Iesaki rakstu: 
Saskaņā ar t.s. OCTAs likuma 57. pantu 2% no parakstīto apdrošināšanas prēmiju summas apdrošinātāji katru ceturksni ieskaita Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja kontā, un par šīs naudas izmantošanu lemj Ceļu satiksmes drošības padome, kas darbojas Satiksmes ministrijas paspārnē. Saskaņā ar OCTAs likumu šī nauda ir jāizmanto preventīvu pasākumu nodrošināšanai ceļu satiksmes drošības jomā, ceļu satiksmes dalībnieku informēšanai un izglītošanai, ceļu satiksmes negadījumu iestāšanās biežuma mazināšanai un ceļu satiksmes negadījumu seku novēršanai un mazināšanai, turklāt ne mazāk kā puse no šiem līdzekļiem ir nododama izmantošanai Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošajām iestādēm.
Ne līdz galam izprotamu iemeslu dēļ no OCTAs naudas – kas visa ir nodokļu maksātāju nauda – tradicionāli tiek apmaksāti ne tikai pasākumi, kas reāli uzlabo ceļu satiksmes drošību (piemēram, ātruma radari, vidējā ātruma kameras, ceļu infrastruktūras uzlabojumi u.c.), bet arī plašs klāsts visa veida sabiedrības informēšanas kampaņu un kampaņiņu, izdales materiāli, bukleti, līfleti u.c. materiāli. Tiek organizēti semināri, forumi, konkursi, pētījumi bez reāla praktiska pielietojuma. Un, protams, tiek radītas arvien jaunas un “oriģinālākas” reklāmas kampaņas, izmantojot dažādus dzejiskus saukļus, lai ceļu satiksmes drošības dalībniekus pārliecinātu par to, ka jāuzvedas likumam un drošības principiem atbilstoši.
Nenoliedzami, sabiedrība ir jāinformē par drošības principiem, bet jautājums ir par – 1) kampaņu efektivitātes kontroli (reālu kontroli, ne impresiju skaitīšanu), 2) koordināciju starp daudzajām kampaņošanā iesaistītajām iestādēm un 3) kampaņošanā un reālās darbībās iztērēto līdzekļu samērīgumu.
Piemēram, 2023. gadā Satiksmes ministrija un tās padotībā esošās iestādes izmantoja 720 000 eiro, lai realizētu virkni visdrīzāk vairāk vai mazāk lietderīgu projektu – veicināja stacionāro fotoradaru darbības nodrošināšanu, uzstādīja vidējā ātruma kontroles tehniskos līdzekļus un ceļa signālstabiņus uz valsts vietējās nozīmes autoceļiem.
Arī Iekšlietu ministrija un tās padotības iestādes vairāk nekā 770 tūkstošus eiro izmantoja principā lietderīgās aktivitātēs, iegādājoties gan IT sistēmas, gan dažāda veida aprīkojumu, transportlīdzekļus pārkāpumu fiksēšanas sistēmām, apmācot VRS darbiniekus droša operatīvā transportlīdzekļa vadībā utt.
Tādējādi kopā šiem, salīdzinoši lietderīgajiem projektiem 2023. gadā tika izmantots teju pusotrs miljons no OCTAs naudas.
Tomēr 2023. gadā OCTAs naudas bija krietni vairāk, - kur palika pārējā? Nē, tā netika izmantota, lai uzlabotu ceļu infrastruktūru t.s. melnajos punktos vai kaut vai uzstādītu papildu ceļa satiksmes drošību veicinošos ātruma radarus vai citas ierīces.
Tā vietā šī nauda tika izšķiesta visdažādākajās sabiedrības informēšanas kampaņās – Satiksmes ministrija un tās padotības un saistītās iestādes vien dažādās komunikācijas kampaņās, mazskaitlīgu cilvēku grupu apmācības projektos un forumos izšķieda ap 700 tūkstošiem eiro, Iekšlietu ministrija – vairāk nekā 228 tūkstošus eiro, tādējādi 2023. gadā šādu – apšaubāmi un nepierādāmi lietderīgu pasākumu apmaksai tika izšķiests vairāk nekā 975 tūkstoši jeb teju miljons eiro Latvijas nodokļu maksātāju naudas.
