Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Informatīvais ziņojums „Par sistemātisku ilgtermiņa risinājumu īpaši atzīmējamo svētku un atceres pasākumu nodrošināšanai un finansēšanai” sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 31.maija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.26 39.§) „Informatīvais ziņojums „Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas 2017., 2018. un 2019.gadam rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta 2017., 2018. un 2019.gadam” un likumprojekta „Par valsts budžetu 2017.gadam” izstrādes procesā”” 6.24.punktā doto uzdevumu Kultūras ministrijai sagatavot un līdz 2017.gada 1.martam iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par sistemātisku ilgtermiņa risinājumu īpaši atzīmējamo svētku un atceres pasākumu nodrošināšanai un finansēšanai.

1. Situācijas raksturojums

Kultūras ministrija, uzsākot dotā uzdevuma izpildi, ir veikusi tās rīcībā esošās informācijas apkopojumu par līdzšinējo pieredzi valsts svētku un atceres pasākumu īpašo gadadienu atzīmēšanā, identificējot galvenos pasākumus, to ietvaros īstenotās aktivitātes, pasākumu īstenošanā iesaistītās organizācijas, kā arī pasākumu finansējuma avotus.

Lai pārrunātu turpmāko rīcību iepriekšminētā jautājuma sekmīgai risināšanai valsts mērogā, Kultūras ministrija organizēja sanāksmes, kurās piedalījās Valsts prezidenta kancelejas, Latvijas Republikas Saeimas administrācijas, Valsts kancelejas, Ārlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāvji. Atbilstoši 2016.gada 28.septembra starpinstitūciju sanāksmēs lemtajam, tika apkopota institūciju sniegtā informācija par institūciju tradicionāli plānotajiem un sava budžeta ietvaros īstenotajiem pasākumiem, kā arī iezīmēti īpaši pasākumi (ar valstiskuma atjaunošanu saistītās gadadienas), kuriem nepieciešams papildu finansējums un pasākumu norises koordinēšana starpinstitucionālā līmenī.

Kā apstiprina institūciju iesūtītā informācija, ik gadu Latvijā tiek atzīmēti valsts svētki, atceres un atzīmējamās dienas, kas noteiktas likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Pasākumus plāno un īsteno gan valsts, gan pašvaldību institūcijas ikgadējā budžeta ietvaros, sadarbojoties arī ar nevalstiskajām organizācijām. Piemēram, regulāri tiek nodrošināta šādu ikgadējo pasākumu norise:

- komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi 25.martā un 14.jūnijā (īsteno Aizsardzības ministrija un Rīgas dome);

- Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltīti pasākumi: Saeimas svinīgā sēde ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa (Latvijas Republikas Saeima), valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonija Rīgas pilī (Valsts prezidenta kanceleja), izglītības iestāžu pūtēju orķestru defile pie Brīvības pieminekļa (Valsts izglītības satura centrs (Izglītības un zinātnes ministrija)), pašvaldības rīkotie pasākumi (Rīgas dome), reģionālā militārā parāde (Aizsardzības ministrija), Baltā galdauta svētki (pašreiz – Kultūras ministrija Latvijas valsts simtgades birojs);

- Lāčplēša dienas pasākumi (Nacionālie bruņotie spēki; Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments);

- Latvijas Republikas proklamēšanas dienas pasākumi: svētku koncerti Rīgā un Latvijas reģionos (Valsts prezidenta kanceleja sadarbībā ar VSIA „Latvijas Koncerti” (Kultūras ministrija)), valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonija un Valsts prezidenta pieņemšana Rīgas pilī (Valsts prezidenta kanceleja), Saeimas svinīgā sēdē (Latvijas Republikas Saeima), publiskās diplomātijas pasākumi Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs (Ārlietu ministrija), Rīgas domes rīkotie pasākumi, t.sk. svinīgais pasākums pie Brīvības pieminekļa, svētku uguņošana 11.novembra krastmalā, Gaismas festivāls „Staro Rīga” (Rīgas dome).

