Saskaņā ar t.s. OCTAs likuma 57. pantu 2% no parakstīto apdrošināšanas prēmiju summas apdrošinātāji katru ceturksni ieskaita Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja kontā, un par šīs naudas izmantošanu lemj Ceļu satiksmes drošības padome, kas darbojas Satiksmes ministrijas paspārnē. Saskaņā ar OCTAs likumu šī nauda ir jāizmanto preventīvu pasākumu nodrošināšanai ceļu satiksmes drošības jomā, ceļu satiksmes dalībnieku informēšanai un izglītošanai, ceļu satiksmes negadījumu iestāšanās biežuma mazināšanai un ceļu satiksmes negadījumu seku novēršanai un mazināšanai, turklāt ne mazāk kā puse no šiem līdzekļiem ir nododama izmantošanai Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošajām iestādēm.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas statūtu 2.7. punktu viena no šīs iestādes funkcijām ir veikt ceļu drošības auditu un vispārējo pārraudzību. Lai gan šķietami CSDD vajadzētu veikt pastāvīgu ceļu drošības auditu, noskaidrojot negadījumu iemeslus, izstrādājot risinājumus un tādējādi rūpējoties par mūsu visu drošību, tomēr nē: 2024. gadā CSDD tika piešķirti 190 000 eiro, lai izveidotu pilotprojektu – pētījumu, kādi iemesli ir par pamatu negadījumiem ceļu satiksmē.
CSDD un RTU veiktā “pētījuma” gala ziņojumu Ceļu satiksmes drošības padome izskatīja 2025. gada martā un pēc izskatīšanas piešķīra vēl 150 000 eiro “pētījuma” turpināšanai 2025. gadā.
Kas gan šajā “pētījumā” tika atklāts? Jau gala ziņojuma ievadā ir atruna, ka ziņojumā ietvertā informācija ir iegūta no dažādiem avotiem, kas norādīti ziņojumā, un tā balstās uz pieņēmumiem, modelēšanu un analīzi, nevis uz pilnībā verificētiem vai juridiski pierādāmiem faktiem. Tātad – pētījums ir nevis pētījums, bet iespaidu un pieņēmumu savirknējums.
Tālāk minēts, ka smago ceļu satiksmes negadījumu pilotprojekta laikā, kas ilga 9 mēnešus, uz ziņojuma sagatavošanas brīdī izpēte bija pabeigta un konstatēti izpētei pieejamie CSNg rašanos ietekmējošie faktori 29 negadījumos. 12 negadījumos izpēte ir pabeigta daļēji – ir veikta CSNg rekonstrukcija, bet izpētes gaitā ir konstatēts, ka liela nozīme negadījuma rašanās mehānismā ir bijusi cilvēciskajam faktoram medicīniska rakstura problēmām vai/un psiholoģiskiem, fizioloģiskiem faktoriem. Vēl 27 smagajos ceļu satiksmes negadījumos izpēte nav pabeigta un tā tiek turpināta.
CSDD veiktajā pilotprojekta pētījumā tika atklāts – kāds pārsteigums! -, ka būtiskākie satiksmes drošību ietekmējošie faktori ir... atļautā kustības ātruma pārsniegums, piedalīšanās satiksmē apreibinošo vielu iespaidā (gan autovadītāji, gan gājēji), atstarojošo elementu trūkums pie gājēju apģērba, riskanti apdzišanas manevri un arī infrastruktūras ietekme, un ir uzsvērtas, ka vairākām 13 identificētajām ceļu satiksmes negadījumu vietām, kur var veikt infrastruktūras uzlabojumus, tie jau ir veikti.
Un, protams, ne bez vainas ir arī meža dzīvnieki. Kā teikts CSDD veiktā “pētījuma” gala ziņojumā – “Veicot izpēti tūlīt pēc ceļu satiksmes negadījuma, tuvējā meža masīvā ar bezpilota gaisa kuģa termokameru tika konstatēti vēl vairāki meža dzīvnieki. Ir svarīgi noskaidrot potenciālos dzīvnieku pārvietošanās ceļus – dzīvnieku takas, un vietas kur dzīvnieki visbiežāk šķērso ceļu, šajās vietās būtu jāuzstāda attiecīgās ceļazīmes. Transportlīdzekļu vadītājiem diennakts tumšajā laikā braucot ārpus apdzīvotām vietām, būtu jācenšas maksimāli daudz lietot tālās gaismas tādā mērā lai tās neapžilbina citus satiksmes dalībniekus. Tālo gaismu lietošana atvieglo iespēju dzīvniekus laikus pamanīt ne tikai uz brauktuves, bet ari tiešā tās tuvumā. Autovadītājiem būtu jāseko ari tiešajām un sekundārajām pazīmēm, kas liecina par dzīvnieku atrašanos uz ceļa vai tā tuvumā – tumsā spīdošas dzīvnieku acis, “nomirgojošs” ceļa stabiņa atstarotājs, kas liecina par to, ka kāds tam ir pagājis garām utt.”