Un papildus tam, protams, kā nu bez pētījumiem: 2023. gadā OCTA pircēji no savas naudas apmaksāja trīs Ceļu satiksmes drošības padomes apmaksātus pētījumus par vairāk kā 130 tūkstošiem eiro – tika pētīta braukšanas ātruma ietekme uz drošību , drošas distances ievērošana, kā arī tas, kā ceļa ainava ietekmē satiksmes drošību. Kāds ir šo pētījumu rezultāts un, galvenais, reālā izmantošana ceļu satiksmes drošībā?
Piemēram, pētījumā Ainavas ietekmes uz ceļu satiksmes drošību, kas nodokļu maksātājiem izmaksāja 15 000 eiro, viens no zīmīgākajiem secinājumiem ir – ka nekas nav zināms, jo pētniecei netika nodrošināta informācija par to, kurā ceļa pusē un kurā virzienā pārvietojoties t.s. “melnajos punktos” ir notikuši smagie satiksmes negadījumi, līdz ar to nav iespējams tos analizēt.
Citāts: “Daudzos MP (melnajos punktos) nav zināms, kurā autoceļa pusē negadījumi notikuši un kurā virzienā pārvietojoties. Daļai MP ir norādītas koordinātas, bet daļai tikai kilometrs, kurā negadījums noticis. Tas padara neiespējamu objektīvu ainavas ietekmes uz drošību novērtējumu. Fiksējot smagus satiksmes negadījumus, negadījuma vietā nepieciešams ievākt vairāk informāciju - precīzas koordinātas, atzīmēt iesaistīto autovadītāju pārvietošanās virzienus. Tas palīdzētu analizēt situāciju arī no ceļa ainavas aspektiem.”
Tālāk, analizējot 2024. gadā no OCTAs naudas finansētos projektus, redzams, ka Satiksmes ministrija un ar to saistītās iestādes dažādiem projektiem, kas nes salīdzinoši taustāmus rezultātus 2024. gadā tika izmantots apmēram 1 miljons eiro. Par šo naudu tika veikti pasākumi ceļa horizontālais apzīmējuma atjaunošanai un vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešanai. Tāpat arī Iekšlietu ministrija 2024. gadā tehnoloģiju un drošības risinājumu ieviešanai no transportlīdzekļu vadītāju naudas izlietoja ap 915 tūkstošiem eiro.
Tādējādi 2024.gadā no “OCTA polišu naudas” šķietami praktiskas pielietojamības un lietderīgiem projektiem tika izmantoti nepilni 2 miljoni eiro.
Tomēr atkal – kopējais pieejamais finansējums bija būtiski lielāks par šo summu, tādējādi 2024. gadā visdažādākajām kampaņām Satiksmes ministrija un ar to saistītās iestādes iztērēja 700 000 eiro, savukārt Iekšlietu ministrija un tās padotības iestādes šādām un līdzīgām kampaņām 2024. gadā iztērēja teju mazliet vairāk kā 200 tūkstošus eiro, un atkal jau nodokļu maksātāji par visdažādākajām kampaņām ir samaksājuši vairāk kā 900 tūkstošus eiro jeb trešo daļu no naudas, kas paredzēta ceļu satiksmes drošības uzlabošanai.
2024. gads ir īpašs ar to, ka tajā Ceļu satiksmes drošības padome pieņēma lēmumu vēl vairāk pievērsties pētnieciskajai darbībai, veltot 22 100 eiro pētījumam par ceļu satiksmes negadījumiem, kuros iesaistīts elektroskrejritenis un pat 190 000 eiro – CSDD un RTU veicamajam pētījumam – pilotprojektam, kura gaitā tiktu pētīti smagi ceļu satiksmes negadījumi. (par šo sīkāk – zemāk, stāstiņš #2). Tādējādi 2024. gadā reālus, salīdzinoši mērāmus rezultātus nesošiem projektiem tika izlietoti tikai ap 60% no OCTA polišu līdzekļiem un viss pārējais – kampaņām, pētījumiem, forumiem, līfletiem un citām darbībām bez saprotamiem un definējamiem rezultātiem.
