai jaunai dziesmai ar nosaukumu “Vienas nakts mazais akcionārs”.
Tāpat ir dzirdēts arī par otru šīs biedrības bļāvēju Agri Auci, kurš 2021. gada maijā par savu darbošanos un aktivitātēm divus saņēmis maksājumus 24 000 euro apmērā uz savu uzņēmumu SIA “Noieta veicināšanas centrs” no čehu „investoru” uzņēmuma „Black Duck Invest” un tie it kā brālīgi esot sadalīti starp Agri un Mārci, bet vēl viena biedrības pārstāve Guna Stahovska gan palikusi bez honorāra.
Iespējams, tieši šis puskukulis A. Aucem ir vienīgā čehu veiktā investīcija Latvijā, kuras aizsardzībai piektdien čehi tik dedzīgi centās salīgt aizsardzību Tieslietu ministrijas telpās pie Jāņa Bordāna un Jura Juraša. Par uzņēmumu nosaukumiem šeit lai spriež humoristi, bet, ja runājam nopietni, esot dzirdēts, ka Agris Auce sarunās ar kolēģiem minējis, ka viņa sieva Zanda, kura strādā Pārtikas un veterinārajā dienestā, esot labi pazīstama ar vajadzīgiem cilvēkiem un sliktākajā gadījumā varētu palīdzēt risināt jautājumus valsts iestādēs, jo atsevišķas amatpersonas viņai esot parādā un arī gatavas sniegt atbalstu.
„Ietaupīšana” uz Gunas rēķina varētu būt skaidrojama ar to, ka viņas uzdevums esot tikai parakstīt iepriekš minēto “Bundzinieku” sagatavotos iesniegumus. Interesanti ir tas, ka Guna pati lielās, ka ilgstoši spējusi neuzrādīt savus ienākumus, taču spējusi segt savus ikdienas izdevumus.
Man gribas pārliecināties, vai dzirdētais ir taisnība, tāpēc esmu sagatavojis iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestam par iepriekš minēto personu līdzekļu ieguvi, deklarēšanu un nodokļu nomaksu.





Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
Imants Freibergs bija cilvēks ar retām īpašībām, tādām, kas sevi neafišē skaļi, bet ir jūtamas ikvienam, kam laimējās viņu satikt.
Tā vēsture jau kāda - pēc WW2 dolārs kļuva par valūtu dievu, jo to balstīja zelts. ASV piederēja aptuveni 70% visa pasaules zelta. Dolārs kļuva ļoti populārs, to vajadzēja visiem, attiecīgi pamazām drukāja.
Lasu par skandālu, kas pirms dažām dienām izraisījās starp krievu politiskās emigrācijas pārstāvjiem – Vladimiru Kara-Murzu no vienas puses un Gariju Kasparovu no otras. Cēloņi – dažādas pieejas, kā cīnīties pret Putina diktatūru - militāri ar ieročiem rokās Ukrainas pusē vai legāli - cerot uz “vēlēšanām” un ‘labo krievu” miermīlīgiem protestiem. “Kam pieder Krima” ir šī konflikta atslēgas vārdi. Domāju, ka sava loma konfliktā ir arī emigrantu cīņai par Rietumu grantiem.