Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Informatīvais ziņojums „Par sistemātisku ilgtermiņa risinājumu īpaši atzīmējamo svētku un atceres pasākumu nodrošināšanai un finansēšanai” sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 31.maija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.26 39.§) „Informatīvais ziņojums „Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas 2017., 2018. un 2019.gadam rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta 2017., 2018. un 2019.gadam” un likumprojekta „Par valsts budžetu 2017.gadam” izstrādes procesā”” 6.24.punktā doto uzdevumu Kultūras ministrijai sagatavot un līdz 2017.gada 1.martam iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par sistemātisku ilgtermiņa risinājumu īpaši atzīmējamo svētku un atceres pasākumu nodrošināšanai un finansēšanai.

1. Situācijas raksturojums

Kultūras ministrija, uzsākot dotā uzdevuma izpildi, ir veikusi tās rīcībā esošās informācijas apkopojumu par līdzšinējo pieredzi valsts svētku un atceres pasākumu īpašo gadadienu atzīmēšanā, identificējot galvenos pasākumus, to ietvaros īstenotās aktivitātes, pasākumu īstenošanā iesaistītās organizācijas, kā arī pasākumu finansējuma avotus.

Lai pārrunātu turpmāko rīcību iepriekšminētā jautājuma sekmīgai risināšanai valsts mērogā, Kultūras ministrija organizēja sanāksmes, kurās piedalījās Valsts prezidenta kancelejas, Latvijas Republikas Saeimas administrācijas, Valsts kancelejas, Ārlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāvji. Atbilstoši 2016.gada 28.septembra starpinstitūciju sanāksmēs lemtajam, tika apkopota institūciju sniegtā informācija par institūciju tradicionāli plānotajiem un sava budžeta ietvaros īstenotajiem pasākumiem, kā arī iezīmēti īpaši pasākumi (ar valstiskuma atjaunošanu saistītās gadadienas), kuriem nepieciešams papildu finansējums un pasākumu norises koordinēšana starpinstitucionālā līmenī.

Kā apstiprina institūciju iesūtītā informācija, ik gadu Latvijā tiek atzīmēti valsts svētki, atceres un atzīmējamās dienas, kas noteiktas likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Pasākumus plāno un īsteno gan valsts, gan pašvaldību institūcijas ikgadējā budžeta ietvaros, sadarbojoties arī ar nevalstiskajām organizācijām. Piemēram, regulāri tiek nodrošināta šādu ikgadējo pasākumu norise:

- komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi 25.martā un 14.jūnijā (īsteno Aizsardzības ministrija un Rīgas dome);

- Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltīti pasākumi: Saeimas svinīgā sēde ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa (Latvijas Republikas Saeima), valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonija Rīgas pilī (Valsts prezidenta kanceleja), izglītības iestāžu pūtēju orķestru defile pie Brīvības pieminekļa (Valsts izglītības satura centrs (Izglītības un zinātnes ministrija)), pašvaldības rīkotie pasākumi (Rīgas dome), reģionālā militārā parāde (Aizsardzības ministrija), Baltā galdauta svētki (pašreiz – Kultūras ministrija Latvijas valsts simtgades birojs);

- Lāčplēša dienas pasākumi (Nacionālie bruņotie spēki; Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments);

- Latvijas Republikas proklamēšanas dienas pasākumi: svētku koncerti Rīgā un Latvijas reģionos (Valsts prezidenta kanceleja sadarbībā ar VSIA „Latvijas Koncerti” (Kultūras ministrija)), valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonija un Valsts prezidenta pieņemšana Rīgas pilī (Valsts prezidenta kanceleja), Saeimas svinīgā sēdē (Latvijas Republikas Saeima), publiskās diplomātijas pasākumi Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs (Ārlietu ministrija), Rīgas domes rīkotie pasākumi, t.sk. svinīgais pasākums pie Brīvības pieminekļa, svētku uguņošana 11.novembra krastmalā, Gaismas festivāls „Staro Rīga” (Rīgas dome).

Arī Latvijas reģionos regulāri tiek plānotas un īstenotas ar valsts svētkiem un atceres dienām saistītas aktivitātes, ko nodrošina gan valsts, gan pašvaldību institūcijas, kā arī nevalstiskās organizācijas (piemēram, muzeji, izstāžu zāles, koncertzāles, kultūras nami, izglītības iestādes, biedrības).

