Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms trīspadsmit gadiem, 1998. gada 10. janvārī vispārējā privatizācijas procesa ietvaros notika it kā ne pārāk nozīmīga izsole, kurai sekojošais trīsarpus gadus ilgais „oligarhu karš” ar vienu rāvienu padarīja par bezjēdzīgām runas – vai vispār Latvijā pastāv kādi politekonomiskie grupējumi. Nežēlīgā cīņa pēc Latvijas balzama akciju paketes aiziešanas gar degunu Ventspils grupējumam un nonākšanas Ave Lat grupas īpašumā viesa neapgāžamu skaidrību – grupējumi tiešām eksistē, turklāt vēl kādi! Savukārt, kā rāda Pietiek šodien publicētā nodaļa no apgāda Atēna izdotā trīssējumu darba Mūsu vēsture: 1985 – 2005, otrais jautājums – kas un kādā veidā gan ekonomiskos grupējumus, gan it kā visvarenos oligarhus varētu reāli ierobežot – tā arī palika praksē neatbildēts.

Tik dažādie grupējumi

Patiesībā par to, ka Latvijā pastāv nopietni dažādu jomu uzņēmumu un finanšu struktūru grupējumi ar būtisku ietekmi ne tikai ekonomikā vien, šaubu nebija jau deviņdesmito gadu sākumā. Faktiski var droši teikt, ka pirmie nopietnie ekonomiskie grupējumi Latvijā parādījās vienlaikus ar neatkarības atjaunošanu un gandrīz visi sākās ar dažu domubiedru kopā radītu kooperatīvu, kurš, kā likums, mēģināja pelnīt vai visās iespējamās jomās vienlaikus.

Piemēram, vēlākā Mono holdinga pirmsākumos tā dibinātāji – Mihails Uļmans un kompanjoni – nodarbojās gan ar video un ūdens velosipēdu nomu, gan ar ķīniešu apģērbu un prezervatīvu tirdzniecību, Gunta Indriksona Skonto pirms ķeršanās pie metālu tirdzniecības izdeva padomu grāmatiņu elektriķiem, Ērika un Valērija Igauņu un Aivara Ločmeļa Felix holdinga pamatā bija viena no Ungārijas pārvesta un pārdota Volga, Aleksandra Popova un Andreja Vlasova Elkor grupa sākās ar drēbju vešanu no Turcijas un to tirdzniecību dažos stendos Rīgas Sporta pilī, savukārt Valērija Kargina, Viktora Krasovicka un Ņinas Kondratjevas Parex pirmsākumos, kā labi zināms, nodarbojās ar ekskursiju organizēšanu (lai gan lielā mērā balstījās uz komjaunatnes darbā gūtajiem kontaktiem).

Tiesa, bija viens izņēmums – tāpat ar komjaunatni cieši saistītā daudznozaru struktūra Forums, kurā 80. gadu beigās darbojās virkne vēlāk plaši pazīstamu uzņēmēju (redzamākais no tiem – vēlāk iespaidīgu izputēšanu piedzīvojušais Gunārs Slavinskis). Tiem laikiem Foruma ekonomiskā jauda bija ievērojama, miljonu darījumi nebija nekāds retums, taču šo veidojumu, kuru kopā ar apkārt esošajām struktūrām tiešām varēja dēvēt par pirmo zināmo Latvijas ekonomisko grupējumu (kaut arī bez vērā ņemamas politiskas ietekmes), iegāza kārtīga iekšēja menedžmenta trūkums un vēlme vienlaikus nodarboties ar visu. Rezultātā tiek ciesti sāpīgi zaudējumi, un jau 90. gadu sākumā Forums jau bija vairs tikai leģenda, savukārt oficiālos sludinājumus par tā bosa G. Slavinska nekustamo īpašumu izsolēm varēja lasīt vēl daudzus gadus vēlāk.

