Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Informatīvais ziņojums „Par sistemātisku ilgtermiņa risinājumu īpaši atzīmējamo svētku un atceres pasākumu nodrošināšanai un finansēšanai” sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 31.maija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.26 39.§) „Informatīvais ziņojums „Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas 2017., 2018. un 2019.gadam rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta 2017., 2018. un 2019.gadam” un likumprojekta „Par valsts budžetu 2017.gadam” izstrādes procesā”” 6.24.punktā doto uzdevumu Kultūras ministrijai sagatavot un līdz 2017.gada 1.martam iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par sistemātisku ilgtermiņa risinājumu īpaši atzīmējamo svētku un atceres pasākumu nodrošināšanai un finansēšanai.

1. Situācijas raksturojums

Kultūras ministrija, uzsākot dotā uzdevuma izpildi, ir veikusi tās rīcībā esošās informācijas apkopojumu par līdzšinējo pieredzi valsts svētku un atceres pasākumu īpašo gadadienu atzīmēšanā, identificējot galvenos pasākumus, to ietvaros īstenotās aktivitātes, pasākumu īstenošanā iesaistītās organizācijas, kā arī pasākumu finansējuma avotus.

Lai pārrunātu turpmāko rīcību iepriekšminētā jautājuma sekmīgai risināšanai valsts mērogā, Kultūras ministrija organizēja sanāksmes, kurās piedalījās Valsts prezidenta kancelejas, Latvijas Republikas Saeimas administrācijas, Valsts kancelejas, Ārlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāvji. Atbilstoši 2016.gada 28.septembra starpinstitūciju sanāksmēs lemtajam, tika apkopota institūciju sniegtā informācija par institūciju tradicionāli plānotajiem un sava budžeta ietvaros īstenotajiem pasākumiem, kā arī iezīmēti īpaši pasākumi (ar valstiskuma atjaunošanu saistītās gadadienas), kuriem nepieciešams papildu finansējums un pasākumu norises koordinēšana starpinstitucionālā līmenī.

Kā apstiprina institūciju iesūtītā informācija, ik gadu Latvijā tiek atzīmēti valsts svētki, atceres un atzīmējamās dienas, kas noteiktas likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Pasākumus plāno un īsteno gan valsts, gan pašvaldību institūcijas ikgadējā budžeta ietvaros, sadarbojoties arī ar nevalstiskajām organizācijām. Piemēram, regulāri tiek nodrošināta šādu ikgadējo pasākumu norise:

- komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi 25.martā un 14.jūnijā (īsteno Aizsardzības ministrija un Rīgas dome);

- Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltīti pasākumi: Saeimas svinīgā sēde ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa (Latvijas Republikas Saeima), valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonija Rīgas pilī (Valsts prezidenta kanceleja), izglītības iestāžu pūtēju orķestru defile pie Brīvības pieminekļa (Valsts izglītības satura centrs (Izglītības un zinātnes ministrija)), pašvaldības rīkotie pasākumi (Rīgas dome), reģionālā militārā parāde (Aizsardzības ministrija), Baltā galdauta svētki (pašreiz – Kultūras ministrija Latvijas valsts simtgades birojs);

- Lāčplēša dienas pasākumi (Nacionālie bruņotie spēki; Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments);

- Latvijas Republikas proklamēšanas dienas pasākumi: svētku koncerti Rīgā un Latvijas reģionos (Valsts prezidenta kanceleja sadarbībā ar VSIA „Latvijas Koncerti” (Kultūras ministrija)), valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonija un Valsts prezidenta pieņemšana Rīgas pilī (Valsts prezidenta kanceleja), Saeimas svinīgā sēdē (Latvijas Republikas Saeima), publiskās diplomātijas pasākumi Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs (Ārlietu ministrija), Rīgas domes rīkotie pasākumi, t.sk. svinīgais pasākums pie Brīvības pieminekļa, svētku uguņošana 11.novembra krastmalā, Gaismas festivāls „Staro Rīga” (Rīgas dome).

Arī Latvijas reģionos regulāri tiek plānotas un īstenotas ar valsts svētkiem un atceres dienām saistītas aktivitātes, ko nodrošina gan valsts, gan pašvaldību institūcijas, kā arī nevalstiskās organizācijas (piemēram, muzeji, izstāžu zāles, koncertzāles, kultūras nami, izglītības iestādes, biedrības).