Arī Latvijas reģionos regulāri tiek plānotas un īstenotas ar valsts svētkiem un atceres dienām saistītas aktivitātes, ko nodrošina gan valsts, gan pašvaldību institūcijas, kā arī nevalstiskās organizācijas (piemēram, muzeji, izstāžu zāles, koncertzāles, kultūras nami, izglītības iestādes, biedrības).

Līdz šim valstī kopumā nav noteikta atbildība par īpaši atzīmējamo svētku un atceres pasākumu – ar valstiskuma atjaunošanu saistīto gadadienu rīkošanu, tādēļ katra atsevišķa pasākuma rīkošanai atbildīgā institūcija līdz šim ir tikusi noteikta ar Ministru prezidenta vai Ministru kabineta rīkojumu. Piemēram, 2014.gadā Baltijas ceļa 25.gadadienas atceres pasākumu koordinēšanu un īstenošanas uzraudzību veica Ārlietu ministrija. Savukārt 2015.gadā Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 25.gadadienas svētku organizēšanu koordinēja Kultūras ministrija.

Abos minētajos piemēros sākotnējo iniciatīvu par gadadienu atzīmēšanu pauda nevalstiskās organizācijas, vēršoties ar iesniegumiem Latvijas Republikas Saeimā, kā arī uzrunājot Ministru prezidentu un Valsts prezidentu. Savukārt Ministru prezidents ar rezolūciju tika uzdevis kādai no ministrijām (minētajos piemēros – Kultūras ministrijai vai Ārlietu ministrijai) izveidot darba grupu, iesaistot tajā gan valsts institūcijas, gan nevalstiskās organizācijas, lai nodrošinātu saskaņotu svētku organizēšanu, kā arī finansējuma pieprasīšanu pasākumu īstenošanai. Darba grupā tika iekļauti pārstāvji no Valsts prezidenta kancelejas, Saeimas kancelejas, Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Rīgas domes, Latvijas institūta, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, biedrības „4.maija Deklarācijas klubs”, biedrības „Tautas frontes muzeja sabiedriskā padome”, biedrības „Latvijas Lielo pilsētu asociācija” un biedrības „Latvijas Pašvaldību savienība”. Paralēli, lai nodrošinātu pasākumu programmas izstrādi, vienlaikus ar darba grupas veidošanu jau tika apzināti un apkopoti iespējamie pasākumi. Darba grupa tika izskatījusi dažādu organizāciju iesniegtos priekšlikumus svētku norisēm visā Latvijā un identificējusi pasākumu klāstu, no kuriem daļa bija plānota valsts institūcijām pieejamā budžeta ietvaros, bet daļai centrālo pasākumu bija nepieciešams papildu finansējums. Iepriekš minētajos gadījumos finansējuma pieprasījums nevarēja tikt izskatīts vienlaikus ar valsts budžeta kārtējam gada izstrādi, jo jautājums par šo gadadienu atzīmēšanu tika aktualizēts tikai dažus mēnešus pirms pasākumu norises, līdz ar to finansējums tika pieprasīts no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Lai nodrošinātu 1991.gada barikāžu 25.gadadienas atceres pasākumu īstenošanu 2016.gada janvārī, 2015.gadā Kultūras ministrija apkopoja dažādu organizāciju sniegtos priekšlikumus pasākumu kalendāram un iesniedza finansējuma pieprasījumu 198 050 euro apmērā no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Ministru kabinets pieņēma lēmumu nepiešķirt papildu līdzekļus, vienlaikus uzdodot nodrošināt pasākumu īstenošanu institūcijām pieejamo finanšu līdzekļu ietvaros. Līdz ar to tika realizēts minimālais pasākumu klāsts par kopējo summu 82 715 euro (Valsts kanceleja – 35 000 euro, Rīgas dome – 19 898 euro, Kultūras ministrija – 27 817 euro).

