Kā panākt, lai jūs sadzirdētu Saeimas deputāti, jeb cirka klaunu izklaides paņēmieni
NĪLA03.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek vairākkārt publicēja Latvijas Nekustamā īpašuma mākleru un aģentu biedrības NĪMA, Nekustamā īpašuma speciālistu apvienības NĪSA un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) domas par to, cik kaitīgs Latvijai ir topošais "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" likumprojekts (turpmāk – Likumprojekts).
Skat. 2018.gada publikācijas “12.Saeimas deputātu “gulbja dziesma” - Latvijai kaitīgs likumprojekts vēlēšanu ēnā”[1], “Vai Latvijas nekustamā īpašuma tirgū ar likumu tiek iedibināts monopols”[2], “Varas griba vai mājsaimnieču un sētnieku sertifikācija – katram 12. un 13. Saeimas deputātam un plašai sabiedrībai.”[3]
Iepriekš minētajās publikācijās biedrības NĪMA, NĪSA un NĪLA aicināja katru 12. un 13. Saeimas deputātu, kam tomēr rūp mūsu mājas - Latvijas un tāsnNekustamā īpašuma (turpmāk – NĪ) tirgus prestižs, kā arī plašu sabiedrību - apturēt Latvijai kaitīgā, Latviju un tās NĪ starpnieku pazemojošā Likumprojekta virzību privāto naudīgo NĪ firmu apvienības labā, kas tiek virzīts zem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFNL) karoga, kaut, tieši pateicoties Likumprojekta zemai kvalitātei, rezultāts būs pretējs, proti – tas tikai veicinās ēnu ekonomikas uzplaukumu NĪ jomā.
Atgādināsim, ka Likumprojekta būtība ir neizglītoto (jo nekādas izglītības līmeņa prasības sertificējamiem Likumprojekts neizvirza) NĪ “speciālistu” sertifikācija ar faktiski nezināmiem noteikumiem, jo Likumprojektā tie arī nav atrunāti. Likumprojekts pieļauj cilvēku ar pamatizglītību (t.i. personu bez speciālas izglītības) sertifikāciju, ko valsts uzdevumā veiks privāta organizācija. Pašlaik visiem ir zināms, ka sertificējošā institūcija būs nevalstiska organizācija (NVO) - NĪ firmu biedrība LANĪDA – tieši tā bija ierakstīts pirmā Likumprojekta anotācijā. Personas tiks pasludinātas par “speciālistiem” tikai tāpēc, ka “kabatā” viņiem būs par zināmu naudas summu no privātās organizācijas nopirkts sertifikāts. Summu aprēķinus, kas balstīti uz pirmajā Likumprojekta anotācijā sniegtajiem aprēķiniem, skat. augstāk minētajās publikācijas.
Tādu NĪ starpnieku sertifikācijas procesu varētu salīdzināt ar, jāsaka, jau ar Latvijā iedibināto Latvijas ārstu sertifikāciju Latvijas ārstu biedrībā (LAB), kurai ir jāadresē ārstu klientu sūdzības, jo valsts deleģēja LAB arī ārstu disciplinārsodīšanas funkcijas un kompetenci. Jau eksistējošā sūdzību izskatīšanas prakse rāda, ka “vārna vārnai acī neknābj” un LAB vai nu sniedz Jums, piedodiet, tīru atraksti, vai nu vispār nesniedz nekādu atbildi. Savukārt pārsūdzēt biedrības lēmumu Administratīvā procesa likuma (APL) kārtībā, iesniedzot sūdzību augstākai iestādei – piemēram Veselības ministrijai, kuras atbildi Jūs vēlāk varētu apstrīdēt Administratīvajā tiesā, Jūs nevarēsiet, jo Biedrību un nodibinājumu likums, kam pakļauta LAB, tādu iespēju neparedz un augstākās iestādes APL izpratnē biedrībai nav. Ārstniecību personu gadījumā ārsta kvalifikāciju tomēr noteic likums, kas bez sertifikācijas paredz augstākās izglītības diploma esamību, uz kura pamata ārstam jāreģistrējas valsts (Veselības inspekcijas) uzturētajā ārstniecības personu reģistrā.
NĪ darījumu starpnieku “speciālistu” reģistrācijas procesu atbilstoši esošā Likumprojekta redakcijai varētu salīdzināt arī ar dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrāciju Pārvaldnieku reģistrā, kuru tomēr – tāpat kā ārstu reģistrācija – valsts uzticēja valsts, nevis privātai organizācijai – sākuma etapā tā bija Ekonomikas ministrija, bet uz šo dienu – Būvniecības valsts kontroles birojs. Kā rezultātā reģistrā no vairākiem tūkstošiem pārvaldnieku uz šo dienu ir reģistrēti tikai 752 pārvaldnieki, no kuriem tomēr to ierakstīšanai reģistrā tiek prasīts likumā noteikto kvalifikāciju apliecinošs dokuments, kas nav paredzēts esošajā Likumprojekta redakcijā.
NĪMA, NĪSA un NĪLA centieni izskaidrot 12. un vēlāk – arī 13. Saeimas deputātiem faktu, ka topošie neizglītotie “sertificētie speciālisti” varētu nebūt spējīgi pat izlasīt NILLTFNL un izprast tā prasības, kā rezultātā noziedzīgo līdzekļu legalizācijas novēršanas vietā, efekts varētu būt pretējs - noziedzīgo līdzekļu legalizācijas veicināšana, kas ņemot vērā NĪ vērtības lielumu, liek aizdomāties par Likumprojekta virzības bīstamu raksturu, tomēr vainagojās ar 13. Saeimas deputātu balsojumu PAR un likumprojekts tiek virzīts 2. Saeimas lasījumam.