Nav noslēpums, ka pēdējo gadu laikā Latvijas sabiedrību ir daudzkārt šokējuši traģiski ceļu satiksmes negadījumi, kuros ir bijušas iesaistītas kravas automašīnas un autobusi. Pēc apraksta par dažādiem faktoriem, kas var veicināt nelaimes gadījumus uz ceļa (piemēram, autovadītāja nogurums, veselības stāvoklis u.c.), CSDD veiktā pētījuma autori O.Irbīša vadībā nonāk pie secinājuma: “Pētījuma rezultāti liecina, ka visvairāk novecošanās riskam ir pakļauti autobusa vadītāju kategorija, kā arī kravas automobiļu vadītāju grupa. Ari citās transportlīdzekļu vadātāju grupās ir redzams ka CSNg iekļūst gados salīdzinoši veci vadītāji, bet šajās grupās CSNg iekļuvušo skaitliskais rādītājs ir mazs.”
Un ierosinājums ir ne mazāk pārsteidzošs un vērtīgs: “Augstākminētais liecina, ka Latvijā būtu steidzami jārisina jautājums, kā profesionālo autovadītāju profesijai piesaistīt vairāk gados jaunus cilvēkus – būtu jārisina jautājums, ka veidot C un E kategorijas vadītāju apmācību arodizglītības līmenī.”
Ceļu satiksmes drošības direkcijas veiktā pētījuma gala ziņojuma noslēgumā ir minētas provizoriskās tālākās darbības – tās acīmredzot tiktu īstenotas vai nu pēc vai vienlaikus ar 2025. gadā plānoto šī “pētījuma” turpinājumu par vēl 150 000 eiro.
Tā kā pētījuma autori tekstā min, ka uz ceļu satiksmes negadījumu vietām nereti ir devušies pat 2 dienas pēc negadījuma, lai šajā vietā veiktu savu “izpēti”, un tomēr derētu tur nokļūt agrāk, iespējams, pat 2 stundu laikā, ir radies plāns – “izveidot papildus 3 speciālistu reģionālās lokācijas vietas – vienu Kurzemē Liepājā, vienu Latgalē Daugavpilī un vienu Vidzemē Gulbenē, kurās strādātu speciālisti, kas varētu savākt vismaz sākotnējo informāciju par negadījuma apstākļiem, veikt notikuma vietas uzmērīšanu un fotografēšanu”. Un, protams, turpināt arī pētīt.
Ir skaidrs, ka Latvijā ilggadēji ir traģiska situācija uz ceļiem, ko pierāda statistika – gan ātruma pārkāpēji, gan agresīvie braucēji, gan dzērājšoferi. Turklāt oficiālie dati ir tikai aisberga augšējā daļa, jo cik ir tādu, kas netiek pieķerti tādēļ, ka Valsts policijai nav atbilstoša tehnoloģiskā aprīkojuma un trūkst cilvēkresursu.
Bet, neskatoties uz to, pašlaik, kad ir skaidrs, ka valsts pārvaldei ir jāsamazina tēriņi, tiek nevis pārskatīti citi risinājumi, kā veikt ceļu satiksmes drošības uzlabojumus jau tagad, tam izmantojot esošo finansējumu, bet gan atkal Satiksmes ministrija plāno īstenot neefektīvās, savstarpēji nekoordinētās sabiedrības informēšanas kampaņas un mazskaitlīgu personu grupu lielbudžeta apmācības, turpināt neprofesionāli pētīt dažādus ceļu satiksmes drošības aspektus un vēl paplašināt šo “pētnieku” tīklu, kam – kā atzīst paši “pētnieki” un ko pierāda to darbi – nav ne zināšanu, ne pieredzes, ne metodoloģijas, ne informācijas. Līdz tās iegūšanai paies gadi un – uz ceļiem mirs cilvēki.