Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Informatīvais ziņojums „Par sistemātisku ilgtermiņa risinājumu īpaši atzīmējamo svētku un atceres pasākumu nodrošināšanai un finansēšanai” sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 31.maija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.26 39.§) „Informatīvais ziņojums „Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas 2017., 2018. un 2019.gadam rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta 2017., 2018. un 2019.gadam” un likumprojekta „Par valsts budžetu 2017.gadam” izstrādes procesā”” 6.24.punktā doto uzdevumu Kultūras ministrijai sagatavot un līdz 2017.gada 1.martam iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par sistemātisku ilgtermiņa risinājumu īpaši atzīmējamo svētku un atceres pasākumu nodrošināšanai un finansēšanai.

1. Situācijas raksturojums

Kultūras ministrija, uzsākot dotā uzdevuma izpildi, ir veikusi tās rīcībā esošās informācijas apkopojumu par līdzšinējo pieredzi valsts svētku un atceres pasākumu īpašo gadadienu atzīmēšanā, identificējot galvenos pasākumus, to ietvaros īstenotās aktivitātes, pasākumu īstenošanā iesaistītās organizācijas, kā arī pasākumu finansējuma avotus.

Lai pārrunātu turpmāko rīcību iepriekšminētā jautājuma sekmīgai risināšanai valsts mērogā, Kultūras ministrija organizēja sanāksmes, kurās piedalījās Valsts prezidenta kancelejas, Latvijas Republikas Saeimas administrācijas, Valsts kancelejas, Ārlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāvji. Atbilstoši 2016.gada 28.septembra starpinstitūciju sanāksmēs lemtajam, tika apkopota institūciju sniegtā informācija par institūciju tradicionāli plānotajiem un sava budžeta ietvaros īstenotajiem pasākumiem, kā arī iezīmēti īpaši pasākumi (ar valstiskuma atjaunošanu saistītās gadadienas), kuriem nepieciešams papildu finansējums un pasākumu norises koordinēšana starpinstitucionālā līmenī.

Kā apstiprina institūciju iesūtītā informācija, ik gadu Latvijā tiek atzīmēti valsts svētki, atceres un atzīmējamās dienas, kas noteiktas likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Pasākumus plāno un īsteno gan valsts, gan pašvaldību institūcijas ikgadējā budžeta ietvaros, sadarbojoties arī ar nevalstiskajām organizācijām. Piemēram, regulāri tiek nodrošināta šādu ikgadējo pasākumu norise:

- komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi 25.martā un 14.jūnijā (īsteno Aizsardzības ministrija un Rīgas dome);

- Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltīti pasākumi: Saeimas svinīgā sēde ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa (Latvijas Republikas Saeima), valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonija Rīgas pilī (Valsts prezidenta kanceleja), izglītības iestāžu pūtēju orķestru defile pie Brīvības pieminekļa (Valsts izglītības satura centrs (Izglītības un zinātnes ministrija)), pašvaldības rīkotie pasākumi (Rīgas dome), reģionālā militārā parāde (Aizsardzības ministrija), Baltā galdauta svētki (pašreiz – Kultūras ministrija Latvijas valsts simtgades birojs);

- Lāčplēša dienas pasākumi (Nacionālie bruņotie spēki; Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments);

- Latvijas Republikas proklamēšanas dienas pasākumi: svētku koncerti Rīgā un Latvijas reģionos (Valsts prezidenta kanceleja sadarbībā ar VSIA „Latvijas Koncerti” (Kultūras ministrija)), valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonija un Valsts prezidenta pieņemšana Rīgas pilī (Valsts prezidenta kanceleja), Saeimas svinīgā sēdē (Latvijas Republikas Saeima), publiskās diplomātijas pasākumi Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs (Ārlietu ministrija), Rīgas domes rīkotie pasākumi, t.sk. svinīgais pasākums pie Brīvības pieminekļa, svētku uguņošana 11.novembra krastmalā, Gaismas festivāls „Staro Rīga” (Rīgas dome).

Arī Latvijas reģionos regulāri tiek plānotas un īstenotas ar valsts svētkiem un atceres dienām saistītas aktivitātes, ko nodrošina gan valsts, gan pašvaldību institūcijas, kā arī nevalstiskās organizācijas (piemēram, muzeji, izstāžu zāles, koncertzāles, kultūras nami, izglītības iestādes, biedrības).