Līdz šim valstī kopumā nav noteikta atbildība par īpaši atzīmējamo svētku un atceres pasākumu – ar valstiskuma atjaunošanu saistīto gadadienu rīkošanu, tādēļ katra atsevišķa pasākuma rīkošanai atbildīgā institūcija līdz šim ir tikusi noteikta ar Ministru prezidenta vai Ministru kabineta rīkojumu. Piemēram, 2014.gadā Baltijas ceļa 25.gadadienas atceres pasākumu koordinēšanu un īstenošanas uzraudzību veica Ārlietu ministrija. Savukārt 2015.gadā Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 25.gadadienas svētku organizēšanu koordinēja Kultūras ministrija.

Abos minētajos piemēros sākotnējo iniciatīvu par gadadienu atzīmēšanu pauda nevalstiskās organizācijas, vēršoties ar iesniegumiem Latvijas Republikas Saeimā, kā arī uzrunājot Ministru prezidentu un Valsts prezidentu. Savukārt Ministru prezidents ar rezolūciju tika uzdevis kādai no ministrijām (minētajos piemēros – Kultūras ministrijai vai Ārlietu ministrijai) izveidot darba grupu, iesaistot tajā gan valsts institūcijas, gan nevalstiskās organizācijas, lai nodrošinātu saskaņotu svētku organizēšanu, kā arī finansējuma pieprasīšanu pasākumu īstenošanai. Darba grupā tika iekļauti pārstāvji no Valsts prezidenta kancelejas, Saeimas kancelejas, Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Rīgas domes, Latvijas institūta, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, biedrības „4.maija Deklarācijas klubs”, biedrības „Tautas frontes muzeja sabiedriskā padome”, biedrības „Latvijas Lielo pilsētu asociācija” un biedrības „Latvijas Pašvaldību savienība”. Paralēli, lai nodrošinātu pasākumu programmas izstrādi, vienlaikus ar darba grupas veidošanu jau tika apzināti un apkopoti iespējamie pasākumi. Darba grupa tika izskatījusi dažādu organizāciju iesniegtos priekšlikumus svētku norisēm visā Latvijā un identificējusi pasākumu klāstu, no kuriem daļa bija plānota valsts institūcijām pieejamā budžeta ietvaros, bet daļai centrālo pasākumu bija nepieciešams papildu finansējums. Iepriekš minētajos gadījumos finansējuma pieprasījums nevarēja tikt izskatīts vienlaikus ar valsts budžeta kārtējam gada izstrādi, jo jautājums par šo gadadienu atzīmēšanu tika aktualizēts tikai dažus mēnešus pirms pasākumu norises, līdz ar to finansējums tika pieprasīts no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Lai nodrošinātu 1991.gada barikāžu 25.gadadienas atceres pasākumu īstenošanu 2016.gada janvārī, 2015.gadā Kultūras ministrija apkopoja dažādu organizāciju sniegtos priekšlikumus pasākumu kalendāram un iesniedza finansējuma pieprasījumu 198 050 euro apmērā no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Ministru kabinets pieņēma lēmumu nepiešķirt papildu līdzekļus, vienlaikus uzdodot nodrošināt pasākumu īstenošanu institūcijām pieejamo finanšu līdzekļu ietvaros. Līdz ar to tika realizēts minimālais pasākumu klāsts par kopējo summu 82 715 euro (Valsts kanceleja – 35 000 euro, Rīgas dome – 19 898 euro, Kultūras ministrija – 27 817 euro).

Savukārt Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas 25.gadadienas svinības 2016.gadā koordinēja un pasākumu plānu veidoja Latvijas Republikas Saeima, iesaistot darba grupā pārstāvjus no citām valsts institūcijām un sadarbojoties ar Rīgas domi. Lielākā daļa aktivitāšu tika īstenotas Latvijas Republikas Saeimas budžeta ietvaros, svētku koncerta rīkošanā kā sadarbības partneri pieaicinot VSIA „Latvijas Koncerti”, bet svinīgais pasākums pie Brīvības pieminekļa tika nodrošināts ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta organizatorisku un finansiālu atbalstu (20 000 euro).

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir secināms, ka līdz šim valsts svētku un atceres pasākumu īpašo gadadienu atzīmēšana nav notikusi pēc viena modeļa, tostarp ir meklēti nestandarta risinājumi pasākumu finansiālai nodrošināšanai (Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem). Kā pozitīvu izņēmumu var minēt Latvijas Republikas Saeimas rīkotās Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas 25.gadadienas svinības 2016.gadā.

