Kā „olšteinietis” Galvanovskis „noēda” Baika dāsni izsniegto pašvaldības naudu un noveda basketbola klubu „Valmiera” līdz maksātnespējai
Pietiek lasītājs15.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valmieras mērs Jānis Baiks ir „persona, pret kuru sākts kriminālprocess” tā sauktajā būvnieku karteļa lietā. Domāju, Pietiek lasītājiem būtu pamācoši uzzināt, kā „olšteinietis” Guntars Galvanovskis (attēlā pa labi) „noēda” Baika dāsni izsniegto pašvaldības naudu un noveda basketbola klubu „Valmiera” līdz maksātnespējai.
Guntars Galvanovskis basketbola kluba “Valmiera” vadību no Valmieras pilsētas domes iegūst 2009. gada jūlijā, kad to pārņem no iepriekšējā kluba prezidenta Jāņa Baika. Līdz ar to noslēdzas Guntara Galvanovska veltītā kritika Valmieras domei.
2009. gada 6. augustā tiek izveidota biedrība “Basketbola klubs Valmiera”, reģistrācijas Nr.40008144470, kas tiek reģistrēta Guntara Galvanovska paziņas/biznesa partnera Ivara Tanomeca īpašumā Valmierā, Beātes ielā 5.
Par kluba prezidentu tiek iecelts Guntars Galvanovskis, par menedžeri viens no viņa skolas laika draugiem no Rūjienas – Mārtiņš Bērziņš, par komandas galveno treneri tiek celts vēl viens Rūjienas laika basketbola draugs Gatis Melderis, un komandā sāk spēlēt arī Guntara māsas draugs Juris Andžejevskis. Bet par kluba preses sekretāri tiek iecelta Guntara Galvanovska draudzene Kate Glika.
2018./2019. gada sezonā Guntara Galvanovska vadītā basketbola kluba biedrība nepieteica komandu dalībai Latvijas basketbola čempionātā, un ar to pilnībā noslēdzās 9 gadu periods kopš brīža, kad Guntars Galvanovskis pārņēma Valmieras basketbola klubu un 9 sezonu laikā to noveda līdz nesamaksājamiem parādiem.
Tā rezultāts ir biedrības “Basketbola klubs Valmiera” maksātnespējas pieteikums 2019. gada 18. aprīlī Vidzemes rajona tiesā Valmierā, lietas Nr.C71213719, tiesnese Anita Grīnberga. 2019. gada 23. aprīlī ir iecelts maksātnespējas administrators Kristaps Andersons.
Pēc publiskajiem ierakstiem ir redzams, ka uz 2019. gada 7. aprīli nodokļu parāds Valsts ieņēmumu dienestam ir 60737.06 EUR – tas ir bez spēlētāju algu parādiem un citiem parādiem piegādātājiem.
Gandrīz 10 gadu laikā Valmieras dome šajā basketbola klubā ir ieguldījusi vairāk kā 800 000 EUR pašvaldības līdzekļus, bet tagad Valmieras dome un Jānis Baiks neuztraucas par basketbola kluba maksātnespēju un parādiem un klusi cer, ka sabiedrība par šo maksātnespēju iespējami ilgi neuzzinās.
|
|
Lietas numurs |
C71213719 |
|
Tiesa, kas izskata lietu |
Vidzemes rajona tiesa Vidzemes rajona tiesa Limbažos (Cēsu iela 18) |
|
Lietas veids |
Civillietas |
|
Tiesu instance |
Pirmā instance |
|
Tiesnesis |
Anita Grīnberga |
|
Lietas saņemšanas datums |
12.04.2019 |
|
Lietas izskatīšanas rezultāts |
neizskatīta |
NOLĒMUMI
|
Pasludināšanas datums |
Nolēmums |
Tiesa, kurā taisīts nolēmums |
Tiesnesis |
Spēkā esamība |
|
15.04.2019 |
Lēmums par lietas turpmāku skatīšanu rakstveida procesā |
Vidzemes rajona tiesa Vidzemes rajona tiesa Limbažos (Cēsu iela 18) |
Anita Grīnberga |
stājies spēkā 15.04.2019 |
|
18.04.2019 |
Spriedums par maksātnespējas procesa pasludināšanu |
Vidzemes rajona tiesa Vidzemes rajona tiesa Limbažos (Cēsu iela 18) |
Anita Grīnberga |
|
|
30.08.2019 |
Lēmums par lietas izskatīšanas datuma noteikšanu rakstveida procesā |
Vidzemes rajona tiesa Vidzemes rajona tiesa Limbažos (Cēsu iela 18) |
Anita Grīnberga |
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