Līdz šim valstī kopumā nav noteikta atbildība par īpaši atzīmējamo svētku un atceres pasākumu – ar valstiskuma atjaunošanu saistīto gadadienu rīkošanu, tādēļ katra atsevišķa pasākuma rīkošanai atbildīgā institūcija līdz šim ir tikusi noteikta ar Ministru prezidenta vai Ministru kabineta rīkojumu. Piemēram, 2014.gadā Baltijas ceļa 25.gadadienas atceres pasākumu koordinēšanu un īstenošanas uzraudzību veica Ārlietu ministrija. Savukārt 2015.gadā Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 25.gadadienas svētku organizēšanu koordinēja Kultūras ministrija.

Abos minētajos piemēros sākotnējo iniciatīvu par gadadienu atzīmēšanu pauda nevalstiskās organizācijas, vēršoties ar iesniegumiem Latvijas Republikas Saeimā, kā arī uzrunājot Ministru prezidentu un Valsts prezidentu. Savukārt Ministru prezidents ar rezolūciju tika uzdevis kādai no ministrijām (minētajos piemēros – Kultūras ministrijai vai Ārlietu ministrijai) izveidot darba grupu, iesaistot tajā gan valsts institūcijas, gan nevalstiskās organizācijas, lai nodrošinātu saskaņotu svētku organizēšanu, kā arī finansējuma pieprasīšanu pasākumu īstenošanai. Darba grupā tika iekļauti pārstāvji no Valsts prezidenta kancelejas, Saeimas kancelejas, Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Rīgas domes, Latvijas institūta, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, biedrības „4.maija Deklarācijas klubs”, biedrības „Tautas frontes muzeja sabiedriskā padome”, biedrības „Latvijas Lielo pilsētu asociācija” un biedrības „Latvijas Pašvaldību savienība”. Paralēli, lai nodrošinātu pasākumu programmas izstrādi, vienlaikus ar darba grupas veidošanu jau tika apzināti un apkopoti iespējamie pasākumi. Darba grupa tika izskatījusi dažādu organizāciju iesniegtos priekšlikumus svētku norisēm visā Latvijā un identificējusi pasākumu klāstu, no kuriem daļa bija plānota valsts institūcijām pieejamā budžeta ietvaros, bet daļai centrālo pasākumu bija nepieciešams papildu finansējums. Iepriekš minētajos gadījumos finansējuma pieprasījums nevarēja tikt izskatīts vienlaikus ar valsts budžeta kārtējam gada izstrādi, jo jautājums par šo gadadienu atzīmēšanu tika aktualizēts tikai dažus mēnešus pirms pasākumu norises, līdz ar to finansējums tika pieprasīts no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Lai nodrošinātu 1991.gada barikāžu 25.gadadienas atceres pasākumu īstenošanu 2016.gada janvārī, 2015.gadā Kultūras ministrija apkopoja dažādu organizāciju sniegtos priekšlikumus pasākumu kalendāram un iesniedza finansējuma pieprasījumu 198 050 euro apmērā no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Ministru kabinets pieņēma lēmumu nepiešķirt papildu līdzekļus, vienlaikus uzdodot nodrošināt pasākumu īstenošanu institūcijām pieejamo finanšu līdzekļu ietvaros. Līdz ar to tika realizēts minimālais pasākumu klāsts par kopējo summu 82 715 euro (Valsts kanceleja – 35 000 euro, Rīgas dome – 19 898 euro, Kultūras ministrija – 27 817 euro).

Savukārt Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas 25.gadadienas svinības 2016.gadā koordinēja un pasākumu plānu veidoja Latvijas Republikas Saeima, iesaistot darba grupā pārstāvjus no citām valsts institūcijām un sadarbojoties ar Rīgas domi. Lielākā daļa aktivitāšu tika īstenotas Latvijas Republikas Saeimas budžeta ietvaros, svētku koncerta rīkošanā kā sadarbības partneri pieaicinot VSIA „Latvijas Koncerti”, bet svinīgais pasākums pie Brīvības pieminekļa tika nodrošināts ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta organizatorisku un finansiālu atbalstu (20 000 euro).