Kultūras ministrija ir iniciējusi un uzsākusi gatavošanos Latvijas valsts simtgadei, izveidojot organizatorisko struktūru un uzsākot programmas īstenošanu. Latvijas simtgades programma ir daudzgadu projekts 2017. – 2021.gadam, tādēļ tai ir izveidota atsevišķa budžeta programma. Kultūras ministrija uzskata, ka Latvijas Republikas proklamēšanas nozīmīgāko gadadienu svinēšana arī turpmāk ir īpaši izceļama un tā nav skatāma kontekstā ar atsevišķu vēsturiski nozīmīgu datumu atzīmēšanu.

2. Priekšlikumi sistemātiskam ilgtermiņa risinājumam īpaši atzīmējamo svētku un atceres pasākumu nodrošināšanai un finansēšanai

Lai izstrādātu priekšlikumus par sistemātisku ilgtermiņa risinājumu īpaši atzīmējamo svētku un atceres pasākumu nodrošināšanai un finansēšanai, Kultūras ministrija atkārtoti aicināja iepriekš minēto institūciju pārstāvjus uz sanāksmi 2017.gada 7.februārī, kuras laikā tika identificēti tie svētki un atceres dienas, kuru gadadienas ik pa pieciem gadiem ir atzīmējamas ar īpašiem liela mēroga pasākumiem ar mērķi iesaistīt svētku norisēs pēc iespējas lielāku Latvijas iedzīvotāju skaitu, tādā veidā stiprinot sabiedrības vienotības izjūtu, vēsturisko atmiņu un patriotismu:

1)   Baltijas ceļa gadadienas (staļinisma un nacisma upuru atceres diena);

2)   Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienas;

3)   1991.gada barikāžu aizstāvju atceres gadadienas;

4)   Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas gadadienas (Konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas diena).

Attiecībā uz īpaši atzīmējamo svētku un atceres gadadienu saturu tika identificēti galvenie pasākumu veidi un rīcības virzieni, kas nepieciešami, lai pasākumu kopums būtu daudzveidīgs, pamanāms, ar ieguldījumu sabiedriskās domas attīstībā un valsts nākotnē:

1)   galvenā vēstījuma jeb moto noformulēšana;

2)   valsts iekšējā komunikācija par pasākumu;

3)   publicitātes materiāli starptautiskai auditorijai;

4)   zinātniskā konference;

5)   izglītojošās aktivitātes;

6)   kultūras pasākumu kopums: izstādes, kinoseansi, svētku koncerts;

7)   sabiedrisko mediju iesaiste.

Ņemot vērā Kultūras ministrijas rīkotajā 2017.gada 7.februāra starpinstitucionālajā sanāksmē izdarītos secinājumus, īpaši atzīmējamo svētku un atceres gadadienu pasākumu īstenošanā ir nepieciešama daudzu dažāda līmeņa institūciju iesaiste (Valsts prezidenta kanceleja, Latvijas Republikas Saeima, Valsts kanceleja, ministrijas un to pakļautības iestādes, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas), turklāt pasākumiem ir jābūt vērstiem uz visplašāko auditoriju neatkarīgi no vecuma, nacionalitātes vai politiskās pārliecības. Līdz ar to īpaši atzīmējamo svētku un atceres gadadienu centrālo pasākumu koordinatora funkcijas vissekmīgāk varētu veikt Latvijas Republikas Saeimas Administrācija, katrā konkrētā gadījumā izvēloties sadarbības partnerus svētku pasākumu programmas izveidei un īstenošanai un iesaistot tos darba grupā.

- Valsts kanceleju – pasākumu komunikācijas kampaņu nodrošināšanai;

- Ārlietu ministriju vai tās pārraudzībā esošās institūcijas – starptautiskai auditorijai domātu publicitātes materiālu izveidei un izplatīšanai;

- Izglītības un zinātnes ministriju vai tās pārraudzībā esošās institūcijas – konferenču, semināru, skolēnu konkursu u.c. ar pētniecību un izglītību saistītu pasākumu īstenošanai;

- Aizsardzības ministriju – Nacionālo bruņoto spēku iesaistei svinīgajās ceremonijās;

- Kultūras ministriju vai tās pārraudzībā esošās institūcijas – izstāžu, kino seansu, koncertu u.c. kultūras pasākumu īstenošanai.