Savukārt Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas 25.gadadienas svinības 2016.gadā koordinēja un pasākumu plānu veidoja Latvijas Republikas Saeima, iesaistot darba grupā pārstāvjus no citām valsts institūcijām un sadarbojoties ar Rīgas domi. Lielākā daļa aktivitāšu tika īstenotas Latvijas Republikas Saeimas budžeta ietvaros, svētku koncerta rīkošanā kā sadarbības partneri pieaicinot VSIA „Latvijas Koncerti”, bet svinīgais pasākums pie Brīvības pieminekļa tika nodrošināts ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta organizatorisku un finansiālu atbalstu (20 000 euro).

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir secināms, ka līdz šim valsts svētku un atceres pasākumu īpašo gadadienu atzīmēšana nav notikusi pēc viena modeļa, tostarp ir meklēti nestandarta risinājumi pasākumu finansiālai nodrošināšanai (Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem). Kā pozitīvu izņēmumu var minēt Latvijas Republikas Saeimas rīkotās Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas 25.gadadienas svinības 2016.gadā.

Kultūras ministrija ir iniciējusi un uzsākusi gatavošanos Latvijas valsts simtgadei, izveidojot organizatorisko struktūru un uzsākot programmas īstenošanu. Latvijas simtgades programma ir daudzgadu projekts 2017. – 2021.gadam, tādēļ tai ir izveidota atsevišķa budžeta programma. Kultūras ministrija uzskata, ka Latvijas Republikas proklamēšanas nozīmīgāko gadadienu svinēšana arī turpmāk ir īpaši izceļama un tā nav skatāma kontekstā ar atsevišķu vēsturiski nozīmīgu datumu atzīmēšanu.

2. Priekšlikumi sistemātiskam ilgtermiņa risinājumam īpaši atzīmējamo svētku un atceres pasākumu nodrošināšanai un finansēšanai

Lai izstrādātu priekšlikumus par sistemātisku ilgtermiņa risinājumu īpaši atzīmējamo svētku un atceres pasākumu nodrošināšanai un finansēšanai, Kultūras ministrija atkārtoti aicināja iepriekš minēto institūciju pārstāvjus uz sanāksmi 2017.gada 7.februārī, kuras laikā tika identificēti tie svētki un atceres dienas, kuru gadadienas ik pa pieciem gadiem ir atzīmējamas ar īpašiem liela mēroga pasākumiem ar mērķi iesaistīt svētku norisēs pēc iespējas lielāku Latvijas iedzīvotāju skaitu, tādā veidā stiprinot sabiedrības vienotības izjūtu, vēsturisko atmiņu un patriotismu:

1)   Baltijas ceļa gadadienas (staļinisma un nacisma upuru atceres diena);

2)   Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienas;

3)   1991.gada barikāžu aizstāvju atceres gadadienas;

4)   Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas gadadienas (Konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas diena).

Attiecībā uz īpaši atzīmējamo svētku un atceres gadadienu saturu tika identificēti galvenie pasākumu veidi un rīcības virzieni, kas nepieciešami, lai pasākumu kopums būtu daudzveidīgs, pamanāms, ar ieguldījumu sabiedriskās domas attīstībā un valsts nākotnē:

1)   galvenā vēstījuma jeb moto noformulēšana;

2)   valsts iekšējā komunikācija par pasākumu;

3)   publicitātes materiāli starptautiskai auditorijai;

4)   zinātniskā konference;

5)   izglītojošās aktivitātes;

6)   kultūras pasākumu kopums: izstādes, kinoseansi, svētku koncerts;

7)   sabiedrisko mediju iesaiste.

Ņemot vērā Kultūras ministrijas rīkotajā 2017.gada 7.februāra starpinstitucionālajā sanāksmē izdarītos secinājumus, īpaši atzīmējamo svētku un atceres gadadienu pasākumu īstenošanā ir nepieciešama daudzu dažāda līmeņa institūciju iesaiste (Valsts prezidenta kanceleja, Latvijas Republikas Saeima, Valsts kanceleja, ministrijas un to pakļautības iestādes, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas), turklāt pasākumiem ir jābūt vērstiem uz visplašāko auditoriju neatkarīgi no vecuma, nacionalitātes vai politiskās pārliecības. Līdz ar to īpaši atzīmējamo svētku un atceres gadadienu centrālo pasākumu koordinatora funkcijas vissekmīgāk varētu veikt Latvijas Republikas Saeimas Administrācija, katrā konkrētā gadījumā izvēloties sadarbības partnerus svētku pasākumu programmas izveidei un īstenošanai un iesaistot tos darba grupā.