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir secināms, ka līdz šim valsts svētku un atceres pasākumu īpašo gadadienu atzīmēšana nav notikusi pēc viena modeļa, tostarp ir meklēti nestandarta risinājumi pasākumu finansiālai nodrošināšanai (Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem). Kā pozitīvu izņēmumu var minēt Latvijas Republikas Saeimas rīkotās Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas 25.gadadienas svinības 2016.gadā.

Kultūras ministrija ir iniciējusi un uzsākusi gatavošanos Latvijas valsts simtgadei, izveidojot organizatorisko struktūru un uzsākot programmas īstenošanu. Latvijas simtgades programma ir daudzgadu projekts 2017. – 2021.gadam, tādēļ tai ir izveidota atsevišķa budžeta programma. Kultūras ministrija uzskata, ka Latvijas Republikas proklamēšanas nozīmīgāko gadadienu svinēšana arī turpmāk ir īpaši izceļama un tā nav skatāma kontekstā ar atsevišķu vēsturiski nozīmīgu datumu atzīmēšanu.

2. Priekšlikumi sistemātiskam ilgtermiņa risinājumam īpaši atzīmējamo svētku un atceres pasākumu nodrošināšanai un finansēšanai

Lai izstrādātu priekšlikumus par sistemātisku ilgtermiņa risinājumu īpaši atzīmējamo svētku un atceres pasākumu nodrošināšanai un finansēšanai, Kultūras ministrija atkārtoti aicināja iepriekš minēto institūciju pārstāvjus uz sanāksmi 2017.gada 7.februārī, kuras laikā tika identificēti tie svētki un atceres dienas, kuru gadadienas ik pa pieciem gadiem ir atzīmējamas ar īpašiem liela mēroga pasākumiem ar mērķi iesaistīt svētku norisēs pēc iespējas lielāku Latvijas iedzīvotāju skaitu, tādā veidā stiprinot sabiedrības vienotības izjūtu, vēsturisko atmiņu un patriotismu:

1)   Baltijas ceļa gadadienas (staļinisma un nacisma upuru atceres diena);

2)   Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienas;

3)   1991.gada barikāžu aizstāvju atceres gadadienas;

4)   Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas gadadienas (Konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas diena).

Attiecībā uz īpaši atzīmējamo svētku un atceres gadadienu saturu tika identificēti galvenie pasākumu veidi un rīcības virzieni, kas nepieciešami, lai pasākumu kopums būtu daudzveidīgs, pamanāms, ar ieguldījumu sabiedriskās domas attīstībā un valsts nākotnē:

1)   galvenā vēstījuma jeb moto noformulēšana;

2)   valsts iekšējā komunikācija par pasākumu;

3)   publicitātes materiāli starptautiskai auditorijai;

4)   zinātniskā konference;

5)   izglītojošās aktivitātes;

6)   kultūras pasākumu kopums: izstādes, kinoseansi, svētku koncerts;

7)   sabiedrisko mediju iesaiste.

Ņemot vērā Kultūras ministrijas rīkotajā 2017.gada 7.februāra starpinstitucionālajā sanāksmē izdarītos secinājumus, īpaši atzīmējamo svētku un atceres gadadienu pasākumu īstenošanā ir nepieciešama daudzu dažāda līmeņa institūciju iesaiste (Valsts prezidenta kanceleja, Latvijas Republikas Saeima, Valsts kanceleja, ministrijas un to pakļautības iestādes, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas), turklāt pasākumiem ir jābūt vērstiem uz visplašāko auditoriju neatkarīgi no vecuma, nacionalitātes vai politiskās pārliecības. Līdz ar to īpaši atzīmējamo svētku un atceres gadadienu centrālo pasākumu koordinatora funkcijas vissekmīgāk varētu veikt Latvijas Republikas Saeimas Administrācija, katrā konkrētā gadījumā izvēloties sadarbības partnerus svētku pasākumu programmas izveidei un īstenošanai un iesaistot tos darba grupā.