Ņemot vērā NĪMA, NĪSA un NĪLA iebildumu ignorēšanu, biedrības informēja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju (turpmāk – Komisija), kas ir Likumprojekta iesniedzēja un virzītāja Saeimā, par to, ka Likumprojekts esošā redakcija nav labojama, jo neparedz NĪ starpnieku atbilstošo izglītības līmeni (Eiropas Savienībā un arī Latvijā akceptētā standarta LVS EN15733:2010 “Nekustamā īpašuma aģenti – prasības nekustamā īpašuma aģentu pakalpojumu sniegšanai” noteiktās augstākās izglītības prasības), līdz ar to visas 3 (trīs) biedrības atturas no dalības šāda Latvijas un tās NĪ starpnieku pazemojošā Likumprojekta izstrādē. Minētos NĪMA, NĪSA un NĪLA iebildumus Saeima tomēr nekur nepublicēja un ir jautājums, vai minētie iebildumi bija izplatīti un zināmi katram Saeimas deputātam, kuri pieņēma lēmumu par Likumprojekta virzību 2. Saeimas lasījumam, kā to lūdza biedrības.
Svarīgi, ka Likumprojekta nepilnības vairākkārt atzīmēja ne tikai NĪMA, NĪSA un NĪLA, bet arī Tieslietu ministrija, Finanšu ministrija utt., kā rezultātā 13. Saeimas deputāti pārņēma no 12. Saeimas jau 3. (trešo), tomēr joprojām nekur nederīgo likumprojekta redakciju, kuru deputāti tomēr nobalsoja virzīt 2. Saeimas lasījumam. Taisnības labad ir jāpiebilst, ka Rasnača kunga vadītā Tieslietu ministrija Likumprojekta pirmajai redakcijai izvirzīja veselu virkni iebildumu, kopskaitā pāri par 10, bet šodienas Tieslietu ministrija vērtēt Likumprojektu un atbildēt uz vienkāršu NĪMA, NĪSA un NĪLA jautājumu – vai ministrijas iepriekš atzīmētie trūkumi ir likvidēti esošajā Likumprojekta redakcijā, atteicās. Proti, Bordāna kunga vadītā Tieslietu ministrija nesniedza atzinumu, ka ministrijas atzīmētie trūkumi esošā Likumprojekta redakcijā ir likvidēti.
2019. gada 12. februārī arī Ministru prezidents informēja Komisiju par to, ka 2019.gada martā Finanšu ministrija iesniegs Saeimai savu alternatīvu likumprojektu. Neskatoties uz to, Komisija, ar grūtībām sagaidot pēdējo priekšlikumu 2. lasījumam iesniegšanas datumu – 21.02.2019., 26.02.2019. jau nozīmēja Komisijas sēdi nederīgā Likumprojekta apspriešanai.
Ņemot vērā, ka visas trīs biedrības aicinājumu uz 26.02.2019. sēdi saņēma tikai 22.02.2019., proti, 2 (divas) darba dienas pirms sēdes, biedrības informēja “tautas kalpus” par savu aizņemtību, jo viņu laiks ir iepriekš ieplānots un aicināja Saeimas deputātus pārņemt labus privātā biznesa paradumus, proti – iemācīties savu darbību plānot vismaz uz mēnesi “uz priekšu”. Saeimas Prezidiju biedrības aicināja organizēt ieplānoto Saeimas komisiju sēžu grafiku savlaicīgi publicēt Saeimas mājas lapā.
Jāatzīmē, kāds bija visu triju biedrību valdes locekļu pārsteigums 27.02.2019., kad viņi ieraudzīja, ka viņu organizāciju rakstītā vēstule, kas atšķirībā no iepriekšējiem biedrību iebildumu vēstulēm, nav attiecināma Likumprojekta būtībai, bet gan ir attiecināma Komisijai un Saeimas darbības organizēšanas jautājumiem kopumā un kas turklāt bija nosūtīta pēc priekšlikumu iesniegšanas pēdējā datuma (21.02.2019.) un Saeimā saņemta tikai 25.02.2019., ir nopublicēta http://titania.saeima.lv kā PRIEKŠLIKUMS LIKUMPROJEKTAM, kopā ar Ministru prezidenta priekšlikumu, kas iesniegts Likumprojektam Nr.158/13 “Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums” savlaicīgi - 12.02.2019. – skat. http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=158/Lp13 sadaļu “Atbildīgās komisijas dokumenti”.
Lūk, kā rīkojas Latvijas “tautas kalpi” – kā A.A.Milna pasakas un multfilmas varoņa Vinnija Pūka pārfrāzētā teicienā – ar deputātiem kā ar bitēm – nekad nevar zināt, ko sagribēs viņu kreisā roka. Vai Jūs vēlaties, lai Jūsu domas nopublicētu http://titania.saeima.lv? Rīkojieties līdzīgi. Paliek tikai jautājums – vai un cik no tādas “tautas kalpu” cirka klauniem līdzīgas rīcības un uzvedības palielināsies Latvijas tautas cieņa un uzticība likumdevējam?
http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=158/Lp13
[1]https://pietiek.com/raksti/12saeimas_deputatu_gulbja_dziesma_latvijai_kaitigs_likumprojekts_velesanu_ena
[2]http://pietiek.com/raksti/vai_latvijas_nekustama_ipasuma_tirgu_ar_likumu_tiek_iedibinats_monopols
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