Līdz šim valstī kopumā nav noteikta atbildība par īpaši atzīmējamo svētku un atceres pasākumu – ar valstiskuma atjaunošanu saistīto gadadienu rīkošanu, tādēļ katra atsevišķa pasākuma rīkošanai atbildīgā institūcija līdz šim ir tikusi noteikta ar Ministru prezidenta vai Ministru kabineta rīkojumu. Piemēram, 2014.gadā Baltijas ceļa 25.gadadienas atceres pasākumu koordinēšanu un īstenošanas uzraudzību veica Ārlietu ministrija. Savukārt 2015.gadā Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 25.gadadienas svētku organizēšanu koordinēja Kultūras ministrija.

Abos minētajos piemēros sākotnējo iniciatīvu par gadadienu atzīmēšanu pauda nevalstiskās organizācijas, vēršoties ar iesniegumiem Latvijas Republikas Saeimā, kā arī uzrunājot Ministru prezidentu un Valsts prezidentu. Savukārt Ministru prezidents ar rezolūciju tika uzdevis kādai no ministrijām (minētajos piemēros – Kultūras ministrijai vai Ārlietu ministrijai) izveidot darba grupu, iesaistot tajā gan valsts institūcijas, gan nevalstiskās organizācijas, lai nodrošinātu saskaņotu svētku organizēšanu, kā arī finansējuma pieprasīšanu pasākumu īstenošanai. Darba grupā tika iekļauti pārstāvji no Valsts prezidenta kancelejas, Saeimas kancelejas, Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Rīgas domes, Latvijas institūta, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, biedrības „4.maija Deklarācijas klubs”, biedrības „Tautas frontes muzeja sabiedriskā padome”, biedrības „Latvijas Lielo pilsētu asociācija” un biedrības „Latvijas Pašvaldību savienība”. Paralēli, lai nodrošinātu pasākumu programmas izstrādi, vienlaikus ar darba grupas veidošanu jau tika apzināti un apkopoti iespējamie pasākumi. Darba grupa tika izskatījusi dažādu organizāciju iesniegtos priekšlikumus svētku norisēm visā Latvijā un identificējusi pasākumu klāstu, no kuriem daļa bija plānota valsts institūcijām pieejamā budžeta ietvaros, bet daļai centrālo pasākumu bija nepieciešams papildu finansējums. Iepriekš minētajos gadījumos finansējuma pieprasījums nevarēja tikt izskatīts vienlaikus ar valsts budžeta kārtējam gada izstrādi, jo jautājums par šo gadadienu atzīmēšanu tika aktualizēts tikai dažus mēnešus pirms pasākumu norises, līdz ar to finansējums tika pieprasīts no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Lai nodrošinātu 1991.gada barikāžu 25.gadadienas atceres pasākumu īstenošanu 2016.gada janvārī, 2015.gadā Kultūras ministrija apkopoja dažādu organizāciju sniegtos priekšlikumus pasākumu kalendāram un iesniedza finansējuma pieprasījumu 198 050 euro apmērā no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Ministru kabinets pieņēma lēmumu nepiešķirt papildu līdzekļus, vienlaikus uzdodot nodrošināt pasākumu īstenošanu institūcijām pieejamo finanšu līdzekļu ietvaros. Līdz ar to tika realizēts minimālais pasākumu klāsts par kopējo summu 82 715 euro (Valsts kanceleja – 35 000 euro, Rīgas dome – 19 898 euro, Kultūras ministrija – 27 817 euro).

Savukārt Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas 25.gadadienas svinības 2016.gadā koordinēja un pasākumu plānu veidoja Latvijas Republikas Saeima, iesaistot darba grupā pārstāvjus no citām valsts institūcijām un sadarbojoties ar Rīgas domi. Lielākā daļa aktivitāšu tika īstenotas Latvijas Republikas Saeimas budžeta ietvaros, svētku koncerta rīkošanā kā sadarbības partneri pieaicinot VSIA „Latvijas Koncerti”, bet svinīgais pasākums pie Brīvības pieminekļa tika nodrošināts ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta organizatorisku un finansiālu atbalstu (20 000 euro).

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir secināms, ka līdz šim valsts svētku un atceres pasākumu īpašo gadadienu atzīmēšana nav notikusi pēc viena modeļa, tostarp ir meklēti nestandarta risinājumi pasākumu finansiālai nodrošināšanai (Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem). Kā pozitīvu izņēmumu var minēt Latvijas Republikas Saeimas rīkotās Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas 25.gadadienas svinības 2016.gadā.

Kultūras ministrija ir iniciējusi un uzsākusi gatavošanos Latvijas valsts simtgadei, izveidojot organizatorisko struktūru un uzsākot programmas īstenošanu. Latvijas simtgades programma ir daudzgadu projekts 2017. – 2021.gadam, tādēļ tai ir izveidota atsevišķa budžeta programma. Kultūras ministrija uzskata, ka Latvijas Republikas proklamēšanas nozīmīgāko gadadienu svinēšana arī turpmāk ir īpaši izceļama un tā nav skatāma kontekstā ar atsevišķu vēsturiski nozīmīgu datumu atzīmēšanu.