- Valsts kanceleju – pasākumu komunikācijas kampaņu nodrošināšanai;

- Ārlietu ministriju vai tās pārraudzībā esošās institūcijas – starptautiskai auditorijai domātu publicitātes materiālu izveidei un izplatīšanai;

- Izglītības un zinātnes ministriju vai tās pārraudzībā esošās institūcijas – konferenču, semināru, skolēnu konkursu u.c. ar pētniecību un izglītību saistītu pasākumu īstenošanai;

- Aizsardzības ministriju – Nacionālo bruņoto spēku iesaistei svinīgajās ceremonijās;

- Kultūras ministriju vai tās pārraudzībā esošās institūcijas – izstāžu, kino seansu, koncertu u.c. kultūras pasākumu īstenošanai.

Taču, kā ir norādījusi Latvijas Republikas Saeimas Administrācija, Saeima jau tradicionāli daudzu gadu garumā ir nodrošinājusi vairāku ikgadējo valstiski nozīmīgu pasākumu norisi (Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltītā Saeimas svinīgā sēde un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, Latvijas Republikas proklamēšanas dienas pasākumi – Saeimas svinīgā sēde u.c.), un šo pasākumu īstenošanai nepieciešamie finanšu līdzekļi tradicionāli tiek plānoti Saeimas budžetā. Uzņemoties īpaši atzīmējamo svētku un atceres gadadienu centrālo pasākumu koordinatora funkcijas, būtiski tiktu mainīta ierastā prakse, Saeimas loma valstiski nozīmīgu pasākumu plānošanā un īstenošanā, kā arī attiecīgo pasākumu finansēšanas kārtība, citstarp uzliekot Saeimas Administrācijai tai neraksturīgas funkcijas – starpinstitucionālā līmenī koordinēt pasākumu plānošanu un īstenošanu. Vienlaikus Saeimas Administrācija norāda, ka neredz iespēju paredzēt Saeimas budžetā līdzekļus tādiem pasākumiem, kuru īstenošanu nodrošinās nevis Saeima, bet citas institūcijas.

Kultūras ministrija uzskata, ka īpaši atzīmējamo svētku un atceres pasākumu nodrošināšana nav iespējama institūciju esošā budžeta ietvaros, līdz ar to Ministru kabinetam būtu jāplāno šim mērķim papildu valsts budžeta finansējums atbilstoši gadadienu kalendārajam grafikam.

Gads          Svētki un atceres dienas          Pasākumu

plāna izstrāde        Precizētais budžeta

pieprasījums          Valsts budžets

2019.         Baltijas ceļa 30.gadadiena

(23.augusts)           2018.g.

31.maijs    2018.g.

30.jūnijs    2019.g.

2020.         Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 30.gadadiena

(4.maijs)    2019.g.

31.maijs    2019.g.

30.jūnijs    2020.g.

2021.         1991.gada barikāžu aizstāvju atceres 30.gadadiena

(20.janvāris)         2020.g.

31.maijs    2020.g.

30.jūnijs    2020.g./

2021.g.

2021.         Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas

30.gadadiena

(21.augusts)           2020.g.

31.maijs    2020.g.

30.jūnijs    2021.g.

2024.         Baltijas ceļa 35.gadadiena

(23.augusts)           2023.g.

31.maijs    2023.g.

30.jūnijs    2024.g.

2025.         Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 35.gadadiena

(4.maijs)    2024.g.

31.maijs    2024.g.

30.jūnijs    2025.g.

2026.         1991.gada barikāžu aizstāvju atceres 35.gadadiena

(20.janvāris)         2025.g.

31.maijs    2025.g.

30.jūnijs    2025.g./

2026.g.

2026.         Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas

35.gadadiena(21.augusts)  2025.g.

31.maijs    2025.g.

30.jūnijs   

 ievērojot piecu gadu ciklu.