Taču šajā laikā spēkus bija uzkrājuši grupējumi, kuri 80. gadu beigās darbību sāka faktiski no nulles. Pateicoties izdevīgajam programmnodrošinājuma kontraktam Vācijā un uz tā pamata attīstītajām citām nodarbēm, gandrīz visvarens vismaz pats sev šķita Aināra Gulbja vadītās SWH Rīga grupējums; vērā ņemamas bija Igora Petrova Bonus un Luciāna Gņazdo Gulfstream uzņēmumu grupas; stabili krimināla slava bija Vladimira Ļeskova Pārdaugavas grupējumam; Aleksandra Laventa Banka Baltija gan stāvēja pati par sevi, taču milzu ietekmi bija ieguvusi ar finansiālo jaudu, megakredītiem valsts uzņēmumiem un simtu tūkstošu iedzīvotāju depozītnoguldījumiem.

Tāpat deviņdesmito gadu vidū ekscentriskais uzņēmējs Māris Ārgalis Latvijas sabiedrību baidīja ar „B.A.I.B.A. impēriju”, kurā redzamākās struktūras bija Ivara Muzikanta, Mārča Bendika un Raita Gaiļa Depozītu un Centra banka; šajā pašā laikā parādījās arī pirmās ziņas par Andra Šķēles un Ērika Masteiko Ave Lat grupas sakomponēto pārtikas uzņēmumu impēriju, kam klāt tika pieskaitīta arī Andra Ruseļa Zemes banka; 100 miljonu dolāru gada apgrozījumu sasniedza vēlāk tik skandalozā un valsti par dažiem desmitiem miljonu latu „uzmetusī” „četru musketieru” (tā viņus dēvēja krievvalodīgā prese) – Nikolaja Jermolajeva, Viktora Busela, Jevgeņija Hlopoka un Genādija Stankēviča – Dinaz degvielas uzņēmumu grupa.

Lielai daļai šo grupējumu gan bija vēl viena kopēja īpašība: līdz 90. gadu beigām tie jau bija beiguši pastāvēšanu līdzšinējā visvarenajā izskatā – vismaz iepriekšējā ekonomiskajā varenībā noteikti. Pārdaugavas un Gulfstream grupējumiem krahs gan nebija formāli fiksēts, Banku Baltija, Bonus grupu (ar Kredo banku priekšgalā) un arī „B.A.I.B.A. impērijas” saskatāmo daļu – bankas – aiznesa 1995. gada banku krīze, SWH Rīga bez savām likvīdākajām struktūrvienībām palika 1995.–1996. gadā, bet Dinaz grupu deviņdesmito gadu beigās pazudināja pārmērīga aizraušanās ar degvielas „pelēko biznesu”. Turklāt zīmīgi, ka faktiski visiem šiem grupējumiem gals pienāca diezgan līdzīgos apstākļos, – krīzes situācijās to izdaudzinātā ekonomiskā un arī politiskā varenība izrādījās krietni pārspīlēta.

Vēl vairāk – izrādījās, ka tie nebūt nav spējīgi pakampt tieši vērtīgākos un kārotākos kumosus. Tā neveiksmīgais mēģinājums 1993. gadā faktiski par sviestmaizi nomāt Ventspils naftas jaudas demonstrēja SWH Rīga reālo politisko mazietekmību (un vienlaikus vismaz zinātājiem pierādīja Aivara Lemberga, Oļega Stepanova, Jāņa Blaževiča un kompanjonu pamazām augošā „Ventspils grupējuma” patiesās spējas). Banku krīze divus gadus vēlāk parādīja, ka A. Laventa Banka Baltija nebūt nav tik ietekmīga, kā viņam pašam gribētos, – tai neizdevās ne panākt tik nepieciešamo lata devalvāciju, ne pat iegūt nepieciešamo valsts finansējumu, kad no tā bija atkarīgs visas bankas liktenis. Tāpat dzīvi beidza arī virkne citu grupējumu, kuri bija pārdzīvojuši baiso deviņdesmito gadu vidu, – tā notika ar Skonto grupu, kura paklusām izjuka un kuras redzams pārstāvis Agris Latišs pat piedzīvoja krāšņu personisko bankrotu, izčākstēja vēlāko miljonāru Ivara Strautiņa un Ata Sausnīša vadītā valstiskā kooperācijas sistēma Turība, bet A. Šķēles Ave Lat grupa pēc skaļiem paziņojumiem par Baltijas vai pat Eiropas līmeņa pārtikas koncerna izveidi tika vienkārši izpārdota.