2025. gada marta sākumā Ceļu satiksmes drošības padome nolēma, ka arī 2025. gadā viss turpināsies līdzīgā veidā – praktiskiem un taustāmus rezultātus sniedzošiem projektiem Satiksmes ministrija un tās iestādes plāno izlietot ap 700 000 eiro, uzstādot vidējā braukšanas ātruma kontroles tehniskos līdzekļus, un Iekšlietu ministrija šādiem mērķiem plāno izmantot mazliet vairāk kā 1,1 miljonu eiro, tādējādi no kopējā OCTA polišu finansējuma šķietami lietderīgiem projektiem plānots izmantot ap 1,8 miljonus eiro.
Un, protams, balstoties uz uzskatu, ka kampaņu nekad nevar būt par daudz, arī 2024. gadā Satiksmes ministrijai un tās pakļautībā esošām iestādēm tieši dažādu sabiedrības informēšanas kampaņu un saistītu aktivitāšu organizēšanai plānots veltīt vairāk kā 600 tūkstošus eiro, bet Iekšlietu ministrija sabiedrību informēs par vēl 258 tūkstošiem eiro, tādējādi kopā atkal šiem mērķiem tiks tērēti ap 880 tūkstošiem eiro.
Pētījumu popularitāte arī šajā gadā aug, un nu jau Satiksmes ministrijas paspārnē strādājošā Ceļu satiksmes drošības padome 2025. gadā ir ieplānojusi pasūtīt veselus četrus pētījumus kopsummā par 243 000 eiro. Par šo naudu tiks analizēti ceļu satiksmes drošības rādītāji, veikts ceļa infrastruktūras vērtējums, tāpat tiks pētīti arī vieglo automobiļu vadītāju veiktie apdzīšanas manevri. Un, kas ir interesanti, vēl 150 000 eiro tika piešķirti CSDD pētījumam par smagiem ceļu satiksmes negadījumiem – tam pašam pētījumam, kas tika uzsākts 2024. gadā un kura gala ziņojumā vēl bez vispārīgiem un katram autovadītājam saprotamiem apzīmējumiem ir paskaidrots, ka padziļinātu izpēti nav iespējams veikt, kamēr nav atbilstošas likumdošanas, CSDD darbinieki netiek pielaisti pie Valsts policijas rīcībā esošas informācijas, kā arī, kamēr nav sakrāta pietiekami liela pieredze un valstī nav izveidots jaunu “ceļu satiksmes drošības pētnieku” tīkls.
Tātad trīs gadu laikā – no 2023. gada līdz 2025. gadam - dažādām kampaņām un pētījumiem no autovadītāju līdzekļiem tiek izpļekarēti vairāk nekā 3,2 miljoni eiro. Jā, protams, labāk ir kampaņa nekā nekas, bet vai tiešām šo naudu nebūtu bijis gudrāk un cilvēku dzīvības saudzējošāk izmantot reālās ceļu satiksmes drošības veicināšanas aktivitātēs? Vai ir noskaidroti 2024. gadā uz Liepājas šosejas notikušo traģisko nelaimes gadījumu virknes iemesli un veikts viss nepieciešamais, lai tādi nenotiktu jau, piemēram, rīt vai pēc mēneša? Vai šogad uz Ventspils šosejas notikušais traģiskais nelaimes gadījums jau ir aizmirsies un mēs gaidām nākamo, tikmēr plānojot, kā gan varētu radošāk saukt kārtējo no daudzskaitlīgajām drošības kampaņām – “smaga kāja” vai “neesi pālis”?
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