Savukārt Finanšu ministrija, atsaucoties uz Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.241 „Kultūras ministrijas nolikums”, ir norādījusi, ka Kultūras ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde kultūras nozarē, kuras funkcijās ietilpst organizēt un koordinēt kultūras politikas īstenošanu, vienlaikus norādot uz to, ka īpaši atzīmējamo svētku un atceres gadadienu pasākumu plānošana un īstenošana jānodrošina esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Kopsavilkums

Lai ilgtermiņā nodrošinātu sistemātisku un vienotu pieeju īpaši atzīmējamo svētku un atceres dienu (ar valstiskuma atjaunošanu saistīto gadadienu) pasākumu īstenošanai valstī, Kultūras ministrija izsaka šādus priekšlikumus:

1.   Valsts un pašvaldību institūcijas saskaņā ar gadadienu kalendāro grafiku (ievērojot piecu gadu ciklu) atbilstoši savai kompetencei sistemātiski izvērtē to pārraudzībā esošo organizāciju, kā arī sadarbības partneru priekšlikumus par iecerētajiem īpaši atzīmējamo svētku un atceres pasākumiem un nodrošina tādu pasākumu kopumu īstenošanu, kāds ir samērojams ar institūciju rīcībā esošo valsts budžeta apjomu.

2. Sadarbojoties ar Valsts prezidenta kanceleju un Saeimas Administrāciju, institūcijas savas kompetences un pieejamā budžeta ietvaros nodrošina šādu pasākumu kopumu:

- visas nozaru ministrijas un /vai to pārraudzībā esošās institūcijas, kā arī Valsts kanceleja – pasākumu publicitāti (gan nacionāla mēroga, gan starptautiski);

- Izglītības un zinātnes ministrija un/vai tās pārraudzībā esošās institūcijas – konferenču, semināru, skolēnu konkursu u.c. ar pētniecību un izglītību saistītus pasākumus;

- Aizsardzības ministrija – Nacionālo bruņoto spēku iesaisti svinīgajās ceremonijās;

- Kultūras ministrija un/vai tās pārraudzībā esošās institūcijas – izstāžu, kino seansu, koncertu u.c. kultūras pasākumu norisi.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Vēstījums 2019. gada Lieldienās

FotoKristus ir augšāmcēlies! Priecīgas Lieldienas! Jau divtūkstoš gadus mēs cits citu šādi sveicam. Kad kaut ko dara tik ilgi, var iezagties pierastība, taču šoreiz īstuma elpu Lieldienu sveicienam piešķir apņēmība atjaunot kristīgās Eiropas simbolu – Parīzes Dievmātes katedrāli. Piepeši tas ir ļoti svarīgi franču tautai un daudziem cilvēkiem visā pasaulē, arī Latvijā.
Lasīt visu...

21

Latvijā valsts apmaksā par trešdaļu mazāk inovatīvo medikamentu nekā Lietuvā un Igaunijā

FotoLatvijā pacientu nodrošinājums ar valsts kompensētajiem jaunākās paaudzes medikamentiem būtiski atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Turklāt, neskatoties uz būtisko izrāvienu 2018.gadā, Latvijas atpalicība šajā jomā ar katru gadu pieaug, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) apkopotie dati par inovatīvo zāļu pieejamību Baltijas valstīs 2018.gadā.
Lasīt visu...

21

Nacionālais suicīds

Foto2019.gada 15.aprīlī viena latviešu tautas daļa tika iepriecināta ar šādu ziņu: “Koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē vienojušās par kopīgu atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim Egilam Levitam Valsts prezidenta amatā. Kandidatūra Valsts prezidenta amatam koalīcijai būs jāiesniedz maija sākumā Saeimas prezidijam. Visticamāk, opozīcijas partijas līdz maija sākumam nāks klajā ar savu redzējumu par labākajiem augstā amata kandidātiem. "No koalīcijas partijām ir izvirzīts viens kandidāts, vairāk nav. Es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc Levita kungam nevarētu būt Saeimas vairākuma atbalsta," pēc sadarbības sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).”
Lasīt visu...

21

Par mūslaiku šucmanietēm un par Rimšēviču

FotoŠucmaņi – oficiāli sardzes dienests – Otrā pasaules kara laikā bija tāda pretīga kolaboracionistu pasuga, kuras pārstāvjus vācieši sūtīja uz īpaši derdzīgiem darbiņiem, kas pašiem nebija pa prātam.
Lasīt visu...

21

Kad Bordāns vēl uztraucās nevis par bezkompromisa tiesiskumu, bet par to, kurš viņu paņems uz vēlēšanām...