Savukārt vietā savukārt nāca vēl krietni pragmatiskāk noskaņoti grupējumi, kuru reālie apmēri atšķirībā no iepriekšējo gadu gana izplūdušajiem holdingiem un grupām jau bija fiksējami precīzi un kuri bija mācījušies no priekšgājēju un paši savām kļūdām, turklāt lielākoties cenšas neparko nelīst politikā. To vidū viens no neapšaubāmi lielākajiem bija gandrīz vienpersoniski Vasilijam Meļņikam piederošais Eiroholdings ar pāris desmitiem kompāniju, kuru liela daļa iegūta privatizācijas procesā: būtiskākie toreizējā V. Meļņikam un viņa kolēģim Ērikam Kažam piederošā, bet vēlāk sadalītā Baltijas holdinga ieguvumi bija Rīgas kuģu būvētava, Tosmares kuģubūvētava un vēlāk otram holdingu milzim – M. Uļmana vadītajam Mono koncernam pārdotā Ogre.

Savukārt citi bija Aleksandram un Sergejam Peškoviem, kā arī Oļegam Čepuļskim un Andrejam Kočetkovam faktiski līdzīgās daļās piederošais Baltikuma grupējums, Ērika un Valērija Igauņu, kā arī Aivara Ločmeļa Felix holdings, kura stiprākais biznesa trumpis neapšaubāmi bija partnerība ar Krievijas metālu gigantu Severstaļ, un Rafaila Deifta Rotas holdings, kurš iepriekš ilgus gadus bija pazīstams kā Koblenz uzņēmumu grupa ar tās neapšaubāmi vērtīgāko īpašumu – jaunā gadu tūkstoša sākumā honkongiešiem pārdoto veikalu tīklu Drogas. Pat Parex grupas (apdrošināšanas un līzinga kompānijas, ieguldījumu fondi, „meitas bankas”, mācību iestādes, kredītkompānijas, juvelierizstrādājumu veikali, pārstāvniecības virknē pasaules valstu, neskaitāmi nekustamie īpašumi un šķiet, pat sava aviokompānija) saimnieki V. Kargins un V. Krasovickis, neraugoties uz plaši cirkulējošām baumām, 90. gadu beigās vismaz vārdos aizvien krasāk sāka norobežoties no aizkulišu līdzdalības lielajā politikā.

Turklāt tikpat uzskatāmi no politikas vismaz oficiāli vairījās arī ārvalstu izcelsmes grupējumu uzņēmumi. Gan tā sauktā „norvēģu grupējuma” (kompānija Linstow un tās partneri), gan starptautiskās investīciju fondu grupas New Century Holdings meitasfirmu tīkla, gan „islandiešu grupas” (Gisli Reinisonam, Daumantam Vītolam un viņu nezināmajiem kompanjoniem pieder tādi uzņēmumi kā Laima, Staburadze, European Plastic Industries u.c.), gan Unibankas un Hansabankas struktūru jaudas un kopējie īpašumi Latvijā ievērojami pārspēja labu tiesu pašmāju ekonomisko grupējumu. Taču līdz pilnvērtīga ekonomiskā grupējuma statusam – vismaz moderno mītu cienītāja acīs – tiem jau atkal trūka redzamas pastāvīgas vēlmes iesaistīties Latvijas dažbrīd tik grūti izprotamajos politiskajos procesos.

Lielais oligarhu karš

Bet, kamēr pamazām auga un izpletās „jaunās formācijas” ekonomiskie grupējumi, runas par grupējumu varu un ietekmi nebeidzās. Tās vēl uzkurināja apstāklis, ka neviens valstī nevarēja precīzi noformulēt, kas tas ekonomiskais grupējums tāds īsti ir. Viens, pasaulē biežāk atzītais variants, kas parasti tiek saukts par finanšu un rūpniecības grupu, – virkne uzņēmumu (tostarp noteikti arī pa kādai finanšu struktūrai) ar ievērojamu kopējo jaudu un pietiekami ciešu savstarpējo formālo saistību – kopēji īpašnieki, oficiāla partnerība, utt. Savukārt cits, kurš Latvijā tika izmantots daudz biežāk, – ar ekonomisko grupējumu tiek saprasta pietiekami izplūdusi uzņēmumu grupa, kurus formāli saista tikai ģeogrāfiskais izvietojums, to īpašnieku attiecības un, protams, milzīgs ar pārbaudāmiem faktiem neapgrūtinātu baumu apjoms.