2. Priekšlikumi sistemātiskam ilgtermiņa risinājumam īpaši atzīmējamo svētku un atceres pasākumu nodrošināšanai un finansēšanai

Lai izstrādātu priekšlikumus par sistemātisku ilgtermiņa risinājumu īpaši atzīmējamo svētku un atceres pasākumu nodrošināšanai un finansēšanai, Kultūras ministrija atkārtoti aicināja iepriekš minēto institūciju pārstāvjus uz sanāksmi 2017.gada 7.februārī, kuras laikā tika identificēti tie svētki un atceres dienas, kuru gadadienas ik pa pieciem gadiem ir atzīmējamas ar īpašiem liela mēroga pasākumiem ar mērķi iesaistīt svētku norisēs pēc iespējas lielāku Latvijas iedzīvotāju skaitu, tādā veidā stiprinot sabiedrības vienotības izjūtu, vēsturisko atmiņu un patriotismu:

1)   Baltijas ceļa gadadienas (staļinisma un nacisma upuru atceres diena);

2)   Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienas;

3)   1991.gada barikāžu aizstāvju atceres gadadienas;

4)   Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas gadadienas (Konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas diena).

Attiecībā uz īpaši atzīmējamo svētku un atceres gadadienu saturu tika identificēti galvenie pasākumu veidi un rīcības virzieni, kas nepieciešami, lai pasākumu kopums būtu daudzveidīgs, pamanāms, ar ieguldījumu sabiedriskās domas attīstībā un valsts nākotnē:

1)   galvenā vēstījuma jeb moto noformulēšana;

2)   valsts iekšējā komunikācija par pasākumu;

3)   publicitātes materiāli starptautiskai auditorijai;

4)   zinātniskā konference;

5)   izglītojošās aktivitātes;

6)   kultūras pasākumu kopums: izstādes, kinoseansi, svētku koncerts;

7)   sabiedrisko mediju iesaiste.

Ņemot vērā Kultūras ministrijas rīkotajā 2017.gada 7.februāra starpinstitucionālajā sanāksmē izdarītos secinājumus, īpaši atzīmējamo svētku un atceres gadadienu pasākumu īstenošanā ir nepieciešama daudzu dažāda līmeņa institūciju iesaiste (Valsts prezidenta kanceleja, Latvijas Republikas Saeima, Valsts kanceleja, ministrijas un to pakļautības iestādes, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas), turklāt pasākumiem ir jābūt vērstiem uz visplašāko auditoriju neatkarīgi no vecuma, nacionalitātes vai politiskās pārliecības. Līdz ar to īpaši atzīmējamo svētku un atceres gadadienu centrālo pasākumu koordinatora funkcijas vissekmīgāk varētu veikt Latvijas Republikas Saeimas Administrācija, katrā konkrētā gadījumā izvēloties sadarbības partnerus svētku pasākumu programmas izveidei un īstenošanai un iesaistot tos darba grupā.

- Valsts kanceleju – pasākumu komunikācijas kampaņu nodrošināšanai;

- Ārlietu ministriju vai tās pārraudzībā esošās institūcijas – starptautiskai auditorijai domātu publicitātes materiālu izveidei un izplatīšanai;

- Izglītības un zinātnes ministriju vai tās pārraudzībā esošās institūcijas – konferenču, semināru, skolēnu konkursu u.c. ar pētniecību un izglītību saistītu pasākumu īstenošanai;

- Aizsardzības ministriju – Nacionālo bruņoto spēku iesaistei svinīgajās ceremonijās;

- Kultūras ministriju vai tās pārraudzībā esošās institūcijas – izstāžu, kino seansu, koncertu u.c. kultūras pasākumu īstenošanai.