FotoKlausoties, kā tagadējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns vietā un nevietā stāsta par to, kā visu mūžu tiecies tikai un vienīgi uz bezkompromisu tiesiskumu, atcerējos ne tik senus laikus, kad Bordāna kungs rakstīja iesniegumus, lai iestātos pavisam citās partijās, un minēja pavisam citus argumentus. Parakņājos epastā – un, lūk, vienu iesniegumu atradu…
Lasīt visu...

21

Palīdzība...

Foto2009. gada marta nogalē ASV ekonomisko palīdzību Centrālamerikas valstīm – Salvadoras Republikai (República de El Salvador), Gvatemalas Republikai (República de Guatemala) un Hondurasai (Honduras). Kāpēc? Tāpēc, ka šodienas Amerikas Savienotās Valstis atšķiras no līdzšinējo prezidentu vadītām. Mainoties valsts prezidentam, ASV lēnām, bet neatlaidīgi un spītīgi maina kursu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Piedāvājums Latvijas prezidenta amatam

Esmu piedāvājis savu kandidatūru Latvijas Valsts prezidenta amatam. Par šo faktu esmu saņēmis apstiprinājumu no Saeimas Pieprasījumu komisijas 2019.gada 11.aprīlī. Savu programmu http://www.societyandnature.org/lpp.pdf esmu...

Foto

Ansis Pūpols: Meroni atzīstams par oligarhu

Beidzot kāds to pateicis skaļi — Ventspils kriminālprocesu «arestētās mantas glabātājs» Rūdolfs Meroni atbilst visām trim klasiskajām oligarhijas pazīmēm: ietekme...

Foto

Jūrmalas opozīcijas deputāts Grūba izmanto skolēnu vecāku sapulci savās politiskajās interesēs

Otrdien, 9. aprīlī, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā notika informatīva vecāku sapulce, kurā kā vecāks piedalījās arī...

Foto

Alvis, Žeņa un Vova. Tiem, kas man Pārdaugavā sārtu krāva

Tas nebūs gari. Bet sākumā daži skaidrojumi par manis pieminētajiem tēliem virsrakstā....

Foto

Teikumi aplaužas

Publiskās telpas viedokļos par Egila Levita izredzēm tikt ievēlētam valsts prezidenta amatā teikumi gludi, bet kaut kā neizbēgami aplaužas ar loģiski izrietošiem “bet”....

Foto

Televīzija ir mehānisms, kura darbība atšķiras no pilnīgi visiem citiem uzņēmumiem un to vadīšanas

Ja kādu interesē, man arī ir, ko teikt LTV un NEPLP sakarā....

Foto

PAR izdarīja to, ko nespēja NA: EP priekšvēlēšanu partiju cīņas/veļas mazgāšana ir sākusies

Pēdējo dienu laikā redzams, ka partijas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām aktivizē savas priekšvēlēšanu...

Foto

Nenosūtīta atklātā vēstule Arkādijam Suharenko

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāj Arkādij Suharenko! Rakstu Jums atklātu vēstuli, aicinot darīt visu iespējamo, lai neļautu Levita kungam...

Foto

Vējoņa miesassargi invalīdu stāvvietu neaizņēma

Sadarbībā ar arValsts prezidenta drošības dienestu Valsts prezidenta vizītes dienā  šī gada 5. aprīlī tika organizētas stāvvietas pie Carnikavas novada domes...

Foto

Privatizācijas aģentūra vēlas turpināt bezatbildīgi šķiest nodokļu maksātāju naudu, aicinu Ekonomikas ministriju izvērtēt aģentūras vadības rīcību

Paziņojot par savu ieceri lūgt Augstākās tiesas rīcības sēdē tiesnešu...

Foto

Varbūt pienācis laiks likt izšķērdētājiem maksāt?

To, ka uzņēmējs Kirovs Lipmans sūdzas par valsts iestāžu attieksmi konkrētā lietā, bet valsts iestāde – Privatizācijas aģentūra Ministru kabineta...

Foto

Īsi par jauno valdību un tās stutēm

Kartona Jurašs Saeimā ir JKP sektantu prāta nabadzības apliecinājumus, bet smagos noziegumos apsūdzētais Jurašs - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra...