- Valsts kanceleju – pasākumu komunikācijas kampaņu nodrošināšanai;

- Ārlietu ministriju vai tās pārraudzībā esošās institūcijas – starptautiskai auditorijai domātu publicitātes materiālu izveidei un izplatīšanai;

- Izglītības un zinātnes ministriju vai tās pārraudzībā esošās institūcijas – konferenču, semināru, skolēnu konkursu u.c. ar pētniecību un izglītību saistītu pasākumu īstenošanai;

- Aizsardzības ministriju – Nacionālo bruņoto spēku iesaistei svinīgajās ceremonijās;

- Kultūras ministriju vai tās pārraudzībā esošās institūcijas – izstāžu, kino seansu, koncertu u.c. kultūras pasākumu īstenošanai.

Taču, kā ir norādījusi Latvijas Republikas Saeimas Administrācija, Saeima jau tradicionāli daudzu gadu garumā ir nodrošinājusi vairāku ikgadējo valstiski nozīmīgu pasākumu norisi (Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltītā Saeimas svinīgā sēde un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, Latvijas Republikas proklamēšanas dienas pasākumi – Saeimas svinīgā sēde u.c.), un šo pasākumu īstenošanai nepieciešamie finanšu līdzekļi tradicionāli tiek plānoti Saeimas budžetā. Uzņemoties īpaši atzīmējamo svētku un atceres gadadienu centrālo pasākumu koordinatora funkcijas, būtiski tiktu mainīta ierastā prakse, Saeimas loma valstiski nozīmīgu pasākumu plānošanā un īstenošanā, kā arī attiecīgo pasākumu finansēšanas kārtība, citstarp uzliekot Saeimas Administrācijai tai neraksturīgas funkcijas – starpinstitucionālā līmenī koordinēt pasākumu plānošanu un īstenošanu. Vienlaikus Saeimas Administrācija norāda, ka neredz iespēju paredzēt Saeimas budžetā līdzekļus tādiem pasākumiem, kuru īstenošanu nodrošinās nevis Saeima, bet citas institūcijas.

Kultūras ministrija uzskata, ka īpaši atzīmējamo svētku un atceres pasākumu nodrošināšana nav iespējama institūciju esošā budžeta ietvaros, līdz ar to Ministru kabinetam būtu jāplāno šim mērķim papildu valsts budžeta finansējums atbilstoši gadadienu kalendārajam grafikam.

Gads          Svētki un atceres dienas          Pasākumu

plāna izstrāde        Precizētais budžeta

pieprasījums          Valsts budžets

2019.         Baltijas ceļa 30.gadadiena

(23.augusts)           2018.g.

31.maijs    2018.g.

30.jūnijs    2019.g.

2020.         Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 30.gadadiena

(4.maijs)    2019.g.

31.maijs    2019.g.

30.jūnijs    2020.g.

2021.         1991.gada barikāžu aizstāvju atceres 30.gadadiena

(20.janvāris)         2020.g.

31.maijs    2020.g.

30.jūnijs    2020.g./

2021.g.

2021.         Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas

30.gadadiena

(21.augusts)           2020.g.

31.maijs    2020.g.

30.jūnijs    2021.g.

2024.         Baltijas ceļa 35.gadadiena

(23.augusts)           2023.g.

31.maijs    2023.g.

30.jūnijs    2024.g.

2025.         Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 35.gadadiena

(4.maijs)    2024.g.

31.maijs    2024.g.

30.jūnijs    2025.g.

2026.         1991.gada barikāžu aizstāvju atceres 35.gadadiena

(20.janvāris)         2025.g.

31.maijs    2025.g.

30.jūnijs    2025.g./

2026.g.

2026.         Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas

35.gadadiena(21.augusts)  2025.g.

31.maijs    2025.g.