Taču, kā ir norādījusi Latvijas Republikas Saeimas Administrācija, Saeima jau tradicionāli daudzu gadu garumā ir nodrošinājusi vairāku ikgadējo valstiski nozīmīgu pasākumu norisi (Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltītā Saeimas svinīgā sēde un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, Latvijas Republikas proklamēšanas dienas pasākumi – Saeimas svinīgā sēde u.c.), un šo pasākumu īstenošanai nepieciešamie finanšu līdzekļi tradicionāli tiek plānoti Saeimas budžetā. Uzņemoties īpaši atzīmējamo svētku un atceres gadadienu centrālo pasākumu koordinatora funkcijas, būtiski tiktu mainīta ierastā prakse, Saeimas loma valstiski nozīmīgu pasākumu plānošanā un īstenošanā, kā arī attiecīgo pasākumu finansēšanas kārtība, citstarp uzliekot Saeimas Administrācijai tai neraksturīgas funkcijas – starpinstitucionālā līmenī koordinēt pasākumu plānošanu un īstenošanu. Vienlaikus Saeimas Administrācija norāda, ka neredz iespēju paredzēt Saeimas budžetā līdzekļus tādiem pasākumiem, kuru īstenošanu nodrošinās nevis Saeima, bet citas institūcijas.

Kultūras ministrija uzskata, ka īpaši atzīmējamo svētku un atceres pasākumu nodrošināšana nav iespējama institūciju esošā budžeta ietvaros, līdz ar to Ministru kabinetam būtu jāplāno šim mērķim papildu valsts budžeta finansējums atbilstoši gadadienu kalendārajam grafikam.

Gads          Svētki un atceres dienas          Pasākumu

plāna izstrāde        Precizētais budžeta

pieprasījums          Valsts budžets

2019.         Baltijas ceļa 30.gadadiena

(23.augusts)           2018.g.

31.maijs    2018.g.

30.jūnijs    2019.g.

2020.         Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 30.gadadiena

(4.maijs)    2019.g.

31.maijs    2019.g.

30.jūnijs    2020.g.

2021.         1991.gada barikāžu aizstāvju atceres 30.gadadiena

(20.janvāris)         2020.g.

31.maijs    2020.g.

30.jūnijs    2020.g./

2021.g.

2021.         Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas

30.gadadiena

(21.augusts)           2020.g.

31.maijs    2020.g.

30.jūnijs    2021.g.

2024.         Baltijas ceļa 35.gadadiena

(23.augusts)           2023.g.

31.maijs    2023.g.

30.jūnijs    2024.g.

2025.         Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 35.gadadiena

(4.maijs)    2024.g.

31.maijs    2024.g.

30.jūnijs    2025.g.

2026.         1991.gada barikāžu aizstāvju atceres 35.gadadiena

(20.janvāris)         2025.g.

31.maijs    2025.g.

30.jūnijs    2025.g./

2026.g.

2026.         Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas

35.gadadiena(21.augusts)  2025.g.

31.maijs    2025.g.

30.jūnijs   

 ievērojot piecu gadu ciklu.

Savukārt Finanšu ministrija, atsaucoties uz Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.241 „Kultūras ministrijas nolikums”, ir norādījusi, ka Kultūras ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde kultūras nozarē, kuras funkcijās ietilpst organizēt un koordinēt kultūras politikas īstenošanu, vienlaikus norādot uz to, ka īpaši atzīmējamo svētku un atceres gadadienu pasākumu plānošana un īstenošana jānodrošina esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Kopsavilkums

Lai ilgtermiņā nodrošinātu sistemātisku un vienotu pieeju īpaši atzīmējamo svētku un atceres dienu (ar valstiskuma atjaunošanu saistīto gadadienu) pasākumu īstenošanai valstī, Kultūras ministrija izsaka šādus priekšlikumus:

1.   Valsts un pašvaldību institūcijas saskaņā ar gadadienu kalendāro grafiku (ievērojot piecu gadu ciklu) atbilstoši savai kompetencei sistemātiski izvērtē to pārraudzībā esošo organizāciju, kā arī sadarbības partneru priekšlikumus par iecerētajiem īpaši atzīmējamo svētku un atceres pasākumiem un nodrošina tādu pasākumu kopumu īstenošanu, kāds ir samērojams ar institūciju rīcībā esošo valsts budžeta apjomu.