Foto

Hipotēze par globālas parādības cēloni

Šajā esejā vēlos iepazīstināt ar hipotēzi par globālas parādības cēloni. Virsraksts varēja būt savādāks. Virsrakstā iederas vārdi – “Modernā obsesija jeb...

Foto

Atpakaļ deviņdesmitajos, rindā pēc desas pie „Olainfarm”

Šajā rakstā vēlos paust savu kā mazākuma akcionāru pārstāvja viedokli par notikumiem, kas norisinājās 1. aprīlī pie AS „Olainfarm”...

Foto

Kad politiķi un ierēdņi mēģina sava nesaimnieciskuma dēļ radušos zaudējumus piedzīt no uzņēmējiem

Šodien, 2019. gada 3. aprīlī Rīgas apgabaltiesa pilnībā noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret...

Foto

Ir nopietnas problēmas ar Laimas slimības novēlotu diagnosticēšanu un nekorektas ārstēšanas vai neārstēšanas sekām

Laimas slimības slimnieku biedrības viedoklis par 2019.gada 27.marta Latvijas Infektologu un Hepatologu...

Foto

Nejaukais metējs Artuss Kaimiņš aizmirsis visas manas veltes un labos darbus

Metējs laikam atkal ir uzkāpis uz korķa, met un cenšas jokot. Laikam metienā būs aizmirsis,...

Foto

Kas vēl ir atkarīgs no Meroni?

1. Valsts drošības dienesti atzīst, ka Meroni ir apdraudējums Latvijas valstij, tādēļ ar Meroni saistītai kompānijai aizliedz iegādāties Radio SWH....

Foto

Kā neapzinīgajām „nepareizajām” influencerēm kļūt „pareizākām” un apzinīgākām - abonējiet pareizo žurnālu un rakstiet par pareizajām lietām

Pirms nedēļas sociālajos tīklos publicēju ierakstu par Latvijas “influenceriem”....

Foto

Par Īvānu un pašiem

Šodien daudz manu sekotāju trako par Daiņa Īvāna rakstu avīzē "Cīņa" pirms gadiem 30, kas piespēlēja sociālismam un PSRS*. Lai būtu....

Foto

Šodiena bieži atklāj pagātni

Gadās, ka nākotne ir nenovēršama, it kā kāda augstāka spēka nolemta. Nav neviena, kas spētu to apturēt. Cilvēki un notikumi virzās līdzīgi...

Foto

Latvijas politikā pārāk ilgi dominē vājoņi

Latvijas politikā pārāk ilgi dominē vājoņi. Cilvēki, kuriem nacionālās pašapziņas un nacionālo interešu jēdziens šķiet kaut kas svešs. Būdami politikā,...

Foto

Mūsu esības antipodi

Latviešu tautas esību tagad nosaka antipodi – divas diametrāli pretējas dzīves izpausmes. Par katru no šīm izpausmēm ir emocionāli vingra atziņa. Par vienu...

Foto

Atklāta vēstule Kariņa valdībai: lūdzam apturēt ekoloģiskās sistēmas iznīcināšanu

Biedrība “Aleju aizsardzība” un dabas draugi Latvijā lūdz Jūs kļūt par pirmo valdību Latvijā, kura izveido ekoloģisko...

Foto

Čekas „stukaču” kartiņu sāga turpinās

Savdabīgi, ka pēdējās nedēļas laikā ir atklājies fakts, ka nav publiskotas visas „čekas” kartītes. Medijos raksta, ka vēl ir aptuveni 447...

Foto

Moceklis Nils veic gājienu ar bandinieku: EP priekšvēlēšanu kampaņa ir sākusies

Līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlikuši divi mēneši, un ir interesanti vērot, kā notiek “Saskaņas” līdera...

Foto

Aicinām piketā pie Saeimas piedalīties ikvienu, kuru neapmierina stāvoklis dzīvnieku aizsardzības jomā Latvijā

Aicinām piedalīties piketā pie Saeimas trešdien, 27.martā plkst. 8.30 – 10.30 ikvienu, kuru...

Foto

Prātojums par raibiem laikiem

Prātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības...

Foto

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

Jau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir...

Foto

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

Aizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās...

Foto

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

Vai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds...

Foto

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

Tas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika...

Foto

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

Jau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un...

Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...