Taču, kā ir norādījusi Latvijas Republikas Saeimas Administrācija, Saeima jau tradicionāli daudzu gadu garumā ir nodrošinājusi vairāku ikgadējo valstiski nozīmīgu pasākumu norisi (Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltītā Saeimas svinīgā sēde un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, Latvijas Republikas proklamēšanas dienas pasākumi – Saeimas svinīgā sēde u.c.), un šo pasākumu īstenošanai nepieciešamie finanšu līdzekļi tradicionāli tiek plānoti Saeimas budžetā. Uzņemoties īpaši atzīmējamo svētku un atceres gadadienu centrālo pasākumu koordinatora funkcijas, būtiski tiktu mainīta ierastā prakse, Saeimas loma valstiski nozīmīgu pasākumu plānošanā un īstenošanā, kā arī attiecīgo pasākumu finansēšanas kārtība, citstarp uzliekot Saeimas Administrācijai tai neraksturīgas funkcijas – starpinstitucionālā līmenī koordinēt pasākumu plānošanu un īstenošanu. Vienlaikus Saeimas Administrācija norāda, ka neredz iespēju paredzēt Saeimas budžetā līdzekļus tādiem pasākumiem, kuru īstenošanu nodrošinās nevis Saeima, bet citas institūcijas.

Kultūras ministrija uzskata, ka īpaši atzīmējamo svētku un atceres pasākumu nodrošināšana nav iespējama institūciju esošā budžeta ietvaros, līdz ar to Ministru kabinetam būtu jāplāno šim mērķim papildu valsts budžeta finansējums atbilstoši gadadienu kalendārajam grafikam.

Gads          Svētki un atceres dienas          Pasākumu

plāna izstrāde        Precizētais budžeta

pieprasījums          Valsts budžets

2019.         Baltijas ceļa 30.gadadiena

(23.augusts)           2018.g.

31.maijs    2018.g.

30.jūnijs    2019.g.

2020.         Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 30.gadadiena

(4.maijs)    2019.g.

31.maijs    2019.g.

30.jūnijs    2020.g.

2021.         1991.gada barikāžu aizstāvju atceres 30.gadadiena

(20.janvāris)         2020.g.

31.maijs    2020.g.

30.jūnijs    2020.g./

2021.g.

2021.         Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas

30.gadadiena

(21.augusts)           2020.g.

31.maijs    2020.g.

30.jūnijs    2021.g.

2024.         Baltijas ceļa 35.gadadiena

(23.augusts)           2023.g.

31.maijs    2023.g.

30.jūnijs    2024.g.

2025.         Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 35.gadadiena

(4.maijs)    2024.g.

31.maijs    2024.g.

30.jūnijs    2025.g.

2026.         1991.gada barikāžu aizstāvju atceres 35.gadadiena

(20.janvāris)         2025.g.

31.maijs    2025.g.

30.jūnijs    2025.g./

2026.g.

2026.         Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas

35.gadadiena(21.augusts)  2025.g.

31.maijs    2025.g.

30.jūnijs   

 ievērojot piecu gadu ciklu.

Savukārt Finanšu ministrija, atsaucoties uz Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.241 „Kultūras ministrijas nolikums”, ir norādījusi, ka Kultūras ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde kultūras nozarē, kuras funkcijās ietilpst organizēt un koordinēt kultūras politikas īstenošanu, vienlaikus norādot uz to, ka īpaši atzīmējamo svētku un atceres gadadienu pasākumu plānošana un īstenošana jānodrošina esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Kopsavilkums

Lai ilgtermiņā nodrošinātu sistemātisku un vienotu pieeju īpaši atzīmējamo svētku un atceres dienu (ar valstiskuma atjaunošanu saistīto gadadienu) pasākumu īstenošanai valstī, Kultūras ministrija izsaka šādus priekšlikumus:

1.   Valsts un pašvaldību institūcijas saskaņā ar gadadienu kalendāro grafiku (ievērojot piecu gadu ciklu) atbilstoši savai kompetencei sistemātiski izvērtē to pārraudzībā esošo organizāciju, kā arī sadarbības partneru priekšlikumus par iecerētajiem īpaši atzīmējamo svētku un atceres pasākumiem un nodrošina tādu pasākumu kopumu īstenošanu, kāds ir samērojams ar institūciju rīcībā esošo valsts budžeta apjomu.

2. Sadarbojoties ar Valsts prezidenta kanceleju un Saeimas Administrāciju, institūcijas savas kompetences un pieejamā budžeta ietvaros nodrošina šādu pasākumu kopumu:

- visas nozaru ministrijas un /vai to pārraudzībā esošās institūcijas, kā arī Valsts kanceleja – pasākumu publicitāti (gan nacionāla mēroga, gan starptautiski);

- Izglītības un zinātnes ministrija un/vai tās pārraudzībā esošās institūcijas – konferenču, semināru, skolēnu konkursu u.c. ar pētniecību un izglītību saistītus pasākumus;

- Aizsardzības ministrija – Nacionālo bruņoto spēku iesaisti svinīgajās ceremonijās;

- Kultūras ministrija un/vai tās pārraudzībā esošās institūcijas – izstāžu, kino seansu, koncertu u.c. kultūras pasākumu norisi.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...