2. Sadarbojoties ar Valsts prezidenta kanceleju un Saeimas Administrāciju, institūcijas savas kompetences un pieejamā budžeta ietvaros nodrošina šādu pasākumu kopumu:

- visas nozaru ministrijas un /vai to pārraudzībā esošās institūcijas, kā arī Valsts kanceleja – pasākumu publicitāti (gan nacionāla mēroga, gan starptautiski);

- Izglītības un zinātnes ministrija un/vai tās pārraudzībā esošās institūcijas – konferenču, semināru, skolēnu konkursu u.c. ar pētniecību un izglītību saistītus pasākumus;

- Aizsardzības ministrija – Nacionālo bruņoto spēku iesaisti svinīgajās ceremonijās;

- Kultūras ministrija un/vai tās pārraudzībā esošās institūcijas – izstāžu, kino seansu, koncertu u.c. kultūras pasākumu norisi.

Novērtē šo rakstu:

3
24

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā Jūrmalā dzīvo bijušais pašvaldības policists

FotoJūrmalā kā jau ikvienā lielākā Latvijas pilsētā ir bijušās amatpersonas, kuras savu individuālo rakstura īpašību dēļ uzskata, ka drīkst vairāk nekā citi sabiedrības locekļi un likumi uz tām neattiecas. Viens no šādiem indivīdiem ir Artūrs Karičkins, bijušais pašvaldības policijas inspektors, deputāta kandidāts no partijas Saskaņa Jūrmalas Domes vēlēšanām, pašlaik persona bez noteiktas nodarbošanās
Lasīt visu...

21

Nez kāpēc viņš mūs pameta…

FotoIr dienas, kad esi izbrīnīts par cilvēka dabu. Mūsu nu jau bijušais Rīgas domes kolēģis Oskars Putniņš nupat feisbukam pavēstīja, ka atstāj mūsu partiju un frakciju. Partija vairs neesot tāda, kā vajag un balsojot ne tā, kā vajag.
Lasīt visu...

6

ZZS “Kā var nesolīt?” onkoloģijas pacientiem

FotoNesen pirmo reizi mūžā uzrakstīju vēstuli Valsts prezidentam un Saeimas deputātiem. Tagad pirmo reizi mūžā rakstu kādam medijam. Uz šādu soli mani pamudinājis izmisums, kāds ir pārņēmis ne vienu vien onkoloģisko slimību pacientu Latvijā. Diemžēl nekas cits neatliek kā publiski runāt par mūsu mānīšanu un, šķiet, nu jau pieviltajām cerībām.
Lasīt visu...

21

Saskatāmas labi plānotas antireklāmas un zaļās enerģijas nomelnošanas kampaņas pazīmes

FotoLatvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) kā atjaunojamās enerģijas resursus (AER) izmantojošos ražotājus pārstāvošā federācija vēlas informēt par savu stingru nostāju - krāpniecība un korumpētība nav pieļaujama un vainīgie ir jāsoda.
Lasīt visu...

21

OCTA likums nosaka - autiņu lietotāji ir noziedznieki, tas ir fakts, kurš nav jāpierāda

FotoPie kāda privātīpašuma robežas nejauši ieraudzīju paziņojumu - „PRIVĀTĪPAŠUMS - pārkāpēju šauju bez brīdinājuma, roku bez mācītāja”, tomēr valdības pārstāvju izdoma, liekot pirkt OCTA pat par pagātnē nenotikušu notikumu, pārspēj šī visai dīvainā īpašnieka izdomu, jo OCTA jaunais likums bez nosacījumiem visus tos, kuriem ir automašīnas, uzskata par pārkāpējiem bez nepieciešamības pierādīt, ka jūs tādi nenesat, jo alternatīvu „titulu” vārdam „pārkāpējs” automašīnu lietotājiem likumā vienkārši nav.
Lasīt visu...

18

Viņi nez kāpēc jautā, cik man pašai bērnu...

FotoPirms pāris nedēļām mēs, Re:Baltica, uzsākām publicēt savu #NākotnesLatvieši rakstu sēriju par strauji izmirstošo Latviju. Cipari ir skaudri. Ja nekas nemainās, ap 2030.gadu Latvijā būs 1,6 miljonu iedzīvotāju. Katrs ceturtais no viņiem pensionārs. Gandrīz puse - vecāki par piecdesmit gadiem. Strādājošo skaits samazinājies par piekto daļu.
Lasīt visu...