Skaidrs, ka, ja priekšroka tiek dota pēdējam variantam, ekonomisko grupējumu apjomi, iespējas un jaudas ir faktiski nenoskaidrojamas viena vienkārša iemesla dēļ – nekādi nav iespējams noteikt, kur īsti šis ekonomiskais grupējums sākas un kur beidzas, kas tam pieder un kas vairs ne. Ja par grupējumu veidojošām saitēm tiek atzītas arī cilvēku draudzīgas attiecības vai kādreizēja partnerība kādā biznesa projektā, katrs ekonomiskais grupējums var izrādīties „bezizmēra” – Latvijā paziņu līmenī var atrast faktiski katra saistību ar katru.

Tā 1998. gada novembrī Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis publiski paziņoja, ka ekonomisko grupējumu iespaids uz politiķiem esot sasniedzis kulmināciju; tad pat Saeimas deputāts Edvīns Inkēns tāpat publiski atzina, ka visi masu mediji nonākuši triju ekonomisko grupējumu – „Ventspils”, Pareksa un Ave Lat – tiešā finansiālā atkarībā; pusgadu vēlāk Ministru prezidenta biedrs Guntars Krasts, jau atkal pieminot Ave Lat un „Ventspils grupu”, apgalvoja, ka šādi ekonomiskie grupējumi apdraudot arī valsts politisko neatkarību, bet premjers Vilis Krištopans publiski paziņoja, ka acīmredzama esot ekonomisko grupējumu vēlme gāzt viņa valdību, savukārt daudz šaurākā lokā ar cieņu balsī klāstīja, ka A. Lembergs esot un paliekot vienīgais reālais Latvijas oligarhs. (Tas sakrīt ar respektablā sociologa Aigara Freimaņa viedokli gadus septiņus vēlāk: „Vienīgā reize, kad man bija sajūta – redz, tiešām oligarhs, – bija, kad TV Panorāma taisīja sižetu ar Džordžu Sorosu un uzdeva jautājumu par oligarhiem. Tad viņš nosauca Lembergu, un man bija izjūta, ka, re, kāds, kura kapitāls tiek lēsts 5–7 miljardu apmērā, piemin Lembergu vārdā, – tas ir kaut kas nopietns. Bet varbūt viņš šo vārdu vienkārši bija dzirdējis visvairāk un pateica to, kas bija ielikts jautājuma formulējumā…:”)

Pamazām viss noveda pie tā, ka ekonomiskie grupējumi, to intereses un spiediens tika piesaukti faktiski jebkurā situācijā, – pat tad, kad arhibīskaps Jānis Vanags iebilda pret atklāti bezgaumīgu Jaunās kristīgās partijas TV reklāmu, partijas pārstāvis un ministrs Jānis Krūmiņš nekavējoties paziņoja, ka arhibīskapa nostāju varētu būt radījis kāda ekonomiskā grupējuma spiediens. Savukārt sociāldemokrāts Egils Baldzēns nāca klajā ar publisku paziņojumu, ka ekonomiskie grupējumi vēloties sašķelt sociāldemokrātu partiju, – kas bija diezgan komiski, ņemot vērā, ka tieši pats brīdinātājs bija tas, kurš pameta partiju kopā ar prāvu atbalstītāju pulku. Un arī turpmāk, saasinoties partiju domstarpībām vai konkurencei, ekonomisko grupējumu piesaukšana bija faktiski neizbēgama.