30.jūnijs   

 ievērojot piecu gadu ciklu.

Savukārt Finanšu ministrija, atsaucoties uz Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.241 „Kultūras ministrijas nolikums”, ir norādījusi, ka Kultūras ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde kultūras nozarē, kuras funkcijās ietilpst organizēt un koordinēt kultūras politikas īstenošanu, vienlaikus norādot uz to, ka īpaši atzīmējamo svētku un atceres gadadienu pasākumu plānošana un īstenošana jānodrošina esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Kopsavilkums

Lai ilgtermiņā nodrošinātu sistemātisku un vienotu pieeju īpaši atzīmējamo svētku un atceres dienu (ar valstiskuma atjaunošanu saistīto gadadienu) pasākumu īstenošanai valstī, Kultūras ministrija izsaka šādus priekšlikumus:

1.   Valsts un pašvaldību institūcijas saskaņā ar gadadienu kalendāro grafiku (ievērojot piecu gadu ciklu) atbilstoši savai kompetencei sistemātiski izvērtē to pārraudzībā esošo organizāciju, kā arī sadarbības partneru priekšlikumus par iecerētajiem īpaši atzīmējamo svētku un atceres pasākumiem un nodrošina tādu pasākumu kopumu īstenošanu, kāds ir samērojams ar institūciju rīcībā esošo valsts budžeta apjomu.

2. Sadarbojoties ar Valsts prezidenta kanceleju un Saeimas Administrāciju, institūcijas savas kompetences un pieejamā budžeta ietvaros nodrošina šādu pasākumu kopumu:

- visas nozaru ministrijas un /vai to pārraudzībā esošās institūcijas, kā arī Valsts kanceleja – pasākumu publicitāti (gan nacionāla mēroga, gan starptautiski);

- Izglītības un zinātnes ministrija un/vai tās pārraudzībā esošās institūcijas – konferenču, semināru, skolēnu konkursu u.c. ar pētniecību un izglītību saistītus pasākumus;

- Aizsardzības ministrija – Nacionālo bruņoto spēku iesaisti svinīgajās ceremonijās;

- Kultūras ministrija un/vai tās pārraudzībā esošās institūcijas – izstāžu, kino seansu, koncertu u.c. kultūras pasākumu norisi.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Labais Rīgas cars Nils

FotoKaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot cilvēku reakciju sociālajos medijos par šo piketu. Izteiktie viedokļi ir diezgan dažādi – daļa to kritizē, tomēr nevar noliegt, ka pietiekami daudz cilvēku izsakās pozitīvi par šāda piketa rīkošanu un atbalsta izteikšanu Ušakovam.
Lasīt visu...

21

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

FotoMorāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants tā dēvēja vispārēju obligātu, mūžīgu un nemainīgu tikumisko likumu. Tas ir jāievēro ikvienam cilvēkam neatkarīgi no apstākļiem. Kategoriskais imperatīvs ir iespējams arī nacionāli politiskajā sfērā. Piemēram, latviešu nacionāli politiskajā sfērā. Faktiski tas cilvēku apziņā un dzīves praksē ir ne vien iespējams, bet vitāli vajadzīgs kā konstruktīvs un kompetents morālais uzstādījums un orientieris nacionāli politiskajos risinājumos.
Lasīt visu...

15

Pieteikšanās par vainīgu

FotoGodātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo «vairāk tā nedarīšu», jo toreiz, pirms nu jau vairāk kā 15 gadiem, biju pārliecināts gan par notiekošā unikālo ārprātu, gan par savu pienākumu to apņirgt visiem spēkiem. Izrādījās, ka salīdzinājumā ar mūsdienu politiskās komunikācijas standartiem tā laika notikumi bija ieturētas mērenības paraugs.
Lasīt visu...

18

Vadoņa gaidīšanas svētki

FotoŠovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras termiņu ir ļoti vājas. Vējonis tiek kritizēts par slikto oratora mākslu un sliktām angļu valodas prasmēm, viņam tiek pārmesta pasivitāte un piesaukti vēl dažādi citi trūkumi.
Lasīt visu...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...