12

Dubultmorāles paradīze

FotoKad finišam tuvojās Latvijas Radio (LR) valdes locekļu izraudzīšana, publiskajā telpā tika nopludināta informācija par it kā diviem kandidātiem uz LR valdi. Bija grūti neredzēt, ar kādu degsmi Sorosa vadošās bazūnes vērsās pret kādu Uldi Salmiņu. Precīzi tas pats rokraksts, kas neskaitāmas citas reizes, kad norokamskāds šai sabiedrības daļai netīkams kandidāts. Jūtams, ka mediji tiek izrīkoti un  kampaņas organizētas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jānis Vilgerts ne-/dancina Ingu Koļegovu?

Atkritumu utilizācijas industrija Latvijā patlaban piedzīvo īstu zemestrīci. Tā izraisa slāpētu skandālu valsts vides politikas veidotāju un biznesa pārstāvju starpā, radot...

Foto

Sabiedrisko organizāciju atklātais protests pret Dzīvojamo telpu īres likumprojektu

Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi jaunu likumprojektu “Dzīvojamo telpu īres likums” un pēc šā gada jūlija...

Foto

Kā apturēt „Rīgas mežu” ārdīšanos?

Saistībā ar Aivara Tauriņa (attēlā) vadītās Rīgas pašvaldības SIA Rīgas mežiārdīšanos Biķernieku mežā un arī tāpēc, ka ir pienācis brīdis, kad arī...

Foto

Oda pieturzīmei

Vispirms par odu un pēc tam par odu pieturzīmei. Oda ir viens no laimīgākajiem žanriem ne tikai lirikā, bet visā literatūrā. Oda vienmēr ir...

Foto

Kā un kāpēc politbanķieris Valdis Siksnis pasācis flirtēt ar „Saskaņu”

Reprezentatīva izskata un labu manieru baņķieris Valdis Siksnis mērķtiecīgi kāpa pa karjeras kāpnēm kādreizējā Nordea bankā (tagad Luminor). No...

Foto

Kā panākt, lai valsts svētku un atceres pasākumu īpašo gadadienu atzīmēšana notiktu pēc viena modeļa

Informatīvais ziņojums „Par sistemātisku ilgtermiņa risinājumu īpaši atzīmējamo svētku un atceres...

Foto

Saeimas mandātu un ētikas komisijai: derētu pārbaudīt deputāta Judina valsts valodas prasmi

Šā gada 18. septembrī, būdams LŽS (t.i., 1926. gadā dibinātās žurnālistu arodbiedrības) viens no...

Foto

Nil, Tev nav taisnība: atklāta vēstule partijas vadītājam

Jautājums, vai pārtraukt līgumu starp "Saskaņu" un "Vienoto Krieviju", netika plaši apspriests partijas iekšienē. Man un daudziem citiem...

Foto

Lūdzu izskaidrot Judina kungam deputāta pienākumus

Ņemot vērā, ka Saeimas deputāts Andrejs Judins, pārkāpjot Satversmes 1. un 104. pantā noteiktās normas, Iesniegumu likuma 5. panta trešajā...

Foto

Jaunās konservatīvās partijas biedrs izmanto partijas e-pastu, lai informētu par savas SIA konfliktu ar LTRK

Jaunās konservatīvās partijas biedrs Krišjānis Feldmans ar partijas centrālā e-pasta palīdzību...

Foto

Nepilsoņi – mūsu “Masļenki 2018”?

Baiļu uzkurināšana, apcerot iespējamu Krievijas iebrukumu NATO dalībvalstī Latvijā, ir kļuvusi par sātīgu maizesdarbu bezatbildīgiem politiķiem, publicistiem un «ekspertiem». Tautai nervi...

Foto

Kas stāv aiz Katalonijas Tautas Republikas?

Ja zvaigznes iededz - tātad kādam to vajag. Tieši Kādam, nevis katalāņiem vai kādai citai tautai, kuras taisnīgās prasības un...

Foto

„Rīdzenes sarunām” būs turpinājums

Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā 25.septembrī žurnāla “Ir” galvenā redaktore vēlreiz apstiprināja savu pozīciju: valsts noslēpumu drīkst publiskot, ja vien tas, žurnālistaprāt, ir...

Foto

Eksperimentālā idiotija

Pret bezjēdzību un muļķību, svešvārdā – idiotiju, ir jāizturas kā pret radošo procesu. Idiotijas paraugi ir radošā procesa iznākums. Idiotija ir pakļauta tiem visiem...