Runām gan arī bija pietiekams pamats – sācies 1998. gada pirmajās dienās, nākamos trīs gadus Latvijā plosījās īsts oligarhu karš, kas sākās reizē ar Latvijas balzama 25% akciju paketes izsoli, kurā nosacītais „Ventspils” un tikpat nosacītais „Valmieras” grupējums pirmoreiz sadūrās pa īstam. Tiesa, jau iepriekš par interesi piedalīties Latvenergo privatizācijā bija paziņojusi gan Ave Lat grupa, gan Ventspils uzņēmumi, taču tieši šajā izsolē abu grupējumu pārstāvji sastapās aci pret aci – un cita starpā arī kārtīgi apvainojās uz otru pusi par respekta trūkumu un neiejūtību. Oficiālie pretendenti uz akciju paketi bija divi – AS Rīgas vīni (pēc tam izrādījās, ka Rīgas vīni pārstāvējuši veselu trīs uzņēmumu „apvienību”, kurā piedalījusies arī SIA Jaunpagasts un AS Ave Lat grupa) un AS Ventbunkers, un izsoles laikā paketes cena pieauga no 2 līdz 5,1 miljonam latu. Tas nozīmēja – uzvarētājiem no Ave Lat grupas nācās papildus izlikt vairāk nekā trīs miljonus latu, savukārt zaudētājiem no Ventspils gāja garām vērtīgs kumoss.

Jau īsi pirms izsoles anonīms uzņēmējs laikrakstam Dienas Bizness atzina, ka tā saasinājusi divu ietekmīgu Latvijas finanšu grupējumu – Ave Lat grupas un Ventspils tranzītuzņēmumu attiecības. Tas savukārt varot ietekmēt ne tikai Latvijas ekonomisko, bet arī politisko dzīvi, un „līdz ar to tuvākajā laikā Latvijā varētu sākties asa ekonomiskā un politiskā cīņa, kurā politiķi un uzņēmēji nekautrēdamies varētu izmantot visnetīrākās metodes”. Anonīmajam uzņēmējam izrādījās pilnīga taisnība – nākamos trīs gadus gan A. Šķēle, kurš neatkarīgi no oficiālajām īpašumattiecību formām tika uzskatīts par Ave Lat grupas saimnieku, gan A. Lembergs publiskajā telpā izgāza fantastisku apjomu savstarpēju apvainojumu, un šī pretīstāvēšana izpaudās arī visdažādākajās ekonomiskajās, politiskajās, pat krimināla rakstura norisēs (tostarp ziņās par izteiktiem draudiem utml.).

Turklāt pat aizrautīgākie oligarha definīcijas meklētāji šajā laikā pārstāja šaubīties par abu personāžu atbilstību šim statusam, – bija acīmredzams, ka gan A. Šķēles, gan A. Lemberga rīcībā vai vismaz kontrolē ir gan iespaidīgi finansiālie resursi, gan ar dažādiem līdzekļiem iegūta politiskā ietekme, gan arī mediju vara. „Latvijas politikā daudz adekvātāks būtu sadalījums nevis labējos un kreisos, bet gan pa asi — Ventspils — Ave Lat Grupa, jo tieši šis antagonisms šobrīd izskaidro daudz no politikā notiekošā,” – tā situāciju 1999. gada oktobrī konferencē Latvijas ceļš 21.gadsimtā raksturoja Latvijas ceļa priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs.

Milzīgais ķīviņš beidzās tikai 2001. gada vidū, kad sākumā baumu līmenī, pēc tam arī oficiāli tika paziņots, ka abi oligarhi esot satikušies un „uzņēmējdarbības vides uzlabošanas” vārdā salīguši mieru. Ziņa daudziem bija pārsteidzoša – piemēram, Saeimas deputāts Imants Burvis publiski paziņoja, ka runa esot nevis par divu oligarhu pēkšņām simpātijām, bet gan par ietekmes sfēru pārdali, viņa kolēģis Kārlis Leiškalns domāja, ka gaidāma esot Tautas partijas un A. Lemberga tuvināšanās.

Savukārt laikraksts Diena, iepriekš vairākus gadus simpatizējis A. Šķēlem un neieredzējis A. Lembergu, uz vienošanos reaģēja ar superasu redakcijas viedokli, kurā bija arī šādi vārdi: Valsts morāls un politisks bankrots teju būs panākts, privāto interešu bodītēm ne vairs konfliktējot, bet gan savstarpēji izdevīgi apvienojoties korporācijā un ar to atņemot politiķiem jebkādu interesi rēķināties arī ar vēlētāju gribu. Pat savtīgu partiju konkurence rada vēlētājiem izvēli. (..) Abu vienošanās „uzņēmējdarbības vides uzlabošanai Latvijā” draud gan būtiski izkropļot šo vidi un brīvā tirgus un godīgas konkurences principus, gan diskreditēt labējo politiku, ko visas līdzšinējās valdības, lai arī kādi trūkumi tām bijuši, kopš neatkarības atjaunošanas īstenojušas un ko sabiedrības vairākums arvien bija atbalstījis.”

Paradoksālā oligarhu apkarošana

„Oligarhu kara” beigas patiešām iezīmējās ar abu karotāju ietekmes jomā esošo partiju vienotību gan budžeta naudas sadalīšanas, gan privatizācijas, gan citos svarīgos valstiskos jautājumos. Pirmās partijas vadītājs Ainārs Šlesers vienu no uzskatāmākajiem šīs vienotības augļiem kādā apmaksātā priekšvēlēšanu intervijā ilustrēja šādi: „Piemēram, Kuģniecības privatizācija. Kad daži investori par Kuģniecības daļām gribēja maksāt 70 miljonus latu, Lembergs kliedza, ka valsts tiek apzagta. Tagad Kuģniecība par 35 miljoniem ir pārdota Ventspils naftai, kurā valstij pieder 43 procenti, no kuriem tā nav saņēmusi dividendes pēdējo gadu laikā. Tātad par valstij neizmaksātām dividendēm šodien tiek uzkrāta nauda, par kuru tiek nopirkta Kuģniecība. Ja atskaitām šos 43 procentus, iznāk, ka valsts ir saņēmusi tikai 19,5 miljonus latu! Kāpēc pēkšņi klusē Lemberga masu mediji? Kāds ir iebāzis kabatā ne tikai šo 50 miljonu starpību, bet daudz vairāk – zinām, ka Kuģniecības kontos bija vismaz 50 miljoni latu. Protams, Kuģniecībai ir saistības, kredīti, bet jebkurā gadījumā 20 miljoni latu par Kuģniecību – tā nav nauda, tas ir izsmiekls par nabaga tautu.”

Šis pats A. Šlesers gan bija tas, kurš 2002. gadā pirms 8. Saeimas vēlēšanām paziņoja par viņa vadītās Latvijas Pirmās partijas uzsāktu cīņu ar oligarhiem un to ietekmi: partija, lūk, darīšot visu, lai „Lemberga un Šķēles savienība, kas noslēgta “uzņēmējdarbības vides sakārtošanas” vārdā, paliktu opozīcijā, lai izbeigtos nebeidzamā valsts nozagšana”, jo „vienīgā izeja ir atstāt oligarhu savienību opozīcijā, nodrošinot, lai nākamā valdība tikta izveidota no neatkarīgiem, profesionāliem un godīgiem politiķiem”. „Ir signāli, ka oligarhi sāk drebēt, jo viņi saprot, ka viņu laiks drīz beigsies. Valsts nozagšanas orķestrētāji tiks saukti pie atbildības. Nacionalizācijas nebūs, bet valstij ir tiesības nozagtos īpašumus atprasīt,” – arī to karstajā 2002. gadā paspēja paziņot A. Šlesers.

Tiesa, vērotājus nedaudz mulsināja tas, ka arī pats A. Šlesers itin bieži tika saukāts tieši par oligarhu, un pats apkarojamais A. Lembergs uz šiem paziņojumiem reaģēja ar gana ironiskiem vārdiem: „Miljonāra Aināra Šlesera izpaudumi ir smieklīgi, to mērķis ir pievērst uzmanību savai trešajai partijai, par ko sabiedrība neinteresējas, kā liecina zemais reitings. (..) Ja es būtu premjers vai ministrs, Saeimas frakcijas vadītājs vai tikai deputāts, bet ar pietiekamu ietekmi, un vienlaikus nopietns uzņēmējs, tad es būtu oligarhs. Teiksim, Šlesers ir politiķis un vienlaikus uzņēmējs. Un uzņēmējs Šlesers lobē pie politiķa Šlesera uzņēmējam vajadzīgus lēmumus... Man šādu iespēju nav.” Savukārt gadu vēlāk Ventspils mērs jau bija saskatījis ekonomisko grupējumu paša A. Šlesera apkaimē: „Pēdējo mēnešu notikumi skaidri norāda, ka līdz ar jaunās valdības izveidošanu Latvijas ekonomikā un politikā ar pilnu sparu sevi ir pieteicis jauns ekonomiskais grupējums, kura kodolu veido valdošās koalīcijas un pašreizējās valdības vadošie politiķi, vispirms jau Ainārs Šlesers un Arnolds Laksa. Šodien Latvijā reti kuram ir šaubas par to, ka par jaunās oligarhijas jumtu viennozīmīgi un dedzīgi uzstājas Latvijas Pirmā partija…”

Jebkurā gadījumā šī izziņotā principiālā cīņa pret oligarhiem beidzās tāpat kā visas iepriekšējās un nākamās. Galu galā jau 1999. gada vasarā, kad Valsts prezidenta amatā stājās Vaira Vīķe–Freiberga, pat tāds nopietns cilvēks kā kādreizējais finanšu ministrs Uldis Osis bija paziņojis – cerams, ka jaunā valsts galva varētu kļūt par sava veida „zibensnovedēju” un mēģināt samierināt Latvijas ekonomiskos grupējumus. Un tiešām – jau īsi pēc ievēlēšanas valsts vadītāja publiski atzina, ka, lai gan viņas rīcībā neesot nekādu konkrētu faktu par ekonomisko grupējumu ietekmi uz valsti, tiešām nākšoties raudzīties, lai to spiediens nekādā gadījumā neapdraudētu demokrātiju un valsts suverenitāti. Tomēr šī apņemšanās tā arī palika tikai tukšu vārdu līmenī, – reālas aktivitātes nesekoja.

Tieši tāpat arī vēl viens cīnītājs pret oligarhiem un to varu – partijas Jaunais laiks vadītājs un jaunnozīmētais Ministru prezidenta amata kandidāts Einars Repše 2002. gada oktobrī tika pieķerts, zvanot tam pašam A. Lembergam, un sabiedrības ziņā tika atstāts tas, vai ticēt jaunā godīguma etalona skaidrojumam – „tas, ka es zvanīju Lembergam, nenozīmē, ka esmu atkāpies no principa nesadarboties ar oligarhu partijām. Man ir jāizveido valdība, tādēļ ir jāmēģina saskaņot dažādas intereses un atsevišķos gadījumos arī jānovērš nevajadzīgas bažas. Šajā gadījumā es vēlējos Lembergam novērst bažas par to, ka mana valdība kaut kādā veidā politiski vai personiski mēģinās Lembergam atspēlēties Ventspils mēra un Laksas konflikta dēļ”… Visbeidzot, arī pašizziņotais oligarhijas apkarotājs A. Šlesers – tas pats, kurš iepriekš bija solījis darīt „visu, lai Lemberga un Šķēles savienība 8.Saeimā būtu opozīcijā”, – gatavojoties 9. Saeimas vēlēšanām, par oligarhu iznīdēšanas vai vismaz ierobežošanas plāniem jau bija gauži lakonisks un atturīgs, tā vietā runājot par sabiedrības ilgām pēc stabilitātes un attīstības.

Līdzīgi beidzās arī pārējās oligarhu apkarošanas kampaņas, savukārt publiskie izteikumi par pašiem oligarhiem pamazām kļuva konkrētāki. „Paraugieties, kā tika privatizēta Latvija un kam šodien kas pieder. Nesaku, ka aiz oligarhiem obligāti stāv kāds Lucifers, es vienkārši saku, ka ir stratēģiski svarīgas nozares, kuras valsts parasti tomēr atstāj savā ziņā,” kādā intervijā izteicās Jānis Jurkāns, savukārt neveiksmīgo Jauno demokrātu vadītājs Māris Gulbis jau bija pavisam tiešs: „Latvijas politisko kursu nosaka tie, kas politikā iegulda miljonus: Andris Šķēle, Ainars Šlesers, Valērijs Kargins un Aivars Lembergs.”

Vienlaikus ap 2004.–2005. gadu kļuva skaidrs, ka reāls glābiņš no oligarhu varas pārmērīgas nostiprināšanās meklējams tikai divos virzienos. Vienu jau A. Šķēles un A. Lemberga „izlīgšanas” laikā iezīmēja par šo faktu patiesi sarūgtinātais laikraksts Diena: „Ļaunākais vēl varētu būt priekšā. Nākamās Saeimas vēlēšanās mums piedāvās balsot par šīs valsts pamatu izļodzīšanu, uzbāžoties ar čekistu konstitūciju, jauktu vēlēšanu sistēmu, bijušo vadoņu pieminekļiem un valdošās kliķes apmaksātiem „visas tautas vēlētiem” glābējiem. Vienīgā alternatīva nav ne viegla, ne brīnumaina: patiesi pilsoniska sabiedrība ar stiprām nevalstiskām organizācijām un atbildīgiem pilsoņiem, kuri uzstājīgi pieprasa politiskajām partijām pildīt viņu, nevis deklarētos principus nodevušo vadoņu un to amorālā biznesa partneru gribu.” Savukārt otro virzienu parādīja vēl viena visvarenā grupējuma – „Ventspils grupas” liktenis: ārējie faktori, tostarp dažādi oligarhu apkarotāji tai nespēj padarīt ne nieka, toties iekšējās pretrunas – gan, nodrošinot ne tikai grupējuma ekonomisko iespēju krasu samazināšanos, bet arī gluži reālas kriminālapsūdzības „vienīgajam īstajam Latvijas oligarham” A. Lembergam.

Novērtē šo rakstu:

47
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Autoratlīdzība ir jāmaksā. Aicinājums Latvijas autoriem

FotoLatvijas Rakstnieku savienības vārdā aicinu Latvijas rakstošos autorus rūpīgi izvērtēt dažādu projektu vadītāju (tostarp tādu, kas pārstāv Latvijas Republikas uzņēmējus, valsts un pašvaldības iestādes) piedāvājumus izdot darbus Latvijā un ārvalstīs. Lai cik cēla ir ideja, nav iedomājama situācija, ka autors par sava darba publicēšanu nesaņem nekādu autoratlīdzību. Arī tad ja, projektu vadītāji apelē pie autora patriotisma jūtām un runā par Latvijas 100. jubileju.
Lasīt visu...

21

Muhameda portrets

FotoCeturtdien, 17.augustā Katalonijas pilsētā Barselonā musulmaņi pastrādāja kārtējo teroraktu, ar automobili ietriecoties cilvēkos un laupot 14 nevainīgas dzīvības, tostarp diviem maziem bērniem atņemot tēvu. Nākamajā dienā Somijas pilsētā Turku marokāņu musulmanis ar nazi nodūra divus cilvēkus. Vēl kaut kas notika Diseldorfā, Vācijā, bet par to nav skaidras informācijas.
Lasīt visu...

21

Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?

FotoLatvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību. Pašvaldību un valsts atbildīgās amatpersonas saņem atalgojumu, kas nav atkarīgs no viņu darba rezultātiem – padarītā vai nepadarītā.
Lasīt visu...

21

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

Foto2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret “Rīdzenes sarunām” ir jāizturas ļoti nopietni. Patiesībā ir jāizturas maksimāli nopietni. Latvijas Republikā nekas nopietnāks vairs nevar būt. “Rīdzenes sarunas” attiecas uz LR valsts iekārtu. Tātad attiecas uz valsts pamatiem, valstiskuma pamatformu, valsts pastāvēšanas visbūtiskākajiem nosacījumiem. Valsts iekārta vitāli skar katru pavalstnieku, kura apziņā valsts figurē kā dzīves nepieciešamība, dzīves garants, dzīves patrons, dzīves lepnums.
Lasīt visu...

12

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

FotoTe manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās intervijas (ja nemaldos - tā bija nra.lv) komentāros un citur soctīklos tika „apd...ts” Ēriks Stendzenieks.
Lasīt visu...

21

Ašeradens būs īstais

FotoLabdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni, par mūsu vērtībām un idejām, kā arī cilvēkiem, kas tās īstenos dzīvē.
Lasīt visu...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

Šodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt...

Foto

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

Lai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un...

Foto

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi...

Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...