Foto

Astoņi neērti un nepatīkami jautājumi Baltijas Mediju izcilības centra vadītājai

Tā kā Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja un Baltijas Mediju izcilības centra vadītāja Rita Ruduša (attēlā)...

Foto

Āboliņa kungs, ja atbrīvosities no manis, arvien paliks stipru žurnālistu komanda

Pusi no šodienas aizvadīju tiesas namā, kur tika skatīta kāda lieluzņēmuma prasība pret mani un...

Foto

LŽA noraida melus par asociācijas darbību NEPLP un Latvijas Radio konfliktā

Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) kategoriski noraida melus, kas publiskajā telpā izskanējuši saistībā ar LŽA vadības...

Foto

Kā Reizniece-Ozola pamato, kāpēc arī traktoram un nekustošam auto ir vai tomēr nav jāpērk OCTA polise

Ņemot vērā plašo rezonansi, ko radījusi Danas Reiznieces-Ozolas vadītās Finanšu...

Foto

„Telia” draudi – tukšs blefs?

Ziemeļvalstu sakaru koncerna konflikts ar Latvijas valsti tiek apzināti, bet lietderīgi vienkāršots. Jā, arī es te esmu savu pirkstu pielicis –...

Foto

Tēvijas sargu manifests: kas ir mūsu uzdevumi

Šodien mūsu zemes un tautas nākotnei izaicinājumu met Austrumu un Rietumu lielvaras. Pirmā draud mūsu drošībai un valodai; otrā...

Foto

Īsa pamācība... slimošanā

Kamēr valdība reformē, bet tauta pamatoti šūmējas par kārtējiem papildu līdzekļu iekasēšanas plāniem, tiek pilnīgi aizmirsts par pašu svarīgāko - kā maksimāli ātri...

Foto

Pieteikums administratīvajai tiesai par pienākuma uzlikšanu Rīgas domei sniegt informāciju

2017.gada 22.maijā Pieteicēja nosūtīja vēstuli Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam ar lūgumu sniegt skaidrojumu par 2016.gadā...

Foto

Atlaiž nevis vienkāršu stulbeni, bet stulbeni – sabiedriskā medija vadītāju. Un tā ir liela starpība

Latvijas radio formālā vadītāja Sigita Roķe no profesionālā viedokļa ir bijusi...

Foto

Vai taisnība tam, kurš visskaļāk kliedz?

Valdība esot pieteikusi šahu un matu Latvijas transporta nozarei un tranzītam, tiekot aizbaidītas Krievijas kravas, esot tik slikti, ka Ministru...

Foto

Agresīvais bezprāts jeb 87 dumjības ap vienu lēmumu

Tā vēl nav vēsture. Process turpinās. „Rīdzenes sarunu” parlamentārajai izmeklēšanai beigas nav redzamas. Beigas tik drīz nepienāks. Pa...

Foto

Iesniegums Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai

Kā man kļuvis zināms, tad 25. septembrī Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911...

Foto

Vai arī Baložu lietu „sakārtojis” Sozinovs kopā ar Lūsi?

Izlasot portālā Pietiek rakstu par dīvainajām saiknēm starp Rīgas reģiona policijas pārvaldes vadību un Iekšējās drošības biroja (IDB) atklājumiem par...

Foto

Austrumlatvija kā surogātidentitāte

“Kurzemes piekrastē gaidāms lietus, vietām Vidzemē un Zemgalē mainīgs mākoņu daudzums, Austrumlatvijā - skaidrosies” - šādas un līdzīgas ziņas bieži vien mūs uzrunā...

Foto

Ja kādam interesē – manā skapī noslēptu līķu nav

Šis blogs nav mana taisnošanās okšķeriem, histēriskajiem nelabvēļiem vai skauģiem. Tas ir stāsts tiem, kas man jautāja....

Foto

Kas apdraud Latvijas piedalīšanos olimpiskajās spēlēs?

Latvijas piedalīšanās 2018. gada Ziemas olimpiskajās spēlēs ir apdraudēta. Uz šādu risku norādījusi Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK), paužot neizpratni, kāpēc...

Foto

Cik nožēlojami, kad NEPLP „radio uzraugs” spēj tikai monologus rakstīt un glumji solīt

To, kas notiek tad, kad nespējnieku ieliek augstā amatā, mums uzskatāmi demonstrē „par...

Foto

Ko Sandra Veinberga laikrakstam „Cīņa” 1982. gadā stāstīja par sevi, Maskavu un buržuāzisko žurnālistiku

Pēdējās dienās plašu ievērību ir guvusi sevi par „komunikācijas eksperti” dēvējošā Sandra...

Foto

Reņģe mētelī

Vai kažokā. Tālākās interpretācijas lai paliek katra lasītāja izvēles ziņā. Jo prastais latviešu tradicionālais ēdiens - siļķe kažokā nobāl, salīdzinot ar notikumiem, kas pēdējā laikā ir...

Foto

Cik ilgi Veselības ministrija piekops “strausa politiku”

Pēdējā gada laikā no veselības ministres Andas Čakšas puses tiek īpaši akcentēts finanšu trūkums medicīnas nozarē, un tās šī...

Foto

Neoliberālisma dizaina izčākstēšana

Latviešu politiski organizatoriskās kaislības saglabā vēsturiski sākotnējo dinamismu. Latviešiem nav apnicis veidot jaunas politiskās organizācijas. Dinamisms nav tik liels kā „pirmajā” LR. Bet...

Foto

"Vienotība" un rudenīga seksa pamatlikums: kam puņķi, tas apakšā

Bez pārsteigumiem: visnotaļ pro–eiropeiskā, pro–vērtību un pro–cilvēktiesību, pro–viskaukas Vienotība, pat bez mazākās žagošanās un bez pieklājīgas gražošanās, zibenīgi...

Foto

VVF – „trekno gadu” prezidente. Mīti un realitāte

Bijusī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nekad nav īpaši vairījusies no asas un tiešas valodas. Latvijā ir pieņemts uzskatīt,...

Foto

Patiesība vienmēr nāk gaismā. Vienmēr

Savulaik es uzrakstīju grāmatu par Andri Šķēli un nosaucu to „Kampējs”. Apzīmējums iegājās uz daudziem gadiem, bet tagad, pēc šīrīta „Dienas”...

Foto

Vladimira Vaškeviča atklātā vēstule Raimondam Vējonim

Augsti godātais Prezidenta kungs! Vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, jo neredzu citu veidu, kā aizstāvēt savu godu un...

Foto

Vai turpināsim maksāt Porziņģim?

Aizvakar iemetu kā oli tviterezerā īsu tvītu ar jautājumu, vai man ir tomēr nācies maksāt Porziņģim par viņa piedalīšanos basketbola mačos Latvijas...

Foto

Atvadu vārdi Konstantīnam Pupuram

1987.gads... 14.jūnijs... Bastejkalns... Cilvēku grupa gatavojas atcerēties vienu no melnākajām dienām Latvijas tautas vēsturē... Tūkstošiem nevainīgu cilvēku, ieskaitot sievietes stāvoklī, mātes un...

Foto

Replika par „vējonismu” un tizlu „pirismu”

Nu jau iepriekšiepriekšējā dzīvē man reiz bija tāds gadījums. Ieklīdu kādas PR firmas kantorī ikurāt brīdī, kad tur apsprieda, ko...

Foto

Zooloģe. No pamfletu cikla „Siseņi”*

To zina tikai Kremlī. Zina ne visā Kremlī, bet tikai divos Kremļa kabinetos. No tiem viens kabinets atrodas 3.stāvā, bet otrs...

Foto

Tumšādainais Džordžs atbraucis pirms daudziem gadiem, viņam Latvija nepatīk, gribot braukt prom, tomēr nebrauc vis

Portāls Diena šodien ir publicējis no valsts naudas pārtiekošā Sabiedrības integrācijas...

Foto

Par klaju tiesību ignoranci* Lembergam sniegt liecības krimināllietā

Šodien Rīgas apgabaltiesa piemēroja man kārtējo procesuālo sankciju, kā arī aizliedza turpināt liecību sniegšanu, kategoriski nosakot, ka visas...

Foto

Pidriķis vai sabotieris?

Kad pirmoreiz padzirdēju par pašreizējā prezidenta Raimonda Vējoņa ieceri virzīt ideju par Latvijas pilsonības automātisku piešķiršanu jaunpiedzimušiem nepilsoņu bērniem arī gadījumā, ja neviens...

Foto

„De Facto” paustā informācija par it kā SIA “Belss” radītajām priekšrocībām ir nepamatota

2017. gada 10. septembrī Latvijas Televīzijas raidījumā “De Facto” tika pārraidīts sižets „Kā...

Foto

Pagodinos nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”

Saeimas Prezidijam: saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 65. pantu pagodinos Jums